vecs
vecs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vecs | veci |
| Ģen. | veca | vecu |
| Dat. | vecam | veciem |
| Akuz. | vecu | vecus |
| Lok. | vecā | vecos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| veca | vecas |
| vecas | vecu |
| vecai | vecām |
| vecu | vecas |
| vecā | vecās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vecais | vecie |
| Ģen. | vecā | veco |
| Dat. | vecajam | vecajiem |
| Akuz. | veco | vecos |
| Lok. | vecajā | vecajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vecā | vecās |
| vecās | veco |
| vecajai | vecajām |
| veco | vecās |
| vecajā | vecajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
1.1.formā: noteiktā galotne Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
1.2.Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
1.3.Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā sen (par debess ķermeņiem).
Stabili vārdu savienojumiVecs Mēness.
- Vecs Mēness joma: astronomija — Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli
1.4.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir samērā daudz gadu.
2.Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs.
3.Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
3.1.Tāds, kas ilgi, daudzus gadus nodarbojas (ar ko).
3.2.Tāds, kas samērā ilgi dzīvo (kādā vietā).
3.3.Tāds, kas samērā sen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
4.Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
4.1.Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts; sen zināms.
Stabili vārdu savienojumiVeca lieta.
- Veca lieta idioma — tas, kas ir jau sen zināms
4.2.Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
Stabili vārdu savienojumiVecais kontinents. Vecā pasaule.
- Vecais kontinents — Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai)
- Vecā pasaule — Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas)
4.3.Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
4.4.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
5.Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.
5.1.Novalkāts (par apģērbu, apaviem).
5.2.Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
5.3.Tāds, kura lietošanas, derīguma termiņš ir beidzies (piemēram, par dokumentiem).
6.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).
Stabili vārdu savienojumiVecais gads. Vecie (arī agrākie) laiki.
- Vecais gads — pagājušais gads
- Vecie (arī agrākie) laiki — 1. Pagātne2. Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
6.1.Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
7.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
Stabili vārdu savienojumiVecā Derība.
- Vecā Derība — Bībeles pirmā daļa
7.1.Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
Stabili vārdu savienojumiVecā druka. Vecā ortogrāfija.
- Vecā druka sarunvaloda, vārdkoptermins — rakstība, kas tika izmantota Latvijā līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem, iespiedums ar gotiskajiem burtiem
- Vecā ortogrāfija vārdkoptermins; joma: valodniecība — latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai
- Vecā stila kalendārs — gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
8.Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
9.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
10.lietvārda nozīmē; sarunvaloda; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Viens no laulātajiem.
10.1.Laulātā sieva.
10.2.Meitene, draudzene.
11.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis; tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību.
Stabili vārdu savienojumiBraukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm.
- Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm sarunvaloda — turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā
- Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) sarunvaloda — atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu
- Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs frazeoloģisms — izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim
- Kā veca beka nievājoša ekspresīvā nokrāsa, idioma — saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu
- Mētājas (apkārt) kā veca nauda sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds klaiņo
- Noslēgt vecus rēķinus — 1. Norēķināties2. Atriebties
- Pa vecam sarunvaloda, kolokācija — tā, kā ir bijis līdz šim
- Veca dziesma sarunvaloda — saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
- Veca galva — aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja
- Veca māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars
- Veca meita sarunvaloda, kolokācija — vecmeita
- Vecais Ādams idioma — ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati
- Vecais tēvs kolokācija — vectēvs
- Vecais zēns (arī puika) sarunvaloda — lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu
- Vecā gvarde idioma — pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē)
- Vecā māte kolokācija — vecāmāte
- Vecā mīkla — lieto, lai apsaukātos
- Vecs (arī pazīstams) numurs sarunvaloda — saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu
- Vecs buks sarunvaloda, frazēma — daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
- Vecs puisis sarunvaloda, kolokācija — vecpuisis
- Vecum vecs — ļoti vecs
Avoti: KiV, Žrg, JV, LLVV, LDG, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vidusskolas vecākajās klasēs skolēni var apzināti piedalīties mācīšanos atbalstošas vides radīšanā.
- Vienam slimniekam ( 59 gadus vecs) ģimenes onkoanamnēze bija negatīva.
- Saglabāt veco pieeju, jau darbojoties reformām, vairs nav reāli.
- Vecākās paaudzes trimdas autori izmantojuši dzejprozu galvenokārt nacionāli iekrāsotu darbu radīšanai.
- Ļoti iespējams, ka viņu vidū bija arī vecākās paaudzes kursenieki.