turēties
turēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | turos | turamies | turējos | turējāmies | turēšos | turēsimies |
| 2. pers. | turies | turaties | turējies | turējāties | turēsies | turēsieties, turēsities |
| 3. pers. | turas | turējās | turēsies | |||
Pavēles izteiksme: turies (vsk. 2. pers.), turieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: turoties (tag.), turēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: turētos
Vajadzības izteiksme: jāturas
1.Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
1.1.Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
1.2.Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
1.3.Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
2.Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
2.1.Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
2.2.Par smaržu, garšu.
2.3.Saglabāties, palikt (kur iekšā) – piemēram, par vielām, siltumu.
2.4.Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
3.parasti formā: trešā persona Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
3.1.sintaktiskā funkcija: saitiņa Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
3.2.Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
Stabili vārdu savienojumiTurēties cenā.
- Turēties cenā idioma — būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā
3.3.Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
3.4.Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
4.Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
5.Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
5.1.Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
5.2.Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
6.Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
6.1.Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
6.2.Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
7.Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
7.1.Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) pie veselības.
- Turēties (arī būt) pie veselības — būt veselam, arī saglabāt veselību
- Turēties miesās sarunvaloda, frazēma — nenovājēt, būt labā barojumā
- Turēties pie dzīvības frazēma — būt dzīvam
7.2.Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
8.Būt, pastāvēt kādu laiku.
8.1.Eksistēt, balstoties (uz ko).
9.Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiTurēties solī. Turēties uz papēžiem.
- Turēties solī frazēma — virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam
- Turēties uz papēžiem idioma — cieši sekot kādam
Stabili vārdu savienojumiDzīvība turas kaulos; dvēsele turas kaulos. Nauda neturas (kabatā). Nauda turas (kabatā).
- Dzīvība turas kaulos; dvēsele turas kaulos sarunvaloda, frazeoloģisms — ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku)
- Nauda neturas (kabatā) sarunvaloda, frazēma — saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu
- Nauda turas (kabatā) sarunvaloda, frazēma — saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda
- Tikko turēties uz kājām (arī kājās); krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost); krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost) — 1. Nespēt nostāvēt kājās2. Būt ļoti nogurušam
- Turēties (arī būt) līmenī kolokācija — atbilst kādām normām, prasībām
- Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda sarunvaloda — būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
- Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds frazēma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
- Turēties kā vīram frazēma — būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- Turēties kopā kolokācija — 1. Nesairt, nesadalīties2. Censties būt blakus3. Sadarboties, atbalstīt citam citu
- Turēties līdzi kolokācija — 1. Iet līdzi, sekot2. Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem
- Turēties pie burta sarunvaloda, idioma — rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā
- Turēties pie lietas sarunvaloda, frazēma — nenovirzīties no jautājuma temata
- Turēties prātā (arī galvā) frazēma — palikt atmiņā
- Turēties pretī (arī pretim) frazēma — 1. Iebilst2. Pretoties (kam)
- Turēties strīpā (arī līnijā) sarunvaloda, idioma — strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- Turēties virs (arī uz) ūdens frazēma — 1. Negrimt ūdenī2. Pastāvēt; arī neiet bojā
- Zobs uz zoba neturas; zobs uz zoba nestāv sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, arī aiz uztraukuma, bailēm
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai jaunais speciālists būs spējīgs turēties līdzi laikam un izmaiņām organizācijā?
- Katrs slēdziens tika izdarīts pēc iespējas turoties pie pietiekamā pamata principa.
- Zvanu skandāli ne visiem politikāņiem iemācījuši turēties tālāk no šīs ierīces.
- Pēc saņemtās informācijas, narkotiku apkarošanas policija sāka izsekot aizdomās turētos.
- Tas ir mīts, ka čūskas turas pa gabalu no cilvēkiem.