Paplašinātā meklēšana

Meklējam zib.

Atrasts vārdos (158):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (252):

ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
aizzibināties Aizzibināt.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
apzibenēt Apgaismot zibsnījot.
apzibsnīt Apgaismot zibsnījot.
suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs.
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
zibsnot Atkārtoti zibsnīt.
ņirbīt Ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt.
ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km.
atžibēt Atzibēt.
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
meldavs Bula zibens, rūsas zibens.
pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
zibentiņš Dem. --> zibens.
Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
mirgošana displeja ekrānā redzamas rakstzīmes vai attēla uzzibsnīšana un apdzišana.
sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
noblenzēt Gar acīm nozibēt.
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
Sterops Grieķu mitoloģijā - "zibens", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni.
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
sinhrokontakts Ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
iezibēt Iezibēties.
iežibēties Iezibēties.
iezibinēt Iezibēties.
iezibsnīt Iezibsnīties.
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni.
Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
zibsne Īss uzliesmojums, zibsnis (1).
pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibināt Īsu brīdi zibināt (par zibeni).
nozibināt Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibšņot Īsu brīdi zibšņot.
nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
izzibinēt Izzibenēt.
izzibt Izzibēt.
aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
zibeņmetis Kāds, kas met zibeņus.
zibele Kāds, kas zibelē.
ziberis Kāds, kas ziberē (2).
ziberis Kāds, kas ziberē (3).
zibere Kāds, kas ziberē.
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
krusta zibens krustveida zibens.
Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
lodes zibens lodveida zibens.
zibeņlode Lodveida zibens.
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
mērkaķa ātrumā ļoti ātri; zibenīgi.
zibensātrumā Ļoti ātri; zibens ātrumā.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
pazibenēt Mazliet zibsnīt.
bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
sinhronizācijas laiks minimālais ekspozīcijas laiks, kad fotoaparāta kadra logs ir pilnīgi atvērts un zibspuldze vienmērīgi izgaismo visu kadra laukumu.
blizēt Mirdzēt, zibēt.
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
midžināt Mirgot mazām gaismiņām; zibināties gar acīm.
izzibsnīt Mitēties zibsnīt.
Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis.
pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
nokneķēt Nosist, nospert (par zibeni).
nozebīt Nosist; nospert (zibens).
apspert Nospert (par zibeni) (visu objektu kopumu).
magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties).
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību).
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt.
novirmot Nozibēt.
nožibēt Nozibēt.
nozvaigznīt Nozibēt.
nozvigot Nozibēt.
nozvīgot Nozibēt.
nozibinēt Nozibiņot.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
pazibsnīt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta.
keraunomantija Pareģošana pēc zibens vērošanas.
ārējie pārspriegumi pārspriegumi, ko izraisa atmosfēras parādības (zibens).
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
uzzibšņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums.
nolipēt Pazibēt.
pažibēt Pazibēt.
pažibstēt Pazibēt.
pazibt Pazibēt.
pažibt Pazibēt.
pažibināt Pazibināt.
pazibsnīties Pazibsnīt.
pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni.
Bošana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo.
otrādība Pretstats, nepareiziba.
šķilties Rasties (par zibeni).
šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta.
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
ziba Rezultāts --> zibēt (1).
ziba Rezultāts --> zibēt (2).
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (1); arī zibens.
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (1).
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (2).
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (2).
zibšņojums Rezultāts --> zibšņot (1).
zibšņojums Rezultāts --> zibšņot (2).
Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs.
rūse Rūsa 2 - zibens atblāzma mākoņos bez pērkona; bula zibens.
brods Rūsa, bula zibens; brosli.
rūza Rūsa, zibens atspīdums.
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
Zanzibāra Sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi.
Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam.
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
zobaiņi Sārtie zibulīši.
briede Savienojumā "rudzu briede" - bula zibens, pēc kura rudzi nobriest.
ātrums Savienojumā ar "zibens", "bultas", "vēja" u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
zibin Savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
grupālā pārtraukumuguns signāluguns ar divu vai vairāku zibšņu grupu pēc vienādiem starpbrīžiem.
pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem.
skambains Sīkās sloksnītēs, piemēram, zibens saplosīts koks.
sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni.
pērkons Skaņas parādība, ko negaisā izraisa elektriskie lādiņi (zibens).
Peruns Slāvu mitoloģijā pērkona, zibens un kara dievs.
keraunofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona negaisa.
kenaurofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona.
selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas.
travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
žibsnīt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
žibstēt Spulgot, nevienmērīgi zibināt.
zibens telegramma steidzama telegramma; zibenstelegramma.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
formatēt strukturēt datu nesēju (disketi, zibatmiņu u. tml.) un ierakstīt uz tā speciālu vadības informāciju.
zeibele Svītra, švīka; zibsnis.
zeibelis Svītra, švīka; zibsnis.
Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda.
pērkons Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
zibīgs Tāds, kas zib (1).
zibīgs Tāds, kas zib (2).
zibsnīgs Tāds, kas zibsnī (2).
Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija.
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
žibēklis Tas, kas žib, zib.
Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods.
uzzibinēt Uzzibēt.
uzzibsnis Uzzibsnījums.
uzliesmot Uzzibsnīt (par zibeni).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
spardalēt Vairākkārt izraisīt bojājumu, degšanu (priekšmetā) - par zibeni.
spārdīties Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
zibņot Vairākkārt zibsnīt.
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru.
zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zibenība Vispārināta īpašība --> zibenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju.
zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma.
Blitzkrieg zibenskarš.
zibensuztvērējs Zibensnovedēja daļa, kas uztver zibens triecienu.
zibēt Zibeņot (par zibeni).
zibināt Zibeņot (par zibeni).
zibsnīt Zibeņot (par zibeni).
zibšņot Zibeņot (par zibeni).
mest zibeņus zibeņot.
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
pašķilt Zibināt (par zibeni).
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
aizzibināt Zibot, zibsnījot apžilbināt.
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt.
ziboties Zibsnīt, radīt (gaismas zibšņus).
zipene zibspuldze.
aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa zib.