Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzzināt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
- pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko)
- izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
- viltināt ar viltu, blēdīgi mēģināt uzzināt
- atklāt būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt
- svetēties Censties (ko) uzzināt
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
- ziņkārīgs cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- pavērt logu uz pasauli dot iespēju uzzināt ko par ārpasauli; paplašināt redzesloku
- fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
- iepazīt iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko)
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
- piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- mandoties Interesēties, mēģināt uzzināt
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko)
- daklaust Iztaujājot uzzināt
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:2374}
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt
- dabūt zināt izzināt, uzzināt
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus)
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus)
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko)
- spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko)
- interesanti lieto, lai izteiktu vēlmi ko uzzināt
- ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- būt uz pēdām kādam meklējot, gūstot, vajājot, atrast kādu, uzzināt, kur kāds atrodas
- šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas
- paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā)
- nosapņot no sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem
- tāds norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt
- pietvert Notvert, uzzināt; pieķert
- uzokšerēt Okšķerējot uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu)
- izspiest panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt
- nekromantija Pareģošana izsaucot mirušos, lai uzzinātu no viņiem nākotni
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1)
- izdzirdēt pēkšņi uzzināt (ko runātu)
- atklājums pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts
- uzziņa process, paveikta darbība --> uzzināt
- dasarunāties Runājot uzzināt, noskaidrot, arī izveidot kādu priekšstatu par ko
- kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu
- manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt
- smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
- labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
- ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt
- pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
- skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu)
- bāžīties Skraidīt apkārt, lai uzzinātu jaunumus (tenkas)
- nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt
- noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt
- uzčakarēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- uzšņukurēt Slepus uzzināt, izdibināt, atrast (ko)
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi
- pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt
- minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu
- ziņkārīgs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
- ziņkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs
- zinātkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
- pētījošs tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos)
- pētīgs tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2)
- jautājošs tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot
- vaicājošs tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot
- ziņa tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1)
- dasaklausties Taujājot, jautājot uzzināt
- nākt tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
- klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā)
- ielīst sirdī uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo
- klaušināt vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko
- prašņāt vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt
- klaušināt vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko
- paklaušināt vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko)
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zilējot uzzināt
- sazīlēt Zīlējot uzzināt, noskaidrot
uzzināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV