cirst
cirst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | cērtu | cērtam | cirtu | cirtām | cirtīšu | cirtīsim |
| 2. pers. | cērt | cērtat | cirti | cirtāt | cirtīsi | cirtīsiet, cirtīsit |
| 3. pers. | cērt | cirta | cirtīs | |||
Pavēles izteiksme: cērt (vsk. 2. pers.), cērtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: cērtot (tag.), cirtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: cirstu
Vajadzības izteiksme: jācērt
1.transitīvs Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
1.1.intransitīvs
1.2.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
1.3.Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
1.4.Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
Stabili vārdu savienojumiCērtams gabals.
- Cērtams gabals kolokācija — meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst
1.5.intransitīvs
1.6.intransitīvs Veikt meža darbus.
1.7.Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu); skaldīt.
1.8.intransitīvs Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
1.9.Pļaut.
1.10.intransitīvs
1.11.intransitīvs Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
Stabili vārdu savienojumiCirst āderi.
- Cirst āderi novecojis, idioma — tautas medicīnā - laist asinis
2.transitīvs Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
2.1.Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
3.transitīvs Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
Stabili vārdu savienojumiCirst bullīti.
- Cirst bullīti apvidvārds — gatavot vienkoča laivu
4.intransitīvs Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
4.1.transitīvs Strauji triekt, durt (kur ko asu).
Stabili vārdu savienojumiCirst zobus.
- Cirst zobus — strauji kost (kur)
4.2.transitīvs Durt (ko) – par ko asu.
4.3.Knābt.
5.intransitīvs Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
Stabili vārdu savienojumiCirst pļauku; cirst pliķi; iecirst pļauku.
- Cirst pļauku; cirst pliķi; iecirst pļauku; iecirst pliķi kolokācija — strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
5.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Par rungu, pātagu u. tml.
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
7.1.Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
7.2.transitīvs Kustībā triekt, sviest (ko) – par vēju, sniegu.
7.3.transitīvs Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
8.transitīvs Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
8.1.Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
9.transitīvs; parasti kopā ar: "ciet" Strauji, ar sparu vērt.
9.1.lieto: pareti Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
10.transitīvs Parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
10.1.intransitīvs
10.2.intransitīvs Dzēlīgi, skarbi runāt.
11.apvidvārds, transitīvs Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
12.novecojis, transitīvs Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
14.sarunvaloda Strādāt ātri un mērķtiecīgi.
Stabili vārdu savienojumiCirst iekšā.
- Cirst iekšā idioma — ēst
Stabili vārdu savienojumi(Ie)sist (arī (ie)cirst, (ie)griezt, ieraut u. tml.) robu. Cirst cauri. Cirst pretī; dot pretī.
- (Ie)sist (arī (ie)cirst, (ie)griezt, ieraut u. tml.) robu sarunvaloda — radīt izdevumus; radīt zaudējumus
- Cirst cauri sarunvaloda, idioma — 1. Drāzties, ātri skriet2. Strādāt ātri un mērķtiecīgi
- Cirst pretī; dot pretī; spert pretī apvidvārds, frazēma — runāt pretī
- Griezt kažoku uz otru pusi; apsviest kažoku uz otru pusi; cirst kažoku uz otru pusi; apmest kažoku uz otru pusi; griezt kažokam otru pusi idioma — krasi mainīt savus uzskatus, nostāju
- Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces — kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
- Krusta paksis; cirstais paksis — paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali
- Lauzt ceļu; izlauzt ceļu; cirst ceļu; izcirst ceļu frazeoloģisms — 1. frazēma Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)2. idioma Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.)
- Sist pāri; cirst pāri sarunvaloda, frazeoloģisms — pārspēt kādu, būt pārākam
- Sist pušu; ņemt pušu; cirst pušu sarunvaloda, idioma — pārspēt kādu, būt pārākam
- Šaut pār strīpu; šaut pār svītru; šaut pāri svītrai; šaut pāri strīpai; cirst pār strīpu; cirst pār svītru; cirst pāri strīpai; cirst pāri svītrai; pāršaut pār strīpu; pāršaut pāri pār strīpu; pāršaut pār svītru; pāršaut pāri pār svītru; pāršaut pāri strīpai; pāršaut pāri svītrai sarunvaloda, idioma — rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Glēvju kaujas daļā papildus cērtamajam asmenim parādījās vēl viena duramā smaile.
- Itālijā šo eksemplāru izveidojums nemainījās – to pielietojumā dominēja cērtamā funkcija.
- Glēvju cērtamās daļas kļuva šaurākas, savukārt pīķu smailes – garākas.
- 5.2. kailcirtē vai rekonstruktīvajā cirtē kokus cērt, ievērojot šādus papildnosacījumus:
- Izrāvis asmeni no pirmā pazodes, cirtu to blakus esošajam krūškurvī.