Paplašinātā meklēšana
Meklējam ziest.
Atrasts vārdos (30):
- ziest:2
- ziest:1
- apziest:1
- atziest:1
- ieziest:1
- izziest:2
- izziest:1
- noziest:1
- paziest:1
- paziest:2
- saziest:2
- saziest:1
- uzziest:1
- uzziest:2
- ziesties:1
- aizziest:1
- pārziest:1
- pieziest:1
- apziesties:1
- ieziesties:1
- noziesties:1
- saziesties:1
- Dziestnieki:1
- izaziesties:1
- nedziestošs:1
- apsaziesties:1
- iesaziesties:1
- nosaziesties:1
- sasaziesties:1
- pjeziestēzija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (294):
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- aizsmērēt Aizziest, aiztriept.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aiztept Aizziest, sasmērēt.
- aizstrīķēt Aizziest.
- aiztraipīt Aizziest.
- aiztreipt Aizziest.
- aizzaidīt Aizziest.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- estinguendo Apklustot, izdziestot.
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- pārtept apsmērēt, apziest.
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
- noklēmēt Apziest ar līmi.
- nokleķēt Apziest ar māliem.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- sazviest Apziest, aizziest.
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- noķērināt Apziest, aptašķīt.
- nozviest Apziest, aptriept.
- nozaidīt Apziest, satriept, aizziest.
- dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt.
- apsmērēt Apziest.
- apzviest Apziest.
- nosmeitēt Apziest.
- pasvaidīt Apziest.
- apsvaidīties Apziesties, ieziesties.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- krējummaize Ar krējumu apziesta maize.
- krejummaize Ar krējumu apziests maizes rieciens.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
- izmedot Ar medu apziest.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- medājs Ar medu apziests.
- medojs Ar medu apziests.
- nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
- sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- aizvitēt Balsinot aizziest.
- ķencēt Biezi triept, ziest.
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
- apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
- apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
- apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- ziežams Divd. --> ziest.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- stinguendo Dziestoši, izgaistot.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- perdendo Idziestot, izgaistot.
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
- ietriebt Ietriept, ieziest.
- novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus).
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus).
- iepernicot Ieziest ar pernicu.
- iesviķot Ieziest ar sveķiem.
- pataukot Ieziest ar taukiem.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām.
- trānot Ieziest ar trānu.
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- ievaskot Ieziest ar vasku.
- smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju.
- satept Ieziest, apziest, aptašķīt.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
- ieglaudīt Ieziest, ietaukot.
- iesmērēt Ieziest.
- ietepēt Ieziest.
- ietept Ieziest.
- ietraipīt Ieziest.
- ievieķēt Ieziest.
- iezieķēt Ieziest.
- iezviest Ieziest.
- iesaziesties Ieziesties.
- iesmērēties Ieziesties.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
- perdendosi Izdziestot, izgaistot (skaņai).
- diluendo Izdziestot, izgaistot, līdzīgi "morendo".
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
- izzvaidīt Izsmērēt, ieziest.
- iztept Iztriept, apziest.
- izzeļģēt Izziest, izsmērēt.
- izžiekāt Izziest, iztriept.
- izsmērēt Izziest.
- iztraišķēt Izziest.
- izzviest Izziest.
- purle kāds, kam noziesta mute.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- sveķot Klāt, ziest ar sveķiem.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- apzešķēt Kļūt netīram; apziesties.
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize.
- sasmērēt Krietni apziest, saziest, ieziest.
- sasvaidīties Krietni ieziesties.
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
- apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
- traikšīt Nosmērēties, noziesties.
- traikšīties Nosmērēties, noziesties.
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu).
- noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
- noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- traipa Notraipīta, noziesta vieta.
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
- noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
- noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni.
- nosmērēt Noziest (1), notriept (2).
- nosmērēt Noziest (2), notriept (1).
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- gumēt Noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu.
- nopernicot Noziest ar pernicu.
- nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus).
- notaukot Noziest ar taukvielām.
