turēt | Tēzaurs

turēt

Lietojuma biežums :

turēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	turu	turam	turēju	turējām	turēšu	turēsim
2. pers.	turi	turat	turēji	turējāt	turēsi	turēsiet, turēsit
3. pers.	tur	turēja	turēs

1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).

1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.

1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.

1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).

2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).

Stabili vārdu savienojumiTurēt ausis ciet.

3.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).

3.1.Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).

3.2.Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).

4.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).

Stabili vārdu savienojumiTurēt pie rokas (arī pa rokai).

4.1.Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).

4.2.Glabāt (atmiņā, apziņā).

5.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).

5.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).

5.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.

5.3.Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.

6.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) — par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.

6.1.intransitīvs

7.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.

7.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.

7.2.Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.

7.3.Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).

8.Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).

8.1.intransitīvs

8.2.intransitīvs Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) — parasti par priekšmetiem.

8.3.Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).

9.Uzskatīt, atzīt (par ko).

Saistītās nozīmesdomāt, ieskatīt, uzlūkot.

Tulkojumithink, believe, consider.

9.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).

Stabili vārdu savienojumiTurēt cieņā (arī godā).

10.sarunvaloda Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.

Stabili vārdu savienojumiTurēt dusmas (uz kādu). Turēt naidu.

10.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).

11.novecojis Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).

12.novecojis Runāt (parasti samērā plašu tekstu).

Saistītās nozīmesminēt, teikt, paust, nosaukt.

Stabili vārdu savienojumiTurēt runu. Turēt sprediķi.

12.1.Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).

Stabili vārdu savienojumiAugstu turēt (kā) karogu. Nervi netur (arī uzdod). Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.).

Augstu turēt (kā) karogu idioma — svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu; svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
Nervi netur (arī uzdod) sarunvaloda, frazēma — saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) idioma — atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Smejas, vēderu (rokām) turēdams frazēma — saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra sarunvaloda — neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu frazēma — ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) sarunvaloda, idioma — gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (doto, arī savu) vārdu idioma — darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (ko) (savās) rokās idioma — savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
Turēt abām rokām idioma — ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
Turēt acis pirkstos idioma — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Turēt acis un ausis vaļā idioma — censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
Turēt acis vaļā kolokācija — uzmanīgi vērot; uzmanīties.
Turēt acīs (arī zem acīm) idioma — uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
Turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām idioma — turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
Turēt dūšu sarunvaloda, idioma — būt drošam, pašpaļāvīgam.
Turēt gaitu novecojis, frazēma — iet.
Turēt grožos idioma — turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
Turēt grožus (savās) rokās idioma — 1. Būt par vadītāju.2. Būt par noteicēju.
Turēt gūstā pārnestā nozīmē, kolokācija — ietekmēt, valdzināt.
Turēt īkšķi sarunvaloda, idioma — intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt kanti sarunvaloda, idioma — aizstāvēt; atbalstīt (kādu).
Turēt kārtībā kolokācija — 1. Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.2. Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.3. Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
Turēt kopā kolokācija — būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
Turēt labu prātu (uz kādu) idioma — būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt līdzi kolokācija — veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
Turēt ļaunu prātu (uz kādu) idioma — būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
Turēt maku vaļā idioma — bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Turēt mēli aiz zobiem; valdīt mēli aiz zobiem sarunvaloda, idioma — klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
Turēt naudu pirkstos idioma — stingri ierobežot naudas izdevumus; skopi tērēt naudu.
Turēt pie (dotā) vārda idioma — sekot, lai kāds izpilda solījumu.
Turēt pie sevis frazēma — nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
Turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko) novecojis — rūpēties (par kādu, par ko).
Turēt savu galvu novecojis, idioma — būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos); turēt sevi rāmjos — izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
Turēt sirdī idioma — saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi (pret kādu).
Turēt solījumu (arī zvērestu) frazēma — izpildīt solījumu (zvērestu).
Turēt suņa kārtā sarunvaloda, idioma — slikti izturēties (pret kādu).
Turēt uz grauda sarunvaloda, idioma — tēmēt šaujamieroci (uz kādu).
Turēt ūdeni mutē idioma — klusēt; būt nerunīgam.
Turēt vakti apvidvārds, idioma — apsargāt.
Turēt vērā kolokācija — ievērot.
Turēt virs (arī uz) ūdens idioma — 1. Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.2. Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
Turēt vīru zem tupeles sarunvaloda, idioma — būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
Turēt zem sava goda sarunvaloda, frazēma — uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) — nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
Turēt žaunas sarunvaloda, idioma — klusēt; nerunāt.
Turi muti! arī Muti ciet! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.

Avoti: LLVV, Žrg, Lfv

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	turu	turam	turēju	turējām	turēšu	turēsim
2. pers.	turi	turat	turēji	turējāt	turēsi	turēsiet, turēsit
3. pers.	tur		turēja		turēs