Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam P.

Atrasts vārdos (952):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

a. p.
g. p. m. ē.
nātrija etil-p-hidroksibenzoāts
nātrija metil-p-hidroksibenzoāts
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts
P "Papa"
p-n pāreja
P. A.
p. i.
p. k.
p. m.
p. m. ē.
p. n.
V. S. O. P.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
prikolotsja "Pierakstīties".
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
PA "Press Association Ltd".
piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
štuidīt (Pa)mudināt
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko)
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
aizģist (Pēkšņi) atcerēties
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu
VC (Plaušu) vitālā kapacitāte
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
grēda (Puķu) dobe
rusifikācija [Pārkrievošana]{e:57058}
rusificēt [Pārkrievot]{e:57057}
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
LP A/s "Latvijas Pasts"
PV A/s "Pasažieru vilciens"
RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta"
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon")
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji
podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2)
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2)
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
palestra advokatūra viduslaiku Polijā
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā
Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle")
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā)
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_)
Beja Alūksne, Pededzes pieteka
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka
Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press)
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme")
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space")
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Pracapole apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Ežupalte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Golovkina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klaškina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Poļakova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Putrovka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Steržinova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Tupicene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Rūcupe apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā
Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Kaltiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Raidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Slipiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Brodaiža apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Stoponi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Stēģi apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Anspoki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzeņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sanauža apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Giži apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Locinieki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā
Auniņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Lukas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pakalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pūteļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Beķermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Daigone apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Galciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Kalnēji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Mazlamiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Meiniķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Putnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vidusciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vildene apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā
Dandzītes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Puzenieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Speltes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Amele apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Bruņiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Čistigi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Fjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Jaseņeci apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klementine apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ķurši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Naumova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Orlīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Pļevna apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ponkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Puncene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Šeļehova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Snopova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Stuborova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zabolova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zvaneri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
Jaunplatone apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Apoļinovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Berjozki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Cirmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Domnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Domopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Dvorčani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Gorbačova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Koškovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Kuļbova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Lazoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Makņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Marki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Patarnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Stremki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Toloevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
Sausgaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Rimzātciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Aļoksinki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Boldači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Boldāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Filantmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Germi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Isačenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Kukujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Kurma apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Locova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Mīzaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Nirini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Podoiņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Porkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Putinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Raibakozi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rindi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rogaiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sapožņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sergušiha apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Skriči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sprikutova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Staromeļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Strakivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Tjapši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Uskačova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Veršanci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Veženki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zaciši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zviergzdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Ancova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Arkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Burduški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Čipoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Degini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Eniki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Induļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Justinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ķivļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Krikši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Lociši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Nīkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Pivkaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ruliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rutkuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sauliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sroļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Starinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Strumpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Tribuki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Viruļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vitkupova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Železnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Avīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Ļahi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Graviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kamatauskas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Pededzes pagastā
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā
Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā
Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pildas pagastā
Bērzgale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Bēšoni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Cecerski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa
Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Biubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Bloki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Daugavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gorliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Grociškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Jegoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kancepole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Novosele apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pelečanka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raudauka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Rinči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Ročāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Slātava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Strodopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Žeļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bramaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Gubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Jurģīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kotleri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kozupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Litiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Livmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Maskeviciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Nīdermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Omolka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Rošmoni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Tumaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Bariši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Bariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gavarčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gribuški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Ivdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jermaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Krapiški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Moskvina apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pelši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Placinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Plivdas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Rumpīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Runči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Baibas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Aizalksne apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Alussala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aptacieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Augšmukti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dēļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā
Astragini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dubes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Albertovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Altopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Anetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Balde apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Bandžuri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Betišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dēļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dzalzava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Gačevski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Gribināni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jakuši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jansēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jašore apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jezufinova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Kalnasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Karulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Klindžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lakauski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Zelta Dibens apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pauniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Punduriene apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Razrivka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Rudzdobes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Skuteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Slastinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Smelteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Viktorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Arhipova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Andriveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Baganišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Aizpūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Ančkini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Mazie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Otrie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Lielie Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Mazie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Lielie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Akmeņu Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Jaunrauna apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā
Gulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Jaungulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Svuiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Vārnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā
Inčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā
Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Gārzde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Karaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Lagzdiena apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Desciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Topciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Vēde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Nīcciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Raibkrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Rūmciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Trēbējciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Dukuri apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Lielvircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Pēterlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Poķi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Lupandi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Ķimale apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Ābele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Jersika apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Turki apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Pilda apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs
Auzeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Kivdolova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs
Vecsaikava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā
Zaiceva apdzīvota vieta (vidējciems) Pededzes pagastā
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Prīkuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs
Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Dzintars apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Lamiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Stikli apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Krūkas apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
Rūrāni apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
Batari apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā
Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
Sudrabi apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā
Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
Rožkalni apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā
Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā
Bagrāma apdzīvota vieta Afganistānā (_Bagrām_), Parvānas vilajetā
Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā
Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_Carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīrfīlda apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtonpārka apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ošenpainsa apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasadīna apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pērlrivera apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Filadelfija apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Painhilsa apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pitsbērga apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Platsbērga apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Poinsiana apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
Portšarlota apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Potsdama apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
Samerseta apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taitusvila apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Belfāsta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Penobskolas līča krastā
Belfonta apdzīvota vieta ASV, Pensilvānijas štatā
Bedforda apdzīvota vieta ASV, Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Pangutarana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras dievidos, Pangutaranas salā
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Asparēna apdzīvota vieta Francijā (fr.: _Hasparren_, basku: _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā
Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā
Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos
Ārna apdzīvota vieta Igaunijā (_Aarna_), Pelvas apriņķī
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
Mikitame apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Vēpsu apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Verska apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā
Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Saverna apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa rietumu daļā
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Jēsū apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumos
Tori apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumu daļā
Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā
Varbla apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumos
Vihtra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vendra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kergu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Konga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Lepe apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Libaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Pernu-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Totsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Bellincago apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Gocāno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Kastelleto sopra Tičīno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Kvarona apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Alarija Valsezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Varallo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Baskamisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras novadā
Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
Ajamarina apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas ziemeļu daļā
Mejunsa apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
Airai apdzīvota vieta Klusā okeāna Palau salās, 920 iedzīvotāju (2004. g.)
Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā
Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā
Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Bekova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala dienvidrietumu daļā
Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
Bartima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada dienvidu daļā
Belojeva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū
Kuva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju
Basima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada ziemeļu daļā
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
Barda apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Tulvas kreisajā krastā
Agzu apdzīvota vieta Krievijā, Piejūras novada ziemeļaustrumos
Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
Askole apdzīvota vieta Pakistānā (_Askole_), Ziemeļu teritoriju austrumu daļā
Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
Baršora apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces ziemeļu daļā
Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos
Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā
Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Barglova Koscelni apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistē
Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
Baranovo apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Bemovo Piske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā
Baņe Mazurske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā
Barcjani apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļu daļā
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā
Agvasklarasa apdzīvota vieta Puertoriko, salas austrumu galā
Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
Baghādveina apdzīvota vieta Somālijā (_Bacaadweyn_), Puntlendas dienvidrietumos
Ikālīnena apdzīvota vieta Somijā (_Ikaalinen_), Pirkanmā reģionā
Ilejervi apdzīvota vieta Somijā (_Ylöjärvi_), Pirkanmā reģionā
Korkeakoski apdzīvota vieta Somijā (_Juupajoki_), Pirkanmā reģionā
Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā
Kihnie apdzīvota vieta Somijā (_Kihniö_), Pirkanmā reģiona ziemeļrietumos
Kireskoski apdzīvota vieta Somijā (_Kyröskoski_, _Hämeenkyrö_), Pirkanmā reģionā
Lempēle apdzīvota vieta Somijā (_Lempäälä_), Pirkanmā reģionā
Mente apdzīvota vieta Somijā (_Mänttä_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumos
Pelkene apdzīvota vieta Somijā (_Pälkäne_), Pirkanmā reģionā
Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
Pehula apdzīvota vieta Somijā (_Pehula_), Pirkanmā reģionā
Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē
Pello apdzīvota vieta Somijā (_Pello_), Lapzemes rietumos
Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā
Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
Pomarku apdzīvota vieta Somijā (_Pomarkku_), Satakuntas reģionā
Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā
Ruovesi apdzīvota vieta Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā
Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Vammala apdzīvota vieta Somijā, Pirkanmā reģionā
Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē
Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība)
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
pēpele Apse ("Populus")
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
parastā apse apšu suga ("Populus tremula")
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē
pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam
petrīnisms Apustulim Pēterim piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā - konservatīvi nacionāls jūdu kristietības strāvojums
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group")
AZP Apvienotā zemnieku partija (Polijā)
Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze
garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
Ragatu ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā
Raģis Ārdavas ezers Pelēču pagastā
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol")
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā
oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika
gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
asara Asaris ("Perca fluviatilis")
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania")
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea")
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
AP ASV informācijas aģentūra (angļu "Associated Press")
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International")
Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers
Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.)
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus")
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka
Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
Augšējais Kuito ezers atrodas 103 m vjl., platība - 198 kvadrātkilometri, ietek Pista
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu
Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m)
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas dienvidos, Pireneju kalnos, izveidots 1967. g., platība - 457 km^2^
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers
Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
Tatru nacionālais parks atrodas Slovākijā un Polijā, izveidots 1949. g. Slovākijā un 1954. g. Polijā, platība Slovākijā - 738 km^2^, Polijā -212 km^2^
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call")
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji
sabiedriskais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Philetairus socius")
Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
Andile Audīle, Pededzes pieteka
mp3 Audiosignāla kompresija MP3
Mp3 Audiosignāla kompresija MP3
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
AP Augstākā Padome
noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā
seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
APP Augstākās Padomes Prezidijs
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants
Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski
Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants
Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji
putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji
Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
Augustava Augustova - pilsēta Polijā
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h
Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā
termoelektriskā aukstummašīna aukstummašīna, kurā izmanto Peltjē efektu
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
auriķele Ausainā prīmula ("Primula auricula")
dārzuprimula Ausainā prīmula ("Primula auricula")
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur")
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
zilpelēkais austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Parula americana")
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis")
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli
izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
gaišņiks Autoinspekcijas darbinieks (PSRS laikā)
fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT"
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.)
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia")
Amerikas avokado avokados suga ("Persea americana")
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama
parastā avoksne avoksņu suga ("Philonotis fontana")
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs
AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika
Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation")
Baļunovka Āzišķu ezers Prodes pagastā
Azoru Salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā ~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
piņķenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" iedzīvotāji
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā)
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu
kopaugošā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon confluens")
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
melnā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon niger")
tūbainā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon tomentosus")
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji
plēšavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski
plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji
Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski
plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski
Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants
pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Pārkuni Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" nosaukuma variants
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
pērkonieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoni" iedzīvotāji
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski
pokratieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokrata" iedzīvotāji
Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants
Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants
Posackie Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukuma variants
Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji
petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas
pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints
Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum")
zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus")
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms
Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena")
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha
Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.)
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā
porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa")
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums
Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski
pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia")
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā
Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums
Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis")
cilvēka blusa blusu suga ("Pulez irritans")
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Grand guignol briesmu drāmu teātris Parīzē
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea")
pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja
Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli")
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas
Rietumbuga Buga, upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā
sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus")
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous")
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
bumbiernīce Bumbiere ("Pyrus")
Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica")
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā
meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere
vītollapu bumbiere bumbieru suga ("Pyrus salicifolia")
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji
Buskozdroja Busko Zdroja – pilsēta Polijā
būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību"
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus"
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella")
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
stroibats Celtniecības bataljons (PSRS armijā)
strojbats Celtniecības bataljons (PSRS armijā)
CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP)
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago")
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
celine Ceļteka ("Plantago")
ceļine Ceļteka ("Plantago")
ceļinīca Ceļteka ("Plantago")
celiņlapa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago")
ceļlapīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmala Ceļteka ("Plantago")
ceļmalas Ceļteka ("Plantago")
ceļmale Ceļteka ("Plantago")
ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago")
ceļmalīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapa Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago")
ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago")
ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago")
celmene Ceļteka ("Plantago")
celmenīte Ceļteka ("Plantago")
celmiene Ceļteka ("Plantago")
celmine Ceļteka ("Plantago")
celtaka Ceļteka ("Plantago")
ceļtaka Ceļteka ("Plantago")
ceļteklapa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārpa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago")
ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago")
cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago")
dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago")
dzīslainīte Ceļteka ("Plantago")
dzīslene Ceļteka ("Plantago")
dzīslenīca Ceļteka ("Plantago")
dzīslenīte Ceļteka ("Plantago")
dzīsliene Ceļteka ("Plantago")
dzīslienīte Ceļteka ("Plantago")
dzīsline Ceļteka ("Plantago")
dzīsllapa Ceļteka ("Plantago")
dzīsllape Ceļteka ("Plantago")
stidzeņa Ceļteka ("Plantago")
stidzene Ceļteka ("Plantago")
stidzenīte Ceļteka ("Plantago")
tripatnieks Ceļteka ("Plantago")
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa
polīšu lapas ceļtekas ("Plantago")
baiciņi Ceļtekas ("Plantago")
boicovīs Ceļtekas ("Plantago")
celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago")
celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago")
ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago")
dzeltenes Ceļtekas ("Plantago")
dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago")
dzīslapa Ceļtekas ("Plantago")
dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago")
podorožņiks Ceļtekas ("Plantago")
polis Ceļtekas ("Plantago")
rautine Ceļtekas ("Plantago")
saldati Ceļtekas ("Plantago")
sloksne Ceļtekas ("Plantago")
turki Ceļtekas ("Plantago")
vālītes Ceļtekas ("Plantago")
šaurlapu ceļteka ceļteku suga ("Plantago lanceolata")
lielā ceļteka ceļteku suga ("Plantago major")
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
vidējā ceļteka ceļteku suga ("Plantago media")
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
dūkstu ceļteka ceļteku suga ("Plantago uliginosa", arī "Plantago intermedia")
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit")
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji
pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
fosfoenolpirovīnogskābe CH2:CO(PO3H2)COOH, glikogenolīzes starpprodukts muskuļos
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.)
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota
Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos
baltgvards cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā
aspirants cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.)
šautējs cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs
Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum")
sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum")
pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
Poa bulbosa ssp. crispa cirtainās skarenes "Poa crispa" nosaukuma sinonīms
DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
kailgalvas čakste čakstu dzimtas suga ("Pityriasis gymnocephala")
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~
Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
ko Čitralieši - tauta Pakistānā
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
Čudu Čudu ezers - Peipuss
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms
Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji
panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
Hruščova "atkusnis" daļēja PSRS staļiniskās politikas un ekonomiskās sistēmas liberalizācija 20. gs. 50. gadu 2. pusē un 60. gadus sākumā
Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs
trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3)
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis")
īstā dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix dactylifera")
Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni")
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
FTP pasts datņu pārsūtīšanas protokola pasts (angļu "File Transfer Protocol mail" jeb "FTP mail")
protokols FTP datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
datņu pārsūtīšanas protokola serveris (FTP serveris) datņu serveris, kas nodrošina pieeju protokola FTP arhīva datnēm
FTP serveris datņu serveris, kas norošina piekļuvi protokola FTP arhīva datnēm
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
FoxPro datu bāzes pārvaldības sistēma _FoxPro_
PostScript datu formāts, programmēšanas valoda, kuru izmantoja grafiskā attēla aprakstīšanai un novirzīšanai no maketēšanas programmām uz printeriem vai pirmsdrukas iekārtām; mūsdienās to aizstāj PDF formāts
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure")
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems")
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus")
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta)
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji
Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants
Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
maršals dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals)
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
peksis dem. --> Pēteris
Pičuks dem. --> Pēteris
PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus)
dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms
Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā)
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
pinkertons Detektīvs; pēc amerikāņu privātdetektīv firmas dibinātāja Pinkertona uzvārda
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
aizgavēnis Diena pirms Pelnu dienas
strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
krievi Dienests PSRS armijā
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji
Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants
pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji
Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji
pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization")
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
centipuazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība - puaza simtdaļa; apzīmējums cP
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa x s
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
Balbārži divas apdzīvotas vietas Preiļu novada Silajāņu pagastā
permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus")
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
protokols PPP divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol")
PPP Divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol")
plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~
gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
Dižezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
Pils ezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
peizenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Peizes" iedzīvotāji
plepenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji
parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
pētervaldnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Pētervalde" iedzīvotāji
ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji
āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji
penkulnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Penkule" iedzīvotāji
skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji
vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji
Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants
Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums
Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs
domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Drigānes ezers Driģenes ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
Plantago intermedia dūkstu ceļtekas "Plantago uliginosa" nosaukuma sinonīms
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
melnkakla dūkuris dūkuru suga ("Podiceps nigricollis")
pācenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji
pitradznieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrags" iedzīvotāji
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā
galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis")
kaunuma uts dūrējutu apakškārtas suga ("Phthirus pubis")
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune")
krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum")
kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum")
garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum")
matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum")
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
dzelbeži Dzelbežu lapas - ceļtekas ("Plantago")
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts)
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
mazais dzenis dzeņu suga ("Picoides minor")
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
zaļā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus viridis")
Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā
Dzilene Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziļņezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziliņa ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziliņu ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago")
parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
Pārkinsons Džeimss Pārkinsons - britu mediķis (1755.-1824. g.)
Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām)
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
Brūvera egle egļu suga ("Picea breweriana")
Engelmaņa egle egļu suga ("Picea engelmanii")
Kanādas egle egļu suga ("Picea glauca")
melnā egle egļu suga ("Picea mariana")
Sibīrijas egle egļu suga ("Picea obovata")
Serbijas egle egļu suga ("Picea omorika")
austrumu egle egļu suga ("Picea orientalis")
asā egle egļu suga ("Picea pungens")
Sitkas egle egļu suga ("Picea sitchensis")
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti
Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
pedilanta Eiforbiju dzimtas ģints ("Pedilanthus")
peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
EP Eiropas Padome
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption")
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament")
EP Eiropas Parlaments
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office")
EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation")
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs")
BEUC Eiropas Patērētāju savienību birojs
EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office")
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency")
CEPOL Eiropas Policijas akadēmija
Europol Eiropas Policijas birojs
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle")
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control")
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
atšujies Ej prom! Pazūdi!
piecgades plāni ekonomiskās attīstības plāni, ko gk. izmantoja PSRS un vairums komunistisko valstu, kā arī dažas citas valstis, piem., Indija
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy")
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.)
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
elektriskā jauda elektromagnētiskās enerģijas pārveidošanas, pārvadīšanas vai uzkrāšanas ātrums elektrotehniskās iekārtās; apzīmējums P; mērvienība vats (W)
elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
Lielā Emajegi Emajegi lejtece no Vertsjerva ziemeļaustrumiem līdz Peipusam, garums - 150 km
Embera Emberas-Vounānas komarka Panamā
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus"
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies")
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē
gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās
matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā
parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum")
gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus")
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus")
melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster")
rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus")
Ziemeļāfrikas erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus moussieri")
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā
piēra Ēriku dzimtas ģints ("Pieris"), ziemcietīgi, dekoratīvi krūmi
dzeloņplūme Ērkšķu plūme ("Prunus spinosa")
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
Biomed ES Programma biomedicīnas un veselības jomā
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
slovīni Etniska grupa, daļa kašūbu, dzīvo Polijas ziemeļos
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
eulecanium Eulecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā
Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski
Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Pameitiņa ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers
Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
Pārmetnis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers
Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Dobene ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers
Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
Plocins ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
Ermistu ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā
Tehelas ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā, iztek Pādrema
Ortas ezers ezers Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas un Novāras provincē
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
Mazais Pēterezers ezers Kolkas pagastā uz ziemeļiem no Lielā Pēterezera, platība — \~1,5 ha
Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka
Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha
Kaloda ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers
Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers
Stulbezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers
Trienīte ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves)
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
Kancieris ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
Lielais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 143,9 m vjl., platība - 83,8 ha, garums - 2,1 km, platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,4 m
Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m
Meirānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - <1 ha
Okuņovka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Nirinka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha
Plataču ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 1 ha
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
Mazais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 4,2 ha
Ostrova ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 9,9 ha
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Pērkoņu ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 4,9 ha; Pērkoņa ezers
Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
Bajano ezers ezers Panamā, Panamas provinces vidusdaļā
Alahvelas ezers ezers Panamā, Panamas štata austrumos
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
Duņieris ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers
Būšnieku ezers ezers Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, 9 m vjl., garums — 3 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 2,8 m
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m
Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
Stulbis ezers Plāņu pagastā, platība - 3,7 ha; Stulbu ezers
Dravas ezers ezers Polijā ("Drawsko"), Pomožes ezeru augstienē, platība — 1797,5 ha, lielākais dziļums — 82,2 m, otrs dziļākais ezers Polijā
Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
Ņegocins ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
Jamno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2240 ha
Gardno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2470 ha
Medves ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 3530 ha
Dombes ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība — 5600 ha
Vdzidzes ezers ezers Polijā, Pomožes ezeru augstienē
Lubes ezers ezers Polijā, Pomožes ezeru augstienē
Ožišs ezers Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Velimes ezers ezers Polijas ziemeļrietumos, Pomožes ezeru augstienē
Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers
Badēļa ezers ezers Preiļu novada Preiļu pagastā, platība - 1,4 ha
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers
Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha
Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha
Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
Lices ezers ezers Pušmucovas pagastā, platība - 1,8 ha
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
Kiresjervi ezers Somijā (_Kyrösjärvi_), Pirkanmā reģionā
Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā
Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
Ruovesi ezers Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m
Nesijervi ezers Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā reģionā, 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains
Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Slāžu ezers ezers Strenču novada Plāņu pagastā, platība - 1,4 ha
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Pēterezers ezers Talsu novada Kolkas pagastā, platība - 2,8 ha; Pētera ezers
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Pakuļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Purvezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers
Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
Glēzeris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha
Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha
Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Mežezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Krāčezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia")
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
lipīgā facēlija facēliju suga ("Phacelia viscida")
Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā
Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861-1865)
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
parastais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus coronarius")
krāsainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens var. verrucosus ")
pūkainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens")
jaunavīgais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus virginalis")
Lemuāna filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus x lemoinei")
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums
PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv)
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
sarkanīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron erubescens")
vijīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron scandens")
akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā
neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus
protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols")
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API")
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
aipads Firmas "Apple" planšetdators "iPad"
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
Virdžīnijas fizostēgija fizostēgiju suga ("Physostegia virginiana")
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
sārtais flamings flamingu suga ("Phoenicopterus ruber")
eriodiktīns Flavonons, P vitamīna sastāvdaļa
flukši Flokši ("Phlox")
liesmene Flokši ("Phlox")
plukši Flokši ("Phlox")
pluksis Flokši ("Phlox")
patīkamais floksis flokšu suga ("Phlox amoena"), audzē arī Latvijā
plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā
Drumonda floksis flokšu suga ("Phlox drummondii"), audzē arī Latvijā
plankumainais floksis flokšu suga ("Phlox maculata")
skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu
stīgojošais floksis flokšu suga ("Phlox stolonifera"), audzē arī Latvijā
aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
fontu iekļaušana fontu pārveide PDF formātā, lai pārveidotais dokuments nemainītos neatkarīgi no sistēmā pieejamiem fontiem
PCX formāts PCX
Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
fosforūdeņraži Fosfora un ūdeņraža savienojumi PH3, P2H4 un P12H6
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
matainā fotīnija fotīniju suga ("Photinia villosa")
Frēzera fotīnija fotīniju suga ("Photinia x fraserii")
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē
AFP Francijas informācijas aģentūra (franču "Agence France-Presse")
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
paisa Franču Austrumndijas (Pondišerijas) 18. gs. vara monēta vienāda ar 1/4 faraona
sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
ležislative Franču likumdevēju sapulce, ko sasauca Parīze 1791. g. 1. oktobrī un kas savus darbus beidza 1792. g. 20. septembrī
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē
PYF Franču Polinēzija, teritorijas trīsburtu kods
prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība
Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
Physalis alkenegi var franchetii Franšē fizāļa "Physalis franchetii" nosaukuma sinonīms
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
pataurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Pseudocraterellus")
Craterelus crispus gaileņu dzimtas sugas "Pseudocraterellus sinuosus" nosaukuma sinonīms
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis")
gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris")
Primula officinalis gaiļbiksītes "Primula veris" nosaukuma sinonīms
elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis")
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa)
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā)
aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]; pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem; metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā
Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha
Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
gārdas Glīvenes ("Potamogeton")
glīvas Glīvenes ("Potamogeton")
glīves Glīvenes ("Potamogeton")
samazāles Glīvenes ("Potamogeton")
upespuķe Glīvenes ("Potamogeton")
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus")
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii")
plakanā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton compressus")
krokainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton crispus")
Frīza glīvene glīveņu suga ("Potamogeton friesii")
zālainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton gramineus")
spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius")
peldošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton natans")
struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius")
ķemmveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pectinatus")
skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus")
visgarā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton praelongus")
sīkā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pusillus")
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās
matveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton trichoides")
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
agranulārais EPT gludais EPT
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri")
Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā
Kuļbovas ezers Goreloje, ezers Piedrujas pagastā
Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām
granulārais EPT graudainais EPT
gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Vecsudmalu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Vecsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā
Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
porenīšu greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila porelloides")
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva
Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls
Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls
Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - gans, kura ganāmpulka daļu, Aīdam nolaupot Persefoni, aprija zeme
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls
Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku
Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību
Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums
Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara
Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu
Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte
Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi
Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu
Parnāss grieķu mitoloģijā - Parnass
Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
Pelopīdi Grieķu mitoloģijā - Pelopa pēcnācēji
Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis
Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs
Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Hione grieķu mitoloģijā - Priāpa māte, kas viņu bija dzemdējusi Dionīsam
Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli
Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja)
Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru
Aitra grieķu mitoloģijā - Troizēnas valdnieka Piteja meita, Tēseja māte
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte
Taraksips grieķu mitoloģijā - viena no Poseidona - Hipija ("ar zirgiem saistītā") iesaukām
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Pleistens grieķu mitoloģijā - viens no Pelopa dzimtas pārstāvjiem, dažādos avotos minēts vai nu kā Atreja dēls, vai arī kā paša Pelopa dēls
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem
Kikns grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem, ko Odisejs nogalināja
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Priama dēliem
Okeāns grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas valda pār pasaules ūdeņiem; vēlāk radītajos mītos viņa vietā minēts Poseidons
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība
Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums
persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
Čīles griezējputns griezējputnu suga ("Phytotoma rara")
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Pečoras līcis grīvlīcis Pečoras jūras dienvidu daļā, garums — \~100 km, platums — 40-120 km, dziļums — līdz 6 m
pintiķnieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pintiķu ciems" iedzīvotāji
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
diegveida grubuļlape grubuļlapju suga ("Pterigynandrum filiforme")
kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
GPSR Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika
Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
jūras fizika ģeofizikas nozare, kurā pēta fizikālos procesus Pasaules okeānā
cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā
tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
hipofosforpaskābe H2PO2, tās sāļus (hipofosfātus) lieto medicīnā
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans")
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus")
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium")
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums
Phellinus ribis himenohēšu sugas "Phylloporia ribis" nosaukuma sinonīms
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol")
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
brūnais ibiss ibisu dzimtas suga "Plegadis falcinellus"
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā
parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
podnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Podi" iedzīvotāji
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi
Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol")
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta
spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē
Javane Ievedne, Pededzes pieteka
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka
Igrive Igrīve, Pededzes pieteka
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs
salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas
Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Perkuniški Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Perkunišķi" nosaukuma variants
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
dobulieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
dobulišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
dobulišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji
pilskalnieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
pliķišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pliķišķi" iedzīvotāji
poguļancieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
poguļankišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski
prodieši Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" iedzīvotāji
Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā
angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
tereno Indiāņu cilts Paragvajā, viena no aruaku cilšu grupas ciltīm
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920)
Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda
persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
Bali Indonēzijas province, kas ietver Bali un Penidas salu
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums
malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās
tautas saimniecības padome institūcija tautas saimniecības plānošanai un vadīšanai PSRS 1957.-1965. g.
IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija)
FTP vietne interneta hostdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts protokols _FTP_
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP
tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol")
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
protokols IP intertīkla protokols _IP_
interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101
mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā)
verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem
kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
parastā ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea purpurea syn. Pharbitis purpurea")
trejkrāsu ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea tricolor syn. Pharbitis rubrocaerulea")
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
Džamšids Irāņu mitoloģijā - un eposā valdnieks no Pišdadīdu dinastijas
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji
petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā
quarantana Itālijas (Modenas un Parmas) 17. gs. sudraba 2 liru monēta
Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās
Barletas–Andrijas–Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās
Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās
Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās
Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās
Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās
Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās
pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.)
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās
Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.)
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.)
Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.)
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.)
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.)
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.)
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.)
Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.)
Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.)
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.)
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.)
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.)
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.)
Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.)
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.)
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās
Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās
Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās
parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno
Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne"
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai)
Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia")
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network")
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais")
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Cenu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot visu pirmskara Teteles pagasta teritoriju un lielāko daļu bijušā Ozolnieku un Pēternieku pagasta
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Ižaru ezers Ižors, ezers Pušas pagastā
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
Ižors Ižoru ezers Pušas pagastā
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.)
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama
pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis")
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura
sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā
Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs
neps Jaunā ekonomiskā politika - Krievijas (PSRS) ekonomiskā politika periodā no 1921. gada līdz 1930. gadu 2. pusei
NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos
PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
Efeziešu vēstule Jaunajā Derībā Pāvila vēstule efeziešiem
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai komjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP")
Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā
Pededzes kanāls Jaunpededze, Pededzes kanāla iztaisnojums
pļavnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
piejūtieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Piejūti" iedzīvotāji
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums
Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums
pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums
jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji
paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums
pēterlaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji
platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji
platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji
poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji
skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji
vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski
pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji
plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis
Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi")
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki
melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Pomerānijas līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija
Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Imuruanas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Filipīnu teritorija, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Malanutas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
Dasolas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu piekrastes dienvidu daļā
Sanpaula līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
Ondas līcis jūras līcis Filipīnās, Sulu jūras rietumos, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Lamonas līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumos, starp Lusonas salas dienvidrietumu atzaru un Poliljo salām
Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Batabano līcis jūras līcis Karību jūras ziemeļos, Kubas salas dienvidrietumu piekrastē, dienvidos norobežo Huventudas (Pinosas) sala
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
Baunti līcis jūras līcis Klusā okeāna Pitkērnas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
Kuveitas līcis jūras līcis Persijas līča ziemeļu daļā, garums — \~50 km, platums pie ieejas — \~20 km
Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos
Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos
Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu
Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija
Hintololo šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Masbates un Panajas salu, savieno Sibujanas un Visaju jūru
Gimarasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Panajas un Gimarasas salu rietumos un ziemeļrietumos un Negrosas salu austrumos un dienvidaustrumos, savieno Sulu jūras Panajas līci ar Visaju jūru
Dumaranas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūrā, starp Palavanas un Dumaranas salu
Kujo Austrumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Kujo salām un Panajas salu
Kujo Rietumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļos starp Kujo salām austrumos un Palavanas un Kalamjanas salām rietumos
Poliljo šaurums jūras šaurums Filipīnu jūras rietumos, atdala Poliljo salas no Lusonas salas
Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
Badunas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bali salas dienvidaustrumu piekrasti un Peindas salu
Abanas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu
Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
Bairona šaurums jūras šaurums Papuā-Jaungvinejā, Bismarka arhipelāgā, starp Lavongai un Jaunīrijas salu
Abdallāha šaurums jūras šaurums Persijas līča ziemeļrietumos ("Khwar Abd Allāh"), Kuveitas ziemeļaustrumos un Irākas dienvidaustrumos
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu
Penhu šaurums jūras šaurums Taivānas šauruma dienvidaustrumos, starp Penhu salām un Taivānas salu
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
Palavanas pasāža jūrasceļš Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos starp Filipīnu Palavanas salu un Spartlija (Kalajana) salām
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus")
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
makaviči kāda sēne, zvīneņu suga ("Pholiota caperata")
EPS kādreiz ļoti izplatīts _PostScript_ valodas datņu formāts, kuru izmantoja grafisko datu pārvietošanai starp dažādām grafiskajām un maketēšanas programmām, novecojis, tā vietā tiek lietots PDF
Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā)
poligrafilo Kādreizējais Poligrāfiķu kultūras nams Rīgā
politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte)
brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea")
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila")
kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana")
kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana")
zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina")
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia")
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
Batūra kalna virsotne Pakistānā, Ziemeļu teritorijas ziemeļu daļā, augstums - 7795 m
Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Sjerramorena kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Pullans kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns
Pilskalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns
Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
Balbi kalns Papua Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
Erimants kalns Peloponesā, Grieķijā
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns)
Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m; Kantabrijas kalni
Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
Baralačas pāreja kalnu pāreja Indijā, Himāčala Pradēšas štatā, Himalajos, augstums - 4892 m
Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
Koloda Kaloda, ezers Piedrujas pagastā
Kolodas ezers Kaloda, ezers Piedrujas pagastā
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
pērbonieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērbone" iedzīvotāji
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Cepļa kalns Kamradžu pilskalns Penkules pagastā
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
sprūss Kanādas egle ("Picea glauca")
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
Bahožes kanāls kanāls Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistā, savieno Vislu un Oderu, nodrošina ūdeņu novadi uz abām upēm, senāk izmantots arī ūdenstransportam
Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls
pūcenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Pūces" iedzīvotāji
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē
Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
sīkziedu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium pauciflorum")
ložņu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium reptans"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae")
Plutella maculipennis kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" nosaukuma sinonīms
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam)
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus")
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī)
estamento Kārtu saeima, tautas vietniecība Spānijā un Portugālē
Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā
Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems
Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.)
