strēķis
strēķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | strēķis | strēķi |
Ģen. | strēķa | strēķu |
Dat. | strēķim | strēķiem |
Akuz. | strēķi | strēķus |
Lok. | strēķī | strēķos |
1.Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
1.1.Virkne, rinda.
1.2.Salmu vai niedru jumta daļa, ko jumj vienā paņēmienā.
4.joma: jūrniecība Plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
Stabili vārdu savienojumiDivburtu strēķis.
- Divburtu strēķis vārdkoptermins — virziens, kas dala kompasa rozes ceturkšņus uz pusēm
Avoti: EH, LLVV, KV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties Prūšu ielas strēķis, kas ejams līdz tam, kuplinājies ar dažu labu jauniņu savrupmāju.
- Īpašas komandas līķus ragavās aizvilka atpakaļ uz brūzi, izģērba kailus un sakrāva garos strēķos kā malku.
- Sakrauj ratos, atvelk uz nometni, saliek strēķī aiz ambulances.
- Melnie zvejnieki krauj lielās zivis strēķos kā malkas šķilas.
- Nu jau kāds strēķis ir pagājis.