Paplašinātā meklēšana

Meklējam tiņa.

Atrasts vārdos (388):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (868):

artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
kantīts Acs kaktiņa iekaisums
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums
izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
Mycena acicula adatu sēntiņa
oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa
tullis Aira platais gals, lāpstiņa
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma)
aitiņas Aitiņa
biriņa Aitiņa
klape Aizkars; durtiņas; vāks
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Lychnis alpina Alpu guntiņa
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai
piezīmju blociņš apdrukātu vai neapdrukātu lapu grāmatiņa ar sastiprinātām izplēšamām vai neizplēšamām lapām
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
pamina ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira
uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa
konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
Mycena haematopoda asiņu sēntiņa
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight")
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot
dadaziņa Augs, dedestiņas
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru
acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu
klausule Austiņa (2)
ievalks Austiņa zābakam
naušņiki Austiņas
ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
balstiņas Balstiņa
balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu)
balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu)
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna
baltavetīna Balta aitiņa; baltavitiņa
Coreopsis basalis bazālā brūnactiņa
asariņa Bezdelīgactiņa
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa")
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga
bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā
Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā
Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā
Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā
coreopsis Brūnactiņas
strelka Bultiņa; rādītājs
Lathyrus tuberosus bumbuļu dedestiņa
cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem
cālene Cālis (jauna vistiņa)
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
ļaka Cilpa, austiņa
ļeka Cilpa, austiņa
ļēka Cilpa, austiņa
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai)
cinstiņa Cintiņa
cūkacīši Cūkactiņas
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi
špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
debestiņš Debestiņa
deda Dedestiņa
dedess Dedestiņa ("Lathyrus")
lāčazirņi Dedestiņas
lathyrus Dedestiņas
vējazirņi Dedestiņas
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus")
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
plakanzirņi Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
ļacīte dem. --> cilpa, austiņa
dzēnītis dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa
klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā
Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
dripsnītis Drupatiņa
dropstiņa Drupatiņa
skribata drusciņa, kripatiņa
vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm
dzimtele Dzelztiņa, cemme
salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
Mycena pura dzidrā sēntiņa
zambuciņš Dziesmu grāmatiņa
dzijtiņa Dzītiņa
slāpsti Dzīvnieku lāpstiņas
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas
replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas
Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu
konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
gosniņa Gotiņa
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm
aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji
oldēja Grundulim līdzīga sīka zivtiņa, kas piezīžas pie akmeņiem
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam
lychnis Guntiņas
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju
ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās
krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis
knopši Izciļņi, izvirzījumi, kātiņa gali, kas palikuši pie augļa
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva)
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
ektropijs Izvērsums, sevišķi plakstiņa izvērsums
Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
jesteņa Jeikstiņa
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji
vīsteklis Jostiņa
sprangs jostiņa uz mēteļa muguras
rostiņa jostiņa, pie kuras piešūti brunči
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta
mentīte Jumiķa lāpstiņa
lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa
tuba kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā
Lathyrus montanus kalnu dedestiņa
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus")
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus")
kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija
kantolīze Kantotomija ar plakstiņa laterālās saites pārgriešanu
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
tēne Kārta, plāna kārtiņa
tēnīte Kārta, plāna kārtiņa
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm
maile Kārtiņa pie murda
jelgaviņa Kārtiņa, ar ko jumjot sasien salmu jumtu
beisulis Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai
beisuls Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai; beisulis
ķuza Kārtiņa, krevele
ķuze Kārtiņa, krevele
žastēklis Kārtiņa; aizliekama kārts
žasts Kārtiņa; aizliekama kārts
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis
klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa)
liešana keramikas izstrādājumu veidošanas paņēmiens - lejamo masu (šlikeri) lej ģipša vai cita poraina materiāla veidnē, kas uzsūc ūdeni no šlikera, un veidnē izveidojas cieto daļiņu kārtiņa
anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai
Klotiņa Klotiņa ezers - Klotiņu ezers Veclaicenes pagastā
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers
mekše Koka karote, koka lāpstiņa
mekšķis Koka karote, koka lāpstiņa
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē
endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves
drikte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa
driktīte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa
driktītis Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa
drikts Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa
krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas
krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas
atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu
kancelejas preces komerciāli ražoti rakstāmpiederumi, dažādu veidu papīra izstrādājumi (burtnīcas, klades, veidlapas, aploksnes, piezīmju grāmatiņas u. c.)
