Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lau.

Atrasts vārdos (94):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Lau salas

Atrasts skaidrojumos (1238):

Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
Cēsītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Krodzinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Čīkstiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Fridriķmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Garlene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Jaunokte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Odre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Okte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pilskalnciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pļavmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Šķēde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Strīķciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Vagargals Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā.
Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā.
Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā.
Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā.
Dāmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Kainaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Silkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ieleja Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Lejaslabiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Plēsums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Pļavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Ančiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā.
Ciemītes Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā.
Mežites Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas.
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lauders apdzīvotās vietas "Lauderi" nosaukuma variants.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis.
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana.
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji.
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji.
Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā.
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā.
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants.
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā.
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca.
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji.
gundedzieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā.
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu.
laugaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas Laukgaļi" iedzīvotāji.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%.
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%.
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.
Avilis Ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
Koņevas ezers ezers Lauderu pagastā, platība — <1 ha.
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers.
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers.
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha; Lauzinas ezers; Ļauzina ezers.
Purva ezers ezers Ogres novada Lauberes pagastā, platība - <1 ha.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
Niedrājs Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
Mellūzis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Salainis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem.
Bābenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers.
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha.
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha.
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha.
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša.
Sapņezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers.
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers.
Podniekezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers.
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers.
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
Laumene fabrikas _Lauma_ mikrorajons Liepājā.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km.
Kalkūnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Laucesas pagasta rietumu daļu.
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants.
Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
lauciņnieki Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņi" iedzīvotāji.
trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Lauska Latviešu mitoloģijā - sala personificējums, Lausks.
Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (reģ.).
LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte.
mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte.
zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti.
LLS Latvijas Lauksaimnieku savienība.
Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā.
laucika Lauce 1(1).
Laucese Lauce, Daugavas pieteka.
Laucesīte Lauce, Daugavas pieteka.
palauciņš Lauce, klajums (mežā).
lauča Lauce.
lauka Lauce.
laucenieks Laucenieki.
Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā.
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km.
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese.
Laucasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Lauce Laucesa, Daugavas pieteka.
Laukasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera.
Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka.
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
Danķeri Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" nosaukuma variants.
Kļotčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Kļotčišķi" nosaukuma variants.
Kovaļki Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ķovaļķi" nosaukuma variants.
laucesieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Laucesa" iedzīvotāji.
maļutkieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" iedzīvotāji.
Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
Pirmie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants.
I Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 1" nosaukuma variants.
Otrie Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants.
II Peski Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski 2" nosaukuma variants.
Ročiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
Rodčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants.
silenieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji.
Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants.
Vežaniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Vežanišķi" nosaukuma variants.
Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants.
Kalkunskaja Laucesas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Nurmhusen Lauciene (līdz 1939. g. Nurmuiža).
laucienieki Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" iedzīvotāji.
dorša Lauciniece; meitene, kas nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam.
laucinīca Lauciniece.
pāķene Lauciniece.
klotilde Laucinieciska meitene.
zaiga Laucinieciska, naiva meitene.
rusticano Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
rustico Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
pāķīgs Lauciniecisks.
pāķisks Lauciniecisks.
kužas Laucinieki.
tīrumnieks Laucinieks, tīrumu apdzīvotājs.
lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
derevņa Laucinieks.
laucenieks Laucinieks.
lauķenieks Laucinieks.
lauķinieks Laucinieks.
lauķnieks Laucinieks.
mājenieks Laucinieks.
pāķis Laucinieks.
ķillains Laucis ("Fulica atra").
kuiga Laucis ("Fulica atra").
pops Laucis (2) - dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
papis Laucis (2), dumbrvistiņu suga ("Fulica arta").
Lielais Lauču akmens Lauču dižakmens.
Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
Ļaudaru ezers Lauderu ezers Lauderu pagastā.
Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants.
Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
Koņeva Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Koņova" nosaukuma variants.
lauderieši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Lauderi" iedzīvotāji.
Litovski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukuma variants.
Litovskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukums latgaliski.
litovskieši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskije" iedzīvotāji.
Navinski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukuma variants.
Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
Rjabie Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukuma variants.
Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
Rudova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" bijušais nosaukums.
Rūdova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" nosaukuma variants.
Skredeli Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
Smoļski Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukuma variants.
Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
sološnieki Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" iedzīvotāji.
Soluoši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" nosaukums latgaliski.
laukmala Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa.
laukmale Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa.
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes.
kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester").
laukdurvis Lauka durvis, ārdurvis.
apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
hoki Lauka hokejs.
hokijs Lauka hokejs.
dirva Lauka josla, strēmele.
koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
ķermuše Lauka ķiploks.
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle.
novālis Lauka mala, eža.
Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma.
skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā.
laukpuķe Lauka puķe, lauku puķe.
ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā.
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga.
petanks Lauka spēle ar bumbiņu mešanu.
pautainīte Lauka veronika ("Veronica agrestis").
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris").
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
bīvote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
bīvotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos.
kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
pelušķis Lauka zirnis.
feldžandarmērija Lauka žandarmērija.
lauku Laukā.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu.
pamaki Laukakmeņu pamati (kādai celtnei, tās daļai).
kalvas Laukakmeņu sakopojumi un grēdas Kurzemes piekrastē.
tīrumaugi Laukaugi.
Lauku ezers Laukezers, ezers Kūku pagastā.
laukgalis Laukgals.
derevņa Lauki.
ģerevņa Lauki.
mužiki Lauki.
pāķi Lauki.
sala Lauki.
zeme Lauki.
kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal").
čilināt Laukirbes radīto skaņu apzīmējums.
sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
laukmāle Laukmala.
Feldhof Laukmuiža.
vējslota Laukos kā nezāle sastopams skarains salmaugs.
scotia Laukpūcītes.
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
rugājs Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas; arī rudzaine, rudzājs (2).
rudzājs Lauks pēc rudzu novākšanas; rudzaine.
rudzaine Lauks pēc rudzu novākšanas; rudzājs (2).
dzirvans Lauks, druva.
ārsēja Lauks, kas apsēts ārpus augu sekā paredzētās kārtības.
dirvāns Lauks, kas ir uzarts pēc vairāku gadu neapstrādāšanas; uzarta atmata.
robežlauks Lauks, kas norobežo (ko) vai atrodas pie robežas.
griķrugājs Lauks, kur auguši un novākti griķi.
dābolaite Lauks, kur ir audzis āboliņš.
mistrājs Lauks, kur nopļauts mistrs.
kāpostlauks Lauks, kurā aug kāposti.
tupinēte Lauks, kurā auguši kartupeļi.
buļvaite Lauks, kurā ir auguši kartupeļi.
akmiņaite Lauks, kurā ir daudz akmeņu.
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
LA Lauksaimniecības akadēmija (kopā ar nosaukumu, piem., Lietuvas LA).
l/a Lauksaimniecības artelis.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
šķūris Lauksaimniecības darbarīks siena, āboliņa sabīdīšanai, pārvietošanai.
traktordarbs Lauksaimniecības darbu organizācijas veids lielsaimniecībā; traktoru darbs.
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
gangaņģis Lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana; gana darbs; ganu gaitas.
kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids.
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
agrārkrīze Lauksaimniecības grūtības, kas rodas nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā.
PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma.
agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu.
kibucs Lauksaimniecības komūna, kooperatīvs Izraēlā.
LKB Lauksaimniecības konsultāciju birojs.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku; ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
blanka Lauksaimniecības mašīnas plākšņveida metāla detaļa.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
agrārpolitika Lauksaimniecības politika.
agrobāze Lauksaimniecības produkcijas noliktava un sadales bāze.
agrārprodukts Lauksaimniecības ražojums.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
potētājs Lauksaimniecības speciālists, kas potē augus.
agrārstatistika Lauksaimniecības statistika.
LSA Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija.
LTIA Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra.
LTVC Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.
ferma Lauksaimniecības uzņēmums, privātsaimniecība.
l/u Lauksaimniecības uzņēmums.
MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing").
ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot.
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha).
pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
bauers Lauksaimnieks; zemnieks.
bauris Lauksaimnieks; zemnieks.