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
ksendzs katoļu garīdznieks Polijā, Baltkrievijā un Ukrainā
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata")
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia")
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna)
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes
Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne
Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados)
Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_
KirgPSR Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka
Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Lielais Kivdalovas ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Pracepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Procepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Lielais Kivdalu ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Kivdulova Kivdulova ezers - Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts
Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
apartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
bukusakne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noarātni Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noragi Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
ņorags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norāti Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātna Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norauga Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāle Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāles Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķērmele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķiemele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimene Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā
Glāca Klodzko, pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums
Bačkovas klosteris klosteris Bulgārijā (_Bačkovski manastir_), Plovdivas provinces dienvidu daļā
Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
pancēnieši Kocēnu novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pankas" iedzīvotāji
podzēmieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji
Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
pērsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
Kolberga Kolobžega - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums
Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
zampoļits Komandiera vietnieks politiskajā darbā (PSRS armijā)
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā
silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē
nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības
Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai
lietotājnovietojuma serveris konferenču direktorija serveris tīklos, kuri izmanto _TCP/IP_ saimes protokolus
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints
lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
Koņecpole Koņecpola - pilsēta Polijā
Koniecpol Koņecpola, pilsēta Polijā
CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
saskarne CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
kopne AT kopne, ko firma IBM 1984. g. ieviesa PC/AT personālajos datoros, to sauc arī par izvēršanas kopni, tā ļauj vienlaicīgi pārraidīt 16 bitu datus
lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Amūras korķkoks korķkoku suga ("Phellodendron amurense"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku parkos
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Peniophora gigantea kortīciju dzimtas ģints "Phlebia gigantea" nosaukuma sinonīms
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
Keslina Košalina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums
Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
zvanputns Kotingu dzimtas ģints ("Procnias")
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba")
bārdainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias averano")
trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata")
Krāču ezers Krāčezers, ezers Puzes pagastā
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
smiltājplatkāji Kranca retējs ("Potentilla crantzii")
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums
Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski
pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji
Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants
Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants
Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski
porečieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji
Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski
pitrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" iedzīvotāji
Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants
podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji
Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants
Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski
Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski
Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants
punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji
Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski
Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski
priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
plesņevieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Plesņeva" iedzīvotāji
aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji
berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji
Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski
Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums
daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
dvorčānieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorčāni" iedzīvotāji
gorbačevieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbačeva" iedzīvotāji
krivoseļcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Krivoseļci" iedzīvotāji
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji
Aleksandrova Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" daļa
piedrujieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" iedzīvotāji
Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants
tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji
Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums
pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants
Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums
Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski
Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants
Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski
Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants
Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski
Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski
peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā
ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
Javas rīsžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Padda oryzivora")
garastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila acuticauda")
gredzena krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila bichenovii")
plankumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila guttata")
maskainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila personata")
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
burbuļu kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Physa fontinalis")
kreimele Kreimules ("Pinguicula")
taucene Kreimules ("Pinguicula")
Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina")
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
spartakisti Kreiso radikāļu grupa Vācijā Pirmā pasaules kara beigās
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
Izvestija Krievijas dienas laikraksts, bijušās PSRS valdības laikraksts, dibināts 1917. g.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.)
Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
boļševiks Krievijas un PSRS Komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs (līdz 1952. g.); komunists
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs
opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais"
pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone
Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš")
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera
Daubu pilskalns Krūku pilskalns Pelču pagastā
krūmplatkājis Krūma čuža - retēju suga ("Potentilla fruticosa")
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka
Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji
Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
Kubaņas zemiene Kubaņas-Pieazovas zemiene
Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms
melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata")
dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji
jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji
jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji
keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji
keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski
dzeišenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji
dzeišnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji
kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji
pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji
Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_)
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā)
senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_)
Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service")
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
plankumainais kuskuss kuskusu dzimtas suga ("Phalanger maculatus")
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji
grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group")
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums)
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus")
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums
plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji
plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
copeognatha Ķērpjutu "Psocoptera" nosaukuma sinonīms
corrodentia Ķērpjutu "Psocoptera" nosaukuma sinonīms
divpunktu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Psocus bipunctatus")
lapseņu klijāns ķīķis (“Pernis apivorus”)
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs
Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums)
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice")
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.)
jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia")
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura")
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra")
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata")
Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši
lampions Lampionpuķe - Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii")
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
alkšņu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla alni")
ābeļu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla mali")
bumbieru lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla pyri")
stabu lapeņputns lapeņputnu suga ("Prionodura newtoniana")
zīdainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Ptilonorhynchus violaceus")
tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius")
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
kailgalve lapiņu sēņu ģints ("Psilocybe")
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae")
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā
leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga
grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi")
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
plūmju-apiņu laputs laputu apakškārtas suga ("Phorodon humuli")
zelta lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys aurea")
bambusveida lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys bambusoides")
melnais lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys nigra")
Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm
Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
PL Latīņamerikas informācijas aģentūra (Kubā; spāņu Prensa Latina)
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta
Fraternitas Imantica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas univ. (Vācijā)
Fraternitas Cursica latviešu stududentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas universitātē (Vācijā)
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina")
Virdžīnijas ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus virginiana")
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs
LVB Latvijas (PSR) Valsts bibliotēka
Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai
LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība
Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca
LPC Latvijas Pārtikas centrs
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
LPSP Latvijas Pašvaldību sporta padome
LPA Latvijas Pedagoģijas akadēmija
LPIA Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība
LPCS Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība
LPAA Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija
LPMA Latvijas Piļu un muižu asociācija
LPS Latvijas Pionieru savienība
LPP Latvijas Pirmā partija
Mācītāju partija Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska
LPVL Latvijas Pludmales volejbola līga
LPA Latvijas Policijas akadēmija
LPAA Latvijas Psihoterapijas asociāciju apvienība
Augstākā padome, LPSR Latvijas PSR augstākā valsts varas institūcija 1940.-1990. g. padomju okupācijas apstākļos
CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju
LRAP Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padome
Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
LSPR Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
Pirmie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants
I Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants
Otrie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants
II Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal")
dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā)
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica")
Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
Sudzuhes rezervāts Lazo rezervāts Krievijas Piejūras novadā, tā nosaukums līdz 1970. g.
lecanium Lecanium corni - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m
Līdukšņas ezers Leidiukšņa ezers Pildas pagastā
Līdūkšņas ezers Leidiukšņa ezers Pildas pagastā
Murinovas ezers Leidiukšņa ezers Pildas pagastā
Kalašu ezers Leidiukšņa ezers Pildas pagastā
Līdeksnes ezers Leidiukšņa ezers Pildas pagastā
Kalaša strauts Leidiukšņa, Pildas ezera pieteka
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka
Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka
Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā
strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
pirperi Lībiešu apzīmējums Popē un Talsos
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
skrejvāvere Lidvāvere ("Pteromys volans")
skrejvāveriņš Lidvāvere ("Pteromys volans")
lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m
pteromyidae Lidvāveru dzimtas "Petauristidae" nosaukuma sinonīms
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m
Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
GP Lielā balva (franču "Grand Prix")
celbede Lielā ceļteka ("Plantago major")
celbezis Lielā ceļteka ("Plantago major")
celiņas Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļines Lielā ceļteka ("Plantago major")
celiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļmala Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļmales Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļmalīte Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļmallapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
celmene Lielā ceļteka ("Plantago major")
celmine Lielā ceļteka ("Plantago major")
celtene Lielā ceļteka ("Plantago major")
ceļvārplapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
čigaiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
čigiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major")
dzīslene Lielā ceļteka ("Plantago major")
celbežlapa Lielā ceļteka ("Plantago major"); šī auga lapa
Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā
noarātni Lielā noraga ("Pimpinella major")
noartnes Lielā noraga ("Pimpinella major")
norāti Lielā noraga ("Pimpinella major")
norātnes Lielā noraga ("Pimpinella major")
Pirmais Palšu ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
Palsas ezers Lielā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā
Filandu ezers Lielais Filantmuižas ezers Pildas pagastā
Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā
Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
Lielais Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
Peisaku ezers Lielais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā
Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.)
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri
Poliljo lielākā sala Poliljo salās Filipīnu jūras rietumu daļā, Filipīnu Calabrazonas reģiona teritorija, no Lusonas salas atdala Poliljo šaurums
Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti
Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem
Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji (2010. g.), lielākais augstums - 347 m vjl.
Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association")
Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.)
Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
miljons lieliski! Pirmklasīgi!
HPM Lieljaudas mikroviļņu ierīce (angļu "High Power Microwave")
kandila liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā
pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons
lieldārzs Lielsaimniecību augļu dārzi PSRS dienvidu republikās ar optimālo platību 1200-1500 ha
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
muškaturis Lielziedu pelargonija ("Pelargonium grandiflorum")
Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
LPI Liepājas Pedagoģiskais institūts
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
Liepupes skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas “Porkas” otrs nosaukums
Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā
augšā puļķīts, apakšā muļķīts lietoja, lai apzīmētu krievu karavīrus, kas ienāca 1940.gadā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā
ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol")
protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol")
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
API lietojumprogrammu saskarne (angļu "Application Program Interface")
reklāmkarogs lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; baneris
baneris lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; reklāmkarogs
Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju
Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā
LietPSR Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
LPRA Lietuvas Piena ražotāju asociācija
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota
Žemīna Lietuviešu mitoloģijā - zemes dieviete, zemes personifikācija, saistīta ar dievu Pērkūnu, sauli un mēnesi
paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka
pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības
Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju
kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam)
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
pociemieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Pociems" iedzīvotāji
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
perniģelieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji
puksieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Pukšas" iedzīvotāji
Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums
ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji
drielinieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
pālieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Līniņš Liniņš, ezers Praulienas pagastā
Liniņu ezers Liniņš, ezers Praulienas pagastā
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants
Pelēčore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukuma variants
Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski
Peļši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants
Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski
Patašine Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašiene" nosaukuma variants
Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums
promieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" iedzīvotāji
Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski
Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski
Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
peiveliški Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peiviliški" iedzīvotāji
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju
UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams
VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts būs patiess tad un tikai tad, kad _P_ vai _Q_ vai kā _P_, tā arī _Q_ ir patiesi; to sauc arī par loģiskās saskaitīšanas (disjunkcijas) operāciju
VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q)
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
pieclapīte Ložņu retējs ("Potentilla reptans")
piecpirkstes Ložņu retējs ("Potentilla reptans")
triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
LJLA LPSR Jauno literātu apvienība
LKAB LPSR Kinoamatieru biedrība
LPBS LPSR Patērētāju biedrību savienība
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums
Pasīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
Posīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants
purenieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pureņu ciems" iedzīvotāji
Pušmicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušnicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski
Plaudīši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Plaudiši" kļūdains nosaukuma variants
Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski
Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
pikovieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pikova" iedzīvotāji
Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants
poddubieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" iedzīvotāji
Poddube Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" nosaukuma variants
podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants
Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji
Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski
Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski
Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski
Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski
Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants
Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski
Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants
Peličeva Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Peličova" nosaukuma variants
Pikcjuļi Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukuma variants
Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski
Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski
Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants
Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants
Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski
Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants
Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski
petručenkieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručenki" iedzīvotāji
Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants
Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski
pintānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" iedzīvotāji
puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji
puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji
Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski
Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
pildānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji
Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski
adamovieši Ludzas novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants
Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants
Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski
Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants
katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji
Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants
Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski
Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants
Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski
posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji
pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski
Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants
Aleksinki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas _Aļoksinki_ nosaukuma variants
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants
boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji
Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
brodaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji
brodaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji
Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants
gajevieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" iedzīvotāji
Gajova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums
kurmānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji
kurmieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji
Livzinieki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
Loceva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukuma variants
Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski
Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski
Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums
Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants
Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski
novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
pildānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji
Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski
platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
Podojņiki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Podoiņiki" nosaukuma variants
Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski
Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski
Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski
Rogaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukuma variants
Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski
Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants
Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski
Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants
Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants
Sabaļi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants
Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski
Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski
tepšānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tepši" iedzīvotāji
Lielie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants
Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
vežencieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji
veženkieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji
vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji
Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants
Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants
Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants
Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski
auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji
burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji
Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants
Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants
Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski
Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski
Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski
Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski
Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski
strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants
tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants
žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants
Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski
Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski
pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants
pešlevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešleva" iedzīvotāji
Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants
Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski
plēšavieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji
Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants
ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji
Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants
Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski
Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants
Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski
PLZ Lūdzu! (angļu "Please")
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra
perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem
fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās
flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
magāma Magone ("Papaver")
magana Magone ("Papaver")
magane Magone ("Papaver")
magauma Magone ("Papaver")
magauna Magone ("Papaver")
magaune Magone ("Papaver")
magaunes Magone ("Papaver")
magona Magone ("Papaver")
magonīte Magone ("Papaver")
magonītes Magone ("Papaver")
magons Magone ("Papaver")
maguna Magone ("Papaver")
magūna Magone ("Papaver")
magūne Magone ("Papaver")
magunes Magone ("Papaver")
magūnes Magone ("Papaver")
sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone")
lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium")
kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule")
austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale")
zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas")
miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum")
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
bumbere Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērģis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumberis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumberkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērnīca Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērs Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbieris Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbierkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbiernīce Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbiers Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbure Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumburis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumburkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
krause Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
glome Mājas plūme ("Prunus domestica")
glomes Mājas plūme ("Prunus domestica")
glūme Mājas plūme ("Prunus domestica")
glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica")
krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica")
svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus")
spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus")
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Makņenskoje ezers Makņu ezers Piedrujas pagastā
Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"
MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN)
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium)
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs"
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
Mangareva Manareva, lielākā no Gambjē salām Franču Polinēzijā
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Mantara Mantaro, upe Peru
samtainais māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Philepitta castanea")
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus")
raibgalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes oreas")
Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls
Maraņona Maranjona, upe Peru
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse")
dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida
protokols RIP maršrutēšanas informācijas protokols (angļu "Routing Information Protocol")
pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji
pilātieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Pilāti" iedzīvotāji
kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu
autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa)
Matoziņuša Matoziņjoša, pilsēta Portugālē
Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms
baltvēdares Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēdere Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderene Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderes Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
ceļstaipekņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
cūkrieksts Maura retējs ("Potentilla anserina")
kāpnīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauri Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
pienītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājis Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipekšņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipeksnis Maura retējs ("Potentilla anserina")
strepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudabrine Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudrabine Maura retējs ("Potentilla anserina")
tītarzāle Maura retējs ("Potentilla anserina")
tīternīca Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenājs Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepene Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
treplapiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
vardūkšņas Maura retējs ("Potentilla anserina")
vēdrīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
zosplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
maura Maura skarene ("Poa annua")
maurzāle Maura skarene ("Poa annua")
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma)
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita")
krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā
mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Mazais Peisaku ezers Mazais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Pirts ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
Mazais ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā
MOP struktūra MDP struktūra, kurā dielektriķis ir oksīda slānis
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā
punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus")
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pseudotsuga douglasii Menzīsa duglāzijas "Pseudotsuga menziesii" nosaukuma sinonīms
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu
Japānas metake metaku suga ("Pseudosasa japonica")
tetraetilsvins metālorganisks savienojums Pb(C~2~H~5~)~4~, toksisks, agrāk lietots par benzīna antidetonatoru
drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
prīde Meža priede ("Pinus sylvestris")
prieds Meža priede ("Pinus sylvestris")
rētējs meža retējs ("Potentilla silvestris")
dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre")
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea")
Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana")
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata")
balstāmais mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus vitacea")
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus")
kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus")
kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides")
mieža brālis miežubrālis ("Phalaroides")
niedra Miežubrālis ("Phalaroides")
niedrzāle Miežubrālis ("Phalaroides")
spulgzāle Miežubrālis ("Phalaroides")
thyphoides Miežubrāļu "Phalaroides" nosaukuma sinonīms
digraphis Miežubrāļu ("Phalarroides") nosaukuma sinonīms
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos
coniferophytina Mikrofilo kailsēkļu, priežaugu jeb skuju koku evolūcijas zara "Pinophytina" nosaukuma sinonīms
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_
Intel Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_
8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT
Intel Pentium mikroprocesors "Intel Pentium"
Pentium mikroprocesors "Intel Pentium"
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa)
obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi")
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta
iznīcinātāju bataljoni militāras vienības PSRS 20. gs. 40. gados, Latvijas teritorijā izveidoti 1944. g. 2. pusē, cīņai pret nacionālajiem partizāniem, izformēti 1950. gadu sākumā
kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu
trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama
MP Ministru Padome
mips MIPS
Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās
anamnēze Mistisku ideju atcerēšanās koncepcija Platona izziņas teorijā
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām
Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Mogiļova-Podoļska Mohiļiva-Podiļska, pilsēta Ukrainā
MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika
aktīvā jauda momentānās jaudas vidējā vērtība maiņstrāvas perioda laikā; apzīmējums P; mērvienība vats (W)
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru
Monako Firstite Monako, valsts pilnais nosaukums ("Principauté de Monaco")
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā); persona, kam ir šāds tituls
anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
reiss Monēta Portugālē līdz 1911. g. un Brazīlijā līdz 1942. g.
sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans
ilhans Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilkāns
garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu
Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru
Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m
Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā
mugurkauļi Mugurenes ("Polygonatum")
mainīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum commutatum")
sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum")
daudzziedu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
platlapu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum")
ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale")
mieturu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum verticillatum")
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45. g.
Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks
Vecplatones muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Platone, arī šīs apdzīvotās vietas nosaukums
Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof"
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem)
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā)
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda)
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai
Mušku ezers Mušķu ezers Praulienas pagastā
Pozis mūzikas festivāls _Positivus_
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
Nabas ezeri Nabes ezeri Padures pagastā
Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī
Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā
Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos
Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas
Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
Alena kalna nacionālais parks nacionālais parks Ekvatoriālajā Gvinejā (_Monte Alén, Parque Nacional de_)
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
Atons nacionālais parks Grieķijā (_Mount Athos_), aptver Ajonoras pussalas lielāko daļu, no Arapes raga līdz Pinnu ragam
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā
Bandhavgarha nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to
Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku
Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā
Bavahas-Sonenes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Puno un Madre de Djosas reģionā
Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
Bebžas nacionālais parks nacionālais parks Polijā, Podlases vojevodistē, platība 592,23 km^2^, ietver Narevas pietekas Bebžas palienes mitrājus, kas ir dzīves vide daudzām ūdensputnu sugām
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā
tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network")
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries")
Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers
Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
kreimene Naktsvijole ("Platanthera")
kupinis Naktsvijole ("Platanthera")
naktspamaša Naktsvijole ("Platanthera")
naktsvijoliņš Naktsvijole ("Platanthera")
spīgana Naktsvijole ("Platanthera")
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas
Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka
Naskena Naskāne, Pelavas pieteka
Naskene Naskāne, Pelavas pieteka
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe")
jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.)
Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo
rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta
červoncs Naudas vienība (PSRS no 1922. līdz 1947. gadam) - 10 rubļi; attiecīgā naudas zīme
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea
gvarani Naudas vienība Paragvajā; 1 gvarani = 100 sentimo
zlots naudas vienība Polijā; attiecīgā naudas zīme, monēta; vienāda ar 100 grašiem
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms
Annas rags Nauru salas Klusajā okeānā galējais ziemeļu punkts (_Anna Point_)
Angaura Neaura - Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā
Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem
upes nēģis nēģu dzimtas suga ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis")
jūras nēģis nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus")
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi")
samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā
samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs
takča neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Boajana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Batasa neliela sala Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas ziemeļu gala austrumu piekrastē
Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
Beāta neliela sala Haiti salas dienvidos, Dominikānas Republikas teritorija, Pedernalesas provincē
Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē
Tagomaga neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
Manilaida neliela sala Rīgas līča ziemeļos pie Pērnavas līča rietumu krasta, Igaunijas teritorija
Sorgu neliela sala Rīgas līča ziemeļos, iepretim Pērnavas līča rietumu daļai, Igaunijas teritorija
Beilija-Hamiltona sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Penijja šauruma dienvidos un Velingtona šauruma ziemeļos
osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
gugatnis neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti
Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Maitigida nelielu salu grupa Filipīnās, Sulu jūras ziemeļrietumos, Palavanas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Sanmigela salas nelielu salu grupa Sulu jūrā, Filipīnu Mimaropas reģiona Palavanas provinces teritorija
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
Psamate Neptūna pavadonis ("Psamathe"), vidējais attālums no planētas - 46695000 km, izmēri - 38 km
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji
Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
NSAID Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) (angļu "nonsteroidal anti-inflammatory drug")
Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos
pērkonieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pērkone" iedzīvotāji
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
tribīnisti Nīderlandes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (NSDSP) kreisā spārna grupējuma pārstāvji (1907-1918)
spīla niedre ("Phragmites")
parastā niedre niedru suga ("Phragmites communis", arī "Arundo phragmites")
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
NADPH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāta reducētā forma (angļu "the reduced form of NADP")
niacīns nikotīnskābe - piridīna rindas karbonskābe, dažu fermentu sastāvdaļa, PP vitamīns
Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā
Neriņu ezers Nirinu ezers Pildas pagastā
Niriņu ezers Nirinu ezers Pildas pagastā
Niriņš Nirinu ezers Pildas pagastā
pirmšķietami no pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie")
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
Ahaja nome Grieķijā (_Achaḯa_), Peloponesas pussalas ziemeļu daļā
Argolida nome Grieķijā (_Argolída_), Peloponesas perifērijas austrumu daļā
dzīvā saite norāde uz aktīvu dokumentu vai attēlu. Pēc noklikšķināšanas uz ikonas vai teksta displeja ekrānā, kas simbolizē saiti, parādās dokuments
noragas Noraga ("Pimpinella")
noartnes Noragas ("Pimpinella")
norātnes Noragas ("Pimpinella")
lielā noraga noragu suga ("Pimpinella major", senāk "Pimpinella magna")
klinšu noraga noragu suga ("Pimpinella saxifraga")
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.)
uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā)
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā
institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS)
Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos)
Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera
Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele
plāterieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Plātere" iedzīvotāji
pārogrēnieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
pārogrieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
hidrogrāfija okeanoloģijas nozare, kas apraksta Pasaules okeāna daļas
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
Okuņevkas ezers Okuņovka, ezers Pildas pagastā
Rokuņoka ezers Okuņovka, ezers Pildas pagastā
Cukurciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pārolaine" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
pēternieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium")
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā
operētājsistēma DOS operētājsistēma firmas IBM personālo datoru saimēm "IBM PC" un "IBM PS/2", ko parasti sauc par "PC-DOS", lai atšķirtu no "MS-DOS"
protokols NCP operētājsistēmas _NetWare_ kodolprotokols (angļu "NetWare Core Protocol")
PC-DOS operpetājsistēma PC-DOS
Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos)
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem)
Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
svina mīnijs oranži sarkans svina oksīda Pb~3~O~4~ pigments; plaši lieto antikorozijas krāsās u. c.
Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka
interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu
pafiopedila Orhideju dzimtas ģints ("Paphiopedilum")
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
pleione Orhideju dzomtas ģints ("Pleione")
mazais ormanītis ormanīšu suga ("Porzana parva")
lielais ormanītis ormanīšu suga ("Porzana porzana")
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts
Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji
pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
plāņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
ksenijas P paaudzes tēvauga genotipa dominantajiem gēniem atbilstošas segsēkļu hibrīdisko sēklu endospermas pazīmes
troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā
citrīns P vitamīna sastāvdaļa; novērš kapilāru palielinātu caurlaidību
sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli
sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca
aplokainis Pa apkārtceļiem, aplinkus, aplinki
kviekāt Pa brīdim iekviekties
paglaudīties Pa brīžam apskaut un paglaudīt
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt
sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām
četratā Pa četriem (cilvēkiem) kopā
pagodīgs Pa daļai godīgs
sausens Pa daļai sauss
suga Pa daļai, brīžiem
padedzināt Pa daļām dedzināt
livrezons Pa daļām izdotas grāmatas burtnīca
papurtināt Pa daļām izšķērdēt
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī
pārām Pa divi
duets Pa diviem (parasti dziedāt)
divatā Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien
burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt
atpļekāt Pa dubļiem atbrist
žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties
močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties)
pļenkāt Pa dubļiem staigāt
atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt
čačkas Pa dzelzceļu stumjami zemi un plati ratiņi Krievijā
slīdzobrats Pa dzenvārpstu aksiāli pārvietojams zobrats; virpās izmanto suporta piedziņā
noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt
izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt
denderiski Pa galvu pa kaklu
pārkučeniski Pa galvu pa kaklu
tantariski Pa galvu pa kaklu
tantariskis Pa galvu pa kaklu
trimtrallām Pa galvu pa kaklu
trīskājīgi Pa galvu pa kaklu
kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski
kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
kūkumiski Pa galvu, pa kaklu
tuteniski Pa galvu, pa kaklu
piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties)
gāžam Pa gāžam - garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi
glužam Pa glužam - pilnīgi, viss un gatavs
grupveidā Pa grupām, grupās
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt
čīpoties Pa jokam cīkstēties
štukoties Pa jokam dusmoties
švībināt Pa jokam grasīties pērt
mirāt Pa jokam izlikties mirušam
drullēties Pa jokam kauties, lauzties
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam
kablogramma Pa kabeli pārraidīta telegramma
dandariski Pa kaklu, pa galvu
lielumai Pa lielākai daļai
vairākais Pa lielākai daļai, visvairāk
runčoties Pa mājām dzīvot
mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi
ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties)
muļāt Pa muti viļāt
muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala
dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala
piecatā Pa pieciem (cilvēkiem) kopā
atpilināt Pa pilienam notecināt
paprāši Pa prātam
priekšu Pa priekšu
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
pusaizmidzis Pa pusei aizmidzis
pusirā Pa pusei atiris, vaļīgs
panērt Pa pusei atvērt
pasvēte Pa pusei brīvdiena
pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams
pusgaisā Pa pusei gaisā
pusgaisos Pa pusei gaisā
pusizkārsis Pa pusei izbadējies
pusizgribējies Pa pusei izsalcis
pusizsalcis Pa pusei izsalcis
pusizsīcis Pa pusei izsalcis
apžārbis Pa pusei jāteniski
apžārniskis Pa pusei jāteniski
pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi
pakrievs Pa pusei krievs
puspalekdamies Pa pusei lēkdams
pusmiegains Pa pusei miegains, apmiegojies, samiegojies
puskariņ Pa pusei nokāries
aizsprāgt Pa pusei nosprādzis
pusbirā Pa pusei piebērts
puskravā Pa pusei piekrauts
pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata
narrante Pa pusei runājot, rečitējot
puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs
pusgruvis Pa pusei sagruvis, sadragāts
pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities
pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis
pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis
pussāņus Pa pusei sāniski
ieteceņus Pa pusei skriešus
pusgaudens Pa pusei slims vai kropls
pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām
pustupus Pa pusei tupus
pusjautājoši Pa pusei vaicājoši
pusvaļš Pa pusei vaļējs
pussvārks Pa pusei vilnas, pa pusei linu svārki
pussklābiņu Pa pusei, daļēji auļos
pussklābiņus Pa pusei, daļēji auļos
paraudus Pa pusei, gandrīz raudot, raudulīgi
puškārteņus Pa pusei, ne pilnībā
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi
pļockāt Pa salijušu zemi staigāt
sapniski Pa sapņiem
sešatā Pa sešiem (cilvēkiem) kopā
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt
ķīpsla Pa šķiedru sadalīts koks
šņagāties Pa šņagām rakņāties
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls
tikmēr Pa to laiku
tiku Pa to laiku
tostarp Pa to laiku, tikmēr
trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā
mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš
vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā
vienat Pa vienam
pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem
apgubām Pa vienam vai diviem pie gubas
atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi
vienatā Pa vienam; viens pats
viendzivi Pa viendzivi - pa vienai dzijai
nobarvilna Pa ziemu izaugusī vilna
ārtecis Pa ziemu turama cūka
apada Paada - adīta vīzes pazole
paeicināt Paaicināt
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt)
pasavedināties Paaicināt iet sev līdzi
pasavesties Paaicināt iet sev līdzi
pasaākstīties Paākstīties
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
duschekia Paalkšņi
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību)
pabeserēt Paārstēt
padakterēt Paārstēt
padokterēt Paārstēt
palečīt Paārstēt
papravīt Paārstēt
pakaņģerēt Paārstēt (zirgu vai citu dzīvnieku)
pasaārstēties Paārstēties
pasalečīties Paārstēties
pasazālēties Paārstēties
pabeserēties Paārstēties, paveseļoties
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu)
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
pastaģis Paaste, vieta zem astes
akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā)
akcelerācija Paātrināšanās; kustības maiņa
iedrīzināt Paātrināt
pačaganēt Paātrināt
pieātrināt Paātrināt
uzsteigt Paātrināt
pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi)
katalizēt Paātrināt ķīmiskas reakcijas norisi
forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt
suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu
hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte
katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods
tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē)
termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme
superovulācija Paātrināta ovulācija
sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība
sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība
sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība
tahikardija Paātrināta sirdsdarbība
ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles
aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana
aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana
tahitrofisms Paātrināta vielmaiņa
ātrvirpa Paātrinātas darbības virpa
turbo Paātrināts režīms; turborežīms
taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā)
kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā
incalzando Paātrinot kustību
spedente Paātrinot, pasteidzinot
ačelerando Paātrinot, sasteidzot
audze Paaudze
augums Paaudze
dzimums Paaudze
maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē)
ģenerācija Paaudze; visi kādu vecāku pēcnācēji
prāvs Paaudzies
cocans Paaudzies bērns
zemaudze Paauga
garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni
podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes)
ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus
apurs Paaugstinājums jeb sausa vieta purvā
pielips Paaugstinājums maizes klaipā
bema Paaugstinājums runātājam sinagogā
podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem
almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora
kancele Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā
pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur)
estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām
katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā)
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū)
krūce Paaugstinājums, ar sūnu apaudzis cinis
katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam
valsts Paaugstinājums, kalns
ātrumvalnis Paaugstinājums, kas izbūvēts braukšanas ātruma ierobežošanai
gumba Paaugstinājums, kaudze; viļņains paaugstinājums
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
kruva Paaugstinājums, nelīdzenums
kumums Paaugstinājums, nelīdzenums, uzkūkums
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā)
nors Paaugstinājums, pakalne
stāveklis Paaugstinājums, pamatne, molberts
uzrobs Paaugstinājums, reljefa izcilnis
ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāves sodu
promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu
avangzemanga Paaugstināšana
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība
pacelt Paaugstināt (kādu par ko)
uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu)
uzsist Paaugstināt (maksu, cenu)
uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu)
pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu)
iedārdzināt Paaugstināt cenas
uzdārdzināt Paaugstināt cenu
augstināt Paaugstināt, pacelt
promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību
tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte
klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē
kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu
hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm
postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai)
viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu
hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība
hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama
tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens
tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros
katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu
apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās
hiperrefleksija Paaugstināti refleksi
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu
pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē)
kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām)
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību)
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību
hemihipertonija Paaugstināts (arteriāls vai muskuļu) tonuss ķermeņa vienā pusē
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
hipertonija Paaugstināts asinsspiediens
hiperaciditāte Paaugstināts kuņģa sulas skābums
vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis
katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
epitonuss Paaugstināts tonuss, paaugstināts spriegums
stulmājs Paaugsts celms
pabust Paaugt
paaugties Paaugt (3)
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem)
pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pasacelties Paaugties (par augiem)
pasastiepties Paaugties garumā
paglabāt Paauklēt
apauklēt Paauklēt (vairākus citu pēc cita)
pasaauklēties Paauklēties
aukstans Paauksts
aukstens Paauksts
aukstnējs Paauksts, dzestrs
paauļot Paaulekšot
paaurēt Paaurot
pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties
paauties Paaut sev (zeķes)
pakalēties Pabadenēties
pabadenēties Pabadināties
pabadēties Pabadināties
pasabadīties Pabadīties
pakāmēt Pabadoties
pačauvēt Pabaidīt
padrebināt Pabaidīt, parāt (kādu)
patrauvēt Pabaidīt, patraucēt
pabokstīties Pabaidīties
pabidzīt Pabakstīt
padakstīt Pabakstīt
pasabalēties Pabalēties
bāluksnējs Pabāls
iebālzgans Pabāls
bālnējs Pabāls, bālgans, blāvs, nespodrs
bālūksnējs Pabāls, nespodrs
pabelīt Pabalsināt
subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem
stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem
sukurss Pabalsts, palīdzība
pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm
didymodon Pabārbulas
Paborgas strauts Pabarga
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka
bārsts Pabari
pabiri Pabari (1)
pabārkšņi Pabārkši
pabarāt Pabarot
pabarināt Pabarot
apbarāt Pabarot (daudzus)
apbarot Pabarot (daudzus)
paēdināt Pabarot (dzīvnieku)
uzauzot Pabarot (zirgu) ar auzām
paauzot Pabarot (zirgu), parasti ar auzām
ieauzot Pabarot ar auzām
izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus)
aizkopt Pabarot, apkopt
pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku
apstribināt Pabarot, pastrebināt ar šķidru ēdienu (visu objektu kopumu)
padrāzt Pabārt
pašimpēt Pabārt, palamāt; pazobot
pasabārties Pabārties
pašimpēties Pabārties, palamāties; pazoboties
apbāzt Pabāzt zem kā
apstūķēt Pabāzt zem kā
apbēdzināt Pabāzt zem kaut kā
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi)
pažaut Pabāzt, atstāt zem
Pabbasch Pabaži
Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā
patužīt Pabēdāt
pabēdāt Pabēdāties
pasabēdāties Pabēdāties
pašmaukt Pabēgt
pašmaukties Pabēgt