grāmateņa Krājkases grāmatiņa
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
juška Krāsns durtiņas
špatelis Krāsotāju lāpstiņa (krāsu maisīšanai, tepēšanai)
Coreopsis tinctoria krāsu brūnactiņa
kraistījums Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
nokraiška Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
žipatiņa Kripatiņa
žiputiņa Kripatiņa
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa
epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
ribspēlis krūtiņa (žāvēta)
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
dranīca Kulstīklas lāpstiņa
sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai
kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti
kurtiņa Kuratiņa
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
kūtene Kūts, kūtiņa, stallis
kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā
santoni Ķeltu tautiņa senā Gallijā, kas dzīvoja okeāna piekrastē uz ziemeļiem no Garonnes grīvas
stutīte Labības statiņš; stutiņa
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana
lamatiņa Lamatiņas
Coreopsis lanceolata lancetiskā brūnactiņa
lāpstiņas kauls lāpstiņa
skapula Lāpstiņa
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus
kapsulators Lāpstiņa pulveru samaisīšanai un svēršanai
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus
lēzīte Lāpstiņa, ko lieto šķērējot
plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls
plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls
mente Lāpstiņai līdzīgs dēlis
klencīte Lāpstiņai līdzīgs koks, kas savieno ratiņa paminas ar skrituli
skalpulektomija Lāpstiņas izgriešana
scapula Lāpstiņas kauls
skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums
špatelis Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
Coreopsis grandiflora lielziedu brūnactiņa
Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem
štučka Lietiņa
assā lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu
būt lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
kulsteklis Linu kulstāmā lāpstiņa; kulstīkla
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants
Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski
zlaugzna ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa
manta Mantiņa (2)
margrieta Margrietiņa (1)
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
mazactiņa Maza actiņa
jierīte Maza aitiņa
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
gočuka Maza gotiņa
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai
kapekle Maza laktiņa izkapts kapināšanai
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni
plurģis Maza lietiņa, detaļa
pļurķis Maza lietiņa, detaļa
plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa
apucītis Mazā pirkstiņa vārds
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
kusis Maza zivtiņa
kuslens Maza zivtiņa
kuslēns Maza zivtiņa
sīkzivtiņa Maza zivtiņa
vējzivtens Maza zivtiņa, no tām, kas lielos vairumos dzīvo dīķos
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa
duratiņa Mazas durtiņas
cacarskīs visteņa mazas šķirnes vistiņa
strigtes Mazas zivtiņas, ko liek ēsmai uz mencu āķiem
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas
mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis
Lathyrus niger melnā dedestiņa
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā
jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai)
maistuļa Mente, lāpstiņa maisīšanai
Lathyrus sylvestris meža dedestiņa
lāčzirņi Meža dedestiņa ("Lathyrus sylvestris")
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
burgs Miestiņš; pilsētiņa
četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
vilnas smalkums mikronos izteikts vilnas matiņa diametrs
bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē
mīļmeitiņa Mīļā meitiņa
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa
ne skripatiņas (arī skripatas) ne kripatiņas
nebūt dieva raugu mutē ņēmušam nebūt ne drusciņas, ne kripatiņas ēdušam
stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā
eikstiņa neliela kārts, rīkste; īkstiņa
lipsītis neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī
ļempe neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai
blociņš neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa
aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
pricis neliela zivtiņa; zelta zivtiņa
mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai)
auziņas Nelielas zivtiņas
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
sprauslītis neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu
paraiķe neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības
audine Nītītēs vai šķietiņā austa jostiņa
mitella no trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai
mastals no zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā
zīdjostiņa no zīda gatavota jostiņa
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai)
snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa)
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas
seka Novērošanas actiņa kameras durvīs
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
ptoze orgāna (piemēram, plakstiņa, nieres, kuņģa) noslīdēšana, noslīdējums
kistočka Otiņa
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini
Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai
blefaroptoze Paralizēta augšējā plakstiņa noslīdējums
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu
pasivēšana Pasivācija - plānas, bet blīvas oksīdu kārtiņas radīšana uz metāla virsmas, lai to pasargātu no tālākas korozijas
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Lathyrus vernus pavasara dedestiņa
piža Pavisam maza zivtiņa
septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas
plēva Pelnu kārtiņa
pičvistiņa Pērļvistiņa
kerogazs Petrolejas plītiņa
kerogāzs Petrolejas plītiņa
sul ponticello pie balstiņa (nevis uz balstiņa)
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs
berzene Piestiņa
Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē
Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
piezīmnīca Piezīmju grāmatiņa
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
blefaradenoma Plakstiņa adenoma
blefarofīma Plakstiņa audzējs vai izaugums
ciklektomija Plakstiņa brīvās malas daļas izgriešana
tarsofīma Plakstiņa brīvās malas hipertrofija vai audzējs
eversija Plakstiņa izvēršana uz āru
blefaroksīze Plakstiņa konjuktīvas nokasīšana, trahomas ārstēšanas metode
ciloze Plakstiņa krampjaina trīce
blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes)
blefaropeksija Plakstiņa piestiprināšanas operācija apkārtējiem audiem, lai novērstu ptozi
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums
ciliektomija Plakstiņa skropstu daļas nogriešana
blefaroateroma Plakstiņa tauku dziedzera cista
blefaradenīts Plakstiņa tauku dziedzera iekaisums
blefarostats Plakstiņa turētājs; instruments plakstiņa pacelšanai acu operācijās
blefaroplastika Plakstiņa vai tā daļas atjaunošanas vai izveidošanas operācija
blefarektomija Plakstiņa vai tā daļas izgriešana
blefaroplēģija Plakstiņa, sevišķi augšējā, paralīze
dzānīte Plāna kārtiņa
krēsla Plāna kārtiņa
krēsliņa Plāna kārtiņa
teme Plāna kārtiņa virs kāda šķidruma
vizna Plāna ledus kārtiņa virs ūdens
draugzna Plāna ledus kārtiņa, sevišķi virs pārplūduša ledus
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa
plīva Plāna sausa ādiņa, plāna kārtiņa
pluta Plānā, krāsainā kārtiņa uz rāvaina ūdens
dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena
pasivācija Plānas oksīdu kārtiņas izveidošana uz metālu virsmas, lai tos pasargātu no korozijas
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa
grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
marginoplastika Plastiska operācija plakstiņa brīvajā malā
tarsoplastika Plastiska plakstiņa malas operācija
tarsheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai
tarsoheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai
Lathyrus latifolius platlapu dedestiņa
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpstiņa (5)
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa
Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa
bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
plakanzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga
flavedo Pomeranču vai citronu mizu dzeltenā virskārtiņa
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa
tastatūras paplašinātājs programma, kas pārrauga tastatūras taustiņu un dod iespēju taustiņam (vienam vai vairākiem) piekārtot noteiktu makrodefinīciju
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts
cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa
Lathyrus palustris purva dedestiņa
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem
Pustin Pustiņa
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
vispele Putojamā, kuļamā slotiņa vai rīks
putojamā slotiņa putu slotiņa
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ
gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām
ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis
klaniņš Ratiņa griežamais rokturis
kuļka Ratiņa griežamais rokturis
slekšas Ratiņa pamina
likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni
makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
