turēties
Lietojuma biežums :
turēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
1.1.Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
1.2.Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
2.Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
2.1.Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
Saistītās nozīmes
2.2.Par smaržu, garšu.
2.3.Saglabāties, palikt (kur iekšā) — piemēram, par vielām, siltumu.
2.4.Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
3.parasti formā: trešā persona Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
Saistītās nozīmespieturēties.
3.1.sintaktiskā funkcija: saitiņa Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
3.2.Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
Stabili vārdu savienojumiTurēties cenā.
3.3.Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
3.4.Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
4.Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
5.Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
5.1.Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
5.2.Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
6.Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
6.1.Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
6.2.Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
7.Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
7.1.Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) pie veselības.
7.2.Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
8.Būt, pastāvēt kādu laiku.
8.1.Eksistēt, balstoties (uz ko).
9.Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiTurēties solī. Turēties uz papēžiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos. Nauda neturas (kabatā). Nauda turas (kabatā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri