šķilt
šķilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķiļu | šķiļam | šķīlu | šķīlām | šķilšu | šķilsim |
| 2. pers. | šķil | šķiļat | šķīli | šķīlāt | šķilsi | šķilsiet, šķilsit |
| 3. pers. | šķiļ | šķīla | šķils | |||
Pavēles izteiksme: šķil (vsk. 2. pers.), šķiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķiļot (tag.), šķilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķiltu
Vajadzības izteiksme: jāšķiļ
1.Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
1.1.pārnestā nozīmē Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi atstarot (mirdzumu) – par acīm.
Stabili vārdu savienojumiŠķilt valodu.
- Šķilt valodu frazēma — ļoti veikli, arī asprātīgi runāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grabēdams, dzirkstis slapjajās stieplēs šķildams, cauri tumsai tuvojas tramvajs.
- Es protu gaismu tumsā šķilt, Es varu būt pār krācēm tilts.
- Kas var notikt iedarbināšanas brīdī, ja te rūc motors un to šķiļam?
- Šķīlis viņš otru, tas bija samircis un sērs vienkārši nogājis no kociņa.
- Pat saule vairs nešķīla dzirkstis viņa sprogotos matos.