pašmukt Pabēgt
pamukt Pabēgt (1)
pamukt Pabēgt (2)
pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet
sakopies Pabeidzis sakopties
atbeigt Pabeigt
beigtin Pabeigt
dabeigt Pabeigt
pabaigt Pabeigt
pagalēt Pabeigt, izputināt
uzderināt Pabeigt, noslēgt
apgraut Pabeigt, pievarēt
periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma
apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt"
izdarīts Pabeigts
padarīts Pabeigts
veikts Pabeigts
pabēriņi Paberes
pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita)
Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā
paberzt Paberzēt
paburzāt Paberzēt
pašaravāt Paberzēt
pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni)
pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu); pamasēt
paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā)
pasuinīt Paberzēt, pakasīt
apbraucīt Paberzēt, pamasēt
patrīt Paberzēt, parīvēt
pabrāzāt Paberzēt, paskrāpēt
pabrāzāties Paberzēties
pasuinīties Paberzēties
patrašāties Paberzēties
rhamnus Pabērzi
krūklis Pabērzs ("Rhamnus")
suņābele Pabērzs ("Rhamnus")
vilkābele Pabērzs ("Rhamnus")
rhamnaceae Pabērzu dzimta
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
rhamnales Pabērzu rinda
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā
pabīdēt Pabīdīt
pabudīt Pabīdīt
pašībēt Pabīdīt
pašķiebt Pabīdīt (parasti sānis)
apbīdīt Pabīdīt zem kā
pagumdīt Pabīdīt, pagrūstīt; pagrūst
pašībēties Pabīdīties
apbīdīties Pabīdīties zem kā
pabiedināt Pabiedēt
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties
patusēties Pabiedroties
patusoties Pabiedroties
maiznuka Pabieza maizes rika, gabals
pantags Pabieza putra
pabiezai Pabiezi
pumpulis Pabiezinājums dzijā
pusbiezs Pabiezs
breņģis Pabiezs kā maisījums, sabiezējis ēdiens
paidušīns Pabiezs zīda audums
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums
pabiezi Pabieži
pabiezs Pabiežs
pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot)
pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot)
pabingāt Pabimbāt (2)
pabires Pabiras
smelte Pabiras
pabara Pabiras (1)
drazga Pabiras, atkritumi
pabizinēt Pabizināt
pabīdzīt Pabizot
pabizinēt Pabizot
pabižot Pabizot
pabizoties Pabizot
pablaku Pablakām
pablakum Pablakām
pablakus Pablakām
pasablandīties Pablandīties
pablāvēt Pablāvot
pablāzmoties Pablāzmot
pablenst Pablenzt
patrombavāt Pablietēt
pablunkšķināt Pablūkšināt
pasabļaustīties Pabļaustīties
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt
pamaitāt Pabojāt
pabražāt Pabradāt
pabreņģēt Pabradāt
pažampāt Pabradāt
pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem
pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes
pabražāties Pabradāties
pažampāties Pabradāties
pabraucināt Pabraucīt
pašļaucīt Pabraucīt
pažīgot Pabraucīt
pabraukalēt Pabraukāt
pabraukāties Pabraukāt
pavilnīt Pabraukt garām
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi)
apbraukt Pabraukt zem kā
patribulēt Pabrīdināt, pastrostēt
pabriedināt Pabriedēt
pabrīnēties Pabrīnīties
pasabrīnāties Pabrīnīties
pabrīns Pabrīņa zāles - ārstniecības vēršmēle ("Anchusa officinalis")
pabristies Pabrist (1)
pabrokastēt Pabrokastot
pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai
pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties
pabūšķēt Pabūkšķēt
pabūšķināt Pabūkšķināt
pabruzdināt Pabungot
pabungāt Pabungot
pavursuļāt Paburbuļot (par ūdeni)
pazavēt Paburt
paslibazavāt Paburtot
paņurcīt Paburzīt
pavilnīt Paburzīt
paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt
paņurcīties Paburzīties
pasabūties Pabūt
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko)
patupēt Pabūt apcietinājumā
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi
atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa
apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem)
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās
bazaments Pabūve, ēkas zemes stāvs
bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē
kuehneromyces Pacelmenes
eskalators Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā
slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators
augstīt Pacelt
podņaķ Pacelt
uzjemt Pacelt
uzkacēt Pacelt
uzsvīrot Pacelt (ar sviru)
dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam)
piecilāt Pacelt (rokot zem zemes)
svīlēt Pacelt ar sviru
uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai)
uzkniebt Pacelt cenu
pacerināt Pacelt ceru
plāksnīt Pacelt miegainus plakstus, ar grūtībām mirkšķināt
dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt
pārvāzt Pacelt un aizvērt (vāku)
aizriezt Pacelt uz augšu, izliekt
uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi
sasvīrēt Pacelt, izkustināt ar sviras palīdzību
aplanēt Pacelt, izlīdzināt
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu)
virsināt Pacelt, paaugstināt
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu)
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
izcilt Pacelties
uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi
pacilt Pacelties (mazliet)
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
uzplīvoties Pacelties pāri
sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu
augstēties Pacelties uz augšu
pasacelties Pacelties uz augšu
nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni
uzramsties Pacelties, piecelties
kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā
uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā
arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts
aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai
vārstulis Paceļama barjera
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis
pareizot Paceļot
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām
aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā)
pacīsties Pacensties
pasacensties Pacensties
pastarāties Pacensties
pamerkavāt Pacensties (ko paveikt)
parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu)
paspradzināt Pacepināt (gaļu, taukus)
troglodytidae Paceplīšu dzimta
campylorhynchus Paceplīšu dzimtas ģints
cyphorhinus Paceplīšu dzimtas ģints
ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus")
īkšķītis Paceplītis
pačeplītis Paceplītis
troglodytes Paceplītis
pasacepties Pacepties
pacept Pacepties (1)
pačare Pacere
pacers Pacere
padupe Pacere
padupes Pacere
pakraule Pacere
pakraulis Pacere
šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas
padziekste Pacere, pasiekste
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
paciemāt Paciemoties
paciemot Paciemoties
pasaciemāties Paciemoties
pasērst Paciemoties
pasērsties Paciemoties
pacieņa Pacienāšana, pamielošana
izcienīt Pacienāt
izgastīt Pacienāt
mielastot Pacienāt
mieļot Pacienāt
pacienīt Pacienāt
pagastīt Pacienāt
pagodēt Pacienāt
uzčavāt Pacienāt
uzcienāt Pacienāt
uzgodāt Pacienāt
nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku)
šmorināt Pacienāt ar alkoholu
mieloties Pacienāt vienam otru
iegodāt Pacienāt, mielot
iegodēt Pacienāt, mielot
apcienāt Pacienāt, pamielot
uzcienāties Pacienāties
godēties Pacienāties, pacienāt; ēst
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām
pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku
kost zobus Paciest ko nepatīkamu
apgarēt Paciest, izturēt
apnesties Paciest, izturēt
iscērpēt Paciest, izturēt
panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu)
ieciest Paciest, panest
izciest Paciest, pārciest, izturēt
iztrivēt Paciest; ciešot izdzīvot
pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku
apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
paciešana Pacietība
pacietums Pacietība
pacietīgums Pacietība (1)
pacietīgums Pacietība (2)
cietīgs Pacietīgs
panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
piecietība Pacietīgums, pacietība
cietans Paciets
cietens Paciets
koržiks Paciets plācenītis
pacifists Pacifisma piekritējs
pacifiks Pacifisma simbols
pacifisks Pacifistisks
pasalauzties Pacīkstēties
pasamīties Pacīkstēties
pacelāt Pacilāt
pacilnāt Pacilāt
pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu)
pacilājams Pacilātība
anagogija Pacilātība, jūsmošana
štimmis Pacilāts noskaņojums (parasti alkohola reibumā)
animēts Pacilāts, ieskurbis, uzbudināts
cildens Pacilāts, patīkami saviļņots
padaudzināt Pacildināt; paslavēt
cēļi Pacilus
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu)
pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi)
pamačoties Pacīnīties (sportā)
paceņa Paciņa
pačoks Paciņa
baciņš Paciņa, sainītis
trukts Paciņa, saišķis
chamaecyparis Pacipreses
parantīt Pacirst
pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus)
padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas)
padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas)
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
pačaganēt Pačakarēt
pačalīt Pačalot
Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki
pačamstināt Pačāpstināt
pačagans Pačaugans
sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
pačīkāties Pačīgāties
paņarkšēt Pačīkstēt
pačīkstēt Pačinkstēt (1)
pačīkstēt Pačinkstēt (2)
pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt
pačuli Pačūlija
pačulijs Pačūlija
pačulis Pačūlija
patčulis Pačūlija
padabuit Padabūt
Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs
Lombardijas zemiene Padānas līdzenums
Venēcijas-Padānas līdzenums Padānas līdzenums Itālijas ziemeļos
padancāties Padancoties
pandanus Padāni
pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
pasaimniekot Padarboties, parīkoties
padārdināt Padārdēt
padārgai Padārgi
pasālīts Padārgs
pievaldīt Padari; lēnāku, arī savaldīgāku
sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem
padirbt Padarīt
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2)
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
izdarījums Padarīt, piepildīt
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu)
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā
factum Padarītais, notikums
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi
izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to)
padiktai Padaudz
paslaunai Padaudz
padauža Padauza
padauze Padauza
padauzs Padauza
paisītava Padauza
paisotne Padauza
šats Padauza
pabokāt Padauzīt
pabokņīt Padauzīt
pabūkšķēt Padauzīt
paplucināt Padauzīt
padauzīties Padauzīt (4)
paķaulēt Padauzīt (ar ko)
padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā)
padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā)
padamalēties Padauzīties, paspēlēties
tiņa Padauža, kas visur tiņājas
pāte Pāde
Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils
Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
padeģe Padega
padegme Padega
padeģelis Padegulis
padeģēlis Padegulis
padeģis Padegulis
degunapuža Padegune
padegunis Padegune
panāse Padegune
padancāt Padejot
padancot Padejot
padejoties Padejot
padiet Padejot
padancoties Padejoties
Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju
padekāteris Padekatrs
podekāters Padekatrs
padēknis Padēklis
padieklis Padēklis - ola, ko atstāj mājputna ligzdā
dēklis Padēklis (1)
padēja Padēklis (1)
pērklene Padēklis (1)
padēlis Padēls
padelverēt Padelverēties
padēt Padēt (metot)
sūkņpadeve Padeve ar sūkni
padevis Padevējs (2)
padevējgliemezis Padevējs mehānisms ar skrūvveida detaļu vielu pārvietošanai
štellers Padevējs, piegādātājs
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana
pakarīgs Padevīgs
submissus Padevīgs
zemīgs Padevīgs
kaudātārijs Padevīgs piekritējs
kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
vīks Padevīgs, mīksts
kompliance Padevīgums
pakrāšņas Padibenes
stādejas Padibenes
nostājumi Padibenes, duļķes, mieles
mielavas Padibenes, nogulsnes
plukatas Padibenes, salašņas
padibine Padibines
pasadīdīties Padīdīties
padīdzēt Padiedzēt
padīdzināt Padiedzēt
Padelis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
Padēlis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
pašķidrs Padilis (par audumu, apģērbu)
oenanthe Padilles
padišahiene Padišaha sieva
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni)
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
iedipēties Padobji ieskanēties (par soļiem)
noblankšēt Padobji noblākšķēt
noplankšēt Padobji noskanēt
noplankšķēt Padobji noskanēt
nozlakšēt Padobji noskanēt
nozlankšēt Padobji noskanēt; nozlakšēt
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi)
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts
bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis
blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis
prātā Padomā
konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts
padumaješ Padomā tik!
paštukot Padomāt
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā)
padomnieks Padomdevējs (1)
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs
consilium Padome
conseil Padome, padoms
rada Padome, sapulce
bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā
Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
responsa Padomi tiesību jautājumos
PA Padomju Armija
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
mirla Padomju kara veterāns
LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa
etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem
padliteratūra Padomju literatūra
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki
politinformācija Padomju propagandas un aģitācijas veids - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana komunistiskās ideoloģijas gaismā; attiecīgā nodarbība
p/s Padomju saimniecība
pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs
sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus
padomija Padomju Savienība, padomju valsts
sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana
sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē
padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks
padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā
komjaunatne Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija
kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā)
padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis
padomjpilsonis Padomju Savienības pilsonis
TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā
PSR Padomju Sociālistiskā Republika
SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika")
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
padomjvalsts Padomju valsts
padvara Padomju vara
orgāni Padomju varas organizācijas
padomjzeme Padomju zeme
padoma Padoms
rāda Padoms
sāpasts Padoms
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums
rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai)
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana
konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību
konsultēšanās Padomu uzklausīšana
Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot)
pakļaušanās Padošanās, atkarība
piešīberēt Padot
piešībēt Padot
pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā)
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem
celt Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt
piespēlēt Padot, piegādāt (ko)
piešeibēt Padot; piespēlēt
pakaļnieks Padotais
pasadoties Padoties (cīņā, sacensībās)
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi
palikts Padots, pakārtots, pakļauts
zemlikts Padots, pakārtots, pakļauts
padraišķīties Padraiskāties
padriskāties Padraiskāties
pasadauzīties Padraiskoties
pasajaukties Padraiskoties
pasažņaugties Padraiskoties, pablēņoties
padraiskāties Padraiskuļot
padraiskot Padraiskuļot
padraiskuļoties Padraiskuļot
padrašķīties Padraiskuļot
padračāt Padraiskuļot; patrokšņot
padračot Padraiskuļot; patrokšņot
padraiskoties Padraiskuļoties
paplosīties Padraiskuļoties
pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties
paviegloties Padraiskuļoties, paaušoties
padračāties Padraiskuļoties; patrokšņot
padračoties Padraiskuļoties; patrokšņot
pagrozt Padraudēt
pagrasīties Padraudēt (kādam)
padrāzt Padrāzties
pakutra Padrēbe
iedrēbe Padrēbe, odere
satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai
piedripināt Padrebināt, paraustīt
padīdīt Padresēt
padrups Padrupans
patrupināt Padrupināt
paberzt Padrupināt, pasmalcināt
padsmitnieks Padsmitgadnieks
pacmiti Padsmiti
padesmiti Padsmiti
padubene Padubenes
padūcināt Paducināt
pagraust Paducināt (par pērkonu)
pazviegt Padūkt (par dunduriem)
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
padulns Padulls
padugains Paduļķains
čuņs Padumjš
paglupjš Padumjš
paglups Padumjš
patups Padumjš
trāpīts Padumjš
uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs
čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks
padungāt Padungot (1)
padungāt Padungot (2)
padunkot Padunkāt
pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt
pakulakot Padunkāt; pakaustīt
padunkoties Padunkāties
Paddern Padure
Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē
Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē
Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
pabadīt Padurstīt; pabikstīt
aduse Paduse
kamiesis Paduse
padusis Paduse
pazese Paduse
pazuse Paduse
pazusis Paduse
pazuss Paduse
maskaladenīts Paduses limfmezglu iekaisums
hircisms Paduses raksturīgā smaka
padusēties Padusēt
pasirdīgi Padusmīgi; panikni
papuktīgs Padusmīgs
papuktēties Padusmoties
pasapužavāties Padusmoties, paskaisties
Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā
paģaldīt Padzelstīt
padzaldīt Padzelt
padžaldīt Padzelt
padzeldināt Padzelt
subikteruss Padzelte, neliela dzelte, kas izpaužas vienīgi ar iedzeltenām konjunktīvām
dzerklis Padzēriens teļam vai jēram
padzirkle Padzerklis
panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
pažampāt Padzert, pastrēbt
pažompāt Padzert, pastrēbt; pažampāt
ninnelēt Padzerties
nosadzerties Padzerties
padzert Padzerties
ieummāt Padzerties (bērnu valodā)
panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
atsadzerties Padzerties tā, ka vairs negribas
padzisināt Padzesināt, padzesēt
padzedrs Padzestrs (1)
palīgot Padziedāt
paziņģēt Padziedāt
palīgot Padziedāt līgodziesmas
paziņģēties Padziedāties
padzijā Padzijē
padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos
padzīt Padzīkstēt
maula Padziļinājums
iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1)
niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā)
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
vendzele Padziļinājums krastā
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā
gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām
ieroza Padziļinājums starp diviem paaugstinājumiem
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu
plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra
plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra
iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa
ierieva Padziļinājums, dobums
atvere Padziļinājums, iedobums (kādā virsmā)
bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā)
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu
robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā
ekskavācija Padziļināšana; iedobums
iedziļot Padziļināt
izdziļināt Padziļināt
dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē
dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums
dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu
dobties Padziļināties
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē
dziļans Padziļš
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks
padzirst Padzirdēt
dzirst Padzirdēt, saklausīt
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
padzērdināt Padzirdināt
paģirināt Padzirdināt
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt
padzirkstīt Padzirkstēt (2)
padzirna Padzirne
padzirnās Padzirne
padzirnava Padzirne
padzirnave Padzirne
padzirnis Padzirne
pašauties Padzist
pagarēties Padzist (izkvēlojot oglēm)
aizpurņīt Padzīt
izkantēt Padzīt
pačudīt Padzīt
paraicīt Padzīt
patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš"
izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas)
aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties
pakūjāt Padzīt ar nūju
aizplītāt Padzīt ar pātagu
aizdukāt Padzīt dunkājot
aizdunkāt Padzīt dunkājot
aizdunckāt Padzīt dunkājot, aiztrenkt
aizvajāt Padzīt izsekojot, vajājot
aizmēdīt Padzīt izsmejot, izzobojot
aizlādēt Padzīt lādot, lamājot
aizlamāt Padzīt lamājot
aizlangāt Padzīt lamājot
aizsvētīt Padzīt lamājot
apdzīt Padzīt zem kā
patrenkt Padzīt, arī izdzīt
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
aizkaunināt Padzīt, izsaucot kaunīgumu
izvaišķīt Padzīt, izskaust
pakicināt Padzīt, pabaidīt (aitas), saucot "kics!"
pakičināt Padzīt, pabaidīt sakot "kič"
pakaņģerēt Padzīt, padzenāt
aizpustīt Padzīt, patriekt
pasadzīties Padzīties pakaļ
padzīvāt Padzīvot
paloderēt Padzīvot bez darba; paslinkot
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami
pasamīties Padzīvot nesaticībā
palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot
pauļavāt Padzīvot, pasvinēt
papederēt Paecēt ar atsperu ecēšām
paēda Paēdiens - ēdiens, barība
čubis Paēdiens karstam vasaras laikam
uzkodzaļumiņi Paēdiens, kas tiek pagatavots uzgrauzdējot zemesriekstus
atbarāt Paēdināt
pasītināt Paēdināt
sītināt Paēdināt
pabarot Paēdināt (cilvēku)
piebarāt Paēdināt (dzīvnieku)
izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam)
piemielot Paēdināt, krietni pamielot
pamielāt Paēdināt, pacienāt
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
sapāsēt Paēdināt, uzbarot
pieķuidīt Paēdināt, uzturēt
greits Paēdis
sātns Paēdis
seits Paēdis
sīts Paēdis
kadiģiens Paeglājs
paegliena Paeglājs
paegliens Paeglājs
paiglene Paeglene (sēne)
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
ēdži Paeglis
ērcašas Paeglis
ērcējiņas Paeglis
ērcesis Paeglis
ērcetis Paeglis
ērcietis Paeglis
paīglis Paeglis
saka Paeglis
steglis Paeglis
trusis Paeglis
balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai
paegļoga Paegļa oga
paegļnīca Paegļa runga
paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta
džins Paegļu ogu degvīns
pašujies Paej tālāk! Ej prom!
