Paplašinātā meklēšana
Meklējam bele.
Atrasts vārdos (174):
- bele:1
- bele:2
- ābele:1
- Ābele:1
- obele:1
- Obele:1
- ūbele:1
- bābele:2
- bābele:1
- Bābele:1
- bebele:1
- bebele:2
- bībele:1
- Bībele:1
- cābele:1
- cobele:1
- cūbele:1
- čobele:1
- čobele:2
- čubele:1
- čūbele:1
- dobele:1
- Dobele:1
- gābele:1
- Gebele:1
- gubele:1
- jēbele:1
- kabele:3
- kabele:1
- kabele:2
- Kabele:1
- Kibele:1
- ķibele:1
- ķubele:1
- Nabele:1
- nēbele:1
- Nobele:1
- Rēbele:1
- Šebele:1
- šībele:1
- tabele:1
- vabele:1
- vībele:1
- zebele:1
- zibele:1
- zobele:1
- žabele:1
- žobele:1
- Ābeles:1
- bambele:1
- bārbele:1
- Bārbele:1
- Beibele:1
- bembele:1
- berbele:1
- bērbele:1
- cembele:1
- dirbele:1
- grebele:1
- jembele:1
- kārbele:1
- kribele:1
- Kumbele:1
- ķerbele:1
- Ķizbele:1
- ogābele:1
- pembele:1
- raibele:1
- skābele:1
- stubele:1
- svebele:1
- trobele:1
- vambele:1
- vembele:1
- vērbele:1
- zeibele:1
- Ābeleja:1
- Ābelene:1
- gobelet:1
- Iubeles:1
- mēbeles:1
- Rebeles:1
- rībeles:1
- beleksis:1
- beletāža:1
- cūkābele:1
- Ertebele:1
- iedobele:1
- istabele:1
- mālābele:1
- matabele:1
- Matabele:1
- matebele:1
- mežābele:1
- mirabele:1
- pažobele:1
- pažobele:2
- rožābele:1
- skarbele:1
- skarbele:2
- skrebele:1
- skrubele:1
- starbele:1
- sterbele:1
- stērbele:1
- stirbele:1
- suņābele:1
- sūrābele:1
- šķembele:1
- Šķerbele:1
- šķērbele:2
- šķērbele:1
- vecābele:1
- Debeleca:1
- kārbeles:1
- vembeles:1
- zeibeles:2
- zeibeles:1
- belemnīti:1
- birņābele:1
- dižbībele:1
- dižķibele:1
- laukābele:1
- mazbībele:1
- Mazbībele:1
- pusbībele:1
- pušbībele:1
- rūgtābele:1
- saldābele:1
- sēdmēbele:1
- stierbele:1
- strembele:1
- sunsābele:1
- svētābele:1
- vilkābele:1
- zeltābele:1
- Ebelebene:1
- kubelelis:1
- Strēbeles:1
- trambeles:1
- trambeles:2
- belemnoīds:1
- beletrists:1
- antskābele:1
- Bādvilbele:1
- Benadibele:1
- Bruhkēbele:1
- cukurābele:1
- dzeltābele:1
- dzidrābele:1
- krustābele:1
- Mazbārbele:1
- sīpolābele:1
- splitābele:1
- štimgābele:1
- zemeņābele:1
- stērbelens:1
- belemnitida:1
- baltvizbele:1
- granātābele:1
- Lielbārbele:1
- miroņbībele:1
- pundurābele:1
- skrebeleits:1
- beletristika:1
- bumbierābele:1
- gredzenūbele:1
- Deirelbeleha:1
- subelektrons:1
- beletristisks:1
- beletrizācija:1
- mahonijbārbele:1
- standartmēbele:1
- Bādgotleiba-Bergīshībele:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (984):
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
- ābēlnīca ābele
- ābēls ābele
- ābelcene Ābele
- ābēle Ābele
- ābelis Ābele
- abeļkoks Ābele
- ābeļkoks Ābele
- ābelnica Ābele
- ābelnīca Ābele
- ābeļnīca Ābele
- ābelnice Ābele
- ābelnīce Ābele
- ābels Ābele
- ābole Ābele
- ābolnīca Ābele
- ābule Ābele
- ābulnīca Ābele
- ābuļnīca Ābele
- obele Ābele
- regžģele Ābele
- uobelneica Ābele
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- malus Ābeles
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- ābeļzars Ābeles zars
- ābeļzieds Ābeles zieds
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Malus praecox agrīnā ābele
- dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
- splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- antonavka Antonovka (ābele)
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
- Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
- Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vītiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Biksti apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Lielbērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Aizstrautnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles
- Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
- Pokaiņi apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā
- Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
- Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
- Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
- svētruna ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele
- Crataegus horrida asērkšķu vilkābele
- Crataegus sanguinea asinssarkanā vilkābele
- lielgabarīta atkritumi atkritumi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.)
- luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot
- ploskats Atplīsusi stērbele
- Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
- laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele
- pose atvasīte, kas aug ābeles potētam zaram
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- ļecka Auduma gabals; stērbele
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai)
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
- baltais dzidrais baltās dzidrās ābeles auglis
- Berberis candidula baltenā bārbele
- bārbale Bārbele
- Barbern Bārbele
- bērbele Bārbele
- berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Skaidrezers Bārbeles ezers Bārbeles pagastā
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
- lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji
- Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums
- bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
- Beibele Bībele
- dižbībele Bībele
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
- testamente Bībele; bībelstāsti
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^
- bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts
- apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
- pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
- Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē
- bibliologs Bībeles pētnieks
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
- redakcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī atsevišķo teksta avotu kompozīciju teksta beigu variantā
- tradīcijas kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstā izmantotos mutvārdu avotus
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- dieva vārds Bībeles teksts; Bībeles teksta fragments
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai
- Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- storte Brunča stērbele, apmala
- stota Brunča stērbele, apmala
- bufetskapis Bufete (mēbele)
- bupets Bufete (mēbele)
- bupetskapis Bufete (mēbele)
- Berberis buxifolia bukšlapu bārbele
- birņābele Bumbierābele ("Malus domestica")
- birnis Bumbierābele ("Malus domestica")
- bumbierābols Bumbierābeles auglis
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
- Berberis darwinii Darvina bārbele
- Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni")
- Crataegus x dunensis Daugavas vilkābele
- evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
- sabatisms dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis
- ābelīte dem. --> ābele
- ābeltiņa dem. --> ābele
- jēbelīte dem. --> jēbele
- ķibelīte dem. --> ķibele
- pažobelīte dem. --> pažobele
- šķembelīte dem. --> šķembele
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
- vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
- Crataegus laevigata divirbuļu vilkābele
- divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata")
- Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms
- Doblen Dobele
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
- ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
- kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
- ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
- pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
- Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- slabadieši Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji
- Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
- Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
- Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- apguldnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji
- audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
- beicenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- beiķenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Beikas" iedzīvotāji
- bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji
- bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji
- brieženieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
- Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
- lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
- lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
- liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
- rūpnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- sāvaiņnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Sāvaiņi" iedzīvotāji
- sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji
- aurenieki Dobeles novada Auru pagasta iedzīvotāji
- Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
- ārenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" iedzīvotāji
- bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji
- jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
- kreijenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji
- lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji
- lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums
- miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji
- peizenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Peizes" iedzīvotāji
- plepenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji
- Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji
- šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji
- udzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Udze" iedzīvotāji
- vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji
- vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji
- Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums
- austrumnieki Dobeles novada bijušā Austrumu ciema iedzīvotāji
- berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- bikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Biksti" iedzīvotāji
- grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
- greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji
- grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji
- jākšpēternieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jākšpēteri" iedzīvotāji
- Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
- jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji
- Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
- līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
- Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums
- Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa
- mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji
- reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs
- tīcenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Tīkas" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji
- Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bukaišnieki Dobeles novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bukaiši" iedzīvotāji
- aizstrautnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Aizstrautnieki" iedzīvotāji
- Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums
- čučenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Čučas" (senāk - "Čuču muiža") iedzīvotāji
- pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji
- rumbenieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Rumba" iedzīvotāji
- Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
- Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums
- akācijenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
- akācijnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
- avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji
- bīlastnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Bīlasti" iedzīvotāji
- Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants
- degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji
- glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
- kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji
- krimūnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Krimūnas" iedzīvotāji
- lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji
- parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
- Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
- siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji
- galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji
- Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- jaunsesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
- sesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
- jaunzemjnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
- lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
- lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums
- naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji
- naudīšnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudīte" iedzīvotāji
- pētervaldnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Pētervalde" iedzīvotāji
- rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji
- Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums
- Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji
- āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
- Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
- ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji
- penkulnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Penkule" iedzīvotāji
- skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants
- Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums
- Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums
- raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji
- druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji
- Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums
- galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji
- kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji
- Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums
- Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bērzbeķnieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bērzbeķe" iedzīvotāji
- bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji
- krišjāņenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
- dobelnieki Dobeles pilsētas iedzīvotāji
- dobelieši Dobeles pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām)
- pajomis Ēkas paspārne; pažobele; pārkare
- Ezerlūku kalns Ezerlūķu pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers
- Bārbeles ezers ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā, platība - 11,6 ha
- Melnezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha
- Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
- Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
- Stūra ezers ezers Dobeles novada Bēnes pagastā, platība — <1 ha
- Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
- Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
- Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
- Linmērcis ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis
- Melnezers ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
- Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers
- Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari
- sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā
- Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Streptopelia decaocto gredzenūbele
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
- kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- ķibelnieks ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles
- Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai
- Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam
- Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms
- Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti
- Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
- Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
- Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam
- Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
- Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam)
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti
- Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
- Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam)
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem
- Hābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Ābelam
- Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam
- Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa)
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
- Berberis juliane Jūlijas bārbele
- kabila Kabele 1
- pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Berberis verruculosa kārpainā bārbele
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- ķarza Klapatas, ķibele
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus
- misēšanās Kļūdīšanās, pārpratums, ķibele
- mēbeļrūpniecība Kokapstrādes rūpniecības nozare, kas ražo mēbeles dzīvojamām un sabiedriskām telpām
- sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
- Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm
- Berberis koreana Korejas bārbele
- universāli saliekamās mēbeles korpusmēbeles no unificētām detaļām, kas pieļauj izstrādājumu daudzvariantu montāžu no viena detaļu komplekta
- Malus floribunda krāšņziedu ābele
- fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski
- biblistika Kristīgās teoloģijas nozare, kas pēta visas Bībeles un atsevišķu tās rakstu rašanās procesus un sistematizē uzrakstīto materiālu
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- dižķibele Krīze, liela ķibele
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- Crataegus x curonica Kurzemes vilkābele
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- ķērneklis Ķeza, ķibele
- penteris Ķeza, ķibele, sarežģījums
- kankaļa Ķibele
- kankale Ķibele
- ķimpele Ķibele
- ķiņķis Ķibele
- purza Ķibele, ķeza
- sprunga Ķibele, ķeza
- Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
- pipis Labības maisa stūris, stērbele
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Crataegus lavallei Lavāla vilkābele
- clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam
- Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bābele liels, trokšņains juceklis (iespējams, no senās Babilonas jeb Bābeles nosaukuma)
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km
- Crataegus lindmanii Lindmaņa vilkābele
- Crataegus calycina Lindmaņa vilkābeles "Crataegus lindmanii" nosaukuma sinonīms
- mahoberberis Mahonijbārbeles
- Malus domestica mājas ābele
- Crataegus maximowiczii Maksimoviča vilkābele
- mālābols Mālābeles auglis
- Malus mandshurica Mandžūrijas ābele
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- matabele Matebele
- Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- nēbele Mēbele
- bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
- taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
- standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam 1(1); mēbele, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
- sēdmēbele Mēbele, kas paredzēta sēdēšanai
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot)
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
- padibenis mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai
- istabaslietas Mēbeles
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā
- baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
- dzīvojamo telpu mēbeles mēbeles dzīvojamām telpām ar apvienotām funkcijām (virtuves, guļamistabas u. c.)
- laboratorijas mēbeles mēbeles laboratoriju, arī mācību un medicīnisko laboratoriju, aprīkošanai
- lakta Mēbeles plaukts
- mīkstās mēbeles mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri
- mīkstas mēbeles mēbeles, kuru elementi ir atsperu bloki un polsteri
- liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus
- pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas
- pārveidojamās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcija pieļauj, pārvietojot detaļas (elementus), mainīt tās funkcionālo lietojumu un izmēru
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
- Malus sylvestris mežābele
- suņābele Mežābele
- tēce Mežābele
- meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
- mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
- laukābele Mežābele ("Malus sylvestris")
- rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris")
- splitābele Mežābele ("Malus sylvestris")
- sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem
- ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis
- ķikste Mežābele, mežābols
- mežābols Mežābeles auglis
- tēcis Mežābeles auglis
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
- sprācenes mīklenāja jeb vilkābeles ("Crataegus") ogas
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- mirabelle Mirabele
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks
- Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
- Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados
- Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern"
- Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern"
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele
- krivada Negadījums, nepatikšanas; ķibele; ķeza
- biba Nelaime, neveiksme, ķibele
- pakaramais neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam
- izlietnes skapītis neliela skapjveida mēbele izlietnes ierīkošanai
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu
- Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m
- Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
- mežābolēns neliels mežābeles ābols
- klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele
- ķirza Nepatikšanas, nelaime, ķilda, ķibele
- mežine Nepotēta ābele
- netārpa Netikums; ķibele, vaina
- netārps Netikums; ķibele, vaina
- nesekme Neveiksme, ķibele; liga
- nesekmes Neveiksme, ķibele; liga
- bābels no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- pašķore Nojume; arī pažobele
- notrapīt Nokratīt (piem., ābolus no ābeles)
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- Pešita Oficiālais Bībeles tulkojums sīriešu valodā (5. gs.)
- Malus baccata ogābele jeb Sibīrijas ogābele
- Ādama ābele ogu ābele ("Malus baccata")
- paradīzes ābele ogu ābele ("Malus baccata"), zemā ābele ar sīkiem augļiem, dekoratīva ābele, atsevišķām šķirnēm augļi ir ēdami
- Berberis x ottawensis Otavas bārbele
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu
- Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi
- Crataegus submollis pamīkstā vilkābele
- versikuls Pantiņš, īpaši bībeles
- paradīznieks Paradīzes ābele
- Berberis vulgaris parastā bārbele
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- Streptopelia turtur parastā ūbele
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi
- polsterēt pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1)
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
- Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā)
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- vokalizēšana Patskaņu ieviešana ebreju Bībeles tekstā ar punktu sistēmas palīdzību, ko veica masorēti
- kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta)
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai)
- pajimte Pažobele
- paspārne Pažobele
- aizčoža Pažobele, paspārne
- zobele Pažobele, paspārne
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā
- saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
- Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nusairāta pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ebelebene pilsēta Vācijā ("Ebeleben"), Tīringenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beitbridža pilsēta Zimbabvē, Dienvidmatabelelendas provinces dienvidos, Limpopo upes kreisajā krastā
- Bemba pilsēta Zimbabves Republikā, Ziemeļmatabelelendas provincē
- Hvange pilsēta Zimbabves rietumos ("Hwange"), Ziemeļmatabelendas provincē 770 m vjl., 33200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
- Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Mozus grāmatas pirmās piecas grāmatas Bībeles Vecajā Derībā
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
- meņģe Plosīšanās, mocības, ķibele
- Crataegus x prunifolia plūmjlapu vilkābele
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā
- ķerza Pūles, klapata, ķibele
- Crataegus punctata punktainā vilkābele
- pušbībele Pusbībele
- Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- Zērbeles ezers Rebeles ezers Vecates pagastā
- motete Reliģisks polifoniskā tehnikā veidots skaņdarbs ar Bībeles tekstu korim bez pavadījuma
- liturģiskā drāma reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus
- mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma
- slāģis Rijas pažobele
- serms Rijas pažobele, kur saved seru
- sērms Rijas pažobele, kur saved seru
- breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles
- Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
- rožu ābele rožābele
- rožābols Rožābeles auglis
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
- trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
- trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
- rudeņa ābele rudens šķirnes ābele
- antanovka Rudens šķirnes ābele
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem
- aports Rudens šķirnes ābele ar lieliem, vienā pusē sārtiem āboliem
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele
- trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- rožābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'")
- Rukšas ezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
- Zāļezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Crataegus rusanovii Rusanova vilkābele
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā
- beletristisks saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs
- ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme)
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
- ķemere Sarežģījums, ķibele
- piņķele sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- peņķe Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- piņķe Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- piņķis Sarežģījums, ķibele; posts, grūtums
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
- sastatu savienojumā "sastatu mēbeles" - saliekamās mēbeles
- krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā
- sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti
- Babilona sena Divupes pilsēta Eifratas krastos (_Babylon_), kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli
- hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca
- Septoria berberidis septoriju suga, kas parazitē uz parastās bārbeles
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām
- Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā
- pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs
- skabarns skabarga, šķembele
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā
- sols Skolas mēbele - sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem)
- lancka Skranda, atplīsusi stērbele
- lanckaris Skranda, atplīsusi stērbele
- lanckars Skranda, atplīsusi stērbele
- lenckars skranda, atplīsusi stērbele; lanckaris (1)
- ļekatas Skrandas, svārku stērbele
- skribene Skrebele
- skribaste Skrebele, vieglprātis
- skribdirsa Skrebele, vieglprātis
- iebūvētās mēbeles stacionāras, tikai vienas telpas izmēriem un vajadzībām atbilstošas mēbeles
- šēte Stērbele
- skorte Stērbele
- starbele Stērbele
- stērbelis Stērbele
- stērbule Stērbele
- stērdele Stērbele
- stierbele Stērbele
- stirbele Stērbele
- berbele sterbele, atplīsusi skranda; veca lieta
- bārbala Stērbele, saplīsusi drāna
- ļepa Stērbele, skara
- ļepene Stērbele, skara
- stara Stērbele; skranda
- peisāki stērbeles, veci svārki
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā)
- vembele Strēmele, strēbele, skranda
- drauza Sūnu kārta ap koka (sevišķi ābeles) stumbru un zariem
- Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
- Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- homilija Svētruna, kurā sīki, teikumu pa teikumam tiek iztirzāts kāds Bībeles teksts
- Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
- galds šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam
- galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis
- žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
- Berberis linearifolia šaurlapu bārbele
- Šebeli Šebele - upe Āfrikā
- Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā
- Vebišebeli Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos
- Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle")
- akēro šīs ābeles āboli
- birnis šīs ābeles auglis
- cukuriņš šīs ābeles auglis
- paradīznieks šīs ābeles auglis
- pepinka šīs ābeles auglis
- pepiņš šīs ābeles auglis
- sīpoleņš šīs ābeles auglis
- sīpolīns šīs ābeles auglis
- trebis šīs ābeles auglis
- trebo šīs ābeles auglis
- antonovka šīs šķirnes ābeles auglis
- aports šīs šķirnes ābeles auglis
- sīpoliņš šīs šķirnes ābeles auglis
- trebū šīs šķirnes ābeles auglis
- serinka šīs šķirnes ābeles auglis; mālābols
- Crataegus plagiosepala šķībkausa vilkābele
- stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu
- zimzains tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- zimzaiņš tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale
- četrkājains tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas
- biblisks tāds, kas ir aizgūts no Bībeles
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī
- tachta Tahta - dīvānveida mēbele; vāļa
- pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
- ndebeli tauta Dienvidāfrikas ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; amandebeli
- eksegēze Teksta, īpaši Bībeles, izskaidrojums
- akommodācija Teoloģijā - Bībeles vietu piemērošana personām un lietām, par kurām Bībelē nav rakstīts
- akomodācija teoloģijā - Bībeles vietu piemērošana personām un lietām, par kurām Bībelē nekas nav rakstīts
- ekseģēze Teoloģijas nozare, kas pētī un skaidro Bībeles tekstus
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos
- Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
- Reņģe Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles novadā, izteka Lietuvā, garums - 13 km; Reņģu strauts
- Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.)
- Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
- Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam
- Berberis thunbergii Tunberga bārbele
- ūbelis Ūbele
- streptopelia Ūbeles
- ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks
- ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks
- ūbelēt Ūbelēt, dūdot kā ūbele
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
- Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
- Virkusmuižas dīķis ūdenstilpe Dobeles novada Dobeles pagastā, platība - 1,3 ha
- Crataegus x uhrovae Uhrovas vilkābele
- Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
- Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
- galds uz šādas mēbeles
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
- tabeļuzskaite Uzskaite, ko veic, izmantojot tabeles
- Crataegus alemanniensis Vācijas vilkābele
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
- Bābeles juceklis Valodu juceklis, kas radās, Dievam sodot cilvēkus, jo tie cēla Bābeles torni
- verbālā inspirācija vārdiska Bībeles teksta iedvešana autoram, ko veic Svētais Gars
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem
- vasarnīce Vasaras ābele
- Baltā dzidrā vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- Crataegus wattiana Vata vilkābele
- vecābele Veca ābele
- klederis veca mēbele, ļodzīgs galds
- grebeze Veca, pussalūzusi mēbele
- itala Vecākais bībeles tulkojums latīņu valodā
- Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā
- grabažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas
- krāvažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas
- skrabačas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darbarīki), to daļas
- skrapačas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darbarīki), to daļas
- klauga Vecs, nolietots priekšmets (piemēram, kaste, mēbele)
- bārbalieši Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" (senāk - "Bārbala") iedzīvotāji
- Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums
- Crataegus flabellata vēdekļa vilkābele
- Crataegus rhipidophylla vēdekļlapu vilkābele
- Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms
- Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Berberis x media vidējā bārbele
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele
- Sodoma viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu
- stāvs viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas
- Crataegus monogyna vienirbuļa vilkābele
- Habakuks viens no Bībeles Vecās Derības 12 mazajiem praviešiem
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
- Codex Alexandrinus viens no nozīmīgākajiem Bībeles rokrakstiem, uzrakstīts 5. gs., ietver Veco Derību un lielu daļu Jaunās Derības
- Cebaots viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu
- guļasvieta vieta, uz kuras guļ; mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
- cūkābele Vilkābele
- paēršķis Vilkābele ("Crataegus oxyacantha")
- krustābele Vilkābele ("Crataegus")
- mīklenāji Vilkābele ("Crataegus")
- mīklenājs Vilkābele ("Crataegus")
- mīklene Vilkābele ("Crataegus")
- mīklenes Vilkābele ("Crataegus")
- mīklinājs Vilkābele ("Crataegus")
- paērkšķis Vilkābele ("Crataegus")
- baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem
- crataegus Vilkābeles
- Berberis wilsonae Vilsona bārbele
- Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
- Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- evaņģēliskie kristieši visu to protestantisko grupējumu kristieši, kas uzsver Bībeles dominanti, attaisnošanu caur ticību un personīgās ticības nepieciešamību; Vācijā un Šveicē ar šo vārdu apzīmē luterāņus pretstatā kalvinistiem
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja
- zeibeles Zeibeles mest - uguni (dzirksteles) ap acīm apmest
- paradīzes ābols zemās ābeles auglis
- zemeņābols Zemeņābeles auglis
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru
- ziemene Ziemas ābele
- boršiņš Ziemas ābeles āboli; sīpoliņi
- renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani, saldi augļi; šīs šķirnes ābele
- akēro Ziemas šķirnes ābele
- pepinka Ziemas šķirnes ābele - pepiņš
- sīpolābele Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš
- sīpoleņš Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš
- sīpolīns Ziemas šķirnes ābele - sīpoliņš
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums; attiecīgā ābeļu šķirne
- rozmarīns Ziemas šķirnes ābele; attiecīgā ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābeles auglis
bele citās vārdnīcās:
MEV