strāpcītis Ratiņa riteņa griežamais kociņš
vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens
rūcene ratiņa spole
drikte Ratiņa spoles ass
drikts Ratiņa spoles ass
cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus
Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants
Riekstene Riekstiņa, Vesetas pieteka
Riekstiņupe Riekstiņa, Vesetas pieteka
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
rievainā sēntiņa rievkāta sēntiņa
krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli)
ķedele Ripas griežamais kociņš pie vērpjamā ratiņa
Mycena rosella rožainā sēntiņa
rīpele Rūcene - rūcoša rotaļlietiņa, smurkšis
rūceklis Rūcoša rotaļlietiņa
rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā
divvirzienu izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus
rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2)
panārs Sainis, nastiņa
kopula Saitiņa
saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām
pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt
beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
guntinietis Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotājs
samaska samastiņa, samastaukla
aplikators samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances
samastaukla Samestaukla; samastiņa
samastaukle Samestaukla; samastiņa
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
Lychnis chalcedonica sarkanā guntiņa
Coreopsis rosea sārtā brūnactiņa
heliopsis Saulesactiņas
būc savienojumā ar "bāc" - skaitāmā pantiņa sastāvdaļa
grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks
stāvporr senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa beņķi
stāvporrs Senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa karkasu
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja
plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā
mycena Sēntiņas
septeņacis Septiņacis (kāršu spēlē)
septiņreiz Septiņas reizes
septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes
depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu
zupņiks Sīka zivtiņa
draza Sīkas, mazvērtīgas zivtiņas
vēršapiens Sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
rādītājs simbols, kas attēlots displeja ekrānā bultiņas vai kādā citā formā un kas pārvietojas, pārvietojot peli vai kādu citu rādītājierīci
Simka Simtiņa, Ogres pieteka
bāc Skaitāmā pantiņa sastāvdaļa
Phleum annuum skarainā timotiņa "Phleum paniculatum" nosaukuma sinonīms
Lathyrus hirsutus skarbā dedestiņa
Heliopsis helianthoides skarbā saulesactiņa
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
skropstas Skropstiņas (2)
Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus
putu slotiņa slotiņa kā putošanai
slaceklis Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai
slakāmais Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai
Syrrhaptes paradoxus smilšvistiņa
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji
Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
aklīšos iet spēlēt vistiņas
epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga
Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā
spodractiņas Spožas, spīdošas actiņas
prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā
sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā
prēslīca Sprēslīca; vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
pastata Statiņa apakša
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
matrikula studentu saraksts, arī studenta apliecība, ieskaišu grāmatiņa
sidrabzivtiņas Sudrabzivtiņas
moneses Sūnactiņas
kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai
austine Šaura austa jostiņa; diža drāna
sekačs šaura laktiņa izkapts kapināšanai
Coreopsis verticillata šaurlapu brūnactiņa
anšovs šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa
gambūzija šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd
Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka
slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai
caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases
septiņacis Tāda spēļu kārts, kurai ir septiņas acis (6)
septiņnedēļi tāds, kam ir septiņas nedēļas, kas ilgst septiņas nedēļas
septiņzilbīgs tāds, kam ir septiņas zilbes
septiņreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņkārtējs
septiņkārtējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs
infraspinozs tāds, kas atrodas zem lāpstiņas šķautnes
septiņdienu tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām
septiņnedēļu tāds, kas ilgst septiņas nedēļas; tāds, kas paredzēts septiņām nedēļām
septiņstundu tāds, kas ilgst septiņas stundas
vectēviņamējs tāds, kas pieder vectētiņam; tāds, kas saistīts ar vectētiņu; vectētiņa