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem
atsapūsties Paelpot
paelpāt Paelpot
paelpoties Paelpot (1)
paelšot Paelsot
aizēna Paēna
paēne Paēna
paēnis Paēna
apēna Paēna, ēna
aizkrēslis Paēna, ēna; krēsla
ieturēties Paēst
pakostēt Paēst
papaikot Paēst
padāt Paēst (nicinoši)
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties
paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
pabrokastot Paēst brokastis
palaunagot Paēst launagu
dajēst Paēst līdz sāta sajūtai
padieneškāt Paēst pusdienas
papusdienot Paēst pusdienas
pavakariņot Paēst vakariņas
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
pasītināties Paēst, paēsties
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst
Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
paphiopedilum Pafiopedilas
tulznainā pafiopedila pafiopedilu suga ("Paphiopedilum callosum")
pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties
pafoķēties Pafotografēt
pagaču Pag(a)!
pagaiču Pagaču
nomājot Pagādāt pajumti
parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu)
patrāpīties Pagadīties
uztrāpīties Pagadīties
patrāpīt Pagadīties (satikt)
pagaids Pagaida (1)
iegaidām Pagaidām
uz laiku Pagaidām
piegāžām Pagaidām
iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba
padž Pagaidi
padža Pagaidi
padžu Pagaidi
pagai Pagaidi
pa-pa Pagaidi, pagaidi
pagaid Pagaidi!
paiču Pagaidi! Panāc šurp!
apgaidīt Pagaidīt
pasagaidities Pagaidīt
interimistisks Pagaidu
provizorisks Pagaidu
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta
balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek
pagaidceļš Pagaidu ceļš
cietienis Pagaidu ciešanas
pabūklis Pagaidu dzīvojamā ēka
paēne Pagaidu ēka
trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā
pagaidgrāvis Pagaidu grāvis
designācija Pagaidu iecelšana
PJJK Pagaidu jauniešu jaunrades kolektīvs
interrex Pagaidu karalis starp 2 karaļu periodiem jeb starpkaralis
pagaidlīdzeklis Pagaidu līdzeklis
PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā)
slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus)
iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām
pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks
interimteātris Pagaidu teātris
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai
rekrēdence Pagaidu valdīšana par strīdamu mantu
interims Pagaidu vienošanas vai pagaidu lēmums
promesse Pagaidu zīme - dokuments, ko akciju sabiedrības valde izdod apmaiņā pret kvīti pirms pilnās akcijas summas iemaksas
interimārs Pagaidu-
palliatīvs Pagaidu, pagaidu līdzeklis
pagailēties Pagailēt
pagailes Pagaiļi
padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus)
pagaiss Pagaišs
garām Pagājis (par laika posmu, notikumu)
apkārt Pagājis (par laika posmu)
riņķī Pagājis (par laika posmu)
izgājis Pagājis, aizvadīts
viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām
viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm
viņpirmdiena Pagājusī pirmdiena
pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī
pērnruden Pagājušā gada rudenī
pērruden Pagājušā gada rudenī
pērnvasar Pagājušā gada vasarā
pērvasar Pagājušā gada vasarā
pērnziem Pagājušā gada ziemā
pērziem Pagājušā gada ziemā
retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna
retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
izgājušnakts Pagājušā nakts
izgāšnakts Pagājušā nakts
aizritējušais Pagājušais
aizvadītais Pagājušais
viņreizējais Pagājušais
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
izgājušgads Pagājušais gads
izgāšgads Pagājušais gads
vecgads Pagājušais gads
viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem
viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms
izgājušgad Pagājušajā gadā
izgāšgad Pagājušajā gadā
pagājšgad Pagājušajā gadā
pagājušgad Pagājušajā gadā
pagājušogad Pagājušajā gadā
pagāšgad Pagājušajā gadā
pērn Pagājušajā gadā
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad
pērngad Pagājušajā gadā; pērn
izgājušmēnes Pagājušajā mēnesī
izgāšmēnes Pagājušajā mēnesī
pagājšmēnesi Pagājušajā mēnesī
viņmēnes Pagājušajā mēnesī
izgājušnakt Pagājušajā naktī
izgāšnakt Pagājušajā naktī
pagājšnakt Pagājušajā naktī
pagājušnakt Pagājušajā naktī
pagājušonakt Pagājušajā naktī
pagāšnakt Pagājušajā naktī
viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt
gaišnedeļ Pagājušajā nedēļā
izgājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
izgāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājšnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā
pagāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
viņnedēļ Pagājušajā nedēļā; arī tonedēļ
izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī
izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī
pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī
pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī
pagājušpausar Pagājušajā pavasarī
pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī
pagāšpausar Pagājušajā pavasarī
viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar
izgājušreiz Pagājušajā reizē
izgāšreiz Pagājušajā reizē
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz
izgājušruden Pagājušajā rudenī
izgāšruden Pagājušajā rudenī
pagājšruden Pagājušajā rudenī
pagājušoruden Pagājušajā rudenī
pagājušruden Pagājušajā rudenī
pagāšruden Pagājušajā rudenī
viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden
izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā
izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā
izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā
izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā
pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā
pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā
pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā
pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā
viņsesdien Pagājušajā sestdienā
viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien
izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
viņsvēdien Pagājušajā svētdienā
viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien
viņtresdien Pagājušajā trešdienā
izgājušvakar Pagājušajā vakarā
izgāšvakar Pagājušajā vakarā
izgājušvasar Pagājušajā vasarā
izgāšvasar Pagājušajā vasarā
pagājšvasar Pagājušajā vasarā
pagājušovasar Pagājušajā vasarā
pagājušvasar Pagājušajā vasarā
pagāšvasar Pagājušajā vasarā
viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar
izgājušziem Pagājušajā ziemā
izgāšziem Pagājušajā ziemā
pagājšziem Pagājušajā ziemā
pagājušoziem Pagājušajā ziemā
pagājušziem Pagājušajā ziemā
pagāšziem Pagājušajā ziemā
viņziem Pagājušajā ziema; arī toziem
izgaišo Pagājušo
paleoklimats Pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimats
restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana
pagajšsvēdien Pagājušo svētdien
izgaišgad Pagājušogad
čupa Pagalam
pagalem Pagalam
prapul Pagalam
vējā Pagalam
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts
kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies
fuč Pagalam!
galdapuža Pagalde
pagaldis Pagalde
pagalds Pagalde
paģaldīt Pagaldīt
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu
spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm
spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm
šķēsts Pagale, nūja
laksis Pagale, šķila
istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2)
palmeņš Pagalmiņš
ovis Pagalms
pagulms Pagalms
priekšsēta Pagalms
sētiena Pagalms
sētiene Pagalms
sētplacis Pagalms
sētsēta Pagalms
jaudārzs Pagalms ap riju
jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs
priekšpagalms Pagalms mājas priekšā
houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma
sētiens Pagalms; sētiena
pagālis Pagalvis
pagalmis Pagalvis
pagalsti Pagalvis
pagalsts Pagalvis
pagalve Pagalvis
pagalvene Pagalvis
pagalvenis Pagalvis
pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis
pagalmaisiņš Pagalvja maisiņš
pagalmmaisiņš Pagalvja maisiņš
izgāmējis Pagāmējis
manihēji Pagāniski kristīga sekta 3. gadsimtenī; manihejieši
nekrišķāns Pagāns
pagānis Pagāns
pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms
vaidelis Pagānu priesteris
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm
vante Pagara nūja bumbas atsišanai
kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī)
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka
šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki
izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas
atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku
prolongācija Pagarināšana, paildzināšana
garināt Pagarināt
prolonģēt Pagarināt
uzgarināt Pagarināt
izšļaukāt Pagarināt stiepjot
ilgināt Pagarināt, aizkavēt
prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
himantoze Pagarināta ūka
pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
mūdīns Pagarināts, paplašināts, plašs, liels
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
pagars Pagarš
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata
struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals
kārts Pagarš, tievs apaļkoks
sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts
sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts
noprovēšana Pagaršošana
palūkāt Pagaršot
palūkot Pagaršot
pamēģināt Pagaršot
paraudzīt Pagaršot
pasmeķēt Pagaršot
pagasts Pagasta administrācija
goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes
valdi Pagasta amatpersonas
pagastnieks Pagasta amatvīrs
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā
pagastlāde Pagasta kase
magaziņa Pagasta labības noliktava
magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā)
ārpusnieks Pagasta loceklis, kas dzīvo ārpus pagasta robežām
otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs
pagastvalde Pagasta pārvaldes institūcija
pagastēns Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
pagastnieks Pagasta pastāvīgs iedzīvotājs
pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas
valstvalde Pagasta valde
valstmāja Pagasta valde; pagasta valdes ēka
vagars Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
pops Pagasta vecākais
staršiņa Pagasta vecākais
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam)
kazaks Pagasta ziņnesis
kazacene Pagasta ziņneša sieva
valstsmāja Pagastmāja
pagasts Pagastmāja, pagastnams
pagasta Pagasts
pagaste Pagasts
pagāzne Pagasts
valste Pagasts
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs
pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis
pagaste Pagastvalde
pagastskrīveris Pagastvaldes darbvedis
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs
pagastvecis Pagastvecākais
exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam
preparēšana Pagatavošana
padarināt Pagatavot
pagatavināt Pagatavot
pagatavīt Pagatavot
pataisināt Pagatavot
sadzievāt Pagatavot
uzķīlēt Pagatavot
izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem)
izstaravēt Pagatavot (ēdienu, dzērienu)
izgatavēt Pagatavot (ēdienu)
pataisīt Pagatavot (ēdienu)
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu)
sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu)
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu
sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu
pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā
izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku)
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei)
izdirbināt Pagatavot (smalku, rūpīgu rokdarbu)
noķimpulēt Pagatavot mežģīnes
saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē
sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei)
pagatavēt Pagatavot, izgatavot
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu)
sažūrēt Pagatavot, sabrūvēt
laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis
autodermisks Pagatavots no paša ādas, piem., ādas lēveris plastiskā operācijā
maģistrāls Pagatavots pēc ārsta receptes
vecie laiki Pagātne
vecie (arī agrākie) laiki Pagātne
senāklaiki Pagātne, senāki laiki
atpakaļ Pagātnē, uz pagātni
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas
pagaudāt Pagaudot
spergularia Pagauri
pagausai Pagausi
pagauši Pagausi
sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami
pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties
pagāzuļot Pagāzelēt
pazvelt Pagāzt (parasti ko lielu, smagu)
pāginēšana Paginācija
paglabot Paglabāt
pieglēbt Paglābt
ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā)
apglābties Paglābties
atstāties Paglābties, izsargāties
paglāsīt Paglāstīt
papaijāt Paglāstīt
pasaglaudīties Paglaudīt vienam otru, citam citu
apnižģināt Paglaudīt, paplikšķināt
pamālēt Pagleznot; pakrāsot
pagližināt Pagludināt
paprasavāt Pagludināt
papletēt Pagludināt (ar gludekli)
parullēt Pagludināt (veļu) ar rulli
paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām
paglumjš Paglums
paglumš Paglums
hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula
babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki
godinājums Pagodinājums; apsveikums
nogodināt Pagodināt
pagodēt Pagodināt
pagodāt Pagodināt (1)
uzgodināt Pagodinoši uzrunāt
uzgodīt Pagodinoši uzrunāt
pažorīties Pagorīties
pagoze Pagoza
pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala
pagrabnieks Pagraba iedzīvotājs
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
pačirkstināt Pagrabināt
pasagrabinēties Pagrabināties
škleps Pagrabs
sierpagrabs Pagrabs siera uzglabāšanai
uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
pagrābāties Pagrābstīties
pagrābstīt Pagrābstīties
pagramstīties Pagrābstīties
pagrebt Pagrābt
pagrābties Pagrābt (1) sev
pagrābties Pagrābt (2)
pakasīt Pagrābt (parasti sienu)
pakasinēt Pagrābt (sienu, labību)
pakast Pagrābt (sienu, labību)
čiebt Pagrābt, nozagt
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā
pagrauzties Pagrauzt
piegreiži Pagreizi
pagreiži Pagreizs
pagreižu Pagreizs
pakļaivs Pagreizs
papušķoties Pagreznoties
zemgrīde Pagrīde (2)
levoversija Pagriešana uz kreiso pusi
pavarots Pagrieziena rādītājs (piem., automašīnai)
marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs
pavarots Pagrieziens
šķērsums Pagrieziens
pagriezienis Pagrieziens (piemēram, ceļam)
dekstroversija Pagrieziens uz labo pusi
laterotorsija Pagrieziens uz vienu pusi ap asi, piem., acābola - ap anteroposterioro asi
pavarotņiks Pagriezienu rādītājs (piem., automašīnai)
pasukt Pagriezt
nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu)
pašķērēt Pagriezt (parasti ar šķērēm)
uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru)
izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā
pagriezties Pagriezt 2 (1)
paņurkāt Pagriezt ar neasu nazi
šlakot Pagriezt buras
novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom
nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam
novērst Pagriezt prom, uz citu pusi (seju)
pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu)
pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.)
sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu)
aizgriezt Pagriezt, pavērst (prom, sānis)
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ
izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām)
pasagriezties Pagriezties
pasukties Pagriezties
piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam)
aizgriezties Pagriezties (prom, sānis), novērsties
zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties
nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties
atvērzties Pagriezties prom, novērsties
aizagriezties Pagriezties prom, sānis, uz citu pusi; novērsties
atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās dalos)
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli)
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
pievērsties Pagriežoties (pret kādu), uzrunāt (to), pievērst (tam) uzmanību
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties
sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu
iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais
izkurtējis Pagrimis (morāli)
salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks
noiet no grauda Pagrimt
izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību
nicekle Pagrimums, bojājums
nicekls Pagrimums, bojājums; nicekle
padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki
pagrīdot Pagrīst, likt grīdu
pagrīt Pagrīst, sataisīt
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot
pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt
pasagrozīties Pagrozīties
patrīties Pagrozīties (parasti sēžot)
pontanuķ Pagrūst
tušanuķ Pagrūst
zamgrūst Pagrūst (kur apakšā)
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt
nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā
nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā
nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
pagūbīt Pagubīt, paņemt
pagudrāt Pagudrot
papunkterēt Pagudrot, padomāt
paguldīt Paguldināt
pašņākt Pagulēt
pavārtīties Pagulēt
pagulēties Pagulēt (1)
pagulēties Pagulēt (2)
pagulēties Pagulēt (3)
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu)
pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu)
padusēt Pagulēt miegā
pasusties Pagulēties
gultapuža Pagulte
pagulta Pagulte
pavieta Pagulte
paviete Pagulte
pagult Pagulties
pagurds Pagurdens
pagurkšēt Pagurkstēt
pagurkšķēt Pagurkstēt
notīst Pagurt, izstiepties
iegurt Pagurt, sākt nogurt
izlādēties Pagurt; kļūt nespējīgam
aizkusme Pagurums, nespēks
dabūt Pagūt (ko izdarīt)
daspēt Pagūt ierasties laikā
Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
pagvelst Pagvelzt
Pagēģi Paģēģi - pilsēta Lietuvas rietumos
paģeņģerot Paģeņģerēt
pamaukt Paģērbt
pasavilkties Paģērbt
apgaist Paģībt
apmirt Paģībt, pamirt
pohains Paģirains
putraimains Paģirains
fūzis Paģiras
kalterbrunners Paģiras
kāters Paģiras
padziras Paģiras
padzirklis Paģiras
paģeres Paģiras
paģires Paģiras
papieres Paģiras
plēšņas Paģiras
pohas Paģiras
pohmaļas Paģiras
pohmanis Paģiras
pohmeļas Paģiras
pohmeles Paģiras
pohmelis Paģiras
pohs Paģiras
slāpētājs Paģiras
volokuša Paģiras
žvingulis Paģiras
kāterfrīštiks Paģiru brokastis
hyacinthoides Pahiacintes
pachypodium Pahipodijas
Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei")
Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii")
pachira Pahiras
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
pachystachys Pahistahes
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea")
dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea")
pie Pai 1
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
neslia Paidras
paielejš Paieleja
paieties Paiet (2)
pārsavilcināties Paiet (kādam laikam, laikposmam)
pakāpt Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.)
krist Paiet (par laikposmu)
pāriet Paiet (par laikposmu)
aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu)
apritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu)
patecēt Paiet (par laiku, laikposmu)
aizlīgot Paiet (par laiku)
pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu)
aizšķielēt Paiet garām šķielējot (glūnot)
atvākties Paiet malā (no kā)
šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām
griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā)
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2)
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas
apiet Paiet zem kā
aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem)
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu)
aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu)
aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām
gaist Paiet, beigties (par laika posmu)
izbūt Paiet, izzust
apķegot Paiet, pabēgt zem kā
pasalaisties Paiet, pabraukt
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
paķegot Paiet, panākt; pabēgt
padesāt Paiet, paskriet
padesot Paiet, paskriet
papekot Paiet, pastaigāt
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot
pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi)
pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem)
pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas
paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt
pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu
palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot
apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt
glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt
pajoks Paika - daļa, norma
pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu)
izstiept Paildzināt (norisi, darbību)
pavilkt Paildzināt, pavilcināt
noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
pagauši Pailgi
bulbulis Paipala
paipale Paipala
paipule Paipala
putpelava Paipala
paipole Paipala ("Coturnix coturnix")
puspelava Paipala ("Coturnix coturnix")
puspelēda Paipala ("Coturnix coturnix")
vaķis Paipala ("Coturnix coturnix")
putpelēda Paipala, puspelēda
tuju Paipalas balss atdarinājums
vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
paviegls Pairdens (par augsni)
paridināt Pairdināt
pice Paisa
pysa Paisa
pusbārda Paīsa bārda; vaigubārda
Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā
paisikle Paiseklis
paīksi Paīsi
zakarags Paīsi svārki
paisekla Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja
paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
paīksināties Paīsināties
nopaisīties Paisīt līdz nogurumam
paīkss Paīss
struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals
struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1
pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu)
puskamzols Paīss kamzolis; adīts bezrocis
puspraķis Paīss mētelis; pagara vatēta jaka
virspraka Paīss mētelis; pusmētelis
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals
morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu)
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai
pusīkss Paīss; pusgarš
pusīss Paīss; pusgarš
paisu Paisu paisumies - raibi, juku jukām
PES Paisuma elektrostacija
laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē
pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē
maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas
bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā
peisums Paisums
uzplūdi Paisums
pajs Paja
dalis Paja, daļa
pamatpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības
papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības
habara Paja, nozagtā daļa
pajādelēties Pajādelēt
pajādēties Pajādelēties
pajinieks Pajas īpašnieks
padrasēties Pajāties
pakužināt Pajaukt, paārdīt
pajaunis Pajauniķis
pusjauns Pajauns
paprasīt Pajautāt
paprasīties Pajautāt
pataujāt Pajautāt
pavaicāt Pajautāt
uzjautāt Pajautāt (kādam ko)
uzprasīt Pajautāt (kādam ko)
uztaujāt Pajautāt (kādam ko)
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi
patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
pajokāt Pajokot
pašpāsēt Pajokot
pašpāsēties Pajokot
razigraķ Pajokot
pajokāties Pajokoties
paņemties Pajokoties
papigurēties Pajokoties
pasajokāties Pajokoties
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties
ielukši Pajūga ilksis
ielūkša Pajūga ilkss
ielūšks Pajūga ilkss
kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu
vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs
pajūga Pajūgs
jūgs Pajūgs (1)
uzjūgums Pajūgs (1)
jūgs Pajūgs (2)
astoņjūgs Pajūgs, kurā iejūgti astoņi zirgi
četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi
divjūgs Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi
sešjūgs Pajūgs, kurā iejūgti seši zirgi
trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi
zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks
vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs
vezumnieks Pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā)
iejūgs Pajūgs; aizjūgs (2)
izļumt Pajukt (par audumu)
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam)
aizjukt Pajukt uz visām pusēm
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
saņudzēt Pajukt, sakustēties
pajumis Pajume
pajume Pajumte (1)
pažobele Pajumte (1)
pajums Pajumte (2)
paspārne Pajumte (2); arī mājoklis
tvertne Pajumte cilvēkiem
vārtūzis Pajumte pie vārtiem
pakārtne Pajumtē piesieta kārts, kur ko izkārt
rēmenē Pajumtē, mītnē
pašķūre Pajumte, nojume
padroja Pajumte, patvērums
paēna Pajumte; arī patvērums
paķis Paka
paks Paka
baks Paka, sainis, saišķis
baka Paka, sainis, vīstoklis
papliks Pakails
pakratīt Pakaisīt
pakreikt Pakaisīt
pasipināt Pakaisīt
pamatīt Pakaisīt ar miltiem (mājlopu ēdienu)
apkaisīt Pakaisīt kam (vai kur) apakšā
kaisekls Pakaiši
kaisi Pakaiši
kaiši Pakaiši
kaišļi Pakaiši
kaišums Pakaiši
kratienis Pakaiši
paišļi Pakaiši
pakaīsa Pakaiši
pakaisāmie Pakaiši
pakaisas Pakaiši
pakaisi Pakaiši
pakaīši Pakaiši
pakaiss Pakaiši
pakaīss Pakaiši
paklāsts Pakaiši
pakrats Pakaiši
pakreiki Pakaiši
piekaisas Pakaiši
spreija Pakaiši
streijas Pakaiši
kreīki Pakaiši, paklāsts
kaišklēpis Pakaišu klēpis
kaišpauna Pakaišu pauna
padīdināt Pakaitināt
papiģināt Pakaitināt
pašempēt Pakaitināt
pašutināt Pakaitināt
paērsināt Pakaitināt (suni)
paņariāt Pakaitināt (suni)
paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt
nokāje Pakāje
pakāja Pakāje (1)
pakāja Pakāje (2)
kaklapuža Pakakle
kotnags Pakakle
mārksne Pakakle
mārkstis Pakakle
padzirkle Pakakle
padžirkne Pakakle
pagurkle Pakakle
pakaklis Pakakle
pažangle Pakakle
pazode Pakakle (dzīvniekam)
kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē
pažerkle Pakakle, pazode
pagurklis Pakakle; rīkle; ādamābols
bauga Pakalne
Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
rozina Pakalniņš purvā
roziņa Pakalniņš purvā
Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā
baugurs Pakalns
pakalnis Pakalns
uzkupris Pakalns
iekalns Pakalns, kalna nogāze
klētskalliņš Pakalns, uz kurauzcelta klēts
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
complaisant Pakalpīgs
piekalpīgs Pakalpīgs
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns
šesķorka Pakalpiņš
šestaks Pakalpiņš
šestjorka Pakalpiņš
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier")
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai
izkalpojums Pakalpojums
iztapa Pakalpojums
patecējums Pakalpojums
piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē
telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā
šesķeriķ Pakalpot
šestakot Pakalpot
pakaldans Pakalsns
pakalsens Pakalsns
pakalsnējs Pakalsns
pasauss Pakalsns
pakaldināt Pakalt (1)
pakalties Pakalt (1)
pakaldināt Pakalt (2)
pakalties Pakalt (2)
pavīdēt Pakaltēt
pakal Pakaļ
pakaļām Pakaļ
pakalan Pakaļ
pakaļī Pakaļ
pakaļš Pakaļ
pakaļup Pakaļ
sekus Pakaļ, pa pēdām
čoksts Pakaļa
coris Pakaļa
čoris Pakaļa
čuša Pakaļa
dibenīce Pakaļa
dirslis Pakaļa
dubengals Pakaļa
ducka Pakaļa
ļapa Pakaļa
pakale Pakaļa
pakaļš Pakaļa
pakuļe Pakaļa
rūcenīca Pakaļa
šubene Pakaļa
šverba Pakaļa
tupis Pakaļa
urskulis Pakaļa
vādzgals Pakaļa
žopa Pakaļa
duncans Pakaļa (sēžamvieta)
guza Pakaļa, aste
rūcamais Pakaļa, dibens
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā)
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā)
tosa Pakaļa, sēžamvieta
depinieks Pakaļa, tūplis
šļircene Pakaļa, tūplis
treinis Pakaļa, tūplis
pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni
dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam
pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa
pakaļpuse Pakaļdaļa (2)
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1)
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2)
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai
pakaļduris Pakaļdurvis
pakaļass Pakaļējā ass
pakaļase Pakaļējā ass (ratiem)
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam)
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam)
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam)
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
pakaļdējais Pakaļējais
pakaldijais Pakaļējais
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
pakaļklājs Pakaļējais klājs
pakaļritenis Pakaļējais ritenis
pakaļstūris Pakaļējais stūris
pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs
hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu
pakaļšgabals Pakaļgabals
pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis
heķenkurs Pakaļgala enkurs
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā
ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-
pakaļšgals Pakaļgals
pakaļaskāja Pakaļkāja
pakaļškāja Pakaļkāja
strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem)
striena Pakaļkāja (dzīvniekiem)
čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
pakaļšciska Pakaļkājas ciska
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna
pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt
dirsulaiža Pakaļlaiža
dirsumuša Pakaļlaiža
pakaļpalikušie Pakaļpalicēji
palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi
pakaļplecis Pakaļplecs
pakaļasrats Pakaļrats
pačupt Pakampt
pakapāties Pakapāt
pakāpene Pakāpe
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums
instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance
trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības
kāpiens Pakāpe, līmenis
pakāpalēt Pakāpelēt
pakāpelēties Pakāpelēt
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem
pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos
riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās
hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai
gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
simptoze Pakāpeniska orgāna vai ķermeņa izdilšana
habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās
oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās
amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana
grado Pakāpeniski
graduale Pakāpeniski
soli pa solim Pakāpeniski
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup)
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām)
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām)
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju)
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam
gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē)
eksponents Pakāpes rādītājs
kāpinātājs Pakāpes rādītājs
pildiņš Pakāpiena elements, kas augstuma virzienā nosedz telpu starp diviem kāpšļiem
minami Pakāpieni
krilcis Pakāpieni durvju priekšā
kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem
kāps Pakāpiens
mina Pakāpiens
pakāpene Pakāpiens
pakāpens Pakāpiens
pakāpienis Pakāpiens
pakāpnis Pakāpiens
pakāps Pakāpiens
kāpe Pakāpiens (kāpnēm)
kāpiens Pakāpiens (kāpnēm)
kāpsli Pakāpiens (kāpnēm)
kāpslis Pakāpiens (kāpnēm)
pakāpe Pakāpiens (kāpnēm)
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots)
kāpslis Pakāpiens (transportlīdzeklī) iekāpšanai un izkāpšanai
kāplis Pakāpiens, kāpņu daļa
kāpa Pakāpiens, kāpslis
kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks
stupa Pakāpiens; kāpslis
pakāpienveidīgs Pakāpienveida
fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums
barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem
paskāpināt Pakāpināt
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (1)
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (2)
zikurāts Pakāpjveida tornis senajā Mezopotāmijā
pakapelēt Pakaplēt
pakaplīt Pakaplēt
pakapslīt Pakaplēt
pakāplis Pakāpslis
paskāpties Pakāpties
pakāpt Pakāpties (2)
pakarots Pakarains
kalcenis Pakaramais
karināmais Pakaramais
pakarināmais Pakaramais
uzkaramais Pakaramais
uzkārtne Pakaramais
uzsprauslis Pakaramais
kalciņš Pakaramais (drēbēm)
kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam
karinums Pakaramais, vadzis
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem)
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta
hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos
pakarpīt Pakārpīt
pašļūcināt Pakārpīt
pakast Pakārpīt (zemi)
paskars Pakars
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
pasakarsēties Pakarsēties
pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī)
pakaist Pakarst
pakarināt Pakārt (1)
iekārt Pakārt (kur)
piekārt Pakārt (kur)
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu)
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu
pakārties Pakārt drēbes
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
nokārt Pakārt tā, ka nokarājas
aizžaut Pakārt žāvēšanai aiz kaut kā
aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot)
pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem
notemēties Pakārties
pakabināties Pakārties
pasakārties Pakārties
uzkārties Pakārties (1)
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās
subsumēt Pakārtot, iekļaut, aptvert
apkaš- Pakārtots (iedalījumā), pakļauts (attieksmēs)
sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija)
klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties
pakāsēties Pakāsēt
paremskāt Pakāsēt
dveselēt Pakāsēt, paklepot
paniezināt Pakasīt
paškurināt Pakasīt
pakašāt Pakasīt (1)
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu
pasakasīties Pakasīties
paknauzēties Pakasīties, paberzēties
pakašāt Pakašņāt
pakašāties Pakašņāties
pasakasties Pakašņāties
pasapērties Pakašņāties
paķēt Pakāt
pakaukties Pakaukt (1)
padiņģēt Pakaulēt
padiņģēties Pakaulēties
patārgavāt Pakaulēties
pakaunēt Pakaunināt
palaidināt Pakausēt
faška Pakausis
iegalvis Pakausis
kausma Pakausis
kobra Pakausis
kosa Pakausis
kriecis Pakausis
pakosis Pakausis
kobere Pakausis, skausts
pakaustelēt Pakaustīt; papērt
pamīstīt Pakaustīt; papērt
padžekste Pakauša daļa pie kakla
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
pakaušgals Pakauša virsējā daļa
pasakauties Pakauties
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā
gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze
šips Pakava radze
stote Pakava radze, nagla pazolē
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu)
pakavināt Pakavēt
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota)
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā)
pakavains Pakavots
ledžinga Pakavs
pakala Pakavs
pakava Pakavs
pakums Pakavs
pokavs Pakavs
pakavnagla Pakavu nagla
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā
šķote Pakavu radze
štolle Pakavu radze
štote Pakavu radze
krači Pakavu radzes
redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes
pakavveidīgs Pakavveida
pakavsakta Pakavveida sakta
furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli
pakešuzdevums Pakešapstrādes režīmā izpildāms darbs
pieteikumdatne Pakešdatne vai konfigurācijas datne, kas iniciē lokālā tīkla programmatūras darbību un nodibina savienojumu ar tīklu pēc darba stacijas ieslēgšanas
balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols
izplatīšana Pakešu sadales process starp datoriem datoru tīklā
datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
PK Pakistāna, valsts divburtu kods
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
PAK Pakistāna, valsts trīsburtu kods
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International)
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
pakistānieši Pakistānas Islāma Republikas pamatiedzīvotāji
PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
pasaklabināties Paklabināties
paklačoties Paklačot (ar ko, par ko)
pakledzināt Pakladzināt
paklaigalēt Paklaigāt
pablandīties Paklaiņot
pabumbulēt Paklaiņot
paklenderēt Paklaiņot
pasašļajāties Paklaiņot
pasvempties Paklaiņot
padauzīties Paklaiņot, pablandīties
paklimst Paklaiņot, paklejot
padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls"
paklāja Paklājs
pavalce Paklājs
plieķis Paklājs
tatami Paklājs džudo cīņām
fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
grīdklājs Paklājs, grīdsega
klajans Paklajš lauks, izcirtums
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
paklājveidīgs Paklājveida
paklons Paklanīšanās
klaņas Paklanīšanās, glaimi
klaņi Paklanīšanās, glaimi
klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens
nosalocīties Paklanīties
pasakivāties Paklanīties
pasaklanīties Paklanīties
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu
paslāt Paklāt
apklāt Paklāt zem kā
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā
atkurtība Paklausība
klausība Paklausība
veizelība Paklausība
obēdiencija Paklausība, padevība
artīgs Paklausīgs
atkurtīgs Paklausīgs
klausīgs Paklausīgs
vērselīgs Paklausīgs
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
piepratīgs Paklausīgs, prātīgs
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem)
veizelīgs Paklausīgs, valdāms
atkurst Paklausīt
izklausīt Paklausīt
izklaust Paklausīt
parēt Paklausīt
noklausīt Paklausīt (kādam)
ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā
pasaklausīties Paklausīties
paklauvēties Paklauvēt
pakledi Pakledus
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
palenterēt Paklejot, paklaiņot
palēverēt Paklejot, paklaiņot
pakāsēt Paklepot
klētsapakša Paklēte - telpa zem klēts grīdas
paklibāt Paklibot
pakluncēties Paklibot (kādu brīdi)
pakliest Paklīdināt, izretināt
suska Paklīdis cilvēks
kritis Paklīdis, izvirtis
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks
paklaidēt Pakliedēt (1)
paklīdināt Pakliedēt (1)
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
paklaidēties Pakliedēties (1)
pabļaut Pakliegt (1)
pabrēkt Pakliegt (1)
pakliegties Pakliegt (1)
pabļaut Pakliegt (2)
pabrēkt Pakliegt (2)
pabļaut Pakliegt (3)
pabrēkt Pakliegt (3)
pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt
pabrēkties Pakliegties
paklidzināt Paklikšķināt
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
pakļunkstēt Paklunkšķēt, paklunkšķēt
pakļunkšināt Paklunkšķināt
paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet
noklupināt Paklupināt
kritināt Paklupināt, nogāzt
apsavaltīs Paklupt
atklimt Paklupt, nokrist
salumēties Paklupt, sagrīļoties
salumt Paklupt, sagrīļoties
dīkoņa Paklusa īdēšana
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt
kočumaj Paklusē, nerunā!
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu)
ķikstēt Paklusi raudāt
bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt
iestaukšēties Paklusi, īslaicīgi, rīboši ieskanēties
bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt
uļavot Paklusi, palēni gavilēt
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
parēns Pakluss
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
paklusai Paklusu
pamurdēt Paklusu čukstus parunāt
dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
nodūdot Paklusu nodziedāt
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt)
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt
murdēt Paklusu, neskaidri runāt
spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to)
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu)
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā)
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5)
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī)
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest
nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas)
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko)
sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu)
subjekcija Pakļaušana
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu)
kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers
koercija Pakļaušana, piespiešana un ierobežošana
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam)
vasalis Pakļauta, atkarīga persona
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība
vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām)
gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām)
heteronomija Pakļautība adaptīvās modifikācijas likumam
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam
nebrīvība Pakļautība normām, paražām
pasakļauties Pakļauties
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku)
pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties
pasadoties Pakļauties (kādam)
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei)
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā)
padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
ārstēties Pakļauties ārstēšanai; refl. --> ārstēt
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai
reģistrēts Pakļauts reģistrācijai
pakļāvīgums Pakļāvība (1)
pakļāvīgums Pakļāvība (2)
pieghevole Pakļāvīgi; piekāpīgi
paļāvīgs Pakļāvīgs (1)
aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā
pakņābāt Paknābāt
pakņābt Paknābāt
pakņapāt Paknābāt
paknūbāt Paknābāt; paknibināt
paknūbāties Paknābāties; paknubināties
pakņaibīt Paknaibīt
pasakņaibīties Paknaibīties
pakņibināt Paknibināt
paknibinēt Paknibināt
paknubināt Paknibināt
pakņubināt Paknibināt
paknibinēties Paknibināties
paknubināties Paknibināties
pakņubināties Paknibināties
nokniksēt Pakniksēt
paknidēt Paknist
pasakņosīties Paknosīties
paknuzināt Paknubināt
paknuzināties Paknubināties
pakņudināties Paknudināt
pakņikstināt Pakņikšķināt
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt
paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt
paņirbināt Pakņudināt
paēdaļāt Pakodelēt, paviļāt (kumosu mutē)
pakodelēt Pakodīt
pakodis Pakods 1
pakamiderēt Pakomandēt
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna
bakāt Pakot, saiņot
pekelēties Pakoties, saiņoties; vākt kopā mantas
Svente Pakrace, Daugavas pieteka
Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka
Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka
Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka
pavilt Pakrāpt
pamaļavāt Pakrāsot
paziest Pakrāsot
pakrāsāt Pakrāsot (ar kosmētiskiem līdzekļiem)
pakrāsāt Pakrāsot (piemēram, dziju, audumu)
pakrāsoties Pakrāsot sev, parasti seju vai tās daļas
pasakrasavāties Pakrāsoties (ar kosmētiskiem līdzekļiem)
nokrasts Pakraste
dārzapuža Pakraste lejpus dārza
krastapuža Pakraste, piekraste
apuža Pakraste; zemāka vieta lejpusē
nokraste Pakrastes apakšējā daļa
pagraudāt Pakratīt
pietricināt Pakratīt, pakustināt
apzvecināt Pakratīt, papurināt
pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā)
pakrave Pakrauja
pakraīstīt Pakrejot
pakreimot Pakrejot
pakriet Pakrejot
pakraiškeņas Pakrējums
pakreime Pakrējums
pakreimes Pakrējums
pakreimiņš Pakrējums
pakreimīns Pakrējums
pakreimis Pakrējums
pakreimīte Pakrējums
pakreimītes Pakrējums
pakreiškas Pakrējums
pakreišķi Pakrējums
pakreja Pakrējums
pakrejas Pakrējums
pakrējas Pakrējums
pakreji Pakrējums
pakrejīnas Pakrējums
pakrējiņas Pakrējums
pakrejītes Pakrējums
pakrejs Pakrējums
pakrejums Pakrējums
pakrēms Pakrējums
pakrēmuškas Pakrējums
pakrēstiņas Pakrējums
nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakrenstēt Pakrekstēt
pakrēslība Pakrēsla
pakrēslis Pakrēsla (1)
pakrēslīgs Pakrēslains
apkrēslis Pakrēslis
pakreislis Pakrēslis
pakrēsls Pakrēslis (1)
pakrēsls Pakrēslis (2)
chrysosplenium Pakrēslītes
dakrist Pakrist, apgāzties
pavirst Pakrist, apkrist
paplucināt Pakritizēt
pakrūmā Pakrūme
pakrūmos Pakrūme
pakrūms Pakrūme
pakrūpinis Pakrūte
pakrūts Pakrūte
pasirde Pakrūte
pasirži Pakrūte
krupene Pakrūte; krūteža
pakuņģis Pakrūts
šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam
lāda Paksis
pakšis Paksis 1
pakšķis Paksis 1
pakšs Paksis 1
pašķis Paksis 1
Pakse Paksīte, Cieceres pieteka
Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka
pākšains Pākstains
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos
blākstiņa Pāksts
legumen Pāksts
pākša Pāksts
pāksta Pāksts
pākste Pāksts
pakt Pakš
legūminozas Pākšaugi
legūminozi Pākšaugi
pākšķaugi Pākšaugi
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
leguminosae Pākšaugu dzimta
tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu
prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem
klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria")
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem
fabales Pākšaugu rinda
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā
pākšveidīgs Pākšveida
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
pakūdināt Pakūdīt
pakukat Pakūkot 1
pakalains Pakulains
galenes Pakulas
nopaisas Pakulas
nosukas Pakulas
pakalas Pakulas
pakuli Pakulas
streķis Pakulas
vēršķis Pakulas
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus
vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai
pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus)
atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai
smalkpakulas Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli
smalkpakuli Pakulas, ko iegūst sukājot linus otrreiz ar smalkāku susekli
kulžņi Pakulas, kurās ir daudz spaļu
nokulstas Pakulas; arī spaļi
pakulinis Pakulnieks
pakalnieks Pakulnieks (2)
pakaloties Pakuloties
pabungāt Pakult (veļu ar vāli)
padampēt Pakult ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile
pakalnīcas Pakulu auduma bikses
pakulaudekls Pakulu audums
pakulnieks Pakulu audums
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
pakulgājums Pakulu šķira
tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām
pakuļčināt Pakuļāt
pakulināt Pakūļāt (kājas, asti)
Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Baldones pagastā
Pakula Pakuļezers, ezers Baldones pagastā
Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Sēmes pagastā
Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Baldones pagastā
Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Sēmes pagastā
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
pakūpt Pakūpēt
pakurkšēt Pakurkstēt (1)
pakurkšķēt Pakurkstēt (1)
pakurkt Pakurkstēt (1)
pakurkties Pakurkstēt (1)
pakurkšēt Pakurkstēt (2)
pakurkšķēt Pakurkstēt (2)
pakurkt Pakurkstēt (2)
pakurkties Pakurkstēt (2)
Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
aizkurls Pakurls
āzkols Pakurls
miglausis Pakurls cilvēks
miglauss Pakurls cilvēks
stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks
pakurstīt Pakurt (1)
pakurstīt Pakurt (2)
pakūsēt Pakūsāt
pasakustēties Pakustēties
pasakustināties Pakustēties
pasakužināties Pakustēties
pakustēt Pakustēties (1)
pakustēt Pakustēties (2)
pakustēt Pakustēties (3)
pakustēt Pakustēties (4)
pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties
pagrasīties Pakustēties, pavirzīties
padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu
pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu
pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot
palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu)
pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti)
padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt
nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt
pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti)
pakitinēt Pakutināt
pakvīcināt Pakviecināt
pakvinkstēt Pakviekt
paķarstīt Paķārstīt
paķila Paķele - austs, šaurs apsējs (visbiežāk zeķēm)
paķelis Paķele 1
nasturcija Paķērsa
ķērši Paķērsa ("Rorippa")
ķērsis Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa")
rorippa Paķērsas
pasaķarstīties Paķerstīties
pacapnīt Paķert
pakumt Paķert
paģaubt Paķert, pagrābt
paķest Paķert, pagrābt
pagreibt Paķert, pagrābt (1)
paķīvēties Paķildoties
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties
pakacināt Paķircināt
pakaitēt Paķircināt
pakaitināt Paķircināt
pakacināties Paķircināties
pakaitēties Paķircināties
pakarcināties Paķircināties
Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā
CMIIW Palabo mani, ja kļūdos (angļu "correct me if I'm wrong"; īsziņās)
palabāt Palabot
papravīt Palabot
pameisterēt Palabot, paremontēt
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
paļģis Paladziņš
palagveidīgs Palagam līdzīgs
drābule Palags
paklāde Palags
palgs Palags
mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām
būka Palags, caur kuru izlaiž sārmu, balinot veļu
apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū
sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
rize Palagveidīgs tīkls
palaids Palaida (2)
palaidine Palaidne
palaine Palaidne
palaidnīca Palaidne (3)
lēģerība Palaidnība
nerātnība Palaidnība
palaidība Palaidnība
palainība Palaidnība
pļundurība Palaidnība, izšķērdība
laižība Palaidnība, laiskums
rakarība Palaidnība, nerātnība
resgalība Palaidnība, nerātnība
prakostība Palaidnība; arī blēdība
liderība Palaidnība; vieglprātība
prokvastības Palaidnības
prokvostības Palaidnības
palainīca Palaidniece
izirgalis Palaidnieks
palaigs Palaidnieks
palainieks Palaidnieks
grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt
žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt
skutele Palaidnīga meitene
žākare Palaidnīga meitene
klampa Palaidnīga sieviete
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs
ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks
nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt
aldarīgs Palaidnīgs
palaidīgs Palaidnīgs
palainīgs Palaidnīgs
pavieglai Palaidnīgs
uncots Palaidnīgs
palaidņa Palaidnīgs (1)
palaidņa Palaidnīgs (2)
rakaris Palaidnīgs bērns
utka Palaidnīgs bērns
vaikalis Palaidnīgs bērns
negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis
jāklis Palaidnīgs cilvēks
smerža Palaidnīgs nebēdnis
žolburs Palaidnīgs puika
klopča Palaidnīgs puisis
ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks
ķīsis Palaidnīgs zēns
žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks
aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs
aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks
drapslīgs Palaidnīgs, draisks, nerātns
draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs
nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku)
ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms
nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs
drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs
blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem)
dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns
lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs
laižīgs Palaidnīgs, slinks
liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs
resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums
aldaris Palaidnis
alders Palaidnis
bašibuzuks Palaidnis
bendesmaiss Palaidnis
droiska Palaidnis
grabšķis Palaidnis
ķivalis Palaidnis
klamasteris Palaidnis
laidinieks Palaidnis
makans Palaidnis
makaris Palaidnis
netārpis Palaidnis
palaidenis Palaidnis
palainis Palaidnis
palaiznis Palaidnis
pragaris Palaidnis
prakvasts Palaidnis
prakvosts Palaidnis
prokvosts Palaidnis
rakeris Palaidnis
raskalis Palaidnis
raštaks Palaidnis
razgals Palaidnis
uncvasts Palaidnis
unsvasts Palaidnis
zīzeris Palaidnis
palaidnieks Palaidnis (1)
palaidoņa Palaidnis (1)
palaidons Palaidnis (1)
palaidnieks Palaidnis (2)
razbainieks Palaidnis (parasti bērns)
žablis Palaidnis, auša
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs
jēpis Palaidnis, bailulis
uncvads Palaidnis, bezgodis
uncvats Palaidnis, bezgodis
unsvats Palaidnis, bezgodis
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks
draiskāns Palaidnis, draiskulis
drievelis Palaidnis, draiskulis
iževics Palaidnis, draiskulis
lontrausis Palaidnis, draiskulis, lempis
lontrūzis Palaidnis, draiskulis, lempis
ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists
ķinksis Palaidnis, lempis
ļēpis Palaidnis, lempis
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs
drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis)
nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis
šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks
prapasts Palaidnis, prakvasts
pazavs Palaidnis, resgalis
patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis
litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks
kūma Palaidnis, viltnieks
prakosts Palaidnis; arī blēdis
prokosts Palaidnis; arī blēdis; prakosts
šeļma Palaidnis; arī draiskulis
ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika
spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks
laids Palaidnis; savvaļnieks
grēkgabals Palaidnis; sliņķis
grieztavnieks Palaidņa vīrietis
palaidnēt Palaidņot
palaidniekot Palaidņoties
palaidņot Palaidņoties
palaižņoties Palaidņoties
žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt
alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties
drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties
žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt
žergoties Palaidņoties, trakot, ķircināties
žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt
murkāties Palaidņoties, traucēt
laikumis Palaikam, reizumis
izalaimēties Palaimēties
izlaimēties Palaimēties
pasalaimēties Palaimēties
palobties Palaimēties, paveikties, izdoties
palaipoties Palaipot (1)
palaipoties Palaipot (2)
izsprūdīt Palaist (ko) vaļā
katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu)
atsvabināt Palaist brīvībā (dzīvnieku)
atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus)
nožāvēt Palaist garām izdevību
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
ļavāt Palaist muti
sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes
sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes
mūdīt Palaist vaļā (ļaut krist)
pasprūdīt Palaist vaļā to, kas aizsprūdis; attaisīt
šļekāt Palaist vaļīgāk (enkura ķēdi)
palaistevība Palaistība
apslinkot Palaisties slinkumā
izdīkt Palaisties slinkumā
nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties
laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis
mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete
palaistevis Palaistuvis
palaištuvis Palaistuvis
atbrīvošana Palaišana brīvībā
palizgāt Palaizīt
pasalizgāties Palaizīties
palaktīte Palakatīte
palakināt Palakt
palakīt Palakt
palakīties Palakt
palakties Palakt
palikāt Palakt
palakāties Palakties
beiris Palama
čorka Palama
ielama Palama
nāpraks Palama
nārbaža Palama
palanga Palama
pīsls Palama
porbiksis Palama
sauka Palama
žļuga Palama
palamis Palama (1)
nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem)
nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm)
nešvēteris Palama ar nozīmi - nelāga, savāds
žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām
tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā
bērnieki Palama čigāniem
speķēdis Palama grāmtvedim, kas nodarbojas ar aprēķinu apkopošanu
kāģerīši Palama ieceļotājiem
īnītis Palama kam niecīgam, neievērojamam
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam
naikars Palama liela auguma cilvēkam
čābris Palama neveiklam cilvēkam
stebernieks Palama pusgraudniekam
plida Palama sievietei
pļirka Palama sievietei
piricka Palama sievietei un aitai
bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij
pļerra Palama vecākai sievietei
kraņķis Palama vecam cilvēkam
prapis Palama vecam cilvēkam
beika Palama vīrietim
piedēve Palama, iesauka, epitets
pasauka Palama, pievārds
ielams Palama; ielama
pagānīt Palamāt
pasunīt Palamāt
lamdīt Palamāt, nokaunināt
pasalādēties Palamāties
pasalamāties Palamāties
Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu)
eumenes Palapseņu dzimtas ģints
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
paļi Palas - purvs ezera krastā
ledteka Palāse
palice Palāse
lasminis Palāse, lāsteka
patape Palāse, lāsteka
lataga Palāses
lataka Palāses
palase Palāses
palases Palāses
patapes Palāses
paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu)
palasīties Palasīt 1(1)
palasīties Palasīt 2(1)
palazzo Palasts
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās
mīkstināšana Palatalizācija
palatalizēti Palatalizēts
palatāli Palatāls
Palau Republika Palau - valsts pilnais nosaukums (_Belu'u a Belau_ / _Republic of Palau_)
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.)
Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos
PW Palau, valsts divburtu kods
PLW Palau, valsts trīsburtu kods
Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā
palaunags Palaunadzis (1)
palaunags Palaunadzis (2)
palaunags Palaunadzis (3)
palaunadze Palaunags
palaunaga Palaunags
vespers Palaunags
pagņauzt Palauzt
corylopsis Palazdas
palagzdene Palazde
palazdene Palazde
palazda Palazde - vieta zem lazdas
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
paldins Paldens
paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums
paldiesiņ Paldies
paldu Paldies
Thx Paldies (angļu "thanks"; īsziņās)
danka Paldies (vācu "Danke" pārveidojums)
palis Paldies dievam
THNQ Paldies tev (angļu "thank you"; īsziņās)
palds Paldies!
Plds Paldies!
Sepkuell Pāle
palēcenis Palēcekne
palēktave Palēcekne
palēcin Palēcienā, palēkdamies
ļinku Palēciens
pliksniens Palēciens
padīdināt Palecināt
palēcināt Palecināt
padricināt Palecināt (piemēram, bērnu)
orthilia Palēcītes
Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā
palakstīt Palēkāt
palēkalēt Palēkāt
palēkāties Palēkāt
paspriņģēt Palēkāt
padancāt Palēkāt, paskraidīt
padancot Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem)
paspriņģēties Palēkāties
lecenus Palēkdamies, aulēkšiem
chimaphila Palēki
palēkšis Palēkšus
palekt Palēkt
čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang")
palēnai Palēnām
palēnis Palēnām
piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
lēnot Palēnināt
bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes
tormoziķ Palēnināt, apturēt kādu darbību
tormozīt Palēnināt, apturēt kādu darbību
apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu)
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu)
salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami
hiposfiksija Palēnināta asinsrite un pazemināts asinsspiediens
noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties
brahikardija Palēnināta sirdsdarbība
moderators Palēninātājs kodolreaktoros; viela, kas samazina neitronu enerģiju
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt; novilkt (11)
allentando Palēnināti, atslābinoši
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu)
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību)
kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
rallentato Palēninot
ritardando Palēninot (tempu)
slentando Palēninot un izdziestot
rallentando Palēninot, kavējoties
paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists
palaiobotānika Paleobotānika
palaiofitoloģija Paleobotānika
paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas
paleobotāniķis Paleobotānikas speciālists
palaiofitologs Paleobotāniķis
palaiocēns Paleocēns

P citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: