Paplašinātā meklēšana

Meklējam P.

Atrasts vārdos (992):

Atrasts etimoloģijās (385):

Atrasts normatīvajos komentāros (15):

2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
Pieraksts *ājatolla* 2005. gadā ieteikts kā pareizākais (sk. VpV-1-22), tādēļ pārējie rakstības varianti atzīmēti kā nevēlami. (šķirklī ājatolla)
Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums 2. nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar šādu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
6. nozīmē ieteicams izvēlēties darbības vārdu _būt_, nevis _sastādīt_, piem., _IKP apjoms ir nepilni 60 %_, nevis _IKP apjoms sastāda nepilnus 60 %_. (šķirklī sastādīt)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
Pareizrakstības vārdnīcās forma _nopludināt_ nav reģistrēta, bet tā praksē tiek lietota visbiežāk. (šķirklī nopludināt)
Praksē nereti sastopams saliktenis _ilgspējīgs_, kas veidots no apstākļa vārda _ilgi_ un īpašības vārda _spējīgs_, resp., ‘ilgi spējīgs’, tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu _ilgtspējīgs_. (šķirklī ilgtspējīgs)
Par pareizu latviskojumu angļu terminam _tagger_ atzīts atvasinājums _tagotājs_. Sk.: https://termini.gov.lv/ (šķirklī tageris)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāliešu valoda)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
Arturs Hansons un Māra Poļakova grāmatā "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2023) norāda: *Дніпро* latviešu valodā atveidojams atbilstoši rakstībai un izrunai ukraiņu valodā un iekļaujams latviešu valodas locījumu sistēmā; proti, gan upes, gan pilsētas nosaukumam jābūt *Dņipra*. (šķirklī Dņipra)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (34):

vajadzēt - Drīz vajag nākt vilcienam,- gastronomiskās Pārrunas par to, vai kartupeļi drīz būs izcepušies, pārtrauca Pica vienaldzīgie vārdi.
samtains - Man ļoti žēl, ka traucēju jūsu mieru,- vissamtainākajā tonī ņēmās Pierunāt Romualds,- bet Povila kungs nudien ir neapskaužamā situācijā.
alus - Pagaidi, es iedzeršu mazliet alus, pasēdēšu klusiņām, un tad gan jau viss notiks pats no sevis.
mazliet - Pagaidi, es iedzeršu mazliet alus, pasēdēšu klusiņām, un tad gan jau viss notiks pats no sevis.
pateikties - Paldies, svešinieki- sieviete pateicās.
pamanīties - Par spīti visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
bērns - Pašas bērns man šitādu lietu pataisa!
vācelīte - Paštaisītas cibiņas, groziņus, vācelītes, izšūtas sedziņas vedīsim līdzi uz elli,- Pērs baisi iesmejas.
pabeigt - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
pamatskola - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
iesākt - Pirmais jautājums,- iesāka Mats, kad abi apsēdās uz soliņa krasta eglājā.
brīve - Pirms vairākiem gadiem bija gadījums: šķūnītī izturētu stārķi pēc palaišanas brīvē apgredzenoja.
roka - Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?
diezgan - Tavs draugs Pēteris, nav ko slēpt, esi jau liels diezgan, Pēteris pagājušonakt nomira.
aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
virtuve – Paēd vispirms salātus, virtuvē uz galda stāv vesela bļoda.
pavadīt – Pag, pag, ciemiņus vajagot pavadīt.
vīrišķis – Paga, paga, – vīrišķis agresīvi pastiepa zodu uz priekšu.
maksāt – Par dzīvokli man taču ir jāmaksā.
cīnīties – Par godīgām pašvaldībām cīnīsies Āris.
ražotne – Par to man ir iespēja izpirkt atlikušo minerālūdens atradņu un ražotņu akciju kontrolpaketes.
kompanjone – Parasti braucu viens, bet nereti mana kompanjone ir sieva Diāna.
bubināt – Paskaties uz sevi, – viņa bubina.
maksa – Pastāstiet, lūdzu, kā aiziet uz maksas zobārsta poliklīniku?
pastāvēt – Pastāv iespēja, ka viņam piedāvās vienistabas dzīvokli.
atvaļinājums – Pašlaik es nevaru, atvaļinājums man būs tikai augustā, – tētis teica.
atklāt – Pateicoties mūsu partijai, atklāja vairākas jaunas baznīcas, Ludzā, vai, baznīca, Rīgā atvēra operu, es nezinu, par ko jāraud?
princips – Pēc kādiem principiem jūs organizējat savu saimniecisko dzīvi?
skriešana – Pēc tām pēdējo mēnešu skriešanām tā vien kārojas kā lācim ielīst migā un tikai grozīties no viena sāna uz otru...
iepazīstināt – Peldēšana ir viens no senākajiem sporta veidiem, – iesācējus Tenu Kallass iepazīstināja ar īsu ieskatu vēsturē.
studēt – Pēterburgā studēji?
pežo – Pežo, 2006. gads, jaunākais modelis.
vēlu – Piedod, ka tik vēlu zvanu.
aksesuārs – Piemeklēs kleitu un visus aksesuārus.

P citās vārdnīcās:

MLVV

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv