Paplašinātā meklēšana
Meklējam brukt.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- apgrūt Apgāzties, sabrukt.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
- uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
- krist drupās brukt un pārvērsties drupās.
- apbrucēt Daļēji nobrukt.
- pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
- sabrukšana Darbība, process --> sabrukt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
- klupt krāgā fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest.
- gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem).
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
- aizgrūt Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt.
- grout Grūt, brukt.
- šķīst Grūt, brukt.
- triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iežļukt Iebrukt, iegrūt.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
- atjukt Izjukt, nobrukt (par malkas grēdu).
- grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko.
- korozijizturība Materiāla spēja nesabrukt agresīvo faktoru (gaisa piesārņojuma, temperatūras svārstību, mitruma, bioloģisko faktoru) iedarbībā.
- nomaurāt Maurojot uzbrukt ar ragiem.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
- slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
- sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
- apbrukt Nobrukt.
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- apšļukt Nošļukt, nobrukt.
- sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
- atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties.
- iebrukums Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1).
- izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt.
- nobrukums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- graust Rāties, bārties; uzbrukt.
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
- izdēzties Sabrukt, aizplūst.
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
- sadrimt Sabrukt, sadrupt.
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- savirst sabrukt, sakrist.
- sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt.
- dupt Sabrukt.
- grohņīties Sabrukt.
- sadrukt Sabrukt.
- saspraisloties Sabrukt.
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
- sagozties Sagāzties, sabrukt.
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
- drupot Sagrūt, sabrukt, sairt.
- krist (arī sakrist) čupā sagrūt, sabrukt; arī sabojāties.
- iet uzbrukumā sāk uzbrukt; uzbrukt.
- drugt Sakrist, sagāzties, sabrukt.
- sagņūzt salūzt, sabrukt; sakņupt, sakumpt.
- salimt Saļimt - sagumt, nespēkā sabrukt.
- pārlīgt Saļimt, sabrukt.
- uzglūņa Slepena novērošana, parasti ar mērķi uzbrukt (pārsteigt) negaidītā brīdī.
- ziktēt Slepus uzglūnot, vērot, gaidīt, lai uzbruktu (par dzīvniekiem, parasti kaķi).
- noziktēt Slepus, glūnot novērot, lai uzbruktu (par dzīvnieku).
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- izaicinošs Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
- aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
- dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- nākt virsū uzbrukt (par pretinieku).
- izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma).
- uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
- paizīt Uzbrukt ar joni, applūdināt.
- ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
- mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties.
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- pakutināt ar nazi ribu starpā uzbrukt, pabaidīt.
- brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū.
- brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū.
- uzčupt Uzbrukt, uzklupt kādam.
- aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
- braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri.
- uzkāst Uzbrukt; izbārt.
- aiznikt Uzbrukt.
- atakēt Uzbrukt.
- likties Uzbrukt.
- pārklupt Uzbrukt.
- gult virsū uzklupt (parasti negaidīti); uzbrukt.
- iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
brukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV