Paplašinātā meklēšana
Meklējam atstaro.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (244):
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- krāsa Ar redzi uztverama virsmas īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs.
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- atspieģelēt Atspulgot, atstarot.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
- elektrogravējamais automāts automātiska iekārta elektrogravēšanai, kuras darbības pamatā ir ilustrācijas oriģināla rindizvērse un no tā atstarotās gaismas pārveidošana elektriskos signālos, kas vada gravēšanas iekārtas griezni.
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums; atblāzma.
- radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums.
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- E E slānis - stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus.
- atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
- atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā.
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu.
- radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
- gaismas refleksija gaismas atstarošana.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā.
- spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļatstarotājs.
- spoguļatstarotājs Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļreflektors.
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- skeners iekārta lidaparātā, kas uztver elektromagnētisko starojumu, kuru atstaro vai emitē Zemes virsa.
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
- gaismas avots ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- atstarotā signāla korektors ierīce, kas novērš videosignāla rindu fāzes vai amplitūdas kropļojumus, kurus izraisa atstarotie signāli.
- lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
- ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
- iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
- anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā.
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām.
- atstarojošais miglājs jebkurš miglājs, kas atstaro tuvumā esošo zvaigžņu gaismu (tāpēc tā spektrs ir līdzīgs šo zvaigžņu spektriem).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
- frontprojekcija Kombinētās kinouzņemšanas paņēmiens, kurā izmanto reālu priekšplāna obj. perspektīvo savietošanu ar fona att., kuru ar projektoru veido uz atstarojoša ekrāna.
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu.
- saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
- lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
- sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem.
- akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas.
- radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
- atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas.
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā.
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
- atstarotājprizma Optiskā prizma, kuras viena vai vairākas skaldnes atstaro optisko starojumu (gaismu), neradot tā dispersiju.
- spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī.
- kristālspektri Optiskie absorbcijas, atstarošanās, izkliedes, luminiscences spektri, ko iegūst ar kristālu spektroskopijas metodēm.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
- caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm.
- pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
- spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
- galvenais fokuss punkts, kurā saiet sfēriskajā spogulī atstarots vai lēcā lauzts paralēlu staru kūlis.
- radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi.
- radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
- radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs.
- radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā.
- radiolokācijas atstarotājs radiosignālu atstarošanas ierīce uz navigācijas zīmēm, kuģiem un jahtām, lai tos varētu redzēt uz radiolokatora ekrāna.
- radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs.
- multispektrālā klasificēšana rastra analīzes - attēlu digitālās apstrādes metode, ar kuru objektus iedala klasēs pēc atstarotā spektra sastāva.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1); tikt atstarotam.
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
- plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- terminators Saskaņojošs elements kabeļa segmenta galā signāla atstarošanas novēršanai lokālajā tīklā.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- lāzerskeneris Skeneris, kas ģenerē lāzera starojumu un reģistrējot atstarotos signālus veido reālu objektu telpisku modeli.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
- starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
- margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- kaustika Tāda gaismas kūļa robežvirsma, kas radies, punktveida avotu gaismas stariem lēcā lūstot vai no spoguļa atstarojoties.
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- spulgs Tāds, kas atstaro skaidru, dzidru gaismu.
- katadioptrisks Tāds, kas atstaro un lauž gaismas starus.
- zvīļains Tāds, kas atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīd dažādās krāsās.
- spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
- spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
- hiperehogēns tāds, kas izteikti atstaro (ultrasonogrāfijā).
- antireflekss Tāds, kas samazina atstarojumu.
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- žvīguļots Tāds, kas spīd, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu dažādās krāsās.
- hipoehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā dod samazinātu atbalsi (vāji atstaro ultraskaņu).
- anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā.
- lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
- spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
- atstarotājs Tas, kas atstaro (1).
- spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties; reflektors 1.
- reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
- projekcijas televīzija televīzijas veids, kurā aplūkojamo attēlu, optiski projicējot, demonstrē uz atstarojoša vai caurspīdīga ekrāna.
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- triecienviļņa defrakcija triecienviļņa nestacionāra mijiedarbība ar ķermeņa atstaroto vilni un turbulento applūsmu.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā.
- ehogenitāte ultraskaņas atstarošanas spēja ultrasonogrāfijā.
- sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā.
- novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties.
- vilnas spīdums vilnas spēja atstarot gaismu.
- albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
- radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
- lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa atstaro.