žūža
žūža vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žūža | žūžas |
| Ģen. | žūžas | žūžu |
| Dat. | žūžam | žūžām |
| Akuz. | žūžu | žūžas |
| Lok. | žūžā | žūžās |
žūžītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žūžītis | žūžīši |
| Ģen. | žūžīša | žūžīšu |
| Dat. | žūžītim | žūžīšiem |
| Akuz. | žūžīti | žūžīšus |
| Lok. | žūžītī | žūžīšos |
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žūža ir pavisam jauna, viņai ir vien gadiņš.
- 13 Žūžu kapsētā ( Dāviņu pagastā) Bauskas katoļu draudze rīko kapu svētkus.
- Aiju žūžu, mazo dēliņ, mazo sīkaliņu!
- Lai tās atbaidītu, reizēm pietiek arī ar dziedāšanu: aiju žūžu, aiju žūžu...
- Kad māsiņa aiziet, es sāku dēlam klusītēm dziedāt Aijā žūžu, Velc, pelīte.