Paplašinātā meklēšana
Meklējam Cep.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (269):
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille")
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji
- garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia")
- sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra")
- Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
- Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei")
- Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia")
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- grill Cepamās restes
- duļļāt Cepamo apviļāt miltos
- cepens Cepans
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.)
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals
- cepeškrāsne Cepeškrāsns
- cepešnīca Cepeškrāsns
- cepešnieks Cepeškrāsns
- dukauka Cepeškrāsns
- krāsns Cepeškrāsns
- pečka Cepeškrāsns
- plītskrāsne Cepeškrāsns
- plītskrāsns Cepeškrāsns
- bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī
- britans Cepešpanna cepšanai krāsnī
- cepešgaļa Cepetim paredzēta gaļa
- cepecis Cepetis
- cepete Cepetis
- cepietis Cepetis
- šmorbrātins Cepetis
- šmorbrātiņš Cepetis
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- cepenis Cepiens
- pacepums Cepiens
- čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni
- šust Cepināt, sautēt
- skaurēties Cepināties; tikt cepinātam
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- uzcepināt Cepinot apbrūnināt; apcepināt
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- skavards Cepjamais iesms
- ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
- iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept
- atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties
- čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu
- thryothorus Ceplīši - paceplīšu dzimtas ģints
- ceplītis Ceplīši (1)
- ceplis Ceplītis
- ceplīši Ceplītis (1)
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
- Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
- Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā
- Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā
- Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā
- Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā
- sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības
- apcepināt Cepot apbrūnināt
- apsvilināt Cepot apdedzināt
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu)
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas)
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt)
- apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu)
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu)
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
- izacepties Cepoties kļūt gatavam
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm)
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
- čurāt Cepoties sprakšķēt
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
- Cepsis Cepšu ezers Kārķu pagastā
- čūžināt Cept
- grilēt Cept (gaļu) uz restēm vai speciālā kamerā
- atcepties Cept līdz apnikumam
- staukšķināt Cept taukos; grauzdēt
- izacepties Cept un pabeigt cept
- pārcept Cept vēlreiz, no jauna
- pekt Cept, cepināt, kvēpināt
- hamburgers Cepta gaļas šķēle ar piedevām starp apaļmaizītes divām daļām
- romšteks Cepta liellopu fileja šķēle
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta
- rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā
- cepīte Cepta siļķe
- grieze Cepta zivs
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu
- kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda
- pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā)
- krikāmi Cepti speķa gabaliņi
- krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi
- dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- tetervens Cepts (arī sildīts) jaunpiens
- kustampauti Cepts jaunpiens
- pīle Cepts mīklas pildījums
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- šnicele Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem vai šķēlēs sagrieztiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.)
- bakūzis Ceptuve
- paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi
- cepīši Cepumi
- biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi)
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni
- tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas
- cvībaks Cepums
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu
- benjē Cepums ar pildījumu
- croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš
- kasenis Cepums no mīklas atliekām
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
- kuģele Cepumu veids
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
- bļin Cepure
- domiks Cepure
- golubj Cepure
- kabalauska Cepure
- kabilauska Cepure
- kameļs Cepure
- kemeļs Cepure
- kepikons Cepure
- ķepurele Cepure
- ļabene Cepure
- ļetaurene Cepure
- ļubene Cepure
- mice Cepure
- ručņaks Cepure
- šapo Cepure
- šļapa Cepure
- šļapene Cepure
- šļapka Cepure
- šļebene Cepure
- tjubiteika Cepure
- žļebene Cepure
- stopnīca Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei)
- santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla)
- šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām
- ļekause Cepure ar ausu aizsegiem
- ļipene Cepure ar ausu atlokiem
- bubļiks Cepure ar bumbulīti
- ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
- ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure
- ļipene Cepure ar ļipu
- kaskete Cepure ar nagu
- naģene Cepure ar nagu
- nagenīca Cepure ar nagu
- plidene Cepure ar nagu
- širmene Cepure ar nagu
- šņepene Cepure ar nagu
- lubene Cepure ar nokarenām malām
- lidene Cepure ar platām malām
- platcepure Cepure ar platām malām
- bolivars Cepure ar platām malām, kas bija modē 19. gs. 20. gados
- lidenīca Cepure ar platām malām; lidene
- krimilda Cepure ar platu malu
- podzene Cepure ar pogu augšā
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
- stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu
- beznaģe Cepure bez naga
- bolene Cepure bez naga
- bolis Cepure bez naga
- tole Cepure bez naga
- tolis Cepure bez naga
- kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu
- mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla
- bīre Cepure, berete
- izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- čabene Cepure, pārsegs
- šapka Cepure; ausaine
- mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs
- encalypta Cepurenes
- encalyptaceae Cepureņu dzimta
- greznis Cepures lente
- grezns Cepures lente
- grieze Cepures lente
- kozuris Cepures nags
- širme Cepures nags
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres
- tutina Cepures pušķis
- espri Cepures vai matu rotājums ar vieglām (gārņa) spalvām
- brilīte Cepurīte
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- Cepleiši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
- cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
- cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
- cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
- Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā
- saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus")
- Amazones saulsargputns kotingu dzimtas suga ("Cephalopterus ornatus")
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski
- ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs
- Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski
- Glāznieki Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- Čepagati pilsēta Itālijā ("Cepagatti"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeprāno pilsēta Itālijā ("Ceprano"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
- Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
- divsmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia bicuspidata")
- līksmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia connivens")
- Lammersa pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lammersiana")
- pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia")
- Makouna pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macounii")
- lielvārpu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macrostachya")
- blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps")
- Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
- cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
- Kefalonija sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
- Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
- labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
- pumpurzarene šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
- ceplīši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" iedzīvotāji
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- dārza vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea hortensis")
- birztalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea nemoralis")
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Cep.