- nopačkāt Noziest, notriept.
- nozieķēt Noziest.
- nozvieķēt Noziest.
- nosmērēties Noziesties (1), notriepties (2).
- nosmērēties Noziesties (2), notriepties (1).
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- noķempēties Noziesties, apsmulēties.
- iztepties Noziesties, nosmulēties.
- nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem).
- nozviesties Noziesties.
- noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
- noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
- slentando Palēninot un izdziestot.
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
- nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- pāršmickāt Pārziest, pārtriept.
- pārsmērēt Pārziest.
- pārzvaidīt Pārziest.
- pārzviest Pārziest.
- satreipt Pavirši apziest, nokrāsot.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- pašmaravāt Paziest.
- pasmērēt Paziest.
- pazviest Paziest.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pieleķēt Pieziest matus (ar ko).
- piezviest Pieziest, piesvīnēt.
- pietraipīt Pieziest, pietriept.
- pietreipt Pieziest, pietriept.
- piesmērēties Pieziesties, pietriepties.
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- apziesties Refl. --> apziest; arī notriepties.
- ierīvēties Refl. --> ierīvēt (1); ieziesties.
- ieziesties Refl. --> ieziest.
- noziesties Refl. --> noziest (2); tikt noziestam.
- gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
- izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- sarīvēties Rīvējot, masējot saziesties.
- kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
- aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
- nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
- nošļokāt Satriept, aizziest, savandīt.
- sazvaidīt Satriept, aizziest.
- saeļļot Saziest (ko) ar eļļu.
- sapomadēt Saziest (ko) ar pomādi.
- saziepēt Saziest (ko) ar ziepēm, ziepju putām.
- saveķēt Saziest (ko) biezā kārtā.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- sasmērēties Saziesties.
- mikrolīti Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestot.
- piezeļķēt Slaukot nosmērēt, pieziest slaukāmo materiālu.
- zeļģēt Smērēt, aizziest, izšķiest.
- zleķēt Smērēt, apziest.
- piedzievāt smērēt, pieziest.
- ķemzēt Smērēt, ziest.
- šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- aizšķiest Šķiežot, sviežot (pašķidru masu), aiztriept, aizziest (ko).
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- slapjš Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
- mitrs Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
- pusdzisā Tāds, kas dziest, ir daļēji atdzisis.
- ziepjains Tāds, kas ir noziests ar ziepēm, to putām.
- taukainis Tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem.
- krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
- mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
- vaskains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku.
- kaļķains Tāds, kas ir noziests, notriepts ar kaļķiem.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
- fluidāls Tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
- počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest.
- šmullēties Traipīties, ziesties.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- ietriept Triepjot ieziest.
- ķepēt Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
- porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu).
- tempt Triept, ziest.
- tept Triept, ziest.
- porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar mitrumu.
- uguns iziet uguns izdziest.
- leukoplasts Uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem.
- saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz.
- veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta).
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- uzķepēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzsvaidīt Uzziest, uzsmērēt.
- uzveķēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzviķēt Uzziest, uzsmērēt.
- uzzieķēt Uzziest, uztriept (ko, parasti biezā kārtā).
- uztraipīt Uzziest, uztriept.
- uzsmērēt Uzziest.
- uztept Uzziest.
- uzzviest Uzziest.
- uzsmērēties Uzziesties, uztriepties.
- uztepties Uzziesties.
- uztraipīties Uzziesties.
- uzpeižāt Uzzīmēt, uzziest, uztriept.
- aizzvaidīt Vairākkārt aizlipināt; aizziest.
- sapičakāt Vairākkārt aizziest.
- sapičakot Vairākkārt aizziest.
- kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- mofetas Vulkānisko gāzu, sevišķi ogļskābās gāzes izplūdumi dziestošas vulkāniskas darbības pēdējās fāzēs.
- beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem).
- smeitēt ziest, smērēt.
- smoķēt ziest, triept.
- svaidīt ziest.
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
ziest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV