Paplašinātā meklēšana

Meklējam brukt.

Atrasts vārdos (16):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (127):

uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
apgrūt Apgāzties, sabrukt
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem
saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku)
krist drupās brukt un pārvērsties drupās
apbrucēt daļēji nobrukt
pabrukt daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem)
sabrukšana darbība, process --> sabrukt
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
klupt krāgā fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest
gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem)
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem)
Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
aizgrūt Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt
grout Grūt, brukt
šķīst Grūt, brukt
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā
iežļukt Iebrukt, iegrūt
ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem)
atjukt Izjukt, nobrukt (par malkas grēdu)
grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku
būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko
korozijizturība materiāla spēja nesabrukt agresīvo faktoru (gaisa piesārņojuma, temperatūras svārstību, mitruma, bioloģisko faktoru) iedarbībā
nomaurāt Maurojot uzbrukt ar ragiem
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam)
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos)
slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
sprauslītis neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu
apbrukt Nobrukt
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
apšļukt Nošļukt, nobrukt
sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties
iebrukums paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1)
izbrukums paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt
nobrukums paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1)
pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
graust Rāties, bārties; uzbrukt
dupt Sabrukt
grohņīties Sabrukt
sadrukt Sabrukt
saspraisloties Sabrukt
korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem)
izdēzties Sabrukt, aizplūst
bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku)
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem)
sadrimt Sabrukt, sadrupt
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
savirst sabrukt, sakrist
sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt
sabliezēt sabrukt, saspiesties kopā (piemēram, par slikti izcepušos maizi)
sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī
sagozties Sagāzties, sabrukt
apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt
drupot Sagrūt, sabrukt, sairt
iet uzbrukumā sāk uzbrukt; uzbrukt
drugt Sakrist, sagāzties, sabrukt
sagņūzt salūzt, sabrukt; sakņupt, sakumpt
salimt Saļimt - sagumt, nespēkā sabrukt
pārlīgt Saļimt, sabrukt
uzglūņa Slepena novērošana, parasti ar mērķi uzbrukt (pārsteigt) negaidītā brīdī
ziktēt Slepus uzglūnot, vērot, gaidīt, lai uzbruktu (par dzīvniekiem, parasti kaķi)
noziktēt Slepus, glūnot novērot, lai uzbruktu (par dzīvnieku)
līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
iegāzties strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē
mesties virsū strauji, arī pēkšņi uzbrukt
saklupt strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem)
mesties strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt
asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam
šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves
nikns tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt
izaicinošs tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt
nikns tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt
agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt
aiznikt Uzbrukt
atakēt Uzbrukt
likties Uzbrukt
pārklupt Uzbrukt
dot triecienu Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam
sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā
aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu
pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci
nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku)
nākt virsū uzbrukt (par pretinieku)
izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma)
uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves
paizīt Uzbrukt ar joni, applūdināt
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko
ķerties matos uzbrukt, arī kauties
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties
ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
pacelt roku pret kādu uzbrukt, mēģināt nogalināt; nogalināt
pakutināt ar nazi ribu starpā uzbrukt, pabaidīt
brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū
brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū
uzčupt Uzbrukt, uzklupt kādam
aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt
grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri
uzkāst Uzbrukt; izbārt
gult virsū uzklupt (parasti negaidīti); uzbrukt
iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti)
užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam
uzklupt veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1)
uzkrist veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1)

brukt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV