Paplašinātā meklēšana

Meklējam tiņa.

Atrasts vārdos (385):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (865):

artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
izkliedētas actiņas actiņas, kas atrodas viena no otras tālāk par 10 mm
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
Mycena acicula adatu sēntiņa
oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa
tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
aitiņas Aitiņa.
biriņa Aitiņa.
klape Aizkars; durtiņas; vāks.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
Lychnis alpina Alpu guntiņa.
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa.
konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu.
Mycena haematopoda asiņu sēntiņa
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs.
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot
dadaziņa Augs, dedestiņas.
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu
klausule Austiņa (2).
ievalks Austiņa zābakam.
ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
naušņiki Austiņas.
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
balstele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balštele Balstiņa (ar nievājošu vai nicinošu nokrāsu).
balstiņas Balstiņa.
baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna.
baltavetīna Balta aitiņa; baltavitiņa.
Coreopsis basalis bazālā brūnactiņa
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga
asariņa Bezdelīgactiņa.
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas
aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa.
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
Bieļenkoje Boļtiņais - ezers Ezernieku pagastā.
Beļenkoje Boļtiņais – ezers Ezernieku pagastā.
Boltiņkijs Boļtiņais ezers Ezernieku pagastā.
Baltais Boļtiņais, ezers Ezernieku pagastā.
coreopsis Brūnactiņas.
strelka Bultiņa; rādītājs.
Lathyrus tuberosus bumbuļu dedestiņa
cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
cālene Cālis (jauna vistiņa).
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
ļaka Cilpa, austiņa.
ļeka Cilpa, austiņa.
ļēka Cilpa, austiņa.
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
cinstiņa Cintiņa.
cūkacīši Cūkactiņas.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise.
dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
debestiņš Debestiņa.
dedess Dedestiņa ("Lathyrus").
deda Dedestiņa.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus").
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
lāčazirņi Dedestiņas.
lathyrus Dedestiņas.
vējazirņi Dedestiņas.
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
ļacīte Dem. --> cilpa, austiņa.
dzēnītis Dem. --> dzēnis (2); nabas saitiņa.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
dripsnītis Drupatiņa.
dropstiņa Drupatiņa.
skribata drusciņa, kripatiņa
vārstals Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārsteklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
vārstīklis Durtiņas, kas veras uz abām pusēm.
dzimtele Dzelztiņa, cemme.
salokāmā dzenskrūve dzenskrūve, kuras lāpstiņas miera stāvoklī sakļaujas, bet darbības laikā atliecas
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
Mycena pura dzidrā sēntiņa
zambuciņš Dziesmu grāmatiņa.
dzijtiņa Dzītiņa.
slāpsti Dzīvnieku lāpstiņas.
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā
strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
Adatiņa Ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers.
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara.
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene
gosniņa Gotiņa.
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm.
aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji.
oldēja Grundulim līdzīga sīka zivtiņa, kas piezīžas pie akmeņiem.
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam.
lychnis Guntiņas.
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne.
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās
krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
knopši Izciļņi, izvirzījumi, kātiņa gali, kas palikuši pie augļa.
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda (predikatīva)
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
ektropijs Izvērsums, sevišķi plakstiņa izvērsums.
Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
jesteņa Jeikstiņa.
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
sprangs jostiņa uz mēteļa muguras
rostiņa jostiņa, pie kuras piešūti brunči
vīsteklis Jostiņa.
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai.
mentīte Jumiķa lāpstiņa.
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa.
tuba Kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā.
Lathyrus montanus kalnu dedestiņa
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus").
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus").
kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija.
kantolīze Kantotomija ar plakstiņa laterālās saites pārgriešanu.
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
tēne Kārta, plāna kārtiņa.
tēnīte Kārta, plāna kārtiņa.
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm.
maile Kārtiņa pie murda.
jelgaviņa Kārtiņa, ar ko jumjot sasien salmu jumtu.
beisuls Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai; beisulis.
beisulis Kārtiņa, ko izmantoja siena ārdīšanai.
ķuza Kārtiņa, krevele.
ķuze Kārtiņa, krevele.
žastēklis Kārtiņa; aizliekama kārts.
žasts Kārtiņa; aizliekama kārts.
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena.
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis.
klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
liešana keramikas izstrādājumu veidošanas paņēmiens - lejamo masu (šlikeri) lej ģipša vai cita poraina materiāla veidnē, kas uzsūc ūdeni no šlikera, un veidnē izveidojas cieto daļiņu kārtiņa
anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai.
Klotiņa Klotiņa ezers - Klotiņu ezers Veclaicenes pagastā.
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers.
mekše Koka karote, koka lāpstiņa.
mekšķis Koka karote, koka lāpstiņa.
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves.
drikte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
driktīte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
driktītis Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
drikts Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu
grāmateņa Krājkases grāmatiņa.
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski.
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji.
juška Krāsns durtiņas.
špatelis Krāsotāju lāpstiņa (krāsu maisīšanai, tepēšanai).
Coreopsis tinctoria krāsu brūnactiņa
kraistījums Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
nokraiška Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
žipatiņa Kripatiņa.
žiputiņa Kripatiņa.
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa.
epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu.
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
ribspēlis krūtiņa (žāvēta)
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
dranīca Kulstīklas lāpstiņa.
sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
kurtiņa Kuratiņa.
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
kūtene Kūts, kūtiņa, stallis.
kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
santoni Ķeltu tautiņa senā Gallijā, kas dzīvoja okeāna piekrastē uz ziemeļiem no Garonnes grīvas.
stutīte Labības statiņš; stutiņa.
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
lamatiņa Lamatiņas.
Coreopsis lanceolata lancetiskā brūnactiņa
lāpstiņas kauls lāpstiņa
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus
kapsulators Lāpstiņa pulveru samaisīšanai un svēršanai.
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus.
lēzīte Lāpstiņa, ko lieto šķērējot.
plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls.
plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls.
skapula Lāpstiņa.
mente Lāpstiņai līdzīgs dēlis.
klencīte Lāpstiņai līdzīgs koks, kas savieno ratiņa paminas ar skrituli.
skalpulektomija Lāpstiņas izgriešana.
scapula Lāpstiņas kauls.
skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
špatelis Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis.
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju.
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
Coreopsis grandiflora lielziedu brūnactiņa
Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
štučka Lietiņa.
assā Lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
kulsteklis Linu kulstāmā lāpstiņa; kulstīkla.
Rudzāteņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātiņas Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukuma variants.
Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
zlaugzna Ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa
manta Mantiņa (2).
margrieta Margrietiņa (1).
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
mazactiņa Maza actiņa.
jierīte Maza aitiņa.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
gočuka Maza gotiņa.
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
kapekle Maza laktiņa izkapts kapināšanai.
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
plurģis Maza lietiņa, detaļa.
pļurķis Maza lietiņa, detaļa.
plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa.
apucītis Mazā pirkstiņa vārds.
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
vējzivtens Maza zivtiņa, no tām, kas lielos vairumos dzīvo dīķos.
kusis Maza zivtiņa.
kuslens Maza zivtiņa.
kuslēns Maza zivtiņa.
sīkzivtiņa Maza zivtiņa.
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
duratiņa Mazas durtiņas.
cacarskīs visteņa mazas šķirnes vistiņa
strigtes Mazas zivtiņas, ko liek ēsmai uz mencu āķiem.
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
Lathyrus niger melnā dedestiņa
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai).
maistuļa Mente, lāpstiņa maisīšanai.
Lathyrus sylvestris meža dedestiņa
lāčzirņi Meža dedestiņa ("Lathyrus sylvestris").
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
burgs Miestiņš; pilsētiņa.
četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
vilnas smalkums mikronos izteikts vilnas matiņa diametrs
bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
mīļmeitiņa Mīļā meitiņa.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa.
ne skripatiņas (arī skripatas) ne kripatiņas
nebūt dieva raugu mutē ņēmušam nebūt ne drusciņas, ne kripatiņas ēdušam
stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
ļempe Neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai.
blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
pricis Neliela zivtiņa; zelta zivtiņa.
mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
auziņas Nelielas zivtiņas.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
sprauslītis Neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu.
paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
audine Nītītēs vai šķietiņā austa jostiņa.
mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
zīdjostiņa No zīda gatavota jostiņa.
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa).
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
seka Novērošanas actiņa kameras durvīs.
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
ptoze orgāna (piemēram, plakstiņa, nieres, kuņģa) noslīdēšana, noslīdējums
kistočka Otiņa.
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
Pameitas ezers Pameitiņa, ezers Alsviķu pagastā.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
blefaroptoze Paralizēta augšējā plakstiņa noslīdējums.
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
pasivēšana Pasivācija - plānas, bet blīvas oksīdu kārtiņas radīšana uz metāla virsmas, lai to pasargātu no tālākas korozijas.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Lathyrus vernus pavasara dedestiņa
piža Pavisam maza zivtiņa.
septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas
plēva Pelnu kārtiņa.
pičvistiņa Pērļvistiņa.
kerogazs Petrolejas plītiņa.
kerogāzs Petrolejas plītiņa.
sul ponticello pie balstiņa (nevis uz balstiņa)
tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
berzene Piestiņa.
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
piezīmnīca Piezīmju grāmatiņa.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
blefaradenoma Plakstiņa adenoma.
blefarofīma Plakstiņa audzējs vai izaugums.
ciklektomija Plakstiņa brīvās malas daļas izgriešana.
tarsofīma Plakstiņa brīvās malas hipertrofija vai audzējs.
eversija Plakstiņa izvēršana uz āru.
blefaroksīze Plakstiņa konjuktīvas nokasīšana, trahomas ārstēšanas metode.
ciloze Plakstiņa krampjaina trīce.
blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes).
blefaropeksija Plakstiņa piestiprināšanas operācija apkārtējiem audiem, lai novērstu ptozi.
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās.
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana.
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana.
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
ciliektomija Plakstiņa skropstu daļas nogriešana.
blefaroateroma Plakstiņa tauku dziedzera cista.
blefaradenīts Plakstiņa tauku dziedzera iekaisums.
blefarostats Plakstiņa turētājs; instruments plakstiņa pacelšanai acu operācijās.
blefaroplastika Plakstiņa vai tā daļas atjaunošanas vai izveidošanas operācija.
blefarektomija Plakstiņa vai tā daļas izgriešana.
blefaroplēģija Plakstiņa, sevišķi augšējā, paralīze.
teme Plāna kārtiņa virs kāda šķidruma.
dzānīte Plāna kārtiņa.
krēsla Plāna kārtiņa.
krēsliņa Plāna kārtiņa.
vizna Plāna ledus kārtiņa virs ūdens.
draugzna Plāna ledus kārtiņa, sevišķi virs pārplūduša ledus.
plēksna Plāna plēvīte, kārtiņa.
plīva Plāna sausa ādiņa, plāna kārtiņa.
pluta Plānā, krāsainā kārtiņa uz rāvaina ūdens.
dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
pasivācija Plānas oksīdu kārtiņas izveidošana uz metālu virsmas, lai tos pasargātu no korozijas.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
marginoplastika Plastiska operācija plakstiņa brīvajā malā.
tarsheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai.
tarsoheiloplastika Plastiska plakstiņa malas operācija; veic, piem., trihiāzes ārstēšanai.
tarsoplastika Plastiska plakstiņa malas operācija.
Lathyrus latifolius platlapu dedestiņa
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpstiņa (5).
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa
bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
plakanzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga
flavedo Pomeranču vai citronu mizu dzeltenā virskārtiņa.
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa.
tastatūras paplašinātājs programma, kas pārrauga tastatūras taustiņu un dod iespēju taustiņam (vienam vai vairākiem) piekārtot noteiktu makrodefinīciju
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa.
Lathyrus palustris purva dedestiņa
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
Pustin Pustiņa.
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa.
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
vispele Putojamā, kuļamā slotiņa vai rīks.
putojamā slotiņa putu slotiņa
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis.
klaniņš Ratiņa griežamais rokturis.
kuļka Ratiņa griežamais rokturis.
slekšas Ratiņa pamina.
likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
strāpcītis Ratiņa riteņa griežamais kociņš.
vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
rūcene ratiņa spole
drikte Ratiņa spoles ass.
drikts Ratiņa spoles ass.
cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants.
Riekstene Riekstiņa, Vesetas pieteka.
Riekstiņupe Riekstiņa, Vesetas pieteka.
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
rievainā sēntiņa rievkāta sēntiņa
krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
ķedele Ripas griežamais kociņš pie vērpjamā ratiņa.
Mycena rosella rožainā sēntiņa
rīpele Rūcene - rūcoša rotaļlietiņa, smurkšis.
rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
rūceklis Rūcoša rotaļlietiņa.
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu.
Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants.
Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski.
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā
divvirzienu izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus
rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
panārs Sainis, nastiņa.
saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām
pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures.
kopula Saitiņa.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai.
Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
guntinietis Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotājs
samaska samastiņa, samastaukla
aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
samastaukla Samestaukla; samastiņa.
samastaukle Samestaukla; samastiņa.
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
Lychnis chalcedonica sarkanā guntiņa
Coreopsis rosea sārtā brūnactiņa
heliopