Paplašinātā meklēšana

Meklējam žū.

Atrasts vārdos (224):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (475):

Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
kupona Abažūrs
širme Abažūrs
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Lancenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pienava apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
apkalst Apžūt
apsausēt Apžūt
apvietēties Apžūt
apvilkties Apžūt
apžavēt Apžūt (mazliet)
aprauties Apžūt (par augsni)
pārvīst apžūt un sākt izkalst
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos
pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot
mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
dežurants cilvēks, kas veic dežūru
tervēt daudz dzert (reizēm), žūpot
tamzāt daudz dzert, žūpot
telsēt daudz dzert, žūpot
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs
dežura Dežūra
karavuls Dežūra
dežūrārste Dežūrārsts
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
dežūrene Dežūrburtnīca
nodežūrēt dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
žūpu Bērtulis dzērājs, žūpa
dzēča Dzērājs, žūpa
dzēka Dzērājs, žūpa
dzirdulis Dzērājs, žūpa
dziris Dzērājs, žūpa
dzirka Dzērājs, žūpa
dzirulis Dzērājs, žūpa
dzīrulis Dzērājs, žūpa
džirulis Dzērājs, žūpa
laceklis Dzērājs, žūpa
mackups Dzērājs, žūpa
pipka Dzērājs, žūpa
pluduris Dzērājs, žūpa
plunduris Dzērājs, žūpa
plundurs Dzērājs, žūpa
tekteris Dzērājs, žūpa
tervis Dzērājs, žūpa
zauka Dzērājs, žūpa
žeiris Dzērājs, žūpa
žulga Dzērājs, žūpa
plančka Dzērājs, žūpa, plītnieks
leija Dzērājs, žūpa, slaists
mackops Dzērājs, žūpa; lamuvārds
mačkups Dzērājs, žūpa; lamuvārds
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
dzēkāt Dzert (par bērniem); žūpot (nicīgi)
lillāt Dzert alkoholiskus dzērienus; žūpot
pempt dzert, žūpot
tripot dzert, žūpot
basēt Dzert, žūpot
brūķēt Dzert, žūpot
kankšināt Dzert, žūpot
ļombāt Dzert, žūpot
lurpt Dzert, žūpot
plīskāt Dzert, žūpot
pļuncēties Dzert, žūpot
plutot Dzert, žūpot
stīpāt Dzert, žūpot
švitināt Dzert, žūpot
tremmēt Dzert, žūpot
trikāt Dzert, žūpot
trikot Dzert, žūpot
uktīt Dzert, žūpot
vicāt Dzert, žūpot
vitot Dzert, žūpot
zaņķēt Dzert, žūpot
žeirāt Dzert, žūpot
žeirēt Dzert, žūpot
zūļot Dzert, žūpot
žumpot Dzert, žūpot
žurgt Dzert, žūpot
žvimbot Dzert, žūpot
nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot
viksēt Dzert, žūpot, uzdzīvot
stīpot Dzert, žūpot; stīpāt
Siuxt Džūkste
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
Džukste Džūkste, upe Tukuma novadā
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km
Olēnu ezers ezers Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība - 1 ha
Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu
gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās
sliznēšana Iedzeršana, žūpošana
ievitot Iedzert, žūpot
krāsas caurspiešanās iespiedkrāsas izspiešanās cauri papīram tā otrā pusē; visbiežāk novērota, izmantojot krāsas, kuru sastāvā ir nežūstošas saistvielas – firnisi
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu
iežužināt Iežūžināt
iežūžināties Iežūžoties
savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
atkalst ilgāku laiku žūt (par sienu, labību)
izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
atžvairāt ilgāku laiku, daudz žūpot
atplenderēt ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.)
Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija
sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku)
desikācija Izkaltēšana, izžūšana
pažaut Izkārt žūt zem
iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
nosikt Izsīkt, izžūt
nosīkt Izsīkt, izžūt
žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums
žāvēšanas jutīgums izstrādājumu (betona, mālu u. c.) tieksme žūstot plaisāt
Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas
izžūrēt Izžūrāt
Melrhīrs izžūstošs sālsezers Alžīrijas ziemeļaustrumos
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties
eksikoze Izžūšana; ūdens trūkums audos
izžūgt Izžūt
izžulgt Izžūt
izžuvēt Izžūt
uzsust Izžūt
izsusēt Izžūt (1)
izsusēt Izžūt (2)
izsusēt Izžūt (3)
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem)
izvilkt Izžūt (vējā), izkalst
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam
izkramt Izžūt, izkalst
sasusēt Izžūt, izkalst
izčaurēt Izžūt, izkalst, nosusēt
izčaurēties Izžūt, izkalst, nosusēt
izkalināties Izžūt, izkaltēties
iedrenēt Izžūt, sākt trūdēt
sasust Izžūt, sažūt
Išuņa ezers Ižūns, ezers Skaistas pagastā
Ižūna ezers Ižūns, ezers Skaistas pagastā
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
murrāt Jebkuras citas skaņas, kas nomierina, iežūžina, rada patīkamu sajūtu
izdzērājs kāds, kas daudz dzer (žūpo)
uzplītēt kādu laiku uzdzīvot, žūpot
šļurgt Kārīgi un skaļi žūpot
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai
smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst
plunders Klaidonis, dzērājs, žūpa
izsausēt kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi
sliznētājs Krogus brālis, žūpa
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka
jumols Kupols (2); abažūrs
čepste Kušķis, žūksnis
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds
čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains
kolāties Liekties, griezties (par dēļiem, kas žūstot ieliecas vai izliecas)
Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.)
čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis
tempis Lieldzērājs, žūpa
linoleāti Linolskābes sāļi, mangāna un kobalta sāļi (sikativi), veicina eļļu, krāsu un laku žūšanu
kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
markizets ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm)
mandžu Mandžūri
Malus mandshurica Mandžūrijas ābele
Aristolochia manshuriensis Mandžūrijas aristolohija
Austrummandžūrija Mandžūrijas austrumu daļa
Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km
Juglans mandshurica Mandžūrijas riekstkoks
Emberiza jankowskii Mandžūrijas stērste
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
atžūt mazliet apžūt
apsusēt mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt
slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas
apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu)
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu)
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
naktsdežūra Nakts dežūra
apviedēt nedaudz apžūt
pažūt neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt
pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem
firnisi nežūstošas saistvielas, ko izmanto neiesūcošu iespiedkrāsu izgatavošanai; sastāv no sveķiem, bituma un asfalta, kas izšķīdināti negaistošos organiskos šķīdinātājos
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos
žūkurs Nirējs, ūdenslīdējs; žūkuris (2)
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
sapt nokrist, nožūt (par šķidrumu)
nosapt Nokrist, nožūt (tikai par šķidrumu); noplakt
nosust Nosusēt; nožūt (1)
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni)
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst
atsadzerties Nožūpot
nokalst Nožūt
nosusēt Nožūt (1)
nokrist Nožūt (par rasu); nokust (par salnu)
nopūsties Nožūt (vējā) - par mitrumu
uzžūt Nožūt, izžūt
izkrītaļāties Nožūt, izžūt, izkalst
nopūsties Nožūt, kļūt sausam (vējā) - par priekšmetiem, augiem
pārsust Nožūt, nokalst
apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums)
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu
žāvēties pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku)
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis
kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis
antioksidants palīgmateriāls, kas aizkavē iespiedkrāsas žūšanu; izmanto iespiešanas procesa apstādināšanas gadījumā
mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā
žužināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1)
žūžināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1)
nožāvēt panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse
paliekošā deformācija papīra loksnes deformācija platumā un garumā, kas notiek, papīra loksnei samirkstot un pēc tam izžūstot
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai
apkrītēt par slapju mālzemi - mazliet izžūt
pāržūt pārāk izžūt, sažūt
žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt
plūznēt Pārmērīgi žūpot (krogū)
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
nožuvums paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1)
pasust Pažūt
pasusēt Pažūt (1)
papūsties Pažūt (vējā)
pažūžināt Pažūžot (2)
Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča
Bagnūrs periodiski izžūstošs ezers Ķīnā (_Bag Nuur_), Ordosa tuksnesī
Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu
nitroemaljas Pigmentu un pildvielu suspensijas nitrolakās; lieto dažādu materiālu ātri žūstošiem pārklājumiem
Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā
Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā
Aviāno pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoformido pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodroipo pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordenonsa pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kormonsa pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorīcija pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grado pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Latizāna pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maniago pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montefalkone pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmanova pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Porčija pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pordenone pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sačile pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spilimbergo pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarčento pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarvizio pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolmeco pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trieste pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.)
Udīne pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa
gaisa plaisas plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot
koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
plenkt Pleikot, žūpot
plaņģis Pļēgurs, žūpa
televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem
kanareika Policijas dežūrdienesta automašīna
antisikatīvi poligrāfijā – palīgmateriāli, kas aizkavē iespiedkrāsas žūšanu; antioksidanti
žuveklis Preparāti lineļļas pernicas žūšanas paātrināšanai, pārvēršot lineļļu ātri žūstošā pernicā
dzeršana process --> dzert, žūpot
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.)
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.)
vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
Badigeru purvs Dienvidsudānā (_Badigeru Swamp_), Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
pāržuvums rezultāts --> pāržūt
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
inspisācija Sabiezēšana, sabiezināšana; iztvaicēšana; izžūšana
galdēt Sacietēt, sažūt
apvīst sākt vīst; apkalst, apžūt
aizžūt sākt žūt
aizsausēt sākt žūt; sākt kļūt sausam
Kokarala sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas)
Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst
sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
sažūrēt Sanest, saliet (šķidrumu lielākā daudzumā); sanest, saliet (lielāku daudzumu šķidruma); sažūrāt
sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas)
ieklambarēt Sastiprināt ar skavām (piemēram, salīmētas plāksnes, lai līme iežūst)
širmis Saules aizsargs (automašīnā); abažūrs
šots Sausa ieplaka vai izžūstošs sālsezers Sahāras ziemeļdaļā
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem)
sasikt Sažūt, izžūt
sagruzt Sažūt, kļūt viegli sairstošam
atkalst Sažūt, nokalst
svergties Sažūt, sarauties, savilkties
nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums)
Barkū sezonāli izžūstoša ūdenstece Austrālijā, Kvīnslendas štatā
Bata de Lairi sezonāli izžūstoša ūdenstece Čadā, Šari labā krasta pieteka
Bampūra sezonāli izžūstoša ūdenstece Irānas dienvidu daļā, Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Džāzmūrijānā
Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā
Asaba sezonāli izžūstoša upe Namībijā, lietus perioā Fišas labā krasta pieteka
Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km
ažūrains Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrs 2
smaršūdenis Smaržūdens
smaršūdens Smaržūdens
zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu
apsastāvēties stipri sažūt, ilgi atrodoties uz lauka (par sienu, labību)
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
plencīt Šķiest, nelietderīgi tērēt; žūpot
žūžas Šūpojošas kustības; arī darbība --> žūžot (2)
kolā tā, ka ir izliecies vai ieliecies, nav taisns (par dēļiem, kas žūstot ir ieliekušies vai izliekušies)
žūstīgs Tādi laikapstākļi, kad viss ātri izžūst
plencīgs tāds, kas bieži žūpo; arī izšķērdīgs
daudzdzērējs tāds, kas daudz dzer, žūpa, plītnieks
dzērīgs tāds, kas mēdz žūpot
blendzīgs tāds, kas mīl slaistīties un žūpot
pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
oroči tauta Habarovskas novadā (Krievijā), valoda pieder pie tungusu-mandžūru valodām
ulči tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai)
oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
nedēļnieks Tautskolas skolnieks, kas dežūrē visu nedēļu
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno
apšupnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Apšupe" iedzīvotāji
baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji
ciekšenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ciekšuciems" iedzīvotāji
dzintarzemnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintarzeme" iedzīvotāji
džūkstenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Džūkste" iedzīvotāji
grauzdenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzde" iedzīvotāji
kliģenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģe" iedzīvotāji
Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums
Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums
lancenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" iedzīvotāji
miķenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Mikas" iedzīvotāji
pēternieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Pēteri" iedzīvotāji
pienavnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Pienava" iedzīvotāji
sprigauļnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Sprigauļi" iedzīvotāji
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji
Žukstskaja-Penauskaja Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Čuba upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba
Mareja upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst
Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
Olifantsa upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst
Slampe upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi
kanki uz cepļa (žūšanai) likti veseli ķieģeļi
uztveicēt Uzkarst, izžūt
uztvincināt Uzkarst, izžūt
Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha
Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers
altajiešu valodas valodu saime, kurā ietilpst 3 valodas grupas: tjurku, mongoļu un tungusu-mandžūru valodas
žūrēt Vērtēt, pakļaut žūrijas izvērtējumam
žūrētājs vērtētājs, žūrijas dalībnieks
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot
sikatīvs viela, kas paātrina iespiedkršas žūšanu
saistītājviela viela, ko kopā ar pigmentiem pievieno krāsām un kas pēc izžūšanas veido uz nokrāsotas virsmas plānu dekoratīvu vai korozijizturīgu plēvi
desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu
pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību
Fadejeva sala viena no Anžū salām, atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru
dežūrkuģis viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā
bronzēšana viens no veidiem metāliska efekta iegūšanai - bronzas pulveri uzklāj uz īpašas, ātri žūstošas iespiedkrāsas, kamēr tā vēl nav nožuvusi
Austrumu Ekvatorija vilāja Dienvidsudānas dienvidos (_Eastern Equatorial_), robežojas ar Centrālās Ekvatorijas un Džūnkalī vilāju, kā arī ar Etiopiju, Keniju un Ugandu, administratīvais centrs - Kapoeta
zāģmateriālu izliekums zāģmateriālu formas maiņa žūšanas, mitrināšanas procesos un mehāniskajā apstrādē radušos iekšējo spriegumu dēļ
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā
vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem
Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province
izžaut Žaujot novietot žūšanai
izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku)
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku)
nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot
dabiskā pernica žūstošu augu eļļu maisījums ar sikatīvu
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām)
sakremoties žūstot sačokuroties
džūt žūt
saust žūt
susēt žūt
žūgt žūt
žūkt žūt
žuvēt žūt

žū citās vārdnīcās:

MEV

žū