Paplašinātā meklēšana
Meklējam andi.
Atrasts vārdos (264):
- andi:1
- bandi:1
- gandi:1
- kandi:1
- Kandi:1
- landi:1
- Landi:1
- Mandi:1
- nandi:1
- Nandi:1
- sandi:2
- sandi:1
- Šandi:1
- andiņi:1
- Akandi:1
- azandi:1
- blandi:1
- Drandi:1
- grandi:1
- Huandi:1
- klandi:1
- Bandiā:1
- bagandi:1
- banandi:1
- bukandi:1
- bulandi:1
- ligandi:1
- Lupandi:1
- ngbandi:1
- nomandi:1
- tilandi:1
- vitandi:1
- bandins:1
- bandiņš:1
- bandisa:1
- bandits:1
- candida:1
- candido:1
- Čandira:1
- Erandio:1
- kandida:1
- kandids:1
- kandiga:1
- kandijs:1
- kandiks:1
- kandila:1
- Kandila:1
- Kandira:1
- kandiss:1
- landiši:1
- landišs:1
- mandiļa:1
- nandina:1
- Nandins:1
- pandion:1
- pandits:1
- randins:1
- randiņš:1
- scandix:1
- Tandila:1
- zandija:1
- andiroba:1
- Bhivandi:1
- biduandi:1
- Henkandi:1
- ņaruandi:1
- summandi:1
- Tervandi:1
- tillandi:1
- Verdandi:1
- Viljandi:1
- Vilsandi:1
- Bandirma:1
- brandiņs:1
- brandiņš:1
- Brandisa:1
- dandiski:1
- gandināt:1
- gandisms:1
- Gandiški:1
- handicap:1
- kandidas:1
- kandidēt:1
- mandieši:1
- mandingi:1
- mandingo:1
- mandioks:1
- Puandimī:1
- Sandikli:1
- Skandiči:1
- skandijs:1
- skandiņš:1
- sklandis:1
- sprandis:1
- Standiša:1
- Ujandina:1
- vandināt:1
- žandiers:1
- afrikandi:1
- Ailigandi:1
- njaruandi:1
- prēstandi:1
- Riugrandi:1
- aizgandis:1
- bandikuts:1
- Bandipura:1
- blandiķis:1
- brandinis:1
- Čandigara:1
- grandiens:1
- grandioso:1
- grandiozs:1
- handikaps:1
- harmandia:1
- Holandija:1
- ierandins:1
- kandidāts:1
- kandidīds:1
- kandidīns:1
- kandidoze:1
- klandieni:1
- Kuvandika:1
- mandibula:1
- organdijs:1
- pārgandis:1
- ruandieši:1
- Skandiāno:1
- skandiens:1
- skandināt:1
- sklandiņa:1
- trandināt:1
- ugandieši:1
- žandieris:1
- baņaruandi:1
- barmomandi:1
- Jervakandi:1
- Karaghandi:1
- kuzmomandi:1
- Sģaulfandi:1
- apskrandis:1
- Bandiagara:1
- bandiniece:1
- bandinieks:2
- bandinieks:3
- bandinieks:1
- bolandisti:1
- brandienis:1
- brandivīns:1
- brandiviņš:1
- candidatus:1
- gotlandijs:1
- gurgandine:1
- holandieši:1
- indandioni:1
- islandieši:1
- lupandieši:1
- nogandināt:1
- Normandija:1
- noskrandis:1
- sandinisti:1
- saskrandis:1
- skandināvi:1
- uzvandināt:1
- antarktandi:1
- Arojograndi:1
- Kampugrandi:1
- Akrelandija:1
- apskandināt:1
- Asailandija:1
- atskandināt:1
- Baijandiaņs:1
- Barolandija:1
- bollandisti:1
- brandieveņš:1
- brandisneņš:1
- Gandisišaņs:1
- gotlandiešu:1
- gourmandise:1
- grandiozums:1
- grenlandija:1
- groenlandia:1
- ieskandināt:1
- Isfandijars:1
- izskandināt:1
- kamandierēt:1
- Kandiaghaša:1
- kandidatūra:1
- kandidēmija:1
- kandidūrija:1
- komandieris:1
- komanditārs:1
- krivandieši:1
- nakšbandija:1
- normandieši:1
- noskandināt:1
- pandionidae:1
- paskandināt:1
- paskandinēt:1
- saskandināt:1
- skandinieks:1
- Uberlandija:1
- uzskandināt:1
- Mariņagrandi:1
- afrikandieši:1
- aizskandināt:1
- Andrelandija:1
- brandivienis:1
- candidamente:1
- Fenoskandija:1
- grandiflorus:1
- grenlandieši:1
- Hedlisandira:1
- kandiscukurs:1
- komanditists:1
- Pandiasukars:1
- pandiatonika:1
- pārskandināt:1
- pieskandināt:1
- plakandibena:1
- plakandibene:1
- pregnandiols:1
- skandinājums:1
- skandināties:1
- skrandinieks:1
- Kampinagrandi:1
- Ribeiragrandi:1
- Babasulandija:1
- Fennoskandija:1
- Gonosfandidža:1
- grandiozitāte:1
- hildenbrandia:1
- kandidamikoze:1
- nīderlandieši:1
- nogandināties:1
- nokamandierēt:1
- pandikulācija:1
- propagandisks:1
- propagandists:1
- senskandināvi:1
- Sjudadsandino:1
- skandināvisms:1
- skandināvists:1
- androstandiols:1
- androstandions:1
- Augšnormandija:1
- brīvbandinieks:1
- Fernandinabīča:1
- finlandizācija:1
- izskandināties:1
- jaunzēlandieši:1
- kontrabandists:1
- oromandibulārs:1
- saskandināties:1
- hildenbrandijas:1
- kandidātatslēga:1
- Lejasnormandija:1
- dubultbandinieks:1
- meistarkandidāts:1
- retromandibulārs:1
- skandināvistisks:1
- Sģeidaraursandirs:1
- jaunfaundlandietis:1
- temporomandibulārs:1
- hemimandibulektomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (995):
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- afrikandieši Afrikandi
- afrikāneri Afrikandi
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
- Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1)
- apskaris Apdriskāts, apskrandis
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
- Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
- Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
- Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
- Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos
- Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā
- Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
- Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
- Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā
- Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos
- Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos
- Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā
- Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
- Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
- Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
- Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
- Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
- Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
- aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā)
- apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m
- Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- vēlēšanu biļetens balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlējamo kandidātu vai kandidātiem (arī vēlēšanu liste)
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem
- dižā baltegle baltegļu suga ("Abies grandis")
- Cystopus candidus baltkrevju sugas "Albugo candida" nosaukuma sinonīms
- sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
- peramelidae Bandikutu dzimta
- bundzenes Bandinieka zemes gabali
- bandiniece bandinieka^2^ sieva
- kājinieks Bandinieks (šaha spēlē)
- peška Bandinieks (šahā)
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina")
- baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula")
- lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis")
- Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii")
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi
- Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3)
- Groenlandia densa blīvā grenlandija
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
- lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora")
- kandidēt būt par kandidātu (1)
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
- centurions Centūrijas komandieris seno romiešu armijā
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
- Japānas cielava cielavu suga ("Motacilla grandis")
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem
- butlegers cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists
- aspirants cilvēks, kas kandidē uz kādu vietu
- šmugleris cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
- lielā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae")
- piešainā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae")
- retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
- Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums
- lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum")
- jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis
- kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā
- Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
- Koeleria polonica dižās kelērijas "Keleria grandis" nosaukuma sinonīms
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
- lielā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm
- dzindzināt Dūkt, džinkstēt, skandināt
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību
- dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību
- PGE E prostaglandīns (angļu "prostaglandin E")
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem"
- Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
- lielragainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia grandicornis")
- lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora")
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums)
- lielziedu epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium grandiflorum")
- Ēresunns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu
- Ēresuns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu
- Zunds Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu
- lielziedu eustoma eustomu suga ("Eustoma grandiflorum")
- Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā
- Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
- Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
- nauarhs Flotes komandieris, arī kuģa kapteinis senajā Grieķijā
- navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā
- baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans")
- bagandi gandi
- Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri
- grandiozums Grandiozitāte
- bargotīgs Grandiozs, lielisks
- groenlandia Grenlandijas
- blīvā grenlandija grenlandiju suga ("Groenlandia densa")
- Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
- činkurains Grumbuļains, ciņains; noskrandis
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila
- handicap Handikaps
- hendikaps Handikaps
- hendikeps Handikaps
- hildenbrandia Hildenbrandijas
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji")
- nīderlandiešu valoda holandiešu valoda - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- hol. Holandiešu-; holandiešu valoda
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
- kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētās institūcijās ar šo institūciju lēmumu (bez papildu vēlēšanām)
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
- Bafina lielieplaka ieplaka Bafina līcī starp Grenlandi un Bafina salu, dziļums - līdz 2414 m
- aizskandināt iesākt skandināt
- ieskandināt iesākt skandināt
- uzskulbināt iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt
- Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
- Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
- Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
- izskandināties ilgāku laiku, daudz skandināt
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1)
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
- islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma
- isl. Islandiešu-; islandiešu valoda
- noskandināt īsu brīdi skandināt un pabeigt skandināt
- sazvadzināt īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
- nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu)
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās
- bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas
- čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei
- pakehi Jaunzēlandieši
- alternatīvā atslēga jebkura kandidātatslēga datu bāzē, kurai nav piešķirta primārās atslēgas loma
- beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm)
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
- Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
- Litlrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Gērnsijas salu rietumos un Džetū, Herma un vairākām nelielām salām austrumos
- Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m
- Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
- Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins
- agremāns kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
- nominants kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- lielziedu kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta grandiflora")
- Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
- Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā
- Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē
- Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot
- candidatus Kandidāts
- balotēšanās kandidatūras izvirzīšana vienlaikus ar tās piekrišanu iespējamai ievēlēšanai kādā amatā vai postenī
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā
- kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā
- Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium")
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam
- spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- Kebnekaise Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
- Kiebnekaisi Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
- Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu
- dižā kelērija kelēriju suga ("Koeleria grandis")
- iebandoties kļūt turīgam (kā bandiniekam)
- kollokūcija Kolokvijs, saruna, izrunāšanās; savāds eksāmens, kandidāta pārbaudīšanai uz kādu amatu
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
- relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam
- zampoļits Komandiera vietnieks politiskajā darbā (PSRS armijā)
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā)
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi
- komanditārs Komanditists
- komandīts Komandits - partnerības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, kura mantisko atbildību ierobežo pajas lielums
- komanditists Komanditsabiedrības biedrs, kura atbildība ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apjomu
- komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku
- šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
- lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
- flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris
- lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi
- sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi
- Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi
- baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum")
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs
- mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- lielais lirastis lielā liraste ("Menura novaehollandiae")
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
- Flatoboken Lielākais senais islandiešu rokraksts, kas saglabājies no 14. gs. 2. puses
- muškaturis Lielziedu pelargonija ("Pelargonium grandiflorum")
- platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta
- lir lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes
- lielā likuala likualu suga ("Licuala grandis")
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās
- baltā lilija liliju suga ("Lilium candidum")
- lielziedu lins linu suga ("Linum grandiflorum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- lielā liraste lirastu suga ("Menura novaehollandiae")
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_)
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams
- lielziedu ludvigija ludvigiju suga ("Jussiaea grandiflora")
- lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora")
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
- kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
- mandingo Mandingi
- sonrhay Mandingi
- Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
- malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos
- Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii")
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju)
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
- NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā
- hetmanis Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā)
- lielais mušķērājs mušķērāju suga ("Niltava grandis")
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- Vendlanda naktene nakteņu suga ("Solanum wendlandii")
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica")
- balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- uzskandināt neilgu laiku, arī reizēm skandināt
- paskandināt neilgu laiku, mazliet skandināt
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu"
- šēra neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.)
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- šalanda neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā)
- vālīte neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm)
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
- Ekreusas nelielu salu grupa ziemeļrietumos no Džērsijas salas, Normandijas salās
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
- kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
- satjagraha Nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs
- ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
- geuzi Nīderlandiešu brīvības cīnītāji pret spāņu jūgu 16. gs.; gēzi
- grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
- nl. Nīderlandiešu-; nīderlandiešu valodā
- noņērbis Noplīsis, noskrandis
- Čenela salas Normandijas salas Lamanšā
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- noskulbināt Noskandināt
- noņermis Noskrandis
- noskrandājies Noskrandis
- noskrandēts Noskrandis
- noskrandojis Noskrandis
- noskrendis Noskrandis
- kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm)
- kankars Noskrandis apģērbs; arī skrandas
- pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1)
- nospuris Noskrandis, izspūris, noplīsis
- nospūris Noskrandis, izspūris, noplīsis
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis
- lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
- lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
- nopluskāts Noskrandis, nodriskāts
- putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks
- labraks Noskrandis, panīcis cilvēks
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks
- sknārbains Noskrandis, skrandains
- sknārbalains Noskrandis, skrandains
- kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks
- nobimbināt Nozvanīt, noskandināt
- Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
- ternāra operācija operācija ar trim operandiem (piemēram, 1/3 (a+b+c))
- binārā operācija operācija, kuras izpildei nepieciešami divi argumenti (operandi); šādu operāciju var izpildīt ar skaitļiem (aritmētiskās operācijas), izteikumu patiesumvērtībām (loģiskās operācijas) u. c. matemātiskiem objektiem
- dokumenta autors organizācija, tās struktūrvienība, darbinieks, ierēdnis (ierēdņa kandidāts) vai fiziska persona, kas parakstījusi dokumentu
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
- tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
- pundit Pandits
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas
- paskandinēt Paskandināt
- pažļankstināt Paskandināt
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(1)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum")
- pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi
- Lobivia boliviensis Pentlanda ehinopsis ("Echinopsis pentlandii")
- kandidatūra persona, kas izvirzīta par kandidātu (1)
- piestinkšināt Pieskandināt
- piesist Pieskandināt pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
- aprubināt Pieskandināt rubinot
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana
- Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia")
- Tandila pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fernandinabīča pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbernardīno pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Standiša pilsēta ASV ("Standish"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baže pilsēta Brazīliā, Riugrandi du Sula štata dienvidu daļā
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
- Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā
- Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos
- Kanoasa pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Pasufundu pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pelotasa pilsēta Brazīlijā ("Pelotas"), Riugrandi du Sula štatā, 306200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Uberlandija pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.)
- Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
- Bentugonsalvisa pilsēta Brazīlijā, Riugrandi du Sula štatā
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portualegri pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju
- Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
- Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķa ziemeļos, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Abja-Paluoja pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skandiāno pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skandiči pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
- Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Priozera pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Setbajeva pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā
- Zāndeika pilsēta Nīderlandē ("Zaandijk"), Ziemeļholandes provincē, 8870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
- Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
- Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.)
- Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē
- Erandio pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gandja pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandira pilsēta Turcijā ("Kandira"), Kodžaeli ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sandikli pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brandisa pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai
- barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs)
- viķine Plakandibena laiva
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam)
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- lielziedu platpulkstenīte platpulkstenīšu suga ("Platycodon grandiflorus syn. Wahlenbergia grandifloria")
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
- Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus")
- lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Fenoskandijas vairogs prekembrija Skandināvijas un Austrumeiropas platformas ziemeļdaļa, Baltijas vairogs
- gaidnieks Pretendents, reflektants; kandidāts
- metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama
- Impatiens roylei puķu spriganes "Impatiens glandilufera" nosaukuma sinonīms
- pulcinieks Pulkvedis, pulka vadītājs, komandieris
- Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu
- Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā, starp Grenlandi un Kanādu (Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu), platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
- zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
- randevu Randiņš, satikšanās
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi)
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris
- izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski
- Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
- lielziedu retējs retēju suga ("Potentilla grandiflora")
- kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
- Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica")
- rotnieks Rotas komandieris
- ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība
- skandināvistisks saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- Flateja sala Grenlandes jūras dienvidos, Islandes salas ziemeļu piekrastē, Sģaulfandi līča ziemeļrietumos
- Gērnsija sala Lamamšā, viena no Normandijas salām, augstums - līdz 114 m
- Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
- Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Džetū sala Normandijas salās, Gērnsijā, Litlrusela austrumu pusē
- Sarka sala Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
- Sēreja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra
- Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- STA Sandinistu tautas armija
- sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
- SNAF Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte (Nikaragvā)
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
- lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
- piedzinkstināt Saskandināt
- saknakšķināt Saskandināt
- sasist Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.)
- sazvadzināties Saskandināties
- rendez-vous satikšanās; randiņš
- Atasu sausgultne Kazahstānā (_Atasw_), Karghandi apgabala dienvidu daļā
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml.; pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.)
- Dienvidkvarkens Sedrakvarkens - šaurums starp Ālandu salām un Skandināvijas pussalu
- lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
- Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins
- penings Senās skandināvu monētu sistēmas sīkākā vienība, 1/8 ērtuga
- lohags sengrieķu armijas taktiskās vienības loha (~150 vīru) komandieris
- Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
- lochāgs Seno grieķu karaspēka nodaļas, locha, komandieris
- skalds Seno skandināvu dziesminieks
- elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
- elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
- vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma
- maats Sens holandiešu sāls mērs 61,41 l, vēlāk Holandes Indijā sāls un rīsa svara vienība 36,913 kg
- mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
- sensk. Senskandināvu valoda
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- sniegbaltā sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea candida")
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu
- Sc Skandijs (ķīm. elements)
- klindzināt Skandināt
- narkšināt Skandināt
- skambināt Skandināt
- trancināt Skandināt
- izskandināt Skandināt un pabeigt skandināt
- zvanīt uz kapiem skandināt zvanu vai zvanus pirms apbedīšanas
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt
- činkstināt Skandināt, džinkstināt
- strankšināt Skandināt, trinkšķināt, šķindināt
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē
- voluspa Skandināviešu dzeja par pasaules radīšanu un izpostīšanu, Edas vecākā daļa
- SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System")
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
- Carex scandinavica Skandināvijas grīslis
- Carex pulchella Skandināvijas grīšļa "Carex scandinavica" nosaukuma sinonīms
- skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji
- skandināvists Skandināvisma piekritējs
- drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs
- jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa; saukta arī par Vanadisu
- Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi)
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars
- Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds)
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju
- Sleipnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina astoņkājainais zirgs
- Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi
- Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi
- Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu
- Hetels skandināvu mitoloģijā - Hedīns
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam
- Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem
- Ēgirs Skandināvu mitoloģijā - jūras milzis, dieviem labvēlīgās, rāmās jūras personifikācija
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles
- einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē
- Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem
- Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām
- Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
- Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību
- Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru
- Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu
- Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva
- Īmirs Skandināvu mitoloģijā - milžu ciltstēvs, no kura ķermeņa dievi radīja pasauli
- Jūtunheima Skandināvu mitoloģijā - milžu mājvieta
- Gimle Skandināvu mitoloģijā - mirušo mājoklis pēc ragnarjoka
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē
- Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete
- Ūtgarda Skandināvu mitoloģijā - nomaļa vieta uz zemes, kur mīt dēmoni un milži jotuni
- Sleipners Skandināvu mitoloģijā - Odina astoņkājainais zirgs
- Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks
- Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja)
- Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju
- Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita
- Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes
- Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība
- Soula Skandināvu mitoloģijā - Saules personifikācija, mēness dieva Māni māsa
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas
- Nīflheima skandināvu mitoloģijā - tumsas un miglas pasaule, kas, tāpat kā ugunīgā Mūspella, eksistēja jau pirms pasaules radīšanas
- Mūspella skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas bijusi jau pirms pasaules radīšanas
- Mūspelheima Skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas pastāvējusi jau pirms pasaules radīšanas
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
- āsi skandināvu mitoloģijā - valdošā dievu (kopskaitā 12) dzimta, ko vada Odins
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
- Andvari Skandināvu mitoloģijā - vergs, kam piederēja liktenīgais zelts, kuru viņam atņēma āsu cilts dievi
- Munins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Hugins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - atminīgais)
- Hugins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Munins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - domājošais)
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus
- Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi
- disijas Skandināvu mitoloģijā - zemākā dievību kārta, ko veido nomas un valkīras
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam
- Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot
- Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs
- odinisms Skandināvu pagānu reliģija
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- Velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā)
- knorre Skandināvu tirgotāju kuģis; ap 16m garš un 5m plats, izmantoja 20 airētājus
- normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi
- varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos)
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks
- alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles
- skand. Skandināvu-; skandināvu valoda
- zvanīt Skandinot zvanu vēstīt (ko)
- skambēt Skanēt, skandināt
- skumbēt Skanēt, skandināt
- skumbināt Skanēt, skandināt
- drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji
- ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
- Fennoskandija Somija un Skandināvija kopā
- trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
- TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route")
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem
- Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums
- Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m
- Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m
- Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku
- zivjērglis šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis
- Jaunzēlandes medusputns šīs dzimtas suga ("Prosthemadera novaeseelandiae")
- lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- hibrīdā ciprese šīs ģints suga ("Cupressocyparis leylandii")
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- Candida albicans šīs ģints suga, kas ierosina slimību kandidozi
- čipstēt Šķindēt, skandināt
- birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Holande Tā bieži dēvē Nīderlandi
- apskrandojis tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2)
- tūlītējā adresēšana tāds adresēšanas veids, kad nenotiek tieša vēršanās pie atmiņas, bet komandas adrešu vērtības tiek izmantotas kā operandi
- pluskains tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā; noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām); kankarains(1)
- paraugmācības Taktisko (taktiski speciālo), bet atsevišķos gadījumos arī komandieru un štābu mācību varietāte ar karaspēku (spēkiem)
- piefjeldu tas, kas atrodas tuvu Skandināvijas kalnu masīviem - fjeldiem
- lielziedu tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum grandiflorum")
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem
- balanti tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi
- bakondži tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi
- ngbandi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti
- islandieši tauta, Īslandes pamatiedzīvotāji; runā īslandiešu valodā; ticīgie - luterieši
- sāmi tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji
- baņaruandi tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi
- folkevise Tautas balāde Skandināvijā
- baskāju sacelšanās tautas sacelšanās Normandijā (Francijā) 1639, vērsās pret feodāļu jūgu, nodokļiem; vad. Žans Baskājis
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos)
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- ģermāņi tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši)
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- Ingjalds Teiksmains Inglingu dzimtas karalis Skandināvijā
- Liepājas ieplaka tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, tā aizņem Baltijas akvatoriju starp Liepāju un Gotlandi, kā arī sauszemi starp Liepāju, Ventspili un Usmu, tās platums sauszemē ir 50-70 km, garums — >200 km
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi
- kapteinis Tirdzniecības vai pasažieru kuģa komandieris
- normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
- nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā
- breidvimpelis Trīsstūrveida karogs, dažkārt ar divām mēlēm (ar trīsstūrveida izgriezumu), ko izmanto par komandiera zīmi vai kuģa pazīšanās zīmi, kā arī signalizēšanai
- Ķīnas trompetvīns trompetvīnu suga ("Campsis grandiflora")
- galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums
- lielziedu tunbergija tunbergiju suga ("Thunbergia grandiflora")
- corbadži Turkiem janičāru komandiers
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
- sniegbaltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea candida")
- hetmanis Ukrainas nacionālā karaspēka komandieris 1918. g.
- Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
- Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
- Vira upe Francijā, Lejasnormandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī
- Dīva upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Orna upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
- Pernu upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī
- Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
- Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
- Lahsau upe Islandē, Ziemeļu Zemē, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
- Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
- Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
- Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
- Logene upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī
- Glomma upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- sudannēģeri uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu
- lielziedu uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis grandiflora"), Latvijā aizsargājama
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā
- vadnieks Vada komandieris
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
- Islande valsts Islandes salā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (islandiešu valodā "Island"), platība - 103000 kvadrātkilometru, 306700 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Reikjavīka, administratīvais iedalījums - 26 sislas, Dāņu šaurums (280 km) šķir no Grenlandes
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- kankari Vecs, noplucis, noskrandis apģērbs
- gerant Veikalvedis; laikraksta atbildīgais redaktors; komanditsabiedrības biedrs, kas atbild ar savu personīgo mantu
- mažoritārās vēlēšanas vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā)
- vidushol. Vidusholandiešu
- bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
- diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
- Tiēba viena no mandingu valstīm Rietumāfrikā, ko 19. gs. beigās likvidēja franču koloniālā vara
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
- grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta
- tromboksāns viens no diviem savienojumiem, kas radniecīgi prostaglandiniem un ir arahidonskābes atvasinājumi
- Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
- Vilande Viljandi - pilsēta Igaunijā
- Vīlande Viljandi, pilsēta Igaunijā
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai
- karakungs Virsnieks, komandieris; kara kungs
- kara kungs virsnieks, komandieris; karakungs
- Aksorans virsotne Kazahstānā (_Aqsorañ tawi_), Karaghandi apgabala austrumu daļā, augstums 1565 m
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
- grandiozitāte vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums
- flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti
- pangloss Voltēra romāna "Kandida" varonis, kuram "šai vislabākā pasaulē iet viss uz labu vien"
- sniegbaltā zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes candida")
- lielziedu zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes grandiflora")
- Agras rags zemesrags Francijas ziemeļu daļā, Lejasnormandijā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
- Lindesnēss zemesrags Skandināvijas pussalas rietumu daļas dienvidos, Norvēģijā
- Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis, kas 8.-11. gadsimtā dzīvoja Skandināvijā
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
- klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas
- lielziedu zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora")
- zin. kand. zinātņu kandidāts
- ķīrlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes")
- ķirlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes")
- zivkārnis Zivjērglis ("Pandion haliaetus")
- Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
- Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
- ogļu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota highlandiensis", syn. "Pholiota carbonaria")
- kalnu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus grandis")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa andi.