Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārst.
Atrasts vārdos (105):
- vārst:1
- vārsta:1
- vārste:1
- vārste:2
- vārsti:1
- vārsts:1
- vārstīt:1
- atvārst:1
- novārst:1
- svārsts:2
- svārsts:1
- vārstala:1
- vārstali:1
- vārstals:1
- vārstaļa:1
- vārstava:1
- vārstele:1
- vārstive:1
- vārstule:1
- vārstuļi:1
- vārstuve:1
- aizvārst:1
- svārstīt:1
- tvārstīt:1
- vārstalas:1
- vārstaļas:1
- vārstekļi:1
- vārstelēt:1
- vārstelis:1
- vārstīkla:1
- vārstīkļi:1
- vārstonis:1
- vārstulis:1
- vārstuļot:1
- apvārstīt:1
- ievārstīt:1
- izvārstīt:1
- novārstīt:1
- pavārstīt:1
- savārstīt:1
- svārstava:1
- svārstene:1
- svārstība:1
- svārstīgs:1
- uzvārstīt:1
- vārstekles:1
- vārsteklis:1
- vārstījums:1
- vārstīklis:1
- vārstīties:1
- aizvārstīt:1
- iesvārstīt:1
- izsvārstīt:1
- pārvārstīt:1
- pasvārstīt:1
- pievārstīt:1
- pretvārsts:1
- sasvārstīt:1
- slēgvārsts:1
- svārstelēt:1
- svārstiens:1
- svārstīkla:1
- svārstulis:1
- uzsvārstīt:1
- vārstspiede:1
- divvārstuļu:1
- hidrovārsts:1
- pārsvārstīt:1
- svārsteklis:1
- svārstīgums:1
- svārstītava:1
- svārstīties:1
- svārstsvira:1
- svārstveida:1
- svārstzāģis:1
- Vienvārstes:1
- aizvarvārsts:1
- droseļvārsts:1
- novārstīties:1
- pavārstīties:1
- savārstījums:1
- svārsteklene:1
- svārstīšanās:1
- aizvārstījums:1
- dubultsvārsts:1
- iesvārstīties:1
- izsvārstīties:1
- pasvārstīties:1
- pašsvārstības:1
- sasvārstīties:1
- sekundsvārsts:1
- slēdzējvārsts:1
- svārstībspēja:1
- svārstreklāma:1
- svārstveidīgs:1
- uzsvārstīties:1
- vienvārstieši:1
- zekundsvārsts:1
- autosvārstības:1
- pārsvārstīties:1
- svārstbraucēji:1
- svārstmigrants:1
- garensvārstības:1
- šķērssvārstības:1
- gadījumsvārstības:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (756):
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
- vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- skaņas augstuma kropļojumi atskaņojošās iekārtas darbības ātruma svārstību izraisītas izmaiņas skaņas tonalitātē.
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
- dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
- svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
- vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti.
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
- bioloģiskie ritmi cikliskas bioloģisku procesu intensitātes un rakstura svārstības.
- dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
- nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu).
- detekcija Detektēšana, zemfrekvences svārstību izdalīšana no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- bikuspidāls Divviru, piem., sirds vārstulis.
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
- vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
- Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
- zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
- ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
- elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
- kodolu magnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kurās ir paramagnētiski atomu kodoli.
- ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
- dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
- vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai.
- jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
- amplifikācija Elektronikā svārstību pastiprinājums.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
- magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
- limnimetrija Ezeru ūdens līmeņa un tā svārstību mērīšana, limnoloģijas nozare.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- svārstību centrs fizikālā svārsta punkts, ko iegūst, atliekot tā reducēto garumu no iekāres punkta uz smaguma centra pusi; asi, kas iet caur šo punktu, sauc par svārstību asi.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
- ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības.
- ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē.
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
- sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs.
- čoks Gaisa vārsts karburatorā; šī vārsta vadības poga.
- šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
- gaismas modulēšana gaismas svārstību amplitūdas, fāzes, frekvences vai polarizācijas pārveidošana.
- poikilotīmija garastāvokļa svārstības
- longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
- gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem.
- vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums.
- kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
- kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
- harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu.
- svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
- nesējfrekvence harmonisku svārstību frekvence, kuru modulē ar informācijas signāliem, lai tos pārraidītu.
- leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvenes reizinājums ar 2π.
- sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
- Hz Hercs (periodisko svārstību frekvences mērvienība).
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
- vārsts hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai; vārstulis.
- hidrovārsts Hidroiekārtas vārsts.
- hidrodrosele hidrosistēmas vārsts darba šķidruma plūsmas ierobežošanai.
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- lampu pastiprinātājs iekārta, kurā ar elektronu lampu palīdzību pastiprina elektromagnētiskās svārstības un signālus dažādās elektriskās iekārtās.
- lampu ģenerators iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
- radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
- statogrāfs Ierīce līdzsvara svārstību atzīmēšanai.
- sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- kaleidofons ierīce skaņu svārstību noteikšanai.
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
- pjezoelektriskais pārveidotājs ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
- frekvences daudzkāršotājs ierīce, kas sinusoidālu svārstību pārveido citā sinusoidālā svārstībā ar veselu skaitu reižu augstāku frekvenci.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
- deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- valvulotoms Instruments vārstuļa pārdalīšanai.
- zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
- koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- izšvunkāt Izšūpot, izsvārstīt.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
- radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem.
- frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz).
- pašfrekvence Jebkuras sistēmas svārstību frekvence, ar kuru realizējas sistēmas brīvas svārstības bez ārējās iedarbības.
- poikiljonija jonu koncentrācijas svārstības asinīs
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
- svārgaža Kāds, kas svārstās.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- elektrovagogramma Klejotājnerva elektrisko svārstību grafisks attēlojums.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
- šlengerēšana Kuģa svārstīšanās sāniskā virzienā.
- žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
- švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
- ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā.
- ļemens Kustīgs, svārstīgs.
- švikāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švinkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- švunkāt Kustināt (no vienas puses uz otru); šūpot, svārstīt.
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt (2).
- žvanckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvonckāt Kustināt, šūpot, svārstīt.
- žvīgāt Kustināt, virzīt (uz vienu un otru pusi); svārstīt, šūpot.
- atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
- plazmons kvazidaļiņa, kas apraksta elektronu svārstības ap joniem plazmā.
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- aperiodisks kontūrs ķēde ar aperiodiskām svārstībām.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
- nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- oscilācija Ledāja malas robežas svārstība.
- amerikanka Libertija sistēmas vārstspiedes apzīmējums grāmatrūpniecībā.
- flaters Lidaparāta daļu pašierosmes svārstības.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot.
- tiflodiklidīts Līkumainās un aklās zarnas vārstuļa iekaisums.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes.
- izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums.
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- agoģika Mācība par nelielām tempa un metra svārstībām izpildījuma laikā.
- radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
- makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
- Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
- kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners.
- gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu.
- svārstību teorija matemātikas nozare, kurā pēta lineārus un nelineārus svārstību procesus, aprakstot tos ar diferenciālvienādojumiem.
- apstrāde ar ultraskaņu materiāla daļiņu atdalīšana ar speciāla instrumenta ultraskaņas svārstību enerģiju.
- korozijizturība Materiāla spēja nesabrukt agresīvo faktoru (gaisa piesārņojuma, temperatūras svārstību, mitruma, bioloģisko faktoru) iedarbībā.
- koniskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara saitē, kura svārstoties apraksta konisku virsmu.
- termiskā izturība materiālu (izstrādājumu) spēja izturēt straujas temperatūras svārstības, saglabāt struktūru un mehāniskās īpašības paaugstinātā temperatūrā.
- ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
- klīdinātājs Mazās krāsu berzējas velmes virs iekrāsojamām velmēm ātrspiedēs un vārstspiedēs.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- Panaeolus fimicola mēslu svārstene.
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- elektriskais vibrators metāliska vada nogrieznis, elektrību vadoša vai dielektriska materiāla stienis elektromagnētisko svārstību ierosināšanai.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- metināšana ar ultraskaņu metināšana, izmantojot ultraskaņas svārstību radīto siltumu.
- sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai.
- stabilogrāfija Metode, ko izmanto bioloģiskos pētījumos, - stāvoša cilvēka ķermeņa svārstību reģistrācija, izmantojot oscilogrāfu.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse").
- mitrālā komisurotomija mitrālā vārstuļa sašaurinātas atveres paplašināšana operācijas ceļā.
- demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija.
- dekodieris Modulēto svārstību pārveidotājs stereouztvērējā.
- apakšvārstu motors motors, kam gāzu sadales vārpsta un vārsti novietoti motora blokkarterī blakus cilindram.
- galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
- rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
- elektroniskā mūzika mūzika, ko atskaņo instrumenti, kuros skaņu rada elektrisko svārstību ģeneratori.
- aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
- plēvskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada membrānas svārstības.
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
- neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams.
- žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
- pumpurains Nekārtīgi savārstīts.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
- gāzu kavitācija nelineāras gāzes pūslīšu svārstības šķidrumā.
- dizarteriotonija Nenormāls (paaugstināts, pazemināts, nenormāli svārstīgs) arteriālais spiediens.
- dandiski Nenoteikti, svārstīgi.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
- inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- gaunerīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- šaustrīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- volubile Nepastāvīgi; mainīgi, svārstīgi.
- mitrālā nepietiekamība nepietiekama sirds kreisā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās sirds kreisā kambara dilatācijas vai anatomiska vārstuļa defekta dēļ.
- trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja.
- pulmonālā nepietiekamība nepilnīga plaušu stumbra vārstuļa slēgšanās.
- katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- pašierosmes svārstības nerimstošas svārstības, kas nelineārā disipatīvā sistēmā notiek bez periodiskas ārējas iedarbības.
- heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
- abrakadabra Nesaprotams, neloģisks vārdu savārstījums.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
- hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām.
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- oscil- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
- oscilo- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- Lisažū figūras noslēgtas trajektorijas, pa kurām pārvietojas punkts, kas vienlaikus piedalās divās savstarpēji perpendikulārās harmoniskās svārstībās; šo figūru veids ir atkarīgs no atsevišķo svārstību, periodu, amplitūdu un fāžu attiecības, ko izmanto svārstību analīzei.
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
- aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija.
- Doplera efekts novērotājam pienākošo svārstību frekvences maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja kustība vienam attiecībā pret otru.
- aeroakustika Nozare, kurā pēta gaisa elastīgās svārstības un viļņus un to mijiedarbību ar citiem objektiem.
- pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem.
- polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu.
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
- eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības.
- eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
- pašvikāt Pakustināt, pasvārstīt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
- gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam.
- šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu.
- koridors pārmaiņu, svārstību robežas.
- žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs.
- termohiperestēzija Pastiprināta jutība pret temperatūras svārstībām.
- pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
- pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt.
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- brīvās svārstības pašsvārstības.
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(2).
- paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem).
- pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
- zvalstīšanās Peldlīdzekļa sāniskās (rotācijas) svārstības ap garenasi; to rezultātā mainās sānsvere.
- horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa.
- horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa.
- vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem.
- cilāšanās Peldlīdzekļa vertikālās svārstības, kuru rezultātā mainās iegrime.
- cikloidālais pendelis pendelis (svārsts), kas šūpodamies kustas pa cikloīdu.
- frekvence periodiska (cikliska, svārstību) procesa perioda (T) inversais lielums: n=1/T.
- nerimstošās svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu; šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- par- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
- pāra- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
- reducētais svārsta garums pielīdzinot matemātiskā un fizikālā s–a cikliskās frekvences, iegūst fizikālā svārsta reducēto garumu: l=J~0~/m·r~0~ (J~0~– inerces moments; m, r~0~ – masa un masas centra attālums no iekāres punkta).
- pievārkstīt Pievārstīt.
- makšerēt Pinot auklu vīzes, vārstīt (auklas).
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- kardiālā valvuloplastika plastiska operācija mitrālās stenozes ārstēšanai; mākslīga vārstuļa veidošana.
- valvuloplastika Plastiska vārstuļu operācija.
- sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni.
- pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
- eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās.
- ostija Posmkāju sirds vārstulis.
- pretsitiena ventilis pretspiediena vārsts, kas šķidrumu vai gaisu cauri laiž tikai vienā virzienā.
- vienvirziena vārsts pretvārsts.
- labilitāte Psihiatrijā ātras emociju stipruma un noskaņu svārstības bez atbilstoša ārēja cēloņa.
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- staigulis Pulksteņa svārsteklis.
- enkurs Pulksteņa svārstību mehānisma daļa, kas to saista ar dzinēja sprūdu.
- vēceklis Pulksteņa svārsts.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- clavis Pūšamo instrumentu vārstulis.
- frekvences sintezators radioelektroniska ierīce lielas precizitātes stabilu harmonisku svārstību iegūšanai, kuru frekvence maināma ar diskrētu soli.
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
- impulsdzinējs Reaktīvais dzinējs, kam nav ne kompresora ne turbīnas, bet priekšpusē ierīkoti vārsti gaisa uzņemšanai ritmisku grūdienu veidā.
- spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1); tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2); tikt vārstītam.
- impulsu ģenerators relaksācijas svārstību ģenerators – radioelektroniska iekārta, kas ģenerē noteiktas formas un noteiktu parametru elektriskus impulsus (relaksācijas svārstības); darbības pamatā parasti ir kondensatoru uzlādes un izlādes procesi, kurus vada nelineāras elektroierīces.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- balanss Ritenītis - pulksteņa gaitas regulētājs, kas aizstāj svārstu.
- šūpošanās Ritmiska kustēšanās (svārstīšanās).
- šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
- diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
- radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas.
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus.
- akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
- zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
- analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa.
- sažvanckāt Sasvārstīt, sašūpot.
- sasvaroties sasvārstīties.
- sašvunkāt Sašūpot; sasvārstīt.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba).
- varažāt Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
- varažot Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
- važarēt Savārstīt, sadiegt.
- važerēt Savārstīt, sadiegt.
- važerēt Savārstīt, sadiegt.
- daudzkāršotājs Savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci.
- žmaku Savienojumā "žmiku, žmaku" apraksta straujas (kā) svārstības.
- žmiku Savienojumā "žmiku, žmaku" raksturo svārstīgu kustību.
- žvangu Savienojumā "žvingu žvangu" raksturo svārstību veida kustību.
- plindu Savienojumā ar "plandu" raksturo plīvojošas vai atkārtotas svārstību kustības.
- vinkaļu Savienojumā ar "vankaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
- vankaļu Savienojumā ar "vinkaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē.
- zekundsvārsts Sekundsvārsts.
- magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante).
- baroreceptori Sensoriska nerva gali sirds un asinsvadu sistēmā, kas uztver asinsspiediena svārstības un uz tām atbild ar refleksiem.
- sfigmooscilometrs Sfigmomanometra veids, kurā sistolisko un diastolisko spiedienu rāda adatas svārstības.
- pendele Sienas pulksteņa svārsteklis.
- šlaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
- šļaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
- šļaks Sienas pulksteņa svārsteklis.
- spektrs signālu veidojošo dažādu frekvenču sinusoidālu svārstību amplitūdu (amplitūdu spektrs) vai fāžu (fāžu spektrs) atkarība no šo svārstību frekvences.
- elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
- atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci.
- sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas.
- klapans Sirds vārstulis.
- kurlausis Sirds vārstulis.
- kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi.
- miegauši Sirds vārstuļi.
- kardiovalvulīts Sirds vārstuļu iekaisums.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
- platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības.
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- svārstību sistēma sistēma, kuras parametri svārstās laikā ap kādu vidējo vērtību.
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
- vienkāršā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanās rezultātā bērnu paaudze atjaunojas vecāku paaudzes apjomā (atražošanās neto koeficients ir 1 vai svārstās ap to).
- šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā.
- troksnis skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības; šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē
- vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
- akustiskā analīze skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību frekvences un intensitātes.
- impedance Skaņas spiediena un plūsmas attiecība harmonisku svārstību gadījumā.
- akustiskā impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība, ja svārstības ir harmoniskas.
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
- ultraskaņa Skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver.
- modulācija skaņu ierakstošās gaismas plūsmas stipruma maiņa atbilstoši skaņu svārstību taktij.
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- eiritermisks Spējīgs panest ievērojamas temperatūras svārstības, piem., daži mikroorganismi.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- pretspiediena vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas rada šķidruma vai gāzes līnijā pretspiedienu; lieto, piem., lai neļautu hidrocilindra virzulim pārvietoties smaguma spēka iedarbībā u. c. nolūkiem.
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts").
- secības vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, ko izmanto hidroiekārtās vai pneimoiekārtās dzinēju darbināšanai noteiktā secībā.
- spiediena ierobežošanas vārsts spiediena vārsts, kas notur konstantu spiedienu, izlaizdams no sistēmas daļu šķidruma vai gāzes; veic dažādas funkcijas; izmanto, piem., par drošības, pārplūdes, pretspiediena, secības u. c. vārstu.
- redukcijas vārsts spiediena vārsts, kas, samazinot pieplūdes spiedienu, cenšas ieturēt sistēmā konstantu spiedienu; lieto, piemēram, pneimoiekārtās, gāzes sistēmās u. c.
- drošības vārsts spiedienjutīgs hidraulisku un pneimatisku sistēmu elements, kas nodrošina šīs sistēmas pret pārslodzēm; sasniedzot iestatīto spiediena vērtību, vārsts atveras un izlaiž daļu šķidruma vai gāzes apkārtējā vidē vai speciālā tvertnē.
- heterotonija Spraiguma, tonusa (arī asinsspiediena) svārstības.
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
- svārstību moda (forma) stāvokļa konfigurācija svārstību kustībai (ar vienu svārstību frekvenci), ja novirzes no līdzsvara stāvokļa ir maksimālas.
- kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
- šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei.
- garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
- steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš.
- balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis.
- stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties.
- troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
- klistrons Superaugsto frekvenču elektronlampa, ko lieto svārstību radīšanai, pastiprināšanai un frekvences palielināšanai.
- pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
- panaeolina Svārsteklenes.
- siena svārsteklene svārstekleņu ģints sēņu suga ("Panaeolina foenisecii", syn. "Panaeolus foenisecii").
- panaeolus Svārstenes.
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
- mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola").
- tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus").
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- OSC Svārstība, oscilācija.
- svārstiens Svārstība.
- akustiskās svārstības svārstības, kas atomu un molekulu termiskajā kustībā realizējas kristālrežģī.
- sinusoidālas svārstības svārstības, kas laikā mainās pēc sinusa likuma.
- pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai.
- relaksācijas svārstības svārstības, kas rodas nelineārās sistēmās, kurās eksistē lieli disipatīvie spēki (piemēram, berzes spēki mehāniskajās sistēmās, elektriskā pretestība - elektriskajās sistēmās).
- brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti.
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- rimstošas svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās.
- sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm.
- modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
- harmonisko svārstību fāze svārstību aprakstošo sinusa vai kosinusa funkciju arguments (leņķis).
- tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz.
- kimogrammu metode svārstību grafiska attēlošana (kimogrammā), reģistrējot izplūstošās gaisa plūsmas spiedienu, tādēļ dažreiz to sauc arī par pneimatisko metodi.
- rezonanses kontūrs svārstību kontūrs
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas.
- subharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu lielāks par ierosinošā spēka periodu
- superharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu mazāks par ierosinošā spēka periodu
- parametrisks pastiprinātājs svārstību pastiprinātājs, kura darbība balstās uz kondensatora kapacitātes vai spoles induktivitātes maiņu sinhroni ar pastiprināmo svārstību.
- parametriskā rezonanse svārstību process kāda sistēmā; rodas sakarā ar kāda parametra periodisku maiņu.
- sākumfāze Svārstību process sākummomentā.
- pulsācija svārstību process, kurā summējas divas harmoniskas kustības ar tuvām frekvencēm.
- fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
- autonoma svārstību sistēma svārstību sistēma, kurā nav ārējās ierosmes.
- lineāra svārstību sistēma svārstību sistēma, kuras kustību apraksta lineāri diferenciālvienādojumi.
- frekvence svārstību skaits sekundē; svārstību vai norišu, kas atkārtojas, biežums.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes.
- ļudzans Svārstīgs, ļodzīgs.
- gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks.
- malstīgs Svārstīgs, nestabils.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- švinka Svārstīšanās, svīrāšanās.
- svārgot Svārstīt.
- rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt.
- švārgāt Svārstīties, grīļoties.
- švārgot Svārstīties, grīļoties.
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
- ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
- žvindelēties Svārstīties, šūpoties.
- cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- švunkoties Svārstīties; šūpoties.
- oscilēt Svārstīties.
- svarbīties Svārstīties.
- svārbīties Svārstīties.
- svārgoties Svārstīties.
- svārīties Svārstīties.
- svāroties Svārstīties.
- vimbāties Svārstīties.
- uzsvārstīt Svārstot pacelt, izcelt.
- vobleris Svārstreklāma.
- pendelis Svārsts (parasti pulkstenim).
- sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš).
- kusteklis Svārsts, svārsteklis.
- svārbeklis Svārsts.
- svārsteklis Svārsts.
- vēzeklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- svārstveidīgs Svārstveida.
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
- skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- plaukšķis (karburatorā) šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu.
- eideniski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- tītaviski Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- tītaviskis Šūpodamies, svārstīdamies, tenterēdams.
- uzsvārstīties Šūpojot un svārstot uzcelt (kur augšā).
- oscilācija Šūpošanās, svārstīšanās; svārstība.
- pendelēt Šūpot (rokās), svārstīt.
- vimbāt Šūpot, svārstīt.
- žvangāt Šūpot, svārstīt.
- žvangot Šūpot, svārstīt.
- žvankāt Šūpot, svārstīt.
- šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties.
- lingāties Šūpoties, svārstīties.
- bambāt Šurpu turpu svārstīt, vicināt.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- fluktuējošs Tāds lielums, kas mainās, svārstās, novirzās no vidējās vērtības.
- divvārstuļu Tāds, kam divi vārstuļi vai vāki.
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- trikuspidāls Tāds, kam ir trīs smailes, piem., trīsviru vārstulis vai zobs ar trim pauguriem.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju; neskaidrs; samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- avalvulārs Tāds, kam nav vārstuļu.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- svārstulis Tāds, kam trūkst patstāvības, tāds, kas ir svārstīgs, nenoteikts.
- intervalvulārs Tāds, kas atrodas starp vārstuļiem.
- mitrāls Tāds, kas attiecas uz sirds divviru vārstuli.
- seismo- Tāds, kas attiecas uz svārstībām Zemes garozā (piem., seismogrāfs).
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
- stenoterms Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
- vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- heterotermisks tāds, kas pieļauj temperatūras svārstības.
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- eirifotisks Tāds, kas spēj uztvert plašas gaismas intensitātes svārstības.
- svārstīgs Tāds, kas svārstās (1).
- divdomīgs Tāds, kas šaubās, svārstās starp divām iespējām, domā divējādi.
- līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
- mikroseismisks Tāds, ko raksturo vājas zemes garozas svārstības.
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- homeotermisks tāds, kura temperatūra nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- sverēklis Tas, kas svārstās.
- vārstekles Tās, kas vārstās; viras 2.
- blinkers Telefona komutatorā iemontēta ierīce (vārstulis, kas pats aizveras), ar kuras palīdzību abonents izsauc telefonisti.
- sajauces kamera telpa karburatorā starp difuzoru un droseļvārstu, kur notiek degmaisījuma veidošanās.
- termograma Termogrāfa lenta, uz kuras atzīmētas temperatūras svārstības.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- tīrs tonis tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
- taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm.
- tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības.
- degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu.
- atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- pasātu viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas noturīgu vēju darbībā.