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.
lauksardzene Lauksarga sieva.
harpalus Laukskrējēji.
druvuliņa Laukstrādniece, kas strādā druvā.
laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā.
akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
pļavnieks Laukstrādnieks, kas strādā pļavā.
druvasnieks Laukstrādnieks.
druvāsnieks Laukstrādnieks.
druvenieks Laukstrādnieks.
druvenietis Laukstrādnieks.
druvesnieks Laukstrādnieks.
līgumdiena Laukstrādnieku līgšanas diena, deramdiena.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens.
saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
laukspāts Laukšpats.
adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
aizvars Lauktranzistora elektrods, kuram pievadītais spriegums izsauc strāvas maiņu kanālā.
iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā.
sautene Lauku aitene ("Lycopsis arvensis").
sautenes Lauku aitene ("Lycopsis arvensis").
dzeltenīte Lauku aitene, lakstaugs.
samtene Lauku aitene.
santene Lauku aitene.
vēršumēle Lauku aitene.
zilacīte Lauku aitene.
mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
ciems Lauku apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kurā ir pastāvīgie iedzīvotāji.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas tika izveidota pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
aero-sēja Lauku apsēja no gaisa ar lidmašīnu palīdzību.
LAD Lauku atbalsta dienests.
LAŠ Lauku atbalsta štābs.
LAF Lauku attīstības fonds.
ērkšamols Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
ēzeļpuķe Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
miroņpuķe Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
plaktene Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
plaktiņi Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
smirda Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
vēršāboliņš Lauku blaktene ("Ononis arvensis").
laukceļš Lauku ceļš.
laukciemats Lauku centrs.
kišlaks Lauku ciemats Uzbekijā un Tadžikijā.
ģerevņa Lauku ciemats.
vāģi Lauku darba rati.
laukdarbs Lauku darbs.
druvaliņa Lauku darbu strādniece.
druvaļiņa Lauku darbu strādniece.
ērbiģis Lauku dzīvojamā ēka; istaba.
ērbeģis Lauku dzīvojamā māja; istaba.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
laucenieki Lauku iedzīvotāji.
namelnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību.
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
laucinieks Lauku iedzīvotājs.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki.
čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji.
virbelēns Lauku irbes mazulis.
kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago").
iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
kumele Lauku kumele - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
iegātnīša Lauku māju mantiniece, kas apprec iegātni.
cūkmēta Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētras Lauku mētra ("Mentha arvensis").
mātra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
smacene Lauku mētra ("Mentha arvensis").
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
neaizmirstulīte Lauku neaizmirstule ("Myosotis arvensis").
dedre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām.
dēdre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām.
šķūtis Lauku pašvaldību pienākums (līdz 1940. g.) dot likumā noteiktajos gadījumos pret noteiktu atlīdzību zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvešanai no vienas vietas uz otru.
šņīcere Lauku pele.
melnstrīpa Lauku peļu suga (dzeltenbrūna ar tumši brūnu svītru aizmugurē un garu, pliku asti).
šņore Lauku platības mērs, kas aptuveni vienāds ar 3 pūrvietām, bet bija atšķirīgs dažādās vietās un laikos.
LPTV Lauku profesionāli tehniskā vidusskola.
fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
hacienda Lauku saimniecība Latīņamerikā.
hasjenda Lauku saimniecība, ferma.
fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni.
kopa Lauku saimniecības ikdienas darbu kopums.
lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks.
saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns.
foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds.
riņķis Lauku saimniecības zemes platība.
māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
lauku mājas Lauku sēta.
laukskola Lauku skola.
laukskolotājs Lauku skolotājs.
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas.
ails Lauku teritoriāli administratīvā vienība Kirgīzijā.
zemzāle Lauku un pļavu zāle (pretstatā purva zālei); kultivēto pļavu zāle.
putainīte Lauku veronika ("Veronica agrestis").
rurāls Lauku; laukiem raksturīgs; lauciniecisks.
country Lauku; lauku videi raksturīgs; lauku izcelsmes.
pamatlaukums Laukuma galvenā, lielākā daļa.
brovka Laukuma mala gar sānu līniju (piem., futbolā).
kvadrātmēri Laukuma mēri.
kanta Laukuma mērs (= \~10-15 pūrvietas).
lots Laukuma mērs ASV, vienāds ar 30 akriem jeb 12,15 ha.
desentīna Laukuma mērs Krievijā no 15. gs. līdz 1927. g.; sākotnēji kvadrāts, kura malu garums 0,1 versts, no 1753. g. 2400 kvadrātasis (1,0925 ha).
li Laukuma mērs, Ķīnā, vienāds ar 6 kvadrātmetriem, Vjetnamā - 0,04 kvadrātmetri.
desetīna Laukuma mērvienība - 1,09225 hektāri (krievu mērvienību sistēmā, 1753.-1927. g.).
kvadrātversts Laukuma mērvienība - 1,13802 kvadrātkilometru (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
ārs Laukuma mērvienība - 100 m^2^.
valaks Laukuma mērvienība - aptuveni 200000 kvadrātmetru.
čvartaks Laukuma mērvienība - aptuveni 25 ha.
morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā).
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
johs Laukuma mērvienība \~0,5263 ha.
kvadrātpēda Laukuma mērvienība = \~0,0929 m^2^.
parščina Laukuma mērvienība = \~34,65 m^2^.
barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam.
kvadrātjūdze Laukuma mērvienība vienāda ar 2,58989 kvadrātkilometriem.
akrs Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā - 4046,86 m^2^.
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
hektārs Laukuma mērvienība; 10000 kvadrātmetru = 0,01 kvadrātkilometrs.
platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
referijs Laukuma tiesnesis futbolā.
marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
areola Laukumiņš.
pleiķis Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
aerārijs Laukums gaisa peldēm.
klētspriekša Laukums klēts priekšā.
kūtspriekša Laukums kūts priekšā.
rātslaukums Laukums pie rātsnama.
planerodroms Laukums planieru palaišanai.
rijaspriekša Laukums rijas priekšā.
izskreja Laukums rotaļām.
forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
korts Laukums tenisa spēlēšanai.
krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš.
bodesplacis Laukums veikala priekšā.
bodsplacis Laukums veikala priekšā.
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
zaļumplacis Laukums, kur notika zaļumballes.
teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle.
jātuve Laukums, skrejceļš jāšanai; hipodroms.
plēģis Laukums, vieta, traips.
vāliņģis Laukums; daudzums.
placis Laukums; zemes gabals.
lauks Laukums.
plāķis Laukums.
planka Laukums.
ploicaks Laukums.
komplanācija Laukumu aprēķināšana uz līkas virsmas ar integrālrēķinu palīdzību.
Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
lauķene Lauķis 1.
laulnieki Laulājamie; cilvēki, kas noslēdz laulību.
uzradoties Laulājoties kļūt par radinieku.
laulubas Laulāšana.
laulot Laulāt.
šveicēt Laulāt.
caicala Laulātā draudzene, līgava.
pate Laulāta draudzene.
vecs Laulātā sieva.
laulnieki Laulāti ļaudis.
lauliņi Laulātie.
laulātīgs Laulātīgs gredzens - laulību gredzens.
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
vecais Laulāts vīrs.
vecelis Laulāts vīrs.
vīrnieks Laulāts vīrs.
-gāmija Laulība (piem., monogāmija - vienlaulība).
virgogāmija Laulība bez dzimumsakariem.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
laula Laulība.
matrimonija Laulība.
mātrimonijs Laulība.
ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība.
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; poliandrija.
poligāmija Laulības forma - viena dzimuma īpatņa kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija.
daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; arī poligāmija.
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti; arī monogāmija.
adelfogāmija Laulības forma, kurā brāļiem ir viena vai vairākas kopīgas sievas.
īstniecība Laulības nodibināta radniecība.
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
adulters Laulības pārkāpējs.
krāpējs Laulības pārkāpējs.
adultērija Laulības pārkāpšana.
saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
ieradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās.
anizogāmija Laulības starp cilvēkiem ar atšķirīgu sabiedrisko stāvokli vai statusu.
divortium Laulības šķiršana abām pusēm vienojoties.
deskits Laulības šķiršana bez tiesībām no jauna precēties.
atlaulība Laulības šķiršana.
izšķirības Laulības šķiršana.
Lģk Laulības un ģimenes kodekss.
konjugāls Laulības-; attiecīgs uz laulātu pāri.
laulabas Laulības.
precības Laulības.
laulībnieks Laulībnieki.
izogāmija Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu.
aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
rakstīšanās Laulību reģistrācija.
reģistrēšanās Laulību reģistrācija.
laulībnieki Laulību viesi.
laulabnieks Laulību viesis.
laulībnieks Laulību viesis.
laume Lauma 1.
laumas Lauma.
mežameita Lauma.
launadzes Launadzis.
launaggalds Launaga ēdienreizei servēts galds.
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
launaga Launags (1).
lounge Laundžs - omulīga saviesīgas relaksācijas telpa.
Horstenhof Launkalne.
Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā.
lobiens Laupījums, guvums.
praeda Laupījums, ieguvums, peļņa.
raptus Laupīšana, jaunavu aizvešana.
prihvats Laupīšana, uzbrukums.
laupa Laupīšana; laupījums.
aplaupīšana Laupīšana.
skoks Laupīšana.
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
sirot Laupīt 1(1).
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
bombiķ Laupīt.
lupīt Laupīt.
stoporiķ Laupīt.
vīrnieks Laupītāja runga.
burlaciete Laupītāja.
reduciidae Laupītājblakšu dzimta.
reduviidae Laupītājblakšu dzimta.
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints.
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
štopirilas Laupītāji.
asilidae Laupītājmušu dzimta.
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
pačuks Laupītājs, bandīts.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
rezbainieks Laupītājs, zaglis.
razbainieks Laupītājs; arī bandīts.
burčaks Laupītājs.
gopstopists Laupītājs.
laupnieks Laupītājs.
lupiķis Laupītājs.
lupis Laupītājs.
razboinieks Laupītājs.
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā.
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
atamans Laupītāju bandas vadonis.
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
lauraugi Lauri.
laurkoks Lauri.
laurus Lauri.
lozbeģi Lauri.
lozberi Lauri.
lozberkoks Lauri.
laurocerasus Laurķirši.
Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica").
parastais laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus officinalis").
lauraceae Lauru dzimta.
kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
laurlapa Lauru koka lapa.
lūsbers Lauru koks.
lozberis Lauru lapa.
lozberlapa Lauru lapa.
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
lozbere Lauru oga.
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
laurales Lauru rinda.
himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Azoru laurs lauru suga ("Laurus azorica").
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
škamba Lauska, drumsla, kas rodas, ja ko saplēš, sadrupina.
skārba Lauska, drupata.
suķe Lauska, sasista trauka gabals.
suķis Lauska, sasista trauka gabals.
šķaute Lauska, šķemba; šķēlums, nošķeltā vieta.
lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
drancka Lauska.
lancka Lauska.
šuķis Lauska.
drezgas Lauskas, lūžņi, būvgruži.
drebezgas Lauskas.
brikšķis Lausks.
lauskis Lausks.
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
ļauva Lauva.
lavis Lauva.
ļovs Lauva.
lauviene Lauvas māte.
leo Lauvas.
lauma Lauvmutīte ("Antirrhinum").
laumute Lauvmutīte ("Antirrhinum").
lauvmute Lauvmutīte ("Antirrhinum").
antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints.
laumutīte Lauvmutītes ("Antirrhinum").
lauvmutiņa Lauvmutītes ("Antirrhinum").
lauvrīkle Lauvmutītes ("Antirrhinum").
lauvrīklīte Lauvmutītes ("Antirrhinum").
sunīši Lauvmutītes ("Antirrhinum").
zalophus Lauvroņi.
otariinae Lauvroņu apakšdzimta jeb jūras lauvas.
lauvene Lauvu mātīte.
lauvēns Lauvu mazulis.
gārša Lauza.
lauzeknis Lauza.
lauzma Lauza.
lauzums Lauza.
lauža Lauzējs.
lauzis Lauzējs.
Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā.
lauzīties Lauzīt (4).
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt.
braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni.
lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
bļudīt Lauzītā valodā runāt (jaucot divas valodas).
berbelēt Lauzīties svešā valodā.
pintains Lauzīts (par izrunu), ar lielu akcentu.
vegda Lauznis (parasti āliņģu ciršanai); verga.
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
gvozdodzjoris Lauznis naglu vilkšanai.
vega Lauznis, cirtnis.
vegra Lauznis, cirtnis.
verga Lauznis, cirtnis.
vērga Lauznis, cirtnis.
loms Lauznis; cirtnis.
brehstanga Lauznis.
breštenga Lauznis.
lauzeklis Lauznis.
lauzna Lauznis.
lauzne Lauznis.
laužņi Lauznis.
lauztene Lauznis.
lauztenis Lauznis.
lauztinis Lauznis.
līznis Lauznis.
lomiks Lauznis.
stanga Lauznis.
stenga Lauznis.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
izlauzīt Lauzot izbojāt.
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
šļeburot Lauzoties runāt (valodā, kuru slikti pārvalda).
pabradāt Lauzoties runāt.
laužņa Lauzs (1).
iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
iečaukstēt Lauzt ledu.
atlauzt Lauzt nost; nolauzt.
dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus).
atlauzt Lauzt vaļā.
dragāt Lauzt, graut, postīt (ar mehānisku spēku).
močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu).
osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
lomīties Lauzties (piem., iekšā).
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
atlauzties Lauzties šurp.
lauztinies Lauztin.
lūzumzona Lauzumzona.
dzelzes Laužņi (pie iemauktiem).
žeboklis Laužņi, dzelzs pie apaušiem.
lauzeknis Laužņi, iemauktu sastāvdaļa.
kožņi Laužņi.
lauži Laužņi.
lauziņi Laužņi.
lauznis Laužņi.
sprundžu Laužņu (iemaukti).
atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā).
izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
nolauzt Laužot atdalīt nost.
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
apostāzija Laužot doto zvērestu, izstāšanās no klostera.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzt Laužot izveidot (ko).
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
pārlauzt Laužot pārdalīt.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
laužoti Laužoti iemauti - laužņu iemaukti.
izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt.
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā.
Lejaslobiņu ezers Lejaslabiņu ezers Laucienes pagastā.
Lauri Lielie Lauri - apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Lekmiņa ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā.
Lekmiņu ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā.
Ķīšu ezers Liepnieku ezers Lauderu pagastā.
laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
Mūsiņu ezers Lizdoles ezers Launkalnes pagastā.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
blontieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Blonti" iedzīvotāji.
Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
ļitovskieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Ļitovskije" iedzīvotāji.
Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants.
Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants.
Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
Mācītājmuižas ezers Mācītājmājas ezers Laucienes pagastā.
lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji.
Ilziņu I ezers Mazais Ilziņš, ezers Launkalnes pagastā.
Mazais Ilziņš Mazais Ilziņu ezers Launkalnes pagastā.
LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs.
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
Melluzis Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā.
Mellužu ezers Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā.
leonīdas Meteoru plūsma, kam radiants ir Lauvas zvaigznājā; aktivitātes periods 3.-27. novembrī, maksimums 17. novembrī - vidēji 8 meteori stundā.
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
Čivčišu dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts Lauderu pagastā.
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī.
lauciņciemnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
lauciņnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņciems" iedzīvotāji.
Niedrāju ezers Niedrājs, ezers Launkalnes pagastā.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
krodzinieki Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Krodzinieki" iedzīvotāji.
lauberieši Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Laubere" iedzīvotāji.
ozolēnieši Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolēni" iedzīvotāji.
ozolieši Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lauber-Ozoļskaja Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laubern Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums.
Lauberes-Ozolu pagasts Ogres novada Lauberes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
laurciemnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Lauruciems" iedzīvotāji.
lauruciemnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Lauruciems" iedzīvotāji.
Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu.
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja.
Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu.
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja.
Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja.
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja.
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja.
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja.
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta.
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja.
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas.
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja.
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā.
Prunus laurocerasus parastais laurķirsis ("Laurocerasus officinalis").
putra Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
Fortloderdeila Pilsēta ASV ("Fort Lauderdale"), Floridas štatā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Mērilendas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Misisipi štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorinbērga Pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā.
Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāndimaroni Pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Droheda Pilsēta Īrijā ("Drogheda"), Lensteras provinces Lautas grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
Dandolka Pilsēta Īrijā ("Dundalk"), Lensteras provincē, Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
Laurija Pilsēta Itālijā ("Lauria"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Laufene Pilsēta Šveicē ("Laufen"), Bāzeles lauku kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufenburga Pilsēta Šveicē ("Laufenburg"), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laupene Pilsēta Šveicē ("Laupen"), Bernes kantonā, 2850 iedzīvotāju (2013. g.).
Lozanna Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauzika Pilsēta Vācijā ("Bad Lausick"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauterberga Pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauhštate Pilsēta Vācijā ("Bad-Lauchstädt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Laubaha Pilsēta Vācijā ("Laubach"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauha Pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.).
Lauhammere Pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauhheima Pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauda-Kēnigshofene Pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufa Pilsēta Vācijā ("Lauf an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufene Pilsēta Vācijā ("Laufen"), Bavārijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufenburga Pilsēta Vācijā ("Laufenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufene Pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauingene Pilsēta Vācijā ("Lauingen"), Bavārijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Laupheima Pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauša Pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauta Pilsēta Vācijā ("Lauta"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lautere-Bernsbaha Pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauterbaha Pilsēta Vācijā ("Lauterbach"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauterēkene Pilsēta Vācijā ("Lauterecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā.
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Podnieku ezers Podniekezers, ezers Laucienas pagastā.
Prunus lusitanica Portugāles laurķirsis ("Laurocerasus lusitanica").
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m.
Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
Raudas kalns Rudovas kalns Lauderu pagastā.
Lītavas kalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā.
Rudavas pilskalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā.
Runģu ezers Ruņģu ezers Launkalnes pagastā.
Pilssala Sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m, uz salas Jelgavas pils, kurā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
lauvieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauva" iedzīvotāji.
Lauva Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauvas" nosaukuma variants.
Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā.
Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra.
Sapņu ezers Sapņezers, ezers Laucienas pagastā.
Laucese Secene, Lauces pieteka.
Sece Secene, Lauces pieteka.
Setce Secene, Lauces pieteka.
Setcene Secene, Lauces pieteka.
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā.
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums.
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji.
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants.
launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji.
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji.
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji.
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Salošu ezers Sološu ezers Lauderu pagastā.
Spiciera Spiciera ezers - spicieris Launkalnes pagastā.
Spicieru ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Spiciera ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Špicieris Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Reguls spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā (α), kas faktiski ir četrkārša zvaigžņu sistēma, atrodas 77 ly attālumā, un tās spožums sasniedz 1,3 zvaigžlielumu, galvenā komponenta virsas temperatūra \~13000 °C
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m.
Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km.
Ludze Šepkas labā krata pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā.
laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
laurs Šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu.
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā.
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m.
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam.
Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā.
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā.
Nurmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Lauciene" nosaukums līdz 1939. gadam.
laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
laugaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
drēģnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Drēģi" iedzīvotāji.
garlenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Garlene" iedzīvotāji.
jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
jaunoktenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokte" iedzīvotāji.
Nūrmuiža Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" bijušais nosaukums.
laucenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" iedzīvotāji.
matažnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Matažas" iedzīvotāji.
mazmājnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Mazmājas" iedzīvotāji.
nariņciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nariņciems" iedzīvotāji.
nariņnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nariņciems" iedzīvotāji.
nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji.
odrenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Odre" iedzīvotāji.
odrnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Odre" iedzīvotāji.
Vecokte Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" bijušais nosaukums.
okstenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" iedzīvotāji.
pilskalnciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalnciems" iedzīvotāji.
pilskalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalnciems" iedzīvotāji.
Nariņciems Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavas" daļa.
pļavenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
pļavmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji.
silkalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Silkalni" iedzīvotāji.
spraudzenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji.
spraudznieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji.
strīķciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Strīķciems" iedzīvotāji.
šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
tampenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Tampji" iedzīvotāji.
vilcenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
vilcnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
vilkmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
Nurmguzenskaja Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Nurmuižas pagasts Talsu novada Laucienes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
Sentlorensa Upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe.
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha.
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha.
ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija.
laugaļnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali, "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laugali Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laugalnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgali Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgalnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laugaļnieki Venstspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
laukgaļnieki Venstspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji.
Laurupīte Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums - 6 km; Laura; Laure.
laucieši Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji.
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
lauzinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" iedzīvotāji.
Lauzinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" nosaukuma variants.
Laureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Laureņi" nosaukums latgaliski.
laurenieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
cicurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cicuri" iedzīvotāji.
cucurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" iedzīvotāji.
novinskieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji.
novinskijieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji.
solosieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" iedzīvotāji.
Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā.
Zosma zvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas δ).
Denebola zvaigzne Lauvas zvaigznājā (β), atrodas 36 ly attālumā, balta galvenās secības 2,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne; 20 reižu spožāka par Sauli.
laucieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lau.