heptahromisks tāds, kas spēj atšķirt septiņas spektra krāsas (kam ir normāla krāsu redze)
septiņkārtīgs tāds, ko veido septiņas kārtas
septiņbalsīgs tāds, ko vienlaicīgi veido, rada septiņas balsis
septiņtonnīgs tāds, kura celtspēja ir septiņas tonnas
septiņarpusroku tāds, kura garums ir septiņarpus plaukstas platumi (parasti par izkapti)
septiņpēdi tāds, kura garums ir septiņas pēdas
septiņpēdu tāds, kura garums ir septiņas pēdas
pilnmetrāžas tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu)
septiņvietīgs tāds, kurā ir septiņas vietas
septiņtonnīgs tāds, kurā var iepildīt septiņas tonnas
plānotājs tas (piezīmju grāmatiņa, ierīce, programma), kas palīdz plānveidīgi izstrādāt kā (piemēram, dienas, nedēļas) gaitu, secību
tastatūras kontrollers tastatūrā iebūvēta viena vai vairākas mikroshēmas, kas uztver taustiņa nospiešanu un ģenerē tai atbilstošu kodu, tādējādi atbrīvojot no šī uzdevuma tā centrālo procesoru
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas
komandtaustiņš Taustiņš, kura funkcijas firmas "Apple" tastatūrās ir līdzīgas vadīšanas taustiņa funkcijām firmas "IBM" un ar tām saderīgajās tastatūrās; nospiežot šo taustiņu kopā ar kādu rakstzīmes taustiņu, var atvieglot izvēles atrašanu izvēļņu hierarhijā
īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam
sastata teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido saitiņa kopā ar deklinējamu vārda
librets Teksta grāmatiņa operai vai operetei, resp. operas teksts
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
zillūstamība Tērauda plastiskuma un stigrības samazināšanās līdz ar vienlaicīgu stiprības palielināšanos, kas novērojama tēraudos 200-400 C temperatūrā, kad veidojas zilas krāsas oksīdu kārtiņa
līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus
timokājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
timotējs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
timukājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts)
Amaurosoma flavipes timotiņa muša, šīs ģints suga
skarainais timotiņš timotiņa suga ("Phleum paniculatum")
stepes timotiņš timotiņa suga ("Phleum phleoides")
pļavas timotiņš timotiņa suga ("Phleum pratense")
tintiņš Tinējs (vērpjamā ratiņa spole)
matules Tītavas, uz kurām iztin dziju no spoles vai vārpstiņas
klavičembals Trijstūrains stīgu instruments, kur katram taustiņam sava stīga
dinatrons Trīselektrodu elektronu lampa ar speciālu sietiņa konstrukciju, kas pamatojas uz sekundāro elektronu izsišanu no anoda
lāpsts Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā; lāpstiņa
fimbriocēle Trūce, kas satur olvada bārkstiņas
ceru vistiņa ūdensvistiņa
ūdens vistiņa ūdensvistiņa
Gallinula chloropus ūdensvistiņa
ūdensvista Ūdensvistiņa
ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Lathyrus pannonicus ungāru dedestiņa
kampuss Universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija; kempuss
klipons uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa
kares uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai
ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis
apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
atsoļa rakstzīme vadības rakstzīme, ko bieži izmanto atsevišķi vai arī apvienojumā ar citām rakstzīmēm, tā parasti norāda atsoļa sekvences sākumu un to ievada ar atsoļa taustiņa palīdzību
Lychnis coronaria vainaga guntiņa
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža")
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula)
Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa
vārpuste Vārpstiņa (3)
vārpsts Vārpstiņa (vērpšanas rīks)
ķedriņš Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas
ķedrītis Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis
škelbere Velku lāpstiņa
lēze Velku lāpstiņa ar caurumiņiem (dziju vēršanai)
lāpstiņš Velku lāpstiņa ar caurumiņiem; lēze 2(2)
aksiālais ventilators ventilators, kurā gāzu plūsmu ventilatora ass virzienā rada rotējošā darbrata lāpstiņas
šņore Vērpjamā ratiņa aukla
pamejis vērpjamā ratiņa daļa
rācinis vērpjamā ratiņa daļa
dzilstiņa Vērpjamā ratiņa daļa
sieksta Vērpjamā ratiņa daļa
vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu
ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis
dancis Vērpjamā ratiņa daļa (dancītis)
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte
dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis
prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta
rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu
vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus
krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve
gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis
blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā
blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini
racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš
kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu
kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu
spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu
piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni
slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu
pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole
jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli
sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1)
līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa
makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu
lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis
ventiņš Vērpjamā ratiņa griežamais, skrūve
beņķis Vērpjamā ratiņa karkass
vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa
rīkste vērpjamā ratiņa kluģis
silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa
beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas
ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
laipiņa Vērpjamā ratiņa pamina
ļepše Vērpjamā ratiņa pamina
pakāja Vērpjamā ratiņa pamina
zemuška Vērpjamā ratiņa pamina
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga
kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens
makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš
lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
ripe Vērpjamā ratiņa ritenis
čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti
austiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
krūpinis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
lepečkiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla
dancītis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
kuņīna Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas savieno paminu ar ratu un griež to
spārs Vērpjamā ratiņa spārns
kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni
ratiņa skriemelis vērpjamā ratiņa spoles daļa, uz kuras liek auklu
kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni
kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis
gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3)
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne
putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
ļepše Vertikālais koks, kas savieno ratiņa paminu ar rata vārpstas kloķi
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu vienlāpstiņas airi
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai
elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē
Kandžurs viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
Moneses uniflora vienzieda sūnactiņa
māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora")
Pyrola uniflora vienzieda sūnactiņas "Moneses uniflora" nosaukuma sinonīms
pigliņš Vīķe (arī cita sīka zivtiņa)
spurra Vilciņš (spēļmantiņa)
spurrulis Vilciņš (spēļmantiņa)
vilnas matiņa zvīņu kārta vilnas matiņa ārējā kārta, kas sastāv no plānām, pārragotām zvīņveida šūnām
vilnas matiņa sīpoliņš vilnas matiņa bumbierveida paplašinājums, matiņa augošā daļa
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
vilnas matiņa stiebrs vilnas matiņa daļa virs ādas
vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass
matiņa sakne vilnas matiņa sakne
vilnas matiņa sakne vilnas matiņa stiebra daļa, kas atrodas ādā
mirušie matiņi vilnas matiņi, kam serdes kārta aizņem matiņa lielāko daļu, tāpēc tie lūst un neder pārstrādāšanai
augsts vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kurā matiņa loka augstums ir lielāks par loka pamata garumu
tituks Vista, vistiņa (bērnu runā)
cibītes Vistas, vistiņas
čibiņi Vistiņas
aklīši Vistiņas (rotaļa)
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Lathyrus aphaca vītņu dedestiņa
zeltacīte Zeltactiņa ("Chrysopa perla")
chrysopa Zeltactiņas
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa
skapulimantija Zīlēšana (pareģošana) pēc cilvēka vai dzīvnieka lāpstiņas, kas pazīstama kā seniem grieķiem un romiešiem, tā arī vēlāk
Lathyrus pisiformis zirņveida dedestiņa
asaka Zivtiņa
zivēns Zivtiņa
zivtele Zivtiņa
zuitiņa Zivtiņa
Ameša Spenta zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - vairākas - sešas vai septiņas - ar augstāko dievu Ahuramazdu saistītas dievības
žagata Žagatiņa ("Maianthemum")
žagatiņas Žagatiņa ("Maianthemum")
spīdzenes Žagatiņa ("Majanthemum")
maianthemum Žagatiņas
kareika Žāvēta krūtiņa (gaļa)
koreika Žāvēta krūtiņa (gaļa)

tiņa citās vārdnīcās:

MEV

tiņa