- kuģa ķīļa viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, kuģim pārvietojoties.
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
- seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
- hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Kazari Upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km no Raplas, ietek Matsalas līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m.
- šveijāt Uz enkura stāvoša peldlīdzekļa pārvietošanās sāniski uz vienu un otru pusi, kas izpaužas kā summēta griešanās un svārstīšanās.
- dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- uzvārkstīt Uzvārstīt.
- li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri.
- izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
- vārstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi vārstīt.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
- kluncerēties Valstīties, svārstīties.
- forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
- svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- varagāt Varažāt, vārstīt.
- vārsta galva vārsta daļa, kas veido slēgvirsmu.
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
- drosele Vārsts tvaika, gāzes vai šķidruma plūsmas spiediena, caurplūdes vai ātruma regulēšanai cauruļvados; droseļvārsts.
- pretvārsts Vārsts, kas pieļauj plūsmas kustību tikai vienā virzienā un noslēdz kustību pretējā virzienā; vienvirziena vārsts.
- termostats vārsts, kas šķidrumdzeses sistēmā automātiski regulē temperatūru.
- valvulotomija Vārstuļa (piem., sirds vārstuļa) pārdalīšana.
- pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- sāniskā šūpošanās vēja, viļņu un citu faktoru, arī konstruktīvu kļūdu izraisītas svārstības, kuru rezultātā mainās peldlīdzekļa sānsvere.
- flebotonogrāfija Venozā spiediena svārstību reģistrācija (vienlaikus vai paralēli ar pneimogrammu).
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
- svārbot Vicināt, svārstīt; svārbīt.
- svārbīt Vicināt, svārstīt.
- rolovers Vidējā termiņa vai ilgtermiņa kredīti ar svārstīgu procentu likmi vai periodisku refinansēšanu.
- kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- cietviela vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga formas stabilitāte un daļiņu termiskā kustība, daļiņām veicot mazas svārstības ap līdzsvara stāvokļiem.
- ietrīsa Viena atsevišķa ietrīsēšanās svārstība.
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
- magnetoelastiskie viļņi vienlaicīgas magnetizācijas un deformācijas mehānisko spriegumu izmaiņas; rodas magnētiski sakārtotos materiālos – feromagnētiķos un antiferomagnētiķos magnētiski elastiskas mijiedarbības rezultātā; jonu svārstības magnētiski sakārtotos kristālos pavada magnētisko momentu (spinu) svārstības, kas izplatās kā spinu viļņi un izsauc jonu svārstības.
- atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem.
- Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka.
- garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
- transversālie viļņi viļņi, kuros svārstības noris perpendikulāri to izplatīšanās virzienam.
- koherence viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- augšvārstu motors virzuļmotors, kam vārsti novietoti virs cilindra.
- seša Visas ūdens masas svārstības kustība noslēgtā ūdens baseinā (ezerā vai jūrā).
- skaņas amplitūda vislielākā skaņas svārstību atvirze no miera stāvokļa.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3).
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
- invariābilais slānis zemes slānis tādā dziļumā, kur temperatūras svārstības zemes virsū nav vairs manāmas.
- zemes tirgus vērtība zemes vērtība (cena), kas veidojas brīva zemes tirgus apstākļos, kad zemes pieprasījums un piedāvājums ietekmē zemes cenas svārstības.
- mikroseismas Zemes virsmas niecīgas svārstības, ko rada cikloni un taifūni.
- infraskaņa Zemfrekvences (mazāk par 16 herciem) elastiskās svārstības gaisā vai kādā citā vidē.
- apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
- daktilomantija Zīlēšana pēc svārsta kustībām.
- svīpģenerators Zināmās robežās periodiski mainīgu elektrisku svārstību ģenerators.
- radioelektronika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar informācijas pārraides, uztveršanas un pārveidošanas problēmām, izmantojot elektromagnētiskās svārstības un viļņus; aptver radiotehniku, elektroniku, kvantu elektroniku, optoelektroniku, mikroelektroniku un ir saistīta ar cietvielu fiziku.
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vārst.