Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ah.

Atrasts vārdos (508):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3321):

starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
hula [hulahups]{s:2333}
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
abstraģēt Abstrahēt
atgarozēties Abstrahēties
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
Khya senegalensis Āfrikas mahagons
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
Achlya americana ahliju suga
Achlya apiculata ahliju suga
Achlya flagellata ahliju suga
Achlya polyandra ahliju suga
achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints
Achnantes hungarica ahnantu suga
Achnantes lanceolata ahnantu suga
Achnantes microcephala ahnantu suga
Achnantes minutissima ahnantu suga
Achnantes taeniata ahnantu suga
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
Aidaha Aidaho štats, ASV
ID Aidaho, ASV štats
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Ainsalaha Ain Sālaha
Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās)
Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
sukrums akas šahtas dēļi
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
almanach Almanahs
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
Anaheima Anahaima - pilsēta ASV
ānahata Ānahata čakra
Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Bahāraka apdzīvota vieta Afganistānā (_Bahārak_), Badahšānas vilajetā
Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alva apdzīvota vieta ASV (_Alva_), Oklahomas štata ziemeļu daļā
Anadarko apdzīvota vieta ASV (_Anadarko_), Oklahomas štatā
Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Vaiomingas štatā
Ārko apdzīvota vieta ASV (_Arco_), Aidaho štatā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čatahūčī apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šaiena apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frederika apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Greiema apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grandvjū apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šenando apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.)
Salfura apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaipahu apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montpīljera apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belvjū apdzīvota vieta ASV, Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
Bahdanava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Bahdanaǔ_), Minskas apgabala rietumos
Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā
Anāraka apdzīvota vieta Irānā (_Anārak_), Isfahānas ostānā
Alavīdže apdzīvota vieta Irānā (_ʻAlavījeh_), Isfahānas ostānā
Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha
Kēra apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē; Kahera
Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
Bektau apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabalā
Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Beloje apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
Bekaristanbija apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala rietumu daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Baskamisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras novadā
Belogorka apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala austrumu daļā
Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos
Bagarva apdzīvota vieta Nigērā (_Bagaroua_), Tahua reģiona rietumos
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā
Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
Arkevīta apdzīvota vieta Sudānā (_Arkawīt_), Bahr el Ahmera vilājas austrumu daļā
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
Baherove apdzīvota vieta Ukrainā (_Baherove_), Kerčas pussalā
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja
Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
drahma Aptieku svara un monētu svara mērvienību sistēmā drahma = 3,888 g.
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_)
tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus")
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks
traheorāģija Asiņošana no trahejas gļotādas
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu
Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi)
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta
traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
traheobakteriozes augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
traheomikozes augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939. - 1991. g.
Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
Rhus orientalis austrumu sumahs
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
Trachelospermum asiaticum Āzijas trahelosperma
Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā
bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
traheoblenoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no trahejas
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
bahājietis bahāju ticības piekritējs
BS Bahamas, valsts divburtu kods
BHS Bahamas, valsts trīsburtu kods
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.)
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
BH Bahreina, valsts divburtu kods
BHR Bahreina, valsts trīsburtu kods
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.)
bahreinieši Bahreinas pamatiedzīvotāji
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi
vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi
dekstrānsaharāze Baktēriju ferments, kas pārvērš saharozi dekstrānā
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums
Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem
propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad")
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
kājinieks Bandinieks (šaha spēlē)
peška Bandinieks (šahā)
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
bats Basmicvahs
batrachospermum Batrahospermas - sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā)
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Mahonia bealii Bila mahonija
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
Bina Binah
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā
Lysimachia congestiflora blīvziedu lizimahija jeb blīvziedu zeltene
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā
testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
brachiosaurus Brahiozauri
bramins Brahmanis
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
Bramaputra Brahmaputra
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā
Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.)
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem
pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa
halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta
caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
apšuvums Buru laivas vai jahtas ārējais plankojums
dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma
rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem)
mahinators cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām
rahītiķis cilvēks, kas slimo ar rahītu
šahveida cirsmu piesliešanās veids cirsmas projektē šaha dēlīša kvadrātu veidā
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos
dalija Dālija ("Dahlia")
dāliji Dālija ("Dahlia")
ģeorģine Dālija ("Dahlia")
ģorģene Dālija ("Dahlia")
ģorģenīte Dālija ("Dahlia")
ģorģine Dālija ("Dahlia")
ģorģīne Dālija ("Dahlia")
jorģene Dālija ("Dahlia")
jorgine Dālija ("Dahlia")
jorine Dālija ("Dahlia")
jorjine Dālija ("Dahlia")
jorjīne Dālija ("Dahlia")
jorjiņi Dālija ("Dahlia")
jorjuņi Dālija ("Dahlia")
jurģina Dālija ("Dahlia")
jurgine Dālija ("Dahlia")
jurgīne Dālija ("Dahlia")
jurģine Dālija ("Dahlia")
jurģīnes Dālija ("Dahlia")
jurģinītes Dālija ("Dahlia")
juri Dālija ("Dahlia")
Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā
D dāmas (šaha figūras) apzīmējums
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus")
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
berit Derība; Jahves derība ar Izraelu
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
dīfenbachija Dīfenbahija
raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata")
Seguinas dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia seguine")
progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
trisaharīds Digosaharīds, ko veido trīs monosaharīdu atlikumi
chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti
strofantobioze Disaharīds strofanta glikozīdos
izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām
bioze Disaharīds, kurā ir divi oglekļa atomi
disaharidūrija Disaharīdu (laktozes vai saharozes) klātiene urīnā
dīvāntahta Dīvāns, kas pārveidojams par tahtu
vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete
Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
Bermudu jauls divmastu jahta, kurai stūre atrodas starp mastiem
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai
reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem
valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā
Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā
drahmē Drahma (1)
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
macerācija Drogu mērcēšana ūdenī istabas temperatūrā, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvās vielas
konkasācija Drogu salauzīšana sīkās daļās, lai varētu vieglāk tās ekstrahēt
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
Pachystachys lutea dzeltenā pahistahe
Mahonia nervosa dzīslotā mahonija
balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā
Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā
Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni
difuzors Ekstrakts - aparāts vielu izvilkšanai jeb ekstrahēšanai no citas vielas vai materiāla
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci robežās no 300 megaherciem līdz 100 gigaherciem un garumu robežās no 100 līdz 0,3 centimetriem
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju
bronhi Elpvada (trahejas) zari, pa kuriem gaiss nonāk plaušās
vēsmas rīkle elpvads jeb traheja
gaisa vads elpvads, traheja
gāmurs Elpvads, traheja
grigulis Elpvads, traheja
krūklis Elpvads, traheja; balsene
elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums
Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā
disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus
poliāze Enzīms, kas katalīzē polisaharīdu hidrolīzi
pseidoepilepsija Epilepsijai līdzīgas lēkmes, piem., rahīta dēļ
Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā
Isika Esika, pilsēta Kazahstānā
Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā
Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
Markakels ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m
Bēra ezers ezers ASV, Aidaho un Jūtas štatā, Voseča grēdas ziemeļaustrumu nokalnē
Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Kurgaldžins ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
Adžigels ezers Turcijā (_Acigöl_), Afjonas (Afjonkarahisaras) un Denizli ilā
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē)
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē)
Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs
antiplanēts Fotogrāfisks objektīvs ar 2 nesimetriskām, pretējā stāvoklī novietotām ahromatiskām lēcām
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
superaugsta frekvence frekvence no 3 līdz 30 gigaherciem
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai
Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem
biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē)
Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli)
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss
Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē
Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica")
Gerlahovskištits Gerlaha smaile
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku
degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos
Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_)
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu
kahetieši gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā
kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu
arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya")
tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums
Ziemeļhartūma Hartūmbahrī - pilsēta Sudānā
heksametilēns Heksahidrobenzols
fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km
piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā
heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
ahilanēmija Hipohroma anēmija ar ahiliju
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
konjugācija Homoloģisko hromosomu vai hromosomu homoloģisko rajonu tuvināšanās mejozes profāzē (zigotēnā - pahitēnā), veidojot bivalentus vai multivalentus
Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā
skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā)
centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
hulahūp Hulahups
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu
ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā
fokrollers ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas)
ekstraktors ierīce, aparāts, ar ko veic atdalīšanu, izdalīšanu, ekstrahēšanu
Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
ieņemt Ievilkt jahtā (kuģī) enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt.
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām
heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
apalači Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
čikasi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
čoktavi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
mobili Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
načezi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
timukvi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai
Rhus toxicodendron indīgais sumahs
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos
Toona mahagoni Indijas mahagons
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas
žiroteodolīts instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā
kardiodilatators instruments kuņģa ieejas atveres paplašināšanai ahalāzijas vai striktūras gadījumā
eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus
eliņš Īpaša ierīce jahtu novietošanai remontā un ziemošanai
jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms
Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti
Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni
Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
ahmadisti Islāma virziena ahmadīija piekritēji
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
Swietenia mahagoni īstais mahagons
maestro Izcila šahista goda nosaukums; šahists, kam ir šāds nosaukums
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
pandits Izglītota brahmaņa tituls Indijā
stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
bai Izsauksmes vārds: o!, ah!
ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90
nopatot izveidot pata stāvokli (šaha spēlē)
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
Jagotina Jahotina - pilsēta Ukrainā
vieglsvara jahta jahta ar nelielu ūdensizspaidu
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli
ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts
ar bakštagvēju jahta iet ar baštagvēju, ja vējš ir vairāk no aizmugures nekā no sāniem
ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru
virsvēja jahta jahta, kas atrodas tajā pusē, no kuras pūš vējš
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības
sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs
bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas
panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai
panākamā jahta jahta, kurai pietuvojas aizmugurējā jahta
jahta ar kajīti jahta, kurai zem klāja izveidota dzīvojamā telpa
jahta ar kreiso halzi jahta, kuras burās vējš pūš no kreisās puses
jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi
bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja
trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas)
tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas)
motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors
pamesta jahta jahta, kuru komanda atstājusi pārliecībā, ka tā turpmāk vairs nav drošs patvērums
stampāt jahtai lēkāt uz enkura lielos viļņos
flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru
plankojums Jahtas ārējā koka apšuve
pārkare Jahtas daļa, kas brīvi guļ pār ūdens virsmu
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs
salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2
piegriešana Jahtas kursa maiņa piegriežot ciešāk pie vēja
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru
nokrišana Jahtas pagriešana vairāk pa vējam
smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas
jahtheķis Jahtas pakaļgals
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
treilers Jahtas skraberis (sastatnes) uz riteņiem
jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa
jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli
līnijrise Jahtas teorētiskais zīmējums (plāns), pēc kur to būvē
spinakers Jahtas trijstūrveida papildbura, ko uzvelk, ja ir labs ceļavējš
lūvēšana Jahtas vai buru kuģa piegriešana vairāk pie vēja
lūvpuse Jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš
flagštoks Jahtas vai kuģa karoga kāts
ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa
dreifēšana Jahtas vai kuģa novirzīšanās no kursa vēja un straumes ietekmē
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals
bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis
platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus
komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai
kattakelāža Jahtu takelāžas tips; kets
kat- Jahtu takelējuma tipa norāde
jauls Jahtu takelējuma tips ar diviem mastiem - grotmastu un bezānmastu
kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām
kets Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru
kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts
kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
Mahonia japonica Japānas mahonija
Inaba sirousagi japāņu mitoloģijā - Akahada usagi
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Trachelospermum jasminoides jasmīnveida trahelosperma
buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu
jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
CCITT Jauninājumu un tehnoloģiju nodošanas konsultatīvā komisija ("Consultative Committee on Innovation and Technology Trahsfer")
radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem
Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms)
Jemenas Republika Jemena, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Yamaniyyah")
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta"), platība – 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
Somu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā (ig. val. _Soome laht_, somu val. _Suomenlahti_), garums - 390 km, lielākais platums - 120 km, lielākais dziļums - 121 m
Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km
Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
dekanulācija kādas kaniles (sevišķi traheotomijas kaniles) izņemšana
Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā
osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ
kahi Kahetieši
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos
Rhus glabra kailais etiķkoks, sumahu suga
Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Meckirss kalna virsotne Kalnu Karabahā, Karabaha grēdā, augstums - 2725 m
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
Bemaraha kalniene Madagaskaras rietumos, Mahadzangas provinces dienvidrietumos un Tuliaras provinces ziemeļu daļā
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m
Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Beluha kalns uz Krievijas Altaja Republikas un Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabala robežas, augstums - 4506 m
Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru
Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls)
Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
Bastari kalnu grēda Indijā, Čhatīsgarhas un Mahārāštras štatā, augstums - līdz 938 m
Bālāghāta grēda kalnu grēda Indijā, Mahārāštras štatā, augstums - līdz 667 m
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi
Akradāgs kalnu grēda uz Sīrijas un Turcijas robežas (_ʻAqrah Dāgh_)
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals
Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.)
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
traheotubuss Kanālveida ķirurģisks instruments, ko ievada trahejā pa operācijas brūci
Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
trahejas kanula kanula, ko pēc traheotomijas atstāj trahejā
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā
K Karalis (šahā)
Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā
Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida
Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā
koja kastveida guļamvieta uz jahtas vai kuģa, iekārtota tā, lai, peldlīdzeklim zvalstoties, gulētājs neizkristu
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
varna katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna)
Kazahija Kazahstāna
KZ Kazahstāna, valsts divburtu kods
KAZ Kazahstāna, valsts trīsburtu kods
Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs
kaz. Kazahu-
Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
Saccharomymyces kefyr kefīra saharomicēte
Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā
Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā
Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts
taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
karaļkobra Kobru dzimtas suga ("Ophiophagus hannah")
nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1)
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās); balsteņi
pitpropsi Kokmateriālu sortiments, ko lieto gk. kalnraktuvēs šahtu un eju nostiprināšanai
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā
nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
Konota Konahta - vēturiska province Īrijas rietumos
Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs
folikulārs konjunktivīts konjunktivīts ar adenoīdu audu mezgliņiem, kas atšķirībā no trahomas izzūd, neatstājot rētas
enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos
falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem
kontragents Kontrahents
pretgambīts Kontrgambīts šaha spēlē, gambīts ko spēlētājs piedāvā, atbildot pretinieka gambītam
Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi
Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā
Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
achnanthaceae Kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimta
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas)
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
Baikonuras kosmodroms Krievijai izīrēta (līdz 2050. g.) teritorija Kazahstānā, kur atrodas kosmodroms
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē
ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai
protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā
pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte
priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam
diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata
katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem
Kyrios Kungs; grieķu apzīmējums Vecās Derības jēdzienam "Jahve"
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
Kurahova Kurahove, pilsēta Ukrainā
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
Ubagans Kusmurins - ezers Kazahstānā
Kusmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā
Kušmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa
jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu
Rademachera sinica Ķīnas rademahera
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
Laheze Lahese
Lahamu Lahmu
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
L Laidnis (šaha figūra)
līdzenieks Laidnis šaha spēlē
ceitnots Laika trūkums šahā
pinasa Laiva, jahta, arī divmastu kuģis
ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem)
Rhus verniciflua lakas sumahs
Pachypodium lamerei Lamēra pahipodija
ledusjachta Ledusjahta
Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs
vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency")
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
kreiseris liela sacīkšu vai ceļojumiem paredzēta jahta
pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
Kulali Lielākā no četrām Tjuļeņju salām Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, platība - 68 kvadrātkilometri
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns
mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu
LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide")
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
Mahonia repens ložņu mahonija
triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus
kontraģents ļīguma puse civiltiesiskās attiecībās; kontrahents
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
hiperbrahicefālija ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85
forlana ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos
panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
magonkoks Magoņkoks, mahagonijs
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga")
swietenia Mahagoni
magonikoks Mahagonijs
mahagonikoks Mahagonijs
magoņkoks Mahagonijs (2)
mahagonijkoks Mahagons
mahagonkoks Mahagonu dzimta
meliaceae Mahagonu dzimta
khaya Mahagonu dzimtas ģints
toona Mahagonu dzimtas ģints
Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis")
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
Indijas mahagons mahagonu suga ("Toona mahagonii")
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku
Nagardžuna Mahājānas budisma skolotājs (ap 100.-165. g.), kurš mācīja, ka patiesība par realitāti ir tukšums
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
mahajarah Maharadža
maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne
mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane
machinācija Mahinācija - apmānīšana, ļauns nodoms
mahists Mahisma piekritējs
mahonia Mahonijas
mahoberberis Mahonijbārbeles
Mahoberberis neubertii mahonijbārbeļu suga
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā
Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii")
Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica")
dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa")
ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens")
vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media")
Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri")
mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri
Nicotiana rustica mahorka
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica")
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja
augstfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar caurlaides joslu no dažiem desmitiem kilohercu līdz dažiem desmitiem un simtiem megahercu
ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls
Nectarinia famosa malahīta nektārputns
malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā
marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs
sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah")
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase
bronhoezofagoloģija Medicīnas nozare, kas pētī traheobronhiālo stumbru un barības vadu
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
elastīgā membrāna membrāna, kas sastāv no elastīgajām šķiedrām; atrodama trahejā, artēriju sienās
volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā
enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige")
kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku
Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte
Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls
kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs
onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens
Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
suaheli Mistru tauta Āfrikas austrumu piekrastē; suaheļi
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
amfiasters Mitozes ahromatiska figūra; sastāv no divām zvaigznēm, kas savienotas ar vārpstu
atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem
trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi
tetrozes Monosaharīdi ar 4 skābekļa atomiem molekulā
heptoze Monosaharīds ar 7 oglekļa atomiem molekulā
taloze Monosaharīds, glikozes izomērs
hitoze Monosaharīds, kas iegūts, reducējot hitonskābi
ketoze Monosaharīds, kurā ir ketogrupa
galaktoze Monosaharīds, viena no piena cukura sastāvdaļām
arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5
monozes monosaharīdu saīsināts nosaukums, biežāk attiecina uz pentozēm (C~5~H~10~O~5~) un heksozēm (C~6~H~12~O~6~)
jehovists Mozus grāmatas autors, kas ap 650. g. p. m. ē. sastrādājis kopā jahvistu un elohistu rakstus
spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
perimielogrāfija Muguras smadzeņu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
hondroitīns Mukopolisaharīda savienojums, kas ir skrimšļa un citu saistaudu galvenā sastāvdaļa
MPS Mukopolisaharidoze (angļu "mucopolysaccharidosis")
hondroitīnsērskābe Mukopolisaharīds ar sulfāta atliekām, saistīts ar proteīnu skrimšļa hondroproteīnā
hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu
Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa
Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu
rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Bahtegāna nacionālais parks nacionālais parks Irānā, Fārsas ostānā, ietver Bahtegāna ezeru un tā regulāri applūstošo ziemeļu piekrasti
Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
Baškomutana nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, Kitahjas, Ušakas un Afjonas ilā
Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu
Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā
Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi")
Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu
nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts
intratraheālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli tieši trahejā
drachma Naudas un svara vienība; drahma
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa
Novogrudoka Navahrudaka, pilsēta Baltkrievijā
Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu
Jeji Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - gari - demiurgi
jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi
apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums
natsah Necaha
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus
beibote neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu
Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā
Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
Jēgilsardlouns neliels ezers Islandes dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna piekrasti un Vahdnajegidlu
klapenkurs neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas
Barrena nelielu salu grupa Mozambikas šauruma austrumos, Madagaskaras piekrastē, Mahadzangas provincē
Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs
burāt brīvi no kursa neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi
amba Neveiksme, bezizejas stāvoklis, krahs, beigas
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
bīdlūka Nevis verama, bet uz priekšu bīdāma lūka, pa kuru var nokļūt jahtas kajītē
Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts
kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
Tairnands nivhu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
garats no bablaha gatavota miecviela
buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu
hitobioze no divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna
fruktozāns no fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete)
babisms no islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību
bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
bugkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem
apkalumi un piederumi no nerūsoša metāla izgatavotas dažāda veida ierīces un priekšmeti, kas nepieciešami, lai kuģi vai jahtu varētu ekspluatēt, kā paredzēts projektā
pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
kardiolipīns no vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei
ziedputekšņu antigēns no ziedputekšņiem ekstrahēts proteīns, ko lieto siena drudža ārstēšanā
beigu spēle nobeiguma posms šaha, dambretes partijā
fraktēt Nomāt (jahtu, kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai
traheo- norāda uz elpvadu, traheju
dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana
apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī
Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
Keregetasa Nura - upe Kazahstānā
Karašoki Nura, upe Kazahstānā
Paigoža Nura, upe Kazahstānā
Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.)
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.)
Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
aplanātisks objektīvs objektīvs, kas sastāv no divām vienādām ahromatiskām, simetriski novietotām lēcām
pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti
riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā
oligosaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no dažiem monosaharīdiem (disaharīdi, trisaharīdi, tetrasaharīdi) līdz dažiem desmitiem monosaharīdu (glikoproteīnu o. virknes)
dezoksiriboze Ogļhidrāts, monosaharīds, DNS struktūrelements
Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa
ahromatiskie stikli optisko stiklu sistēma, kurai piemīt ahromatisms
traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei
bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā
pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2)
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas
biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi
celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem
indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus
indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns
Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija)
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai)
padišahiene Padišaha sieva
Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam
hreštaks pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā
pahapans pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā
Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica")
parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta")
hyacinthoides Pahiacintes
pachypodium Pahipodijas
Pachypodium geayi pahipodiju suga
Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei")
Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii")
pachira Pahiras
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
pachystachys Pahistahes
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea")
dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea")
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
saharopinēmija palielināts L-saharopīna daudzums asinīs
Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras
Mahonia aquifolium parastā mahonija
Hyacinthoides non-scripta parastā pahiacinte
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu)
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā
betanīns pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
E509 pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums
E954 pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns
E444 pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E474 pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E473 pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis
iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre
sist pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.)
sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās
Ismaēls pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā
Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa
gilvors Pelēcīga ādas krāsa dažās kaheksijās
pentedrahmija Pentadrahma
pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem
Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā
Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku
panabads Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
panabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi
banabats Persijas sudraba monēta, 1/20 tomana, 1/2 krana, 10 šahi; panabats
šļahtičs persona, kas pieder pie šļahtas
pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
nobirt Piedzīvot krahu; izputēt
iet vairāk pie vēja piegriezt jahtu vairāk uz vēja pusi
Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
matot Pieteikt matu (šaha spēlē)
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
pipekolīni Pikolīnu hidrēšanas produkti C~5~H~10~N(CH~3~); heksahidropikolīni
pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā
Bemao pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā
Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā
Bangī pilsēta Afganistānā, Tahāras vilajeta rietumu pierobežā
Kandahāra pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.)
Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
Gardāja pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.)
Agvāta pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.)
Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
Tugūrta pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.)
Androstauna pilsēta Androsa salā, Bahamu salu grupā, 2440 iedzīvotāju (2012. g.)
Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mūra pilsēta ASV (_Moore_), Oklahomas štatā, 59200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīna pilsēta ASV (_Neenah_), Viskonsinas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Eida pilsēta ASV ("Ada"), Oklahomas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Altusa pilsēta ASV ("Altus"), Oklahomas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārtlsvila pilsēta ASV ("Bartlesville"), Oklahomas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Blekfuta pilsēta ASV ("Blackfoot"), Aidaho štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Boise pilsēta ASV ("Boise"), Aidaho štata administratīvais centrs, 216200 iedzīvotāju (2014. g.); Boisisitija
Brokenerova pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērli pilsēta ASV ("Burley"), Aidaho štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Koldvela pilsēta ASV ("Caldwell"), Aidaho štatā, 50200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čikaša pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Klērmora pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordeleina pilsēta ASV ("Coeur d'Alene"), Aidaho štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajahogafolsa pilsēta ASV ("Cuyahoga Falls"), Ohaio štatā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dankana pilsēta ASV ("Duncan"), Oklahomas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Durenta pilsēta ASV ("Durant"), Oklahomas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Īgla pilsēta ASV ("Eagle"), Aidaho štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Edmonda pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.)
Elrīno pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Elksitija pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Īnida pilsēta ASV ("Enid"), Oklahomas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Aidaho štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Glenpūla pilsēta ASV ("Glenpool"), Oklahomas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Greiema pilsēta ASV ("Graham"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gatri pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidena pilsēta ASV ("Hayden"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanahana pilsēta ASV ("Hanahan"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Haialī pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.)
Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
Aidahofolsa pilsēta ASV ("Idaho Falls"), Aidaho štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jukona pilsēta ASV ("Yukon"), Oklahomas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeroma pilsēta ASV ("Jerome"), Aidaho štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuna pilsēta ASV ("Kuna"), Aidaho štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lotona pilsēta ASV ("Lawton"), Oklahomas štatā, 97000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luistona pilsēta ASV ("Lewiston"), Aidaho štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Makelistera pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meridiana pilsēta ASV ("Meridian"), Aidaho štatā, 87700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiami pilsēta ASV ("Miami"), Oklahomas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Midvestsitija pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Moskova pilsēta ASV ("Moscow"), Aidaho štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskogī pilsēta ASV ("Muskogee"), Oklahomas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nampa pilsēta ASV ("Nampa"), Aidaho štatā, 88200 iedzīvotāju (2014. g.)
Normena pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okmalgī pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Omaha pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ovaso pilsēta ASV ("Owasso"), Oklahomas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Padūka pilsēta ASV ("Paducah"), Kentuki štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pahrampa pilsēta ASV ("Pahrump"), Nevadas štatā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Pitsburga pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokatelo pilsēta ASV ("Pocatello"), Aidaho štatā, 54300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ponkasitija pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Postfolsa pilsēta ASV ("Post Falls"), Aidaho štatā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Reksbērga pilsēta ASV ("Rexburg"), Aidaho štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Savana pilsēta ASV ("Savannah"), Džordžijas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šonī pilsēta ASV ("Shawnee"), Oklahomas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Soutleiktaho pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
Talekva pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahoma pilsēta ASV ("Tullahoma"), Tenesī štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Talsa pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvinfolsa pilsēta ASV ("Twin Falls"), Aidaho štatā, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūkaia pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Voksahači pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Veterforda pilsēta ASV ("Weatherford"), Oklahomas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vudvorda pilsēta ASV ("Woodward"), Oklahomas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā
Fizuli pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem
Dželilabada pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara
Džulfa pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nahčivana pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.)
Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
Tertera pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.)
Frīporta pilsēta Bahamu Sadraudzībā ("Freeport"), 35300 iedzīvotāju (2000. g.)
Muharraka pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.)
Džīdhafsa pilsēta Bahreinā, 30100 iedzīvotāju (2001. g.)
Merkūbāna pilsēta Bahreinā, 34300 iedzīvotāju (2001. g.)
Īsā pilsēta Bahreinā, 36800 iedzīvotāju (2001. g.)
Ālī pilsēta Bahreinā, 47500 iedzīvotāju (2001. g.)
Hameda pilsēta Bahreinā, 52700 iedzīvotāju (2001. g.)
Rifā pilsēta Bahreinā, 79600 iedzīvotāju (2001. g.)
Vitebska pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Orjahova pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Talkavano pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.)
Emalahleni pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.)
Greiemstouna pilsēta Dienvidāfrikā ("Grahamstown"), Austrumkāpas provincē, 67300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārkliīsta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distriktā
Bendela pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Ziemeļkāpas provinces Khalahadi distriktā
Vāva pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
Atāka pilsēta Ēģiptē (_‘Atāqah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča ziemeļrietumu piekrastē
Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā
Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.)
Beranīsa pilsēta Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, Sarkanās jūras rietumu krastā,
Bavītī pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazas dienvidu daļā, Bahrījas oāzē
Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
Afabeta pilsēta Eritrejā (_Afʻabet_), Semenavi Kejihbahri zobā
Kerena pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2002. g.)
Bejlula pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas dienvidaustrumu daļā
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kaora pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Atebubu pilsēta Ganā (_Atebubu_), Brongahafo reģionā
Bečema pilsēta Ganā, Brongahafo reģiona dienvidaustrumu daļā
Ahalkalaki pilsēta Gruzijā (_Akhalk’alak’i_), Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju
Gurdžaani pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Chinvali pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri
Telavi pilsēta Gruzijā, Gombori grēdas nogāzē, Kahetijas mhares administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahmeta pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, \~15000 iedzīvotāju
Lagodehi pilsēta Gruzijā, Kahetijas ziemeļaustrumos, 7500 iedzīvotāju (2002. g.)
Vale pilsēta Gruzijā, Samche-Dzavahetijas mharē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahalcihe pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetija mhares administratīvais centrs, \~50000 iedzīvotāju
Ahaldaba pilsēta Gruzijā, Samches-Džavahetijas mhares ziemeļos
Sighnaghi pilsēta Gruzijas austrumos, Kahetijā, 2100 iedzīvotāju (2002. g.)
Orahovica pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos
Ahmadpura pilsēta Indijā (_Ahmadpur_), Mahārāštras štatā
Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā
Akota pilsēta Indijā (_Akot_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē
Amalnera pilsēta Indijā (_Amalner_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta
Ambada pilsēta Indijā (_Ambad_), Mahārāštras štatā
Ambādžogāji pilsēta Indijā (_Ambājogāi_), Mahārāštras štatā
Andžangaona pilsēta Indijā (_Anjangaon_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Anūpšahra pilsēta Indijā (_Anūpshahr_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumu daļā
Arvi pilsēta Indijā (_Arvi_), Mahāāštras štata ziemeļaustrumu daļā
Badlapura pilsēta Indijā (_Badlapur_), Mahārāštras štata rietumu daļā
Bagaha pilsēta Indijā (_Bagaha_), Bihāras štata ziemeļrietumos
Bagbahara pilsēta Indijā (_Bagbahara_), Čhatīsgarhas štatā
Bahādurgandža pilsēta Indijā (_Bahādurganj_), Bihāras štata ziemeļaustrumu daļā
Bahādurgarha pilsēta Indijā (_Bahādurgarh_), Harjānas štatā, pie Deli teritorijas rietumu robežas
Baharampura pilsēta Indijā (_Baharampur_), Rietumbengāles štatā
Baheri pilsēta Indijā (_Baheri_), Utarpradēšas štatā
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Dulija pilsēta Indijā ("Dhulia"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Kolhāpūra pilsēta Indijā ("Kolhāpur"), Mahārāštras štatā, Rietumgatu austrumu nogāzē, 889900 iedzīvotāju (2011. g.)
Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
Solāpura pilsēta Indijā ("Solāpur"), Mahārāštras štatā, 951100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārāmati pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Bārsi pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Basmata pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Ballālpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata austrumos
Thāne pilsēta Indijā, Mahārāštras štata rietumos, Mumbajas piepilsēta, 1870000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Šambhadžinagara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 1180000 iedzīvotāju (2001. g.); Aurangābāda
Nāgpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 2410000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mira Bhajandara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 520300 iedzīvotāju (2001. g.)
Amrāvatī pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 549400 iedzīvotāju (2001. g.)
Bhivandi pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 598700 iedzīvotāju (2001. g.)
Navimumbaja pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 703900 iedzīvotāju (2001. g.)
Pimpri-Činčvada pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.)
Bauda pilsēta Indijā, Orisas štatā, Mahas krastos
Rourkela pilsēta Indijas austrumos (_Raurkela_), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.)
Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
Mālegaona pilsēta Indijas rietumos ("Malegaon"), Mahārāštras štatā, Girnas krastos, 471000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pune pilsēta Indijas rietumos Mahārāštras štatā, 3120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
Nāšika pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos, 1486000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.)
Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhandāra pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.)
Sahāranpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.)
Šahdžahanpura pilsēta Indijas ziemeļos (शाहजहाँपुर "Shahjahanpur"), Utarpradēšas štatā, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma
Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā
Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_)
Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_)
Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Baakūba pilsēta Irākā (_Ba‘qūbah_), Dijālas muhāfazas administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2003. g.)
Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_)
Dahūka pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.)
Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
Asgarāna pilsēta Irānā (_‘Asgarān_), Isfahānas ostāna rietumu daļā
Abū Zeidābāda pilsēta Irānā (_Abū Zeydābād_), Isfahānas ostānā
Afūsa pilsēta Irānā (_Afūs_), Isfahānas ostāna rietumos
Ārāna-Bīdgola pilsēta Irānā (_Ārān va Bīdgol_), Isfahānas ostāna ziemeļrietumu daļā
Ardala pilsēta Irānā (_Ardal_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Ardestāna pilsēta Irānā (_Ardestān_), Isfahānas ostānā
Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā
Āzādšahra pilsēta Irānā (_Āzād Shahr_), Golestānas ostānā
Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Bādruda pilsēta Irānā (_Bādrud_), Isfahānas ostānā
Bahāra pilsēta Irānā (_Bahār_), Hamadānas ostānā
Bahārestāna pilsēta Irānā (_Bahārestān_), Isfahānas ostānā
Zāhedāna pilsēta Irānā ("Zahidan"), Sīstānas un Beludžistānas ostāna administratīvais centrs, 567400 iedzīvotāju (2006. g.)
Isfahāna pilsēta Irānā (اصفهان, Isfahan), 1602100 iedzīvotāju (2006. g.), valsts otrā lielākā pilsēta, ostāna administratīvais centrs
Bena pilsēta Irānā, Čahārmahālas un Bahtijārī ostāna ziemeļu daļā
Barzoka pilsēta Irānā, Isfahānas ostāna ziemeļrietumu daļā
Bāšta pilsēta Irānā, Kohkīlūje un Būjerahmada ostāna dienvidu daļā
Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kermānšāha pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.)
Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēlonaha
Karikmakrosa pilsēta Īrijā (_Carrickmacross_), Monahanas grāfistes dienvidu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kāslbleini pilsēta Īrijā (_Castleblayney_), Monahanas grāfistes austrumos, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
Klounsa pilsēta Īrijā (_Clones_), Monahanas grāfistes rietumos, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kārlova pilsēta Īrijā ("Carlow"), tāda paša nosaukuma grāfistes administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjaharlaka
Limerika pilsēta Īrijā (angļu val. _Limerick_), grāfistes administratīvais centrs, 91500 iedzīvotāju (2011. g.); Limnaha
Belišenona pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.); īru - Bēlahašaniga
Ķeblavika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.)
Petahtikva pilsēta Izraēlā ("Petah Tiqva"), Telavivas piepilsēta, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
Naha pilsēta Japānā ("Naha"), Okinavas prefektūras administratīvais centrs, 313500 iedzīvotāju (2006. g.)
Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
Martakerta pilsēta Kalnu Karabahā
Agdama pilsēta Kalnu Karabahā, 22000 iedzīvotāju (1976. g.), 1990.-2010. g. kara darbības rezultātā pamesta
Berdzora pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2008. g.)
Šuši pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2008. g.)
Martuni pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2008. g.)
Karvačara pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 530 iedzīvotāju (2008. g.)
Kovsakana pilsēta Kalnu Karabahā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2008. g.)
Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē
Anahimleika pilsēta Kanādā (_Anahim Lake_), Britu Kolumbijas provincē
Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā
Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā
Akraba pilsēta Kazahstānā (_Aqrab_), Aktebes apgabala ziemeļrietumos
Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos
Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
Baikonira pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Kekšetau pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
Ereimentau pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Balkašina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļrietumu pierobežā
Stepnogora pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
Deržavina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Sergejevka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.)
Esila pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Makinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Atbasara pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
Stepņaka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
Ščučinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Begimbeta pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā
Hromtau pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
Embi pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Žema pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Temira pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
Šalkara pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
Kandiaghaša pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Bakanasa pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
Balpikbija pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
Taldikorghana pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Ištebe pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Tekeli pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Esika pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Žarkenta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
Talghara pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Sarkanta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Kapšaghaja pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaskelena pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Kizilorda pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
Kulsari pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
Ridera pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
Kurčatova pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Semeja pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska
Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Zirjanovska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Šara pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Serebrjanska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Džetisaja pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs
Šimkenta pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem
Šardara pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Tirkistana pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kentau pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Lengera pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Žetsaja pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Priozera pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Temirtau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Šahtinska pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Sarana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Setbajeva pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Žezkazghana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Karažala pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Balkaša pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
Beigekuma pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabala austrumu daļā
Kazali pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
Kostanaja pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
Arkalika pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Rudnija pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Ļisakovska pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Beineu pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabala ziemeļaustrumu daļā
Žanaezena pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Fortševčenko pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
Bajanavila pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Orala pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska
Aksaja pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Karaghandi pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
Petropavla pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska
Bulajeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Sergejeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Tajinša pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Mamļuta pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Taraza pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.)
Baviržanmomišuli pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala dienvidos
Žanatasa pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Karatau pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Šu pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
Pavlodara pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
Bvafle pilsēta Kotdivuārā, Marahue reģiona administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Podoļska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.)
Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņurba pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udačnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldana pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokrovska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā
Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.)
Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē
Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
Bealanana pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befutaka pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befandžiana Avarača pilsēta Madagaskarā, Mahazdangas provinces ziemeļu daļā
Mahadzanga pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Mahajanga"), reģiona administratīvais centrs, 152800 iedzīvotāju (2005. g.)
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bahau pilsēta Malaizijā (_Bahau_), Negerisembulanas štatā
Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
Šahalama pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bedona pilsēta Malaizijā, Kedahas štatā
Bandarpusatdženka pilsēta Malaizijā, Pahanas štatā
Kuantana pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bandarmuadzamšaha pilsēta Malaizijā, Pahanas štata dienvidaustrumu daļā
Bentona pilsēta Malaizijā, Pahanas štata rietumos
Tavau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
Keninau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotabeluda pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Ranau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
Papara pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Lahaddatu pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu piekrastē
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Nuadibu pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Gvanahvato pavalstī, 79100 iedzīvotāju (2005. g.)
Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
Irapvato pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.)
Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
Nesavalkojotla pilsēta Meksikā ("Nezahualcoyotl"), Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.)
Salamanka pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.)
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tonala pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 374300 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlakepake pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 542100 iedzīvotāju (2005. g.)
Selaja pilsēta Meksikā, Gvanahvato pavalstī, 310400 iedzīvotāju (2005. g.)
Bagahangaja pilsēta Mongolijā (_Bagahangaj_), Centra aimaka dienvidu daļā
Gobabisa pilsēta Namībijā, Omahekes reģiona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2001. g.)
Beiteposa pilsēta Namībijā, Omahekes reģiona austrumu pierobežā
Bahādurgandža pilsēta Nepālā (_Bahādurganj_), Lumbinī zonā
Mahendranagara pilsēta Nepālā, Mahākālī zonas administratīvais centrs, 80800 iedzīvotāju (2001. g.)
Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tahua pilsēta Nigērā ("Tahoua"), reģiona administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2001. g.)
Birninkoni pilsēta Nigērā, Tahua reģionā, 44700 iedzīvotāju (2001. g.)
Umuahija pilsēta Nigērijā ("Umuahia"), Abias štata administratīvais centrs, 203400 iedzīvotāju (2005. g.)
Matraha pilsēta Omānā ("Matrah"), Maskatas piepilsēta, naftas izvedosta Omānas līča krastā, 153500 iedzīvotāju (2003. g.)
Bahāvalnagara pilsēta Pakistānā (_Bahāwalnagar_), Pendžābas provinces austrumu daļā
Mardāna pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.)
Sāhīvāla pilsēta Pakistānā ("Sahiwal"), Pendžābas provincē, 207400 iedzīvotāju (1998. g.)
Bannu pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē
Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
Lahora pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.)
Andavailasa pilsēta Peru (_Andahuaylas_), Apurimakas reģionā
Bambamarka pilsēta Peru, Kahamarkas reģionā
Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_
Marsa pilsēta Rietumsahārā, 10200 iedzīvotāju (2004. g.)
Smāra pilsēta Rietumsahārā, 40300 iedzīvotāju (2004. g.)
Dahla pilsēta Rietumsahārā, 58100 iedzīvotāju (2004. g.)
Kimpina pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploješti pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.)
Urlaci pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boldešti-Skejeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Komarnika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mizila pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brjaza pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beikoja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.)
Azuga pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plopeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinaja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaleu pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha
Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
Bāha pilsēta Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), mintakas administrtīvais centrs
Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
Džida pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas
Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
Raka pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.)
Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
Forsa pilsēta Somijā (_Forssa_), Kantahemes reģionā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemēnlinna pilsēta Somijā (_Hämeenlinna_), Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rāhe pilsēta Somijā (_Raahe_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kouvola pilsēta Somijas dienvidos (_Kouvola_), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīhimeki pilsēta Somijas dienvidos (_Rīhimaki_), Kantahemes reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūsankoski pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.)
Lahti pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.)
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalaorra pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Donbenito pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mao pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mahadaonda pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Barkarrota pilsēta Spānijā, Estremaduras autonomā reģiona Badahosas provincē
Atbara pilsēta Sudānā (_‘Ațbarah_), Nīlas vilājā, 108900 iedzīvotāju (2000. g.)
Abū Adžūra pilsēta Sudānā (_Abū ʻAjūrah_), Dienviddārfūras vilājā
Abū Džubeiha pilsēta Sudānā (_Abū Jubayhah_), Dienvidkordofānas štatā
Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā
Būrsūdāna pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.)
Aličura pilsēta Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
Noraka pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.)
Arjāna pilsēta Tunisijas Republikā (_Aruānah_), Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.)
Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
Afšina pilsēta Turcijā (_Afşin_), Kahramanmarašas ilā, 43200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahče pilsēta Turcijā (_Bahçe_), Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Alikahja pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Andirina pilsēta Turcijā ("Andirin"), Kahramanmarašas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslanapa pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), Kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolvadina pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.)
Damala pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dazkiri pilsēta Turcijā ("Dazkiri"), Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dinara pilsēta Turcijā ("Dinar"), Afjonkarahisaras ilā, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Emeta pilsēta Turcijā ("Emet"), Kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Evdžilera pilsēta Turcijā ("Evciler"), Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Felahije pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gediza pilsēta Turcijā ("Gediz"), Kitahjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hanaka pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hisardžika pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodžalara pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahjali pilsēta Turcijā ("Yahyali"), Kajseri ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenimahalle pilsēta Turcijā ("Yenimahalle"), Ankaras ilā, 687000 iedzīvotāju (2013. g.)
Isdžehisara pilsēta Turcijā ("Iscehisar"), Afjonkarahisaras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Islahije pilsēta Turcijā ("Islahiye"), Gaziantepes ilā, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karahalli pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemaha pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizildžahamama pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mahmudije pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nurhaka pilsēta Turcijā ("Nurhak"), Kahramanmarašas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazardžika pilsēta Turcijā ("Pazarcik"), Kahramanmarašas ilā, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarlara pilsēta Turcijā ("Pazarlar"), Kitahjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Posofa pilsēta Turcijā ("Posof"), Ardahanas ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
Refahije pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sahilkenta pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sandikli pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
Simava pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šuhuta pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaja pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizilerena pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Emirdāga pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinanpaša pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajata pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bašmakči pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sultandāgi pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čildira pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
Keprili pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gele pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašikšenlika pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čobanlara pilsēta Turcijā, Atjonkarahisaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čāglajandžerita pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirkoglu pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Geksuna pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekinezi pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čavdarhisara pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 2340 iedzīvotāju (2013. g.)
Šaphane pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Domaniča pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Altintaša pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavšanli pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vasiļivka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dunaharasti pilsēta Ungārijā ("Dunaharaszti"), Peštas meģē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Ghallaorola pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pahtakora pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23600 iedzīvotāju (2012. g.)
Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.); Auerbaha Fogtlandē
Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.)
Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dālene pilsēta Vācijā ("Dahlen"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dahme pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Kāla pilsēta Vācijā ("Kahla"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Korenzālisa pilsēta Vācijā ("Kohren-Sahlis"), Saksijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lānšteina pilsēta Vācijā ("Lahnstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāra pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.)
Limbaha pilsēta Vācijā ("Limbach"), Saksijas federālajā zemē, dibināta 1346. g., 1950. g. apvienota ar Oberfronu izveidojot Limbahu-Oberfronu
Mālberga pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neianspaha pilsēta Vācijā ("Neu-Anspah"), Hesenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rahdene pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ībigava-Vārenbrika pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vālštete pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Cāna-Elstere pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē
Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu
lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns)
vantdzelzs Pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
Ankompagrī plato plakankalne ASV (_Uncompahgre Plateau_), Kolorādo štata austrumos
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija
blefaroksīze Plakstiņa konjuktīvas nokasīšana, trahomas ārstēšanas metode
mahinēt Plānot (mahinācijas, blēdības); nodarboties ar mahinācijām
traheoplastika Plastiska trahejas operācija
prototēkas Plaši izplatītu raugveida organismu ģints, pieskaitāma pie ahloriskajām aļģēm
Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
lielziedu platpulkstenīte platpulkstenīšu suga ("Platycodon grandiflorus syn. Wahlenbergia grandifloria")
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
porocefaloze Plaušu, aknu, trahejas vai deguna dobuma infestācija ar porocefālu
Ertendāla plektrants plektrantu suga ("Plectranthus oertendahlii")
Vālenberga polija poliju suga ("Pohlia wahlenbergii")
imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni
ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā
dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns
mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā)
holosaharīds Polisaharīds, kas veidots tikai no monosaharīdu atlikumiem
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem
glukozāns Polisaharīds, kura hidrolīzē rodas glukoze
galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa
heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns
heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija
zimozāns Polisaharīdu, lipīdu, proteīnu un sausnes maisījums, ko iegūst no rauga šūnām vai to apvalkiem
mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī
Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
stigma Posmkājiem ārējais trahejas caurums
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras
aizsardzība pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē)
apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē
baks Priekšējā guļamā telpa uz jahtām
Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
kristalfibrīns Proteīns, kas ekstrahēts no acs lēcas ar sālsskābi
Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.)
salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai
vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos
Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”)
rademachera Rademahera
Ķīnas rademahera rademaheru suga ("Rademachera sinica")
radiolokācijas atstarotājs radiosignālu atstarošanas ierīce uz navigācijas zīmēm, kuģiem un jahtām, lai tos varētu redzēt uz radiolokatora ekrāna
Rogačova Rahačova, pilsēta Baltkrievijā
rahītisms Rahīta pazīmju kopums
angļu slimība rahīts
rachīts Rahīts - kaulu slimība
Rahova Rahiva, pilsēta Ukrainā
kontrahēties refl. --> kontrahēt 1 (1); tikt kontrahētam
kontrahēties refl. --> kontrahēt 1 (2); tikt kontrahētam
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
Echinocererus reichenbachii Reihenbaha ehinocerejs
pneimomielogrāfija Rentgenoloģiska muguras smadzeņu izmeklēšana, ievadot gaisu vai skābekli subarahnoidālajā telpā
RCJK Republikas centrālais jahtklubs
fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli
pseidorahītiskā acidotiskā osteopātija reti sastopami osteopātiski un acidotiski vielmaiņas traucējumi ar pseidorahītu un raksturīgu fenotipu (iespējams, pārmantots enzīmu defekts)
Reviļahihedo Revijahihedo salas Klusā okeāna austrumu daļā
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji
Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus
Ļeņinogorska Ridera, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1941.-1990. g.
