Paplašinātā meklēšana
Meklējam deja.
Atrasts vārdos (51):
- deja:1
- Edeja:1
- ideja:1
- Jūdeja:1
- Medeja:1
- Mēdeja:1
- tideja:1
- Arideja:1
- divdeja:1
- elodeja:1
- meldeja:1
- pēcdeja:1
- Perdeja:1
- Pērdeja:1
- vandeja:1
- Amindeja:1
- caurdeja:1
- cikadeja:1
- dotīdeja:1
- kopideja:1
- lecideja:1
- orhideja:1
- pretdeja:1
- priedeja:1
- riņķdeja:1
- solodeja:1
- stādejas:1
- florideja:1
- kontrdeja:1
- Lāomedeja:1
- līnijdeja:1
- orchideja:1
- rotaļdeja:1
- vēderdeja:1
- mondejari:1
- pamatideja:1
- tautasdeja:1
- tautiņdeja:1
- orchidejas:1
- ratiņdejas:1
- taidejaidi:1
- viendejais:1
- raksturdeja:1
- cistoīdejas:1
- antrakoīdeja:1
- blastoīdejas:1
- pakaļzdejais:1
- prieksdejais:1
- plaukstiņdeja:1
- molluskoīdejas:1
- stromatoporiedejas:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (485):
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
- shimmy Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
- arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- furiants Ātra bohēmiešu deja ar asiem akcentiem un mainīgu taktsmēru.
- džigs Ātra deja.
- džaivs Ātra sarīkojumu deja.
- vansteps Ātra sarīkojumu deja.
- krateklis Ātra, moderna deja.
- kratulis Ātra, moderna deja.
- bugivugi Ātra, ritmiska deja.
- insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja.
- jukuris Aušīga deja.
- konceptauto Automobilis - ideja (iecere).
- konceptautomobilis Automobilis - ideja (iecere).
- padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem.
- padetruā Baletā - deja trim dejotājiem.
- adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
- klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- papiljons Balles pāru deja.
- ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
- striptīzbārs Bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas; striptīza bārs.
- Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
- samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- ģenerators Cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
- reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
- lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- dziga deja.
- talderōšona deja.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
- dejošana dejas kustību, dejas izpildīšana
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
- ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes.
- šīberēt Dejot (balles dejas).
- šībēt Dejot (balles dejas).
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss.
- rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- duets Divdeja.
- pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- punktieris Doma, ideja.
- uzsvērums Domas, idejas uzsvēršana.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml).
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- hora ebreju tautas deja.
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- helodea Elodeja.
- elodea Elodejas.
- nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā.
- F Faradeja konstante.
- Faradeja skaitlis Faradeja konstante.
- operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots.
- matelote Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš.
- matlots franču matrožu deja, līdzīga žīgai^1^(1).
- fransēze Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
- gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
- vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- dominante Galvenā, valdošā ideja; galvenā pazīme.
- princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju.
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- dauluri gruzīnu tautas deja.
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē.
- hulahups Havajiešu dejai līdzīgas kustības ar apli (to griežot ap vidukli); arī šāds aplis.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- furiante Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem.
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
- mīms ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu.
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
- interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
- uzpīļi Iedoma, ideja.
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
- pārvērtīgums Iracionāli dominējošas idejas.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
- saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
- kurante Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā.
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
- suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai".
- matasens Joku deja ar koka zobeniem.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- masteriks Kāda deja.
- milarete Kāda deja.
- šēna Kāda deja.
- šēns Kāda deja.
- šķēdnieks Kāda deja.
- zedenis Kāda latviešu tautasdeja.
- realizēšana Kāda plāna, projekta, idejas u. tml. īstenošana, piepildīšana.
- džummas Kāda rindu deja (rotaļa).
- tripaks kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu.
- adepts Kādas mācības, sektas, idejas sekotājs, piekritējs.
- illūstrācija Kādas vārdos izteiktas idejas grafisks tēlojums.
- skadriņš kadriļa, pāru deja.
- jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- krusta deja kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
- asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju.
- megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae").
- ūdens mēris Kanādas elodeja.
- Elodea canadensis Kanādas elodeja.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- pierādījums Kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- fuetē Klasiskās dejas soļu (pas) apzīmējums.
- horeogrāfija Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
- kontrdancis Kontrdeja.
- kopideja Kopēja, vienojoša ideja.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- kreicpolka Krustpolka - populāra deja 19. gs. beigās.
- juka kubiešu tautas deja.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- beguine Latīņamerikas deja mierīgā ritmā.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- čačača Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- dancis Latviešu etnogrāfiska deja.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- lecidea Lecidejas.
- alemande Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
- tedeska Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
- šlāgers Lētai gaumei pielaikota populāra dziesma vai deja ar dziedāšanu; šlāgeris.
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
- gargujāde Līksānus vilkts dejas solis.
- bostonvalsis Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā.
- Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu.
- franksēze Ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā.
- forlana Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
- madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- kujavjaks Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā.
- bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20 gs. 60. gadu sākumā.
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- atdot (savu) dzīvību mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence.
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz.
- aģitācija Mutiska un rakstiska politiska darbība, kuras mērķis ir ietekmēt plašas aprindas, izplatīt kādas idejas un saukļus.
- balets Muzikāli dramatisks darbs, kurā tēlošanas līdzekļi ir deja un pantomīma.
- macabre Nāves (dziesma, deja u. tml.).
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- danse macabre nāves deja.
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai.
- murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
- cerekla Nelokāma, stingra doma vai ideja.
- asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
- marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
- uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja.
- ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
- kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
- harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- orchideja Orhideja.
- dzeguzes piestiņi orhidejas.
- didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu.
- hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
- padedē Pāru deja klasiskajā baletā.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- pas Pēc klasiskās dejas likumiem izpildāma atsevišķa dejiska kustība (solis).
- pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais.
- Perdija Pērdeja, Bolupes lejteces posms.
- Pērde Pērdeja.
- Perdeja Pērdeja.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- nacionālkomunisms Politikas virziens, kura piekritēji cenšas apvienot nacionālisma un komunisma idejas.
- Panģermāņu savienība politiska organizācija Vācijā (1891.- 1939. g.), kas pauda panģermānisma idejas.
- mazurka Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- krustpolka Populāra deja 19. gs. beigās; kreicpolka.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- dansa Provansiešu dejas dziesma.
- farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi.
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā).
- interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
- domu karte radoši, strukturēti tīklveida zīmējumi, kas sakārto un uzglabā informāciju, idejas un domas, izmantojot atslēgvārdus, asociāciju simbolus un zīmējumus.
- krakovjaks Raksturdeja baletā.
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas.
- reprizitāte Reprīzes kā principa akceptēšana un ievērošana, tematiskā noskaņojuma ideja, kas realizēta atkārtojumā kā apstiprinājumā.
- trots Riksis; kāda deja.
- riņķdeja Riņķa deja.
- ronda Riņķa deja.
- baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
- gambuha Rituāla baliešu deja.
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
- roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- hora Rumāņu tautas deja 6/8 taktī.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
- vokzāle Sākotnēji telpas dejai kādā atklātā dārzā.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
- medisons Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gados).
- haligali Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gadu otrajā pusē).
- padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- keikvoks Sarīkojumu deja 2/4 taktsmērā.
- šimmijs Sarīkojumu deja 20. gs. 20.-30. gados 4/4 taktī.
- valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- blekbotoms Sarīkojumu deja ar straujām un stūrainām kustībām (20. gs. 20. gados).
- letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- bumsedēzi Sarīkojumu deja.
- diksis Sarīkojumu deja.
- hiavata Sarīkojumu deja.
- kikapū Sarīkojumu deja.
- regtaims Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- serpentīna Savāda deja.
- tamburīns sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā.
- gavote Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
- paspjē Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
- burē Sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā.
- galjarda Sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda.
- bergamaska Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
- passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
- calata Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
- žīga Sena ķeltu pāru tautasdeja, kas 17. gs. kļuva par salona deju.
- bičkus Sena latviešu dejas melodija.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- rigodons Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
- ekosēze Sena skotu tautasdeja, XIX gs. 1. pusē balles deja un visā Eiropā populārs žanrs straujā tempā 2/4 taktsmērā (praktiski tas pats, kas kontrdeja, kadriļa).
- folija Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- bričkus Sena tautasdeja.
- trepaks Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- polska Sena zviedru dejas dziesma.
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- allemande Sena, mierīga rakstura deja lēnā tempā.
- pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
- sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas.
- eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu.
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
- lansjē Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- šase Sevišķs, dejas solis.
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- chassé slīdošs dejas solis.
- hiperprozeksija Slimīgi kāpināta uzmanība, pievērsta vienam priekšmetam vai idejai.
- pas seul solo deja.
- mikromānija Spaidu ideja par sava ķermeņa mazumu vai savas personas niecību.
- polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
- gvachira Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā.
- manola spāņu deja.
- malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
- fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs.
- idleo Spāņu tautas deja.
- haleo Spāņu tautas solo deja 3/8 taktsmērā, mērenā tempā.
- bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process.
- starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes.
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
- karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
- furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
- džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- striptīza bārs striptīzbārs, bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas.
- Sūre Sūriņš, Pērdejas atzarojums.
- šķēres Sv. Vita deja.
- sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā.
- likantropija Šizofrēnijas slimnieka murgu ideja par pārvēršanos vilkā.
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- komunistisks Tāds, kā pamatā ir komunisma idejas; tāds, kas pauž komunisma idejas.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- špikotājs Tāds, kas izmanto kāda cita idejas, darbu u. tml.
- apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām); tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- bezidejisks Tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas.
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- kompulsīvs Tāds, kurš ir pakļauts kādai uzmācīgai idejai un pakļauts tieksmei izpildīt kādas darbības atkal un atkal.
- solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
- priekšnesums Tas (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, deja), ko izpilda publiski.
- karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
- ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
- tautiņdeja tautas deja.
- bička Tautas deja.
- krustdancis Tautas deja.
- tautasdeja Tautas deja.
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
- radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
- kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks.
- gopaks Ukraiņu tautas deja, ko izpilda ātrā tempā 2/4 taktsmērā.
- frisca Ungāru dejas čardaša ātrā daļa.
- čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
- pirmsreformācija Uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss).
- kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma; lozungs (1).
- lozungs Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
- panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms.
- reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20 gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
- ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem.
- pentametrs Vārsma, kas sastāv no četrām daktila un vienas spondeja pēdas.
- šotiņš Veclaiku deja.
- Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja.
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai.
- dejot Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
- rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
- no Viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši.
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
- polka-mazurka Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru.
- kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
- minjona Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.-60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas.
- hambū Zviedru tautas deja 3/4 taktsmērā.
- žiga Žīga - ķeltu tautasdeja.
deja citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV