šķiltava
Lietojuma biežums :
šķiltava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šķiltava | šķiltavas |
Ģen. | šķiltavas | šķiltavu |
Dat. | šķiltavai | šķiltavām |
Akuz. | šķiltavu | šķiltavas |
Lok. | šķiltavā | šķiltavās |
1.Šķiltavas.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
šķiltavas1 — Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
Hiperonīmi
pērkoņrīki1 — Šķiltavas, krams, deglis.
uguns1.3 — Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
2.Pļāpa; nenopietna sieviete.
Saistītās nozīmesčabiņa, čaukstene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
valodnese1 — Tenkotāja.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
mēlnesis1 — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
Avoti: EH, ĒiV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par šo darinājumu biežo lietojumu tautas valodā liecina tas, ka “ Desmit sarunās” ir sastopami trīs atvasinājumi ar - tav- – sietavas, šķiltava, vērstava.
- Klasiska vīriešu šķiltava
- Benzīnu šķiltava
- Rokas automātiski atrod smēķi, tikai kaut kā šķiltava nešķiļas...
- Gāzes šķiltava, manuprāt, ir laba ideja dāvanai.