Spāņu Sahāra Rietumsahāra
ESH Rietumsahāra, teritorijas trīsburtu kods
mauri Rietumsahāras arābi
Riodeoro Rietumsahāras dienvidu daļa
Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām
cedrela Rūtu rindas mahagonkoku dzimtas ģints ("Cedrela")
lamsenis Sabrukums, krahs
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē)
korespondentsacensības sacensības (parasti) šahā, spēlētājiem atrodoties dažādās vietās, un izpildāmo gājienu pierakstus sūtot pa pastu
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
monotips sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri
ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
Sagiza Saghiza, upe Kazahstānā
Reinoutria sachalinensis Sahalīnas dižsūrene
Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa
Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Euonymus sachalinensis Sahalīnas segliņš
Saharanpūra Sahāranpura, pilsēta Indijā
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru
invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze
saharometrija Saharimetrija
cakariņš Saharīns
cākars Saharīns
sakarina Saharīns
sakariņš Saharīns
sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs
saccharomycetaceae Saharomicēšu dzimta
debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints
hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints
lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
pichia Saharomicēšu dzimtas ģints
saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints
zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu
maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae")
biešu cukurs saharoze
niedru cukurs Saharoze
saharozūrija Saharoze urīnā
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
Sahivala Sahīvāla, pilsēta Pakistānā
arahnoloģisks saistīts ar arahnoloģiju, tai raksturīgs
diahronisks saistīts ar diahroniju
rahītisks saistīts ar rahītu, tam raksturīgs
stahanovisks saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs
šahistisks saistīts ar šahistu vai šahu 1, tiem raksturīgs
tahimetrisks saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs
tahisistolisks saistīts ar tahisistoliju (sirdsdarbības paātrināšanos pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās)
tahometrisks saistīts ar tahometriju, tai raksturīgs
traheotomisks saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita
monahs Sākumā kristīgo anahorēti, vēlāk klosteru iemītnieki
atklātne sākuma posms šaha vai dambretes partijā
Kokarala sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu
Aklinsa sala Atlantijas okeāna Bahamu salās (_Acklins_), Bahamu teritorija
Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV
Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupas ziemeļu daļā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Longailenda sala Bahamu salās (angļu val. "Long Island"), garums - \~100 km, lielākais platums - \~7 km
Androsa sala Bahamu salu grupā (_Andros_), platība - 4144 kvadrātkilometri, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
Bahreina sala Persijas līcī, lielākā Bahreinas Karalistes teritorijā
Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija
Muharraka sala Persijas līča rietumos, autoceļš pa dambi to savieno ar Bahreinas salu
Klarjona sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Rokapartida sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Sanbenedikto sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Sokorro sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m
Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Beļkova sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Laptevu jūrā, Jaunsibīrijas salu rietumos, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai
invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi
citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis
poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
Akels sālsezers ar mainīgu krasta līniju Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
Akkels sālsezers Kazahstānā (_Aqköl_), Kostanajas apgabala dienvidos
Ašikels sālsezers Kazahstānā (_Așıköl_), Kizilrodas un Dienvidkazahstānas apgabalā
Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
apmērīšanas nauda samaksa par darbu, kas veikts, apmērot jahtu un izgatavojot attiecīgos dokumentus
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
Saraņa Sarana, pilsēta Kazahstānā
Sarigača Sariaghaša, pilsēta Kazahstānā
Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
asinsakmens Sarkanas krāsas ahāts
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
Sarkanda Sarkanta, pilsēta Kazahstānā
Sasikols Sasikkels, ezers Kazahstānā
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
komponēt Sastādīt (uzdevumu, etīdi, problēmu) šahā, dambretē
apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
Pachypodium lealii saundersii Saundersa pahipodija
šots Sausa ieplaka vai izžūstošs sālsezers Sahāras ziemeļdaļā
nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām
Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā
Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā
Atasu sausgultne Kazahstānā (_Atasw_), Karghandi apgabala dienvidu daļā
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
Atui sausgultne Rietumsahārā un Mauritānijā (_Atoui, Khatt_)
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā
Amūra sausgultne Sudānā (_'Amūr, Wādī_), Nīlas un Bahr el Ahmera vilājā
harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus
bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
Semipalatinska Semeja, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums krievu valodā
Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē
nagata sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids
Insterburga sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku
Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī
tetrobols Senās Grieķijas 4 obolu monēta, vienāda ar 2/3 drahmas (apm. 2,9 g svarā)
pentēkontadrahma Senās Grieķijas 50 drahmu monēta (zelta tetradrahma, 1/2 sudraba mīnas)
tetractinellidae Senās Grieķijas sudraba 4 drahmu monēta
oktadrahma Senās Grieķijas sudraba 8 drahmu monēta
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
YHWH Senebreju vārds Jahve
dekadrahma Sengrieķu 10 drahmas liela sudraba nauda
ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši)
sigambri Senģermāņu cilts Cēzara laikā, tagadējās Vācijas ziemeļrietumos pie Rūras, starp Lippi un Lahnu
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
čaturanga Seno indiešu sākotnējā šaha spēle četratā
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
klāja sija sija, kas iet perpendikulāri jahtas garenvirzienam
lepta Sīka monēta Grieķijā no 1828. līdz 2002. g., vienāda ar 0,01 drahmu
obols Sīka sudraba (vēlāk vara) monēta Senajā Grieķijā; viena sestā daļa no drahmas
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba"
ādigrantha sikhisma svētā grāmata; gurugranthsahiba
tiņa Sīknauda Kazahstānas Republikā, tenges simtdaļa
Seleti Sileti, upe Kazahstānā
Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā
antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra
dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā
Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
Šahars sk. Šahars un Šalims
Šalims sk. Šahars un Šalims
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē
ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta
balstenis Skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai, stutmalka
adduktors Slēdzējmuskulis gliemjiem un brahiopodiem, kas aizver vāciņu
pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti
mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.)
cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
radionuklīdiskā cisternogrāfija smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc radioaktīvas kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā
gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai
Rhus aromatica smaržīgais etiķkoks, sumahu suga
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m
Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas
Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas
Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
Sokorra Sokorro - sala Reviljahihedo salu grupā
Ariss solončaks Kazahstānā (_Arıs_), Kizilordas apgabala austrumos
Asmantajs solončaks Kazahstānā (_Asmantay_), Aktebes apgabala dienvidrietumos
biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera
Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti
Hyacinthoides hispanica Spānijas pahiacinte
heiloti Spartas valsts vergi, cēlušies no zemes pirmiedzīvotājiem (ahajiešiem)
slēgtā klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu
pietauvošanās klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu
stāvvieta jahtām speciāla osta, kas paredzēta tikai jahtām un sporta motorlaivām
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere
partija Spēle (piemēram, šahā, dambretē, kāršu spēlē) no sākuma līdz beigām
apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri)
tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām
spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
sekundants sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs
ledusjahtu burāšana sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusburāšana
ledusburāšana sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusjahtu burāšana
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu
šahīds Spridzinātājs pašnāvnieks; šahids
šahids Spridzinātājs pašnāvnieks; šahīds
Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
mats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju
šahmats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar nosargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju; mats 2
metrostāze stāvoklis, kad kontrahētu vai atslābinātu muskuļšķiedru garums ir relatīvi pastāvīgs
stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams)
bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli
vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas
Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā
vandruts stiprinājuma detaļa šahtā, gara brusa, kas stiepjas gar izstrādni
skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā
kisuaheli Suaheli cilts valoda, attīstītākā bantu valodu starpā, ko lietoja kā satiksmes valodu visā Austrumāfrikā
swahili Suaheli, suaheļi
SAH Subarahnoidāls asinsizplūdums (angļu "subarachnoid hemorrhage")
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
Daurijas sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga dahurica")
nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām
Pterocarya rhoifolia sumahlapu pterokārija
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
rhus Sumahs
sumaks Sumahs
Rhus chinensis sumahu suga
Rhus coriaria sumahu suga
smaržīgais sumahs sumahu suga ("Rhus aromatica"), ko dēvē arī par smaržīgo etiķkoku
kailais sumahs sumahu suga ("Rhus glabra"), ko dēvē arī par kailo etiķkoku
austrumu sumahs sumahu suga ("Rhus orientalis")
parastais sumahs sumahu suga ("Rhus typhina"), ko dēvē arī par etiķkoku jeb parasto etiķkoku
indīgais sumahs sumahu suga ("Rhus toxicodendron")
lakas sumahs sumahu suga ("Rhus verniciflua")
čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika
SVT Supraventrikulārā tahikardija (angļu "supraventricular tachycardia")
vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu
čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
kečs šāda jahta vai burinieks
kets šāda jahta vai burinieks
tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles
šachists Šaha 1 spēlētājs
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā)
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā)
tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju
gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru
brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli
problēma šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts
kvalitāte šaha spēlē – starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību
grosmeisters Šaha spēlē augstākā šahista kvalifikācija
kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam
pieteikt matu (arī šahu) šaha spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu "mats" ("šahs")
līdzinieks Šaha spēlē laidnis
korespondencšahs Šaha spēle pa pastu, kad katru gājienu pretiniekam izsūta vēstules veidā
korespondencpartija Šaha spēlē vai dambretē partija, ko pretinieki izcīna, paziņojot gājienus pa pastu
šahmatists Šaha spēlmanis
korespondencturnīrs Šaha turnīrs, paziņojot izcīnāmo partiju gājienus pa pastu
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos
divvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina divos gājienos
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos
daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos
problēmists Šaha uzdevumu sastādītājs
pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem
Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā
šachs Šahs 1 - spēle diviem spēlētājiem pie šaha galdiņa, katram savas krāsas 16 figūras
šachta Šahta - dziļi zemē ieraktas ejas akmeņogļu, dzelzsrūdas iegūšanai
šahtinieks Šahtas (1) strādnieks
stāvceplis Šahtas krāsns (kādu materiālu, parasti čuguna) kausēšanai
Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
šahtveidīgs Šahtveida
domna Šahtveida krāsns ķeta kausēšanai no dzelzs rūdas
šahveidīgs Šahveida
pieteikt šahu šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu "šahs"
Čelkara Šalkara - pilsēta Kazahstānā
Čelkars Šalkars - sālsnogulu ezers Kazahstānā
Šemaha Šamahi - pilsēta Azerbaidžānā
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Čarska Šara - pilsētas Kazahstānā krieviskais nosaukums
Čardara Šardara - pilsēta Kazahstānas dienvidos
Pachystachys coccinea šarlaksarkanā pahistahe
Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci
Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m
Čimkenta Šimkenta, pilsēta Kazahstānā
jachtklubs šīs biedrības ēka ar jahtu piestātnēm
zaļā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis viridis"), līdz 2 m gara indīga čūska, kas gk. dzīvo kokos, izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
šahmanieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šahmani" iedzīvotāji
Rhododendron schlippenbachii Šlipenbaha rododendrs
šļachta Šļahta - poļu muižniecība
šļakota šļahta, sīkā poļu muižniecība
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.)
Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.)
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ču Šu - pilsēta Kazahstānā
Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls
Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī
linīns Šūnas kodola ahromatiskais tīklojums
Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš
makarka Tabakas šķirne, mahorka
makurka Tabakas šķirne, mahorka
oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām
šahtveida tāds, kam ir šahtas (2) forma, veids
strumiprīvs tāds, kam trūkst vairogdziedzera; tāds, kura cēlonis ir vairogdziedzera izgriešana, piem., kaheksija
endotraheāls tāds, kas atrodas elpvadā (trahejā)
zemvēja tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš
traheobronhiāls tāds, kas attiecas uz traheju un bronhiem
malahītzaļš tāds, kas ir malahīta zaļumā
bazometahromofils tāds, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām metahromatiski
pozicionāls tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē)
pašlīdzsvarojošs tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta
rahitogēns tāds, kas rada rahītu; kas veicina tā attīstību
tireoprīvs tāds, kas radies vairogdziedzera izoperēšanas dēļ, piem., kaheksija
rahītisks tāds, kas slimo ar rahītu
ekstraktīvs tāds, ko var ekstrahēt (2)
šahveida tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņā
Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
tachysystolia Tahikardija
tahiritmija Tahikardija
Težu Taho upes nosaukums tās lejtecē, Portugālē
gīrometrs Tahometrs, griešanās ātruma mērītājs māšīnās
tahogrāfs Tahometrs, kas automātiski reģistrē mērījumu rezultātus
tachta Tahta - dīvānveida mēbele; vāļa
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
Krasnoarmeiska Tajinša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Bermudu kečs takelējuma tips jahtai, kuras stūre atrodas aiz bezānmasta
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile)
Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
Mirzojana Taraza, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1936.-1938. g.
tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem
Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m)
sferozīfas tauriņziežu dzimtas pākšaugi, aug Kazahijā, Vidusāzijā, Kaukāzā
kazahi tauta - Kazahstānas Republikas pamatiedzīvotāji
udi tauta Azerbaidžānā un Gruzijā, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - kristieši
rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
džoluo tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
nivhi tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči
sogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu
zogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu; sogavi
dinki tauta Sudānas dienvidos un Dienvidsudānas ziemeļos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
kanuri tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
tubi tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms)
aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
holontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali
gorontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali
luri tauta, dzīvo Irānas rietumos (Zāgrosa kalnos), valoda pieder pie irāņu valodām, cēlušies, senajiem elamiešiem saplūstot ar irāņu ciltīm, tuvu radniecīgi kurdiem un bahtiariem, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mangi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
moberi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
minahasi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi
bolangmongondovi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms)
bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
vazarami tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms)
vašambali tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
avukaji tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
lendi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
logo tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
lugbari tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
madi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mamzi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mangbeti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mangbuti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mori tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
baņaruandi tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi
nūbieši tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821
oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
ternati tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
tidori tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Turgajas garenieplaka tektoniska ieliece Turgajas plato vidienē, Kazahstānā, savieno Rietumsibīrijas līdzenumu ar Turānas zemieni, garums — 800 km, platums — 20-75 km, stepe, pustuksnesis
jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi
buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām
ahtertelpa telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā
bilža telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
Dengizs Tengizs - beznoteksāļezers Kazahstānā
JHWH Teoloģijā bieži lietots Vecās Derības Dieva vārda (Jahve) apzīmējums
THz Terahercs
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
perhloetilēns Teterahloretilēns CCl4, ko iegūst apstrādājot pentahloretānu ar kaļķiem
THG Tetrahidrogestrinons - ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes
tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva
tetrahloretilēns Tetrahlorodekļa rūpniecības blakus produkts, ko iegūst arī apstrādājot pentahloretanu ar kaļķiem, lieto gk. kā šķīdinātāju, līdzīgi citiem hlorētiem etaniem un etileniem
mukopolisaharidoze Tezaurismoze, kuras gadījumā vērojami mukopolisaharīdmaiņas traucējumi, kā arī mukopolisaharīdu uzkrāšanās audos un ekskrēcija ar urīnu
lūvtiesības Tiesības, kas atļauj katrai zemvēja jahtai (ja to vēlas) lūvēt virsvēja jahtu
sacīkšu jahta tikai sacīkstēm paredzēta jahta, kurā komandas locekļiem nav pat elementāru ērtību
Turkestāna Tirkistana - pilsēta Kazahstānā
tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
togojieši Togojiešu ciltis - cilšu grupa (avatimi, ņangbo, tafi, logbi, likpi, lefani, ahlo, bovili, akfi, santrokofi, adeli, akposi un akebi), dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupās valodās, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi
tomahāks Tomahauks
tomahavks Tomahauks
Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni
vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli
stūrinieks tornis (šaha figūra)
T Tornis (šaha figūra)
minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni
tracheata Traheāti
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
elpvads Traheja
tracheja Traheja
traheoskopija Trahejas iekšējās virsmas apskate ar bronhoskopu
traheostenoze Trahejas lūmena sašaurinājums
traheorāfija Trahejas sašūšana
traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu
traheopātija Trahejas slimība
traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums
traheobronhīts Trahejas un bronhu iekaisums
traheobronhoskopija Trahejas un bronhu iekšējās virsmas tieša apskate ar bronhoskopu
Trachelomonas amphora trahelemonu suga
Trachelomonas armata trahelemonu suga
Trachelomonas caudata trahelemonu suga
Trachelomonas cervucula trahelemonu suga
Trachelomonas globularis trahelemonu suga
Trachelomonas helvetica trahelemonu suga
Trachelomonas hipsida trahelemonu suga
Trachelomonas incerta trahelemonu suga
Trachelomonas intermedia trahelemonu suga
Trachelomonas lacustris trahelemonu suga
Trachelomonas oblonga trahelemonu suga
Trachelomonas verrucosa trahelemonu suga
Trachelomonas volvocina trahelemonu suga
trachelomonas Trahelomonas
trachelospermum Trahelospermas
Āzijas trahelosperma trahelospermu suga ("Trachelospermum asiaticum")
jasmīnveida trahelosperma trahelospermu suga ("Trachelospermum jasminoides")
laringotomija Traheotomija - balsenes atvēršana ķirurģiskā ceļā
krikotraheotomija Traheotomija caur gredzenskrimslī
koniotomija Traheotomija caur gredzenskrimšļa un vairogskrimšļa saiti
trachylida Trahilidas
trachoma Trahoma
trahoms Trahoma
speisistors Tranzistors, kas ģenerē līdz 10 tūkstošiem megahercu augstas frekvences
Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās
ramninoze Trisaharīds, kas atrodams soforīnā un ksantoramnīnā
hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne
bojreps Trose, ar kuru jahtu piestiprina pie bojas; trose no bojas līdz enkuram
drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā
tibi Tubi - tauta Centrālajā Sahārā
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību
dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
Ariskums tuksnesis Kazahstānā (_Arısqum_), Kizilordas apgabala austrumos
Azefāls tuksnesis Mauritānijas rietumos un Rietumsahāras dienvidos (_Azefal_)
mahagonijs Tumši brūna mahagona (vai dažu citu tropu koku) koksne
karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas
ūdenstanks Tvertne, kurā uz jahtas uzglabā dzeramo ūdeni
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā
Pachira aquatica ūdens pahira
bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas
sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas
Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes
Aghgels ūdenskrātuve Azerbaidžānā, Aghdzabeli rajonā, pie Galvenā Milas-Karbahas kolektora
Begenas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, uzstādināta uz Sirdarjas labā krasta pietekas Begenas
Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena
burāšana Ūdenssporta veids - braukšana ar jahtām
Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
haidamaks Ukraiņu atbrīvošanās kustības dalībnieks, kas Labā krasta Ukrainā 18. gs. cīnījās pret poļu šļahtu
Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
Šelīfa upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā
Okavango upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando
Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahčivanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka
Vorotana upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka
Nortkaneidjana upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka
Savana upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
Bēra upe ASV, Jūtas, Vaiomingas un Aidaho štatā, izceļas Jūintas kalnos un tek uz ziemeļiem līdz apliec Vosiča grēdas ziemeļu galu, pagriežas uz dienvidiem un gar šīs grēdas rietumu malu ietek Lielajā Sālsezerā
Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
Ili upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā
Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
Arna upe Indijā (_Arna_), Mahārāštras štatā, Pengangas kreisā krasta pieteka
Bāgha upe Indijā (_Bāgh_), Mahārāštras štata austrumos, Vaigangas kreisā krasta pieteka
Dudna upe Indijā ("Dudna"), Mahārāštras štatā, Godāvari kreisā krastā pieteka
Girna upe Indijā ("Girnā"), Mahārāštras štatā, Tāpi kreisā krastā pieteka
Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata vidienē, Dudnas kreisā krasta pieteka
Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā, Tāpi kreisā krasta pieteka
Vainganga upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka
Benithora upe Indijā, Bhīmas kreisā krasta pieteka Karnātakas štata ziemeļos, izteka un augštece Mahārāštras štata dienvidos
Tela upe Indijā, Odišas štatā, Mahas labā krasta pieteka
Asahana upe Indonēzijā (_Asahan_), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā
Mahakama upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu
Bāzofta upe Irānā, Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā, Kārūnas labā krasta pieteka
Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
Sahāsrūda upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā
Djūpau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
Nūfsau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
Kvīdau upe Islandē, salas dienvidrietumu daļā, iztek no Kvīdaurvahdna ezera, ietek Atlantijas okeānā
Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
Skafdau upe Islandes dienvidos, iztek no Vahdnajegidla rietumu malas, ietek Atlantijas okeānā
Hīdarau upe Islandes Rietumu Zemes ziemeļu daļā, ietek Fahsabloui līcī
Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka
Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
Tertera upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā
Hakari upe Kalnu Karabahā, Vorotanas kreisā krasta pieteka
Sautnahani upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka
Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
Ašķiezeka upe Kazahstānā (_Așșıözek_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļrietumu daļā, izsīkst solončakos pie Aralsora ezera
Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
Eleka upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Žamansarisu upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km
Sarisu upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā
Išima upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā
Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
Ilkenkobda upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km
Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
Temira upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka
Saghiza upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras
Žema upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru
Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
Tenteka upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt
Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
Karakola upe Kazahstānā, ietek Sasikkelā
Karahobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
Sarihobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
Žaksisarisu upe Kazahstānā, Sarisu satekupe
Ubagana upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka
Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
Šijli upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
Terisbutaka upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
Nura upe Kazahstānas vidienē, garums - 978 km, sākas Keregetasa kalnos 970 m vjl., ietek Tengiza ezerā
Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
Talasa upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos
Kauinari upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
Karasuka upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas
Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Anabara upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes
Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
Urāla upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā
Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
Omoloja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
Argajurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Buhuruka upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Kuranahjurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahanbaki upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahankuegulura upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka
Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Lohita upe Ķīnā un Indijā, Brahmaputras kreisā krasta pieteka
Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Andzumbuni upe Madagaskarā (_Anjomboni_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šauruma Mahadzambas līcī
Anumavu upe Madagaskarā (_Anomavo_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
Becibuka upe Madagaskarā, Antananarivu un Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
Bemarivu upe Madagaskarā, Tomasinas un Mahadzangas provincē, ietek Moambikas šauruma Mahadzambas līcī
Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā
Labuka upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Labukas līcī
Kinabatanana upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Segama upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Suguta upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
Avadža upe Sīrijā (_Aʻwaj, Nahr al_), Āsī kreisā krasta pieteka
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā (_‘Arab, Baḩr al_), Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka
Mahaveli upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī
Kizilsu upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Āsas labā krasta pieteka
Bazavluka upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē
Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
Nāe upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
Jaika Urālas upes (Krievijā un Kazahstānā) nosaukums līdz 1775. g.
Mugalžara kalni Urālu kalnu dienvidu atzari Kazahstānas rietumu daļā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, lielākais augstums - 657 m
pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru
deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi
sudannēģeri uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
kompozīcija Uzdevums, etīde, problēma (šahā, dambretē); šādu uzdevumu, etīžu, problēmu sastādīšana
iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu
grinderisms Uzņēmumu, akciju sabiedrību, banku masveida dibināšana, kas bija saistīta ar biržas spekulācijām un finanšu mahinācijām; visplašāk risinājās 19. gs. 50.-70. gados
Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri
burāt Vadīt buru laivu, jahtu
Mahonia x wagneri Vāgnera mahonija
vahabisms Vahābisms
vahabītisms Vahābītisms
Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
hehi Vahehi - tauta Tanzānijā
vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
Chenopodium vachelii Vahela balanda
vahtmeistars Vahmistrs
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē
pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas
kaukāziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst abhāzu-adigu, kartvelu un nahu-dagestāniešu valodas
austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
psihogēna anoreksija var novest līdz izdilumam, kas atgādina hipofizāro kaheksiju
vadžrajāna Vārds ("dimanta rats"), ko dažkārt lieto Tibetas budisma - mahājānas budisma paveida apzīmēšanai; to raksturo atšķirīgas doktrīnas un prakses formas
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši
Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.)
suprasterīns Veidojas no ergosterina starojuma iedarbības; nav antirahītiskas darbības
kinetohora Veidojums hromosomas primārās iežmaugas sašaurinājuma vietā, mitozes ahromatiskās figūras šķiedru piestiprināšanas vieta
relatīvais vēja ātrums vēja ātrums attiecībā pret kustībā esošu objektu (kuģi, jahtu u. c.)
aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei
dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei
bakštagvējš Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu
ekstrakts vēlamā produkta šķīdums ekstrahentā
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni)
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei
aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā)
līnija Vertikāle (šaha galdiņam)
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
Mahonia x media vidējā mahonija
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās
Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā)
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
urogastrons viela, kas ekstrahēta no normāla urīna un ievadīta parenterāli, kavē kuņģa sekrēciju un motoriku
visprats viena no Avestas grāmatām, ko parasti lasa gahambari un dažos citos svētkos
kihehe viena no bantu saimes austrumu grupas valodām, kurā runā vahehu tauta un tai radniecīgas grupas Tanzānijas austrumos
aiolieši viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu
kšatriji viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas
hermētisms viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām
mīmāmsā viena no ortodoksālām brahmanisma sistēmām indiešu filozofijā
iškašimi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki
hufi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā
jazgulemi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Jazgulemas ielejā
bartangi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahašanas autonomajā vilojatā, gk Bartangas ielejā
badžuvi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā
vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos
rušani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
gājatrī viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai
heksozes vienkāršākie monosaharīdu grupas ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (piemēram, glikoze, fruktoze)
kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām
kuteris Vienmasta jahtu tips
Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
tromboksāns viens no diviem savienojumiem, kas radniecīgi prostaglandiniem un ir arahidonskābes atvasinājumi
glikāze viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros
jahvists viens no Mozus grāmatas autoru grupas, kas lieto dieva vārdu Jahve
Cebaots viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu
Gautama viens no septiņiem gudrajiem, kas radās no dieva Brahmas apziņas
Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
Arjāna vilāja Tunisijā (_Aryānah_, أريانة), uz ziemeļim no Tunisas pilsētas
Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Baglāna vilajets Afganistānā (_Baghlān_), robežojas ar Kondozas, Tahāras, Badahšānas, Nūrestānas, Pandžšīras un Samangānas vilajetu, administrtīvais centrs - Polehomrī
Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu
Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana
Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m
Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m
Bendārgs virsotne Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distrikta rietumos
Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m
Asģa virsotne Islandē (_Askja_), Oudaudahreinas dabas apgabalā, augstums - 1510 m
Akbets virsotne Kazahstānā (_Aqbet_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā, augstums 1022 m
Akdims virsotne Kazahstānā (_Aqdim tawi_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos, augstums - 901 m
Aksorans virsotne Kazahstānā (_Aqsorañ tawi_), Karaghandi apgabala austrumu daļā, augstums 1565 m
Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
Ankompagrī smaile virsotne Sanhuana kalnu ziemeļos (_Uncompahgre Peak_), ASV Kolorādo štata dienvidaustrumu daļā, augstums - 4361 m
orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli
stopenkurs Vislielākais no kuģa vai jahtas orpenkuriem (palīgenkuriem)
melnie Vispirms tā saukti rietumafrikāņi (1625. g.), tagad šo vārdu attiecina uz afrikāņiem, kuri dzīvo uz dienvidiem no Sahāras, kā arī uz afrikāniskas izcelsmes personām, kuras dzīvo ārpus Āfrikas
slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu
Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m
Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs
Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā
Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās
atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos)
Blana rags zemesrags Āfrikas rietumos, uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas ("Cap Blanc"), Atlantijas okeāna krastā; Kapblans
Benāsa rags zemesrags Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, iesniedzas Sarkanajā jūrā
Tahkunas rags zemesrags Igaunijā, Hījumā salas galējais ziemeļu punkts, Tahkunas pussalas ziemeļrietumos
Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos
Hreinhabnardaungi zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
Reidinuburs zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļrietumos
Svardness zemesrags Islandes ziemeļrietumu daļā, norobežo Bahkabloui līci dienvidos
Sempanmanajau rags zemesrags Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē
Barbaša rags zemesrags Rietumsahāras dienvidrietumos, izvirzījums Atlantijas okeānā
Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā
Abū Jābīsa rags zemesrags Sarkanās jūras rietumu piekrastē (_Abū Yābīs, Raʼs_), Sudānā, Bahr el Ahmeras vilājā
Piekaspijas zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē Krievijā un Kazahstānas rietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - no 150 m vjl., līdz 28 m zjl., zems līdzenums ar nolaidenumu uz jūru
Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki
čiroki Ziemeļamerikas indiāņu cilts, 1838.-1839. g. lielākā cilts daļa bija spiesta pārcelties uz "indiāņu teritoriju" Oklahomā
šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
galeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
ibuāņi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
lolodi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
makjani Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
tobeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats
madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā
Āfrikas zilonis ziloņu suga ("Loxodonta africana"), izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
achatizēt Zīmēt ahāta krāsās
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā
araneoloģija Zooloģijas nozare, kurā pēta zirnekļveidīgos, arahnoloģijas daļa
devas Zoroastrisma mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas bija pretstats labajiem gariem ahurām
Novijuzeņa Žanaezena, pilsēta Kazahstānā, tās senāks nosaukums
Panfilova Žarkenta, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1942.-1991. g.
algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400
Emba Žema - upe Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Džezkazgana Žezkazghana - pilsēta Kazahstānā
Džetigara Žitikara - pilsēta Kazahstānā
ostas žurnāls žurnāls, kurš atrodas pie ostas dežuranta un kurā pirms un pēc brauciena jahtas vadītājs ieraksta visus prasītos datus

ah citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: