Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
cirst
cirst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.cērtucērtamcirtucirtāmcirtīšucirtīsim
2. pers.cērtcērtatcirticirtātcirtīsicirtīsiet, cirtīsit
3. pers.cērtcirtacirtīs
Pavēles izteiksme: cērt (vsk. 2. pers.), cērtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cērtot (tag.), cirtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cirstu
Vajadzības izteiksme: jācērt
1.transitīvs Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
snāt6 apvidvārds — Cirst.
1.1.intransitīvs
1.2.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
1.3.Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
1.4.Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
Stabili vārdu savienojumiCērtams gabals.
  • Cērtams gabals kolokācija — meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst
1.5.intransitīvs
1.6.intransitīvs Veikt meža darbus.
1.7.Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt.
1.8.intransitīvs Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
1.9.Pļaut.
1.10.intransitīvs
1.11.intransitīvs Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
Stabili vārdu savienojumiCirst āderi.
  • Cirst āderi novecojis, idioma — tautas medicīnā - laist asinis
2.transitīvs Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
2.1.Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
3.transitīvs Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
Stabili vārdu savienojumiCirst bullīti.
4.intransitīvs Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
4.1.transitīvs Strauji triekt, durt (kur ko asu).
Stabili vārdu savienojumiCirst zobus.
4.2.transitīvs Durt (ko) – par ko asu.
4.3.Knābt.
5.intransitīvs Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
Saistītās nozīmesplāt, šautīt, dābt, miltīt, bicināt, bozēt.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
liet4 apvidvārds — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
mēgt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
sveķēt1 — Sist.
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
Stabili vārdu savienojumiCirst pliķi.
5.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Par rungu, pātagu u. tml.
6.transitīvs Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
6.1.intransitīvs Cīnīties.
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
7.1.Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
7.2.transitīvs Kustībā triekt, sviest (ko) – par vēju, sniegu.
7.3.transitīvs Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
8.transitīvs Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
8.1.Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
9.transitīvs; parasti kopā ar: "ciet" Strauji, ar sparu vērt.
9.1.lieto: pareti Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
10.transitīvs Parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
10.1.intransitīvs
10.2.intransitīvs Dzēlīgi, skarbi runāt.
Stabili vārdu savienojumiCirst pretī.
11.apvidvārds, transitīvs Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
12.novecojis, transitīvs Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
13.žargonisms Braukt.
14.žargonisms Strādāt ātri un mērķtiecīgi.
Stabili vārdu savienojumiCirst iekšā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)cirst pliķi (arī pļauku). (Ie)sist (arī (ie)cirst, (ie)griezt, ieraut u. tml.) robu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Glēvju kaujas daļā papildus cērtamajam asmenim parādījās vēl viena duramā smaile.
  • Itālijā šo eksemplāru izveidojums nemainījās – to pielietojumā dominēja cērtamā funkcija.
  • Glēvju cērtamās daļas kļuva šaurākas, savukārt pīķu smailes – garākas.
  • 5.2. kailcirtē vai rekonstruktīvajā cirtē kokus cērt, ievērojot šādus papildnosacījumus:
  • Izrāvis asmeni no pirmā pazodes, cirtu to blakus esošajam krūškurvī.
Vairāk piemēru ...