Paplašinātā meklēšana
Meklējam tiesību.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (61):
- bērnu tiesību aizsardzība
- blanketa tiesību norma
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi
- Hilhena zemes tiesību projekts
- imperatīvā tiesību norma
- individuāls tiesību strīds
- informācija par tiesību pārvaldījumu
- kriminālprocesuālo tiesību norma
- norādes tiesību norma
- pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes)
- privāto tiesību duālisms
- procesuālo tiesību pēctecība
- psiholoģiskā tiesību teorija
- publisko tiesību subjekts
- romiešu tiesību recepcija
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls
- starptautisko tiesību norma
- starptautisko tiesību pamatprincipi
- tiesību aizsardzības iestādes
- tiesību analoģija
- tiesību avots
- Tiesību bils
- tiesību dogma
- tiesību efektivitāte
- tiesību enciklopēdija
- tiesību funkcijas
- tiesību ierobežošana
- tiesību institūts
- tiesību īpašības
- tiesību izmantošanas aizliegums
- tiesību jaunrade
- tiesību nevienlīdzība
- tiesību nihilisms
- tiesību normas
- tiesību normas izmantošana
- tiesību normu ievērošana
- tiesību normu internalizācija
- tiesību normu interpretācija
- tiesību normu piemērošana
- tiesību normu piemērošanas akts
- tiesību normu piemērošanas pamatstadijas
- tiesību normu realizācija
- tiesību normu socializācija
- tiesību nozare
- tiesību pārkāpējs
- tiesību pārkāpšana
- tiesību pārstāvniecība
- tiesību pēctecība
- tiesību principi
- tiesību psiholoģija
- tiesību sistēma
- tiesību socioloģija
- tiesību strīds
- tiesību subjektīvisms
- tiesību subjekts
- tiesību teorija
- tiesību vēsture
- tiesību zinātne
- vēsturiskā tiesību skola
- vispārīgā tiesību teorija
Atrasts skaidrojumos (572):
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- c Autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright").
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- 10. decembris Cilvēktiesību diena.
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- civilistika Civiltiesību zinātne.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām.
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs.
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- lēņa spēja feodēlo tiesību noteikumi spējai dot vai ņemt lēni.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- privātpersona Fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
- biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
- barbaru tiesības ģermāņu paražu tiesību kodifikācijas, kas radušās 5.-9. gs. barbaru valstīs, barbaru likumi.
- patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
- transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- ieroču aizliegums ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā.
- CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums.
- bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums.
- vindikācija Īpašuma tiesību aizstāvēšanas veids civiltiesībās.
- aktīvi Īpašuma tiesību kopums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- juridiskā konstrukcija īpatnēja un noturīga tiesību, pienākumu un atbildības izveide, to tipveida shēmas un modeļi, kuros iekļauta "juridiskā matērija".
- fakihs Islāma tiesību zinātājs, skolotājs.
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību.
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos.
- taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības.
- ārvalsts Jebkura cita valsts vai zeme ar tās atsevišķo teritoriju, iedzīvotājiem, jurisdikciju un nacionālo tiesību sistēmu.
- tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
- nomānēt Jokojoties teikt nepatiesību.
- halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus.
- halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
- prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi.
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- valsts vara juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa - juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas.
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- desuetudo Kādas ieraduma tiesību normas aizstāšana ar citu, ieraduma tiesību kārtībā.
- inkorporācija Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
- indigenāts Kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana.
- žauka Kāds, kas runā aplamības, nepatiesību.
- lēgitimācija Kādu tiesību dokumenta likumības atzīšana; apliecība.
- kara kontrabanda kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml).
- akcionārais komandīts komandītsabiedrības un akciju sabiedrības savienojums, kas pastāv romāņu-ģermāņu tiesību valstīs, tās pamatā ir komandītsbiedrība, bet - komandītu ieguldījumi ir akcijās.
- iekšzemes uzņēmumi komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
- tiesiskās attiecības saturs konkrētu tiesisko attiecību dalībnieku subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko paredz tiesību norma
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters.
- prasījuma cesija kreditora prasījuma tiesību nodošana citai personai.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
- starptautisko tiesību norma Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.
- LAA Latvijas autortiesību aģentūra.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- LCESC Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs.
- publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- egalitārā laulība laulība, kurā starp laulību partneriem eksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība.
- patriarhālā laulība laulība, kurā starp partneriem neeksistē ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- devestitūra Lēņa tiesību atņemšana.
- suzerenitate Lēņa tiesību institūts, kura saturs raksturo, kura saturs raksturo augstākā lēņa kunga (sizerēna) tiesisko stāvokli.
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
- apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
- pacta servanda sunt līgumi jāpilda (starptautisko tiesību princips).
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos.
- pirkums un pārdevums līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- darba kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sakopotas darba tiesību normas.
- kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- nodarījums Likumu, tiesību pārkāpums, noziedzīga rīcība.
- kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- divējādā patiesība mācība par filozofijas un teoloģijas patiesību savstarpējo neatkarību un to pretrunas iespēju; radās v-laikos.
- reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu.
- dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu.
- medību iecirknis medību platības, ko izmanto viens medību tiesību lietotājs.
- zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko).
- pluksterēt Muldēt, maldināt, runāt nepatiesību.
- ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija.
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt.
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- pārmēļš runāt nepatiesību citiem stāstīt.
- muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas.
- lakīt Nepatiesību runāt.
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- juridiskais spēks normatīvā tiesību akta obligātums, tā prioritāte pār citiem aktiem vai pakļautība tiem.
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki.
- Jūras kodekss normu un likumu krājums, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- vecāku varas atņemšana nozīmē to tiesību atņemšanu, kas izriet no radniecības ar bērnu un pieder vecākiem līdz laikam, kad bērni iegūst pilnīgu rīcībspēju, kā arī dažu likumā paredzēto personisko un mantisko tiesību atņemšanu, to skaitā uzturlīdzekļu saņemšanu no pilngadīgiem bērniem.
- tiesību normu ievērošana nozīmē to, ka tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas tiesību normu prasībām un pamatojas uz tām; pienākumus uzliekošo un aizliedzošo tiesību normu realizācijas forma.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
- amorfikācija Oficiāls paziņojums par kādu tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
- amortifikācija Oficiāls paziņojums par tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
- internacionālisms orientācija uz sadarbību, līdztiesību, savstarpēju palīdzību starp tautām un nācijām.
- šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei.
- responsa Padomi tiesību jautājumos.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
- atkāpe Paņēmiens, ar kuru tiek veidots, paredzēts izņēmums no tās darbības, ko paredz tiesību norma.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
- tiesību nevienlīdzība parādība, kuru raksturo dažādu tiesību brīvību un pienākumu diskriminējošs, uz privilēģijām balstīs sadalījums un nodrošinājums.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina.
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- 23. aprīlis Pasaules grāmatu un autortiesību diena.
- sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
- PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
- in vino veritas patiesība ir vīnā (piedzēries cilvēks izpļāpā patiesību).
- alētioloģija Patiesība; mācība par patiesību un pareizību.
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- parlamentāris Persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar pretinieku - otru karojošo pusi; pēc starptautisko tiesību normām parlamentāris ir neaizskarama persona.
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
- izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
- argumentum ad veritatem pierādījums, kas balstīts uz patiesību, objektīvs pierādījums.
- balss Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās; skaitīšanas vienība vēlēšanās.
- autorizācija Pilnvarošana, tiesību došana.
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- evikcija Pirktas lietas atņemšana ar tiesas spriedumu, kas atzinusi trešai personai tiesību uz minēto lietu; ar šādu atņemšanu saistītā pārdevēja atbildība pret pircēju.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- žvankšēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- žvankšķēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- vārkšķēt Pļāpāt; nepatiesību runāt.
- žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības.
- konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā.
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
- relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu.
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- atīmija Politisko un civilo tiesību atņemšanas procedūra Senajā Grieķijā.
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā.
- antinomija Pretruna tiesību normās.
- uzurpācija Prettiesiska (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- labākās intereses princips, ko lieto psihiskās veselības jomā, pārstāvot cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, lai novērstu viņa tiesību deprivāciju.
- municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām.
- procesuālists Procesuālo tiesību speciālists.
- procesuālo tiesību pēctecība procesuālo tiesību un pienākumu pāreja no lietas dalībnieka, kas izstājies no procesa (nāve, juridiskas personas izbeigšanās, prasījuma cesija, parāda pārveide), uz viņa tiesību pārņēmēju.
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
- publisko tiesību subjekts publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- RBTAC Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
- pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime.
- institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- constitutio Romiešu tiesību avota uzrādījums (constitutio generalis).
- mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju.
- ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki).
- fontes Romiešu tiesību literatūra, zināšanu par romiešu likumiem avoti.
- institutio Romiešu tiesību pamatprincipu teorētiskās apmācības kurss.
- laist Runāt (parasti nepatiesību); melst.
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību.
- laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
- runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
- gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
- ļipovaķ Runāt nepatiesību.
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas.
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē.
- Bērnu fonds sabiedriska organizācija bērnu tiesību aizsardzībai.
- tiesiskās regulēšanas priekšmets sabiedriskās attiecības, ko regulē tiesību normas.
- tiesiskās attiecības sabiedriskās attiecības, kuras regulē tiesību normas un kuru dalībniekiem pieder subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko nodrošina valsts.
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
- sakritums Saistību tiesību izbeigšanās, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā.
- juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu; tiesisks.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
- kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
- ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu.
- saliešu tiesības saliešu franku tautas tiesības (uzrakstītas Klodvika laikā ap 500 g.), galvenais senģermāņu tiesību avots.
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
- dakult Sastāstīt kādam ko, parasti nepatiesību, lai sakūdītu, sanaidotu.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- transmisija Savienojumos "mantošanas transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- franšīze Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.
- frenčaizings Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.
- atsavināšana Savu tiesību atdošana citai personai; civiltiesībās mantas nodošana citas personas rokās.
- izmantošana Savu zināšanu, tiesību vai spēju realizēšana.
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
- sufražiste Sieviete, kas cīnās par vēlēšanu tiesību iegūšanu.
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām.
- kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- kolektīvā atbildība sociālajā darbā ar to saprot profesionālo atbildību par sociālā darba mērķu un principu ievērošanu (piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, sociālā netaisnīguma novēršanu).
- politiskā nāve sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
- Starptautiskā darba organizācija specializēta ANO organizācija, kuras uzdevums ir izstrādāt starptautiskās darba tiesību normas.
- kodifikācija Spēkā esošo kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizēšana.
- romāņu ģermāņu tiesības starpnacionālā vai t. s. pasaules tiesību sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesību materiālo normu pamata; mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas tiesības.
- Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
- ILA Starptautiskā tiesību asociācija (angļu "International Law Association").
- paralēlā jurisdikcija starptautisko krimināltiesību institūts, saskaņā ar kuru nacionālām un starptautiskām tiesām ir kriminālvajāšanas tiesības, ko tās var piemērotattiecībā pret personām, kuras ir pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret starptautiskām humanitārām tiesībām.
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums.
- IDI Starptautisko tiesību institūts.
- implementācija Starptautisko tiesību izpilde no valsts puses.
- estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ.
- starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam.
- starptautiskās jūras tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) attiecības pasaules jūru un okeānu izmantošanā starptautisko tiesību atļautajās robežās un noteiktajā kārtībā.
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos.
- starptautiskie delikti starptautisko tiesību normu pārkāpumi.
- starptautisks delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā.
- starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās.
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- atliet Stāstīt nepatiesību.
- cita statistika statistika, kuru apkopo privātpersona (fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība) vai valsts institūcija un kura nav iekļauta valsts statistiskās informācijas programmā.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts institūcija u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti); pārstāvniecība (1).
- civilstāvoklis Stāvoklis, kurā atrodas pilsonis laulības, ģimenes un aizbildniecības tiesību ziņā.
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi.
- tiesību normas izmantošana subjektīvo tiesību īstenošana, tas ir tiesību normu atļauto darbību veikšana.
- tiesību jaunrade šaurā nozīmē - pats tiesību normu veidošanas process; plašā nozīmē - process, kas iesākās ar tiesību normas ieceri, sagatavošanu un beidzās ar normas realizāciju.
- procesuālās garantijas šaurākā nozīmē - tiesiskie līdzekļi procesa dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- tiesību normu realizācija tāda tiesību subjektu uzvedība, kur atbilst tiesību normu priekšrakstiem un izriet no tiem (tiesiska uzvedība), tā ir cilvēku darbība, īstenojot savas subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus.
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
- timokrātija Tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- asociētais loceklis tāds, kam ir mazāk pilnvaru un tiesību nekā īstenajam loceklim.
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību.
- beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
- nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; aplams, maldīgs.
- aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- nepilntiesīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību ierobežojums.
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem); taisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- publiskās un privātās tiesības tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķas persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības.
- nepatiesība Tas, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību.
- labticīgs valdītājs tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam.
- ļaunticīgs ieguvējs tas, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu iegūt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam.
- juridiskais pozitīvisms teorētiska koncepcija, kura atzīst tikai pozitīvās tiesības, oficiālās, kas izpaužas tiesību normu veidā, bet viss pārējais, ko sauc par tiesībām nav nekas cits kā esošo tiesību morālais novērtējums.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- posesija Termins, kas apzīmē tiesību saņemt dividendes spēkā stāšanos.
- dogmats Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus; dogma (1).
- dogma Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
- retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža.
- pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.).
- neatļauta darbība tiesību aizskārums, kas izpaužas ar līgumu uzņemto saistību nepildīšanā, ārpuslīgumiskā citas personas aizskārumā (deliktā), personiskā un mantas aizskārumā.
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukkšana uz pēcdzemdību periodu (Latvijā parasti 56 kalendārās dienas).
- grūtniecības atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu laiku pirms dzemdību termiņa (Latvijā parasti 56 vai 70 kalendārās dienas).
- grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu periodu pirms un pēc dzemdībām (Latvijā parasti 112 kalendārās dienas).
- personu apliecinošu dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase).
- apsūdzības raksts tiesību akts, kurā prokuratūras pārstāvis pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas noformulē motivētu slēdzienu izskatāmā lietā.
- iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
- tiesību enciklopēdija tiesību apskats, kura uzdevums ir propedeitisks - ievadīt tiesību vispārējo jēdzienu izpratnē.
- reabilitācija tiesību atdošana saskaņā ar tiesas lēmumu vai administratīvā kārtā.
- tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības.
- vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
- konstitucionālās tiesības tiesību grupas nozare daudzu valstu publisko tiesību sistēmās; regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, kā arī valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- norādes norma tiesību norma, kas nesatur noteiktu uzvedības noteikumu, bet norāda uz citu normu dotajā vai citā normatīvajā aktā, kas ir jāpilda.
- blanketa tiesību norma tiesību norma, kas piešķir valsts institūcijām, amatpersonām tiesības patstāvīgi noteikt uzvedības noteikumus, aizliegumus u. tml.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- tiesību normu piemērošanas pamatstadijas tiesību normas piemērošanas procesa loģiski pēctecīgs posms, kuru veido normas piemērotajā savstarpēji cieši saistītu specifisku darbību komplekss (juridiski nozīmīgu faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana, tiesību normas iztulkošana, tiesību normas piemērošanas akta izdošana).
- tiesību normu internalizācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā atsevišķi indivīdi, uzzinot par normas priekšrakstiem, par tiesībām vai iepējām, ko norma rada vai pienākumiem, ko uzliek, kā arī par sekām, kādas var rasties normas neievērošanas gadījumā, izveido sevī vairāk vai mazāk apzinātu attieksmi (pozitīvu, negatīvu, neitrālu) pret šo normu un tās realizāciju.
- tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi.
- paražu tiesības tiesību normas, ko pielieto tiesas izspriešanā kā saistošas, lai gan tās nav rakstiski nostiprinātas.
- tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu.
- nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā.
- tiesību nozare tiesību normu kopums, kas izveido patstāvīgu tiesību sistēmas daļu un regulē ar specifisku metodi kvalitatīvi vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu.
- bērna tiesības tiesību normu kopums, kas nodrošina iespējas bērna sociālajai attīstībai.
- bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus.
- cilvēka tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības.
- patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu.
- izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības.
- budžeta tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka valsts budžeta sistēmu un struktūru, valsts varas un pārvaldes institūciju darbību budžeta procesā.
- tirdzniecības tiesības tiesību normu kopums, kas piemērojams tirdzniecības lietās.
- starptautiskās privāttiesības tiesību normu kopums, kas reglamentē starptautiska rakstura civiltiesiskas attiecības.
- jūras tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības jūras kuģniecībā.
- tiesību institūts tiesību normu kopums, kas regulē kādu sabiedrisko attiecību vienveidīgu grupu.
- finanšu tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas valsts finansiālās darbības rezultātā.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- pretmonopolu likumdošana tiesību normu un institūtu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt patērētāju intereses pret ražotāju monopolu un ierobežot vai aizliegt apvienības, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana.
- interpretācijas gramatiskā metode tiesību normu un to sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu, terminu, pieturzīmju, skaitļu u. c.) satura vai nozīmes noskaidrošana ar valodniecības - gramatikas, semantikas u. c. līdzekļiem.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- administratīvās tiesības tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- civilprocesuālās tiesības tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesu izpildītāju un procesa pušu darbību.
- darba tiesības tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba tiesiskās attiecības un ar tām saistītas citas sabiedriskās attiecības.
- tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- tiesību institūts tiesību nozaru un tiesību sistēmas komponents.
- tiesību pēctecība tiesību pāreja uz mantiniekiem un citiem pēcniekiem; uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam.
- izglītības programmas licencēšana tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu.
- normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām.
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
- juridiskais pienākums tiesību subjekta nepieciešamais uzvedības veids; tas nav pati darbība, bet gan darbības nepieciešamība.
- augstāka iestāde tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
- persona tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- ģimenes uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu uzņēmējdarbību.
- individuālais uzņēmums tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai lai veiktu uzņēmējdarbību.
- juridiskā mantošana tiesību un pienākumu vai atsevišķu tiesību pāriešana no vienas personas (tiesību subjekta) - citai; tā var notikt uz likuma, līguma u. c. juridiskā pamata.
- tiesību analoģija tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- juridiskā zinātne tiesību zinātne.
- krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē.
- valststiesības Tiesību zinātņu pamatnozare, kas izveido principiālo pamatojumu citām tiesību zinātņu nozarēm.
- tiesiskās attiecības subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks (puse), kam piemīt divas juridiskas īpašības: tiesībspēja un rīcībspēja, izšķir divu veidu tiesību subjektus - fiziskas un juridiskas personas.
- ģenerālpilnvara Tirdzniecības pilnvaras paveids, kas dod tiesību pārvaldīt visu tirdzniecības uzņēmumu, pārdot un iepirkt preces.
- jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt.
- šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt.
- justictiesības Vācijā krimināltiesību, kriminālprocesa un civilprocesa kopnosaukums.
- referendars Vācijā tiesību zinātņu studijas nobeigusi un valsts pārbaudījumu izturējusi persona, kas iestājas valsts dienestā.
- Karolīna Vācijas krimināltiesību un kriminālprocesa kodekss, kas pieņemts karaļa Kārļa V valdīšanas laikā 1532. g. un bija spēkā līdz 1870. g.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- leges Vācu tiesību vēsturē franku laiku tautas tiesību kodeksi.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.
- VCB Valsts cilvēktiesību birojs.
- patvērums valsts garantēta aizsardzība bēgļiem pret viņu izcelsmes zemes likumu darbību un nodrošinabēgļu neizraidīšanu un viņu tiesību ievērošanu.
- konstitucionālisms valsts iekārta, kurā varas institūciju un indivīdu tiesību un pienākumu pamatā ir satversme.
- adaptācija Valsts iekšējo spēkā esošo tiesību normu pielāgošana jaunām starptautiskām saistībām neizmainot valsts likumdošanu.
- normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus).
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem.
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- mājokļu politika valsts pasākumu kopums tiesību aktu, finansiālo iniciatīvu un programmu īstenošanā, kas tieši vai netieši ietekmē mājokļa piedāvājumu, pieejamību, standartus un pilsētplānošanu.
- juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- bērnu tiesību aizsardzība valsts sociālās aizsardzības sastāvdaļa, kuras mērķis ir organizēt un kontrolēt bērnu tiesību īstenošanu visā valsts teritorijā.
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
- partikulārisms Valsts un tiesību sadrumstalotība, piem., feodālismā.
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām.
- starptautiskā atzīšana valstu un valdību starptautisko organizāciju starptautiski tiesiska atzīšana, starptautisko tiesību subjektu diplomātiskais akts, ar kuru jau esošie starptautisko tiesību subjekti, vispirms valstis, paziņo par attiecību nodibināšanu ar jauno starptautiskajā dzīvē ienākušo valsti vai arī ar jaunu kādas valsts valdību, kas nākusi pie varas nekonstitucionālā, apvērsuma rezultātā.
- horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām).
- ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties.
- orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
- vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū.
- tiesību vēsture vēstures atzars, kas pēta un ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju vēsturisko attīstības gaitu.
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās.
- izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām.
- romiešu tiesību recepcija viduslaikos - romiešu tiesību pārņemšana Rietumeiropas valstīs.
- kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
- dekretālijas viduslaiku likumu u. c. tiesību aktu krājumi.
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum.
- koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem.
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē.
- hanafīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji.
- hanbalīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- prokulieši Vienas no divām Romas tiesību skolām audzēkņi un absolventi.
- starptautiskie līgumi vienošanās starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem par dažādām kopīgām šo valstu starptautiskajām attiecībām nosakot šo līgumu dalībvalstis un to pienākumus.
- atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu.
- ģimenes kodekss vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām.
- direktīva Viens no Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu veidiem, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz norādītajiem mērķiem.
- savstarpības princips viens no galvenajiem starptautisko tiesību principiem, kas izpaužas savstarpēji vienāda tiesiskā režīma garantēšanā noteiktā jomā valstīm - tiesisko attiecību dalībniecēm.
- digesti Viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem.
- civilatbildība Viens no juridiskās atbildības veidiem; juridiskās sekas tam, ka persona nepildīja vai nepienācīgi pildīja civiltiesību normās paredzētos pienākumus, kas saistīti ar citas personas subjektīvo civiltiesību pārkāpšanu.
- vēlēšanu likums viens no pašiem svarīgākajiem, pēc konstitūcijas, vēlēšanu tiesību avotiem vēlēšanu tiesību avotu sistēmā, regulē vēlēšanu sistēmu plašākā, izvērtākā mērogā un nozīmē.
- stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
- starptautiskās paražas viens no starptautisko tiesību juridisko avotu veidiem - starptautisko tiesību norma, kura radusies ilgstošas starptautisko tiesību subjektu prakses rezultātā un kuru tie atzinuši par juridiski saistošu.
- neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados.
- neiejaukšanās princips viens no svarīgākajiem mūsdienu starptautisko tiesību un politikas principiem, saskaņā ar kuru netiek pieļauta tieša vai netieša valstu vai sabiedrisko organizāciju iejaukšanās citu valstu vai tautu iekšējās lietās.
- rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
- valsts iestāde visaptverošā nozīmē - uz normatīvo aktu pamata radīts publisko tiesību subjekts valsts pārvaldes, noteiktu publisku funkciju veikšanai.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- tiesību normas vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
- VAAP Vissavienības autortiesību aģentūra (krievu "Vsesojuznoe agenstvo avtorskih prav").
- absentisms Zemes īpašnieka pastāvīga prombūtne no sava zemes īpašuma (īpašnieks zemi iznomā un uz īpašumtiesību pamata saņem ienākumus).
- zemes reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma; agrārreforma; agrārā reforma.
- zemes (arī agrārā) reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma; agrārreforma.
- agrārreforma Zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- tiesību socioloģija zinātne par tiesību nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanās sabiedrībā.
- tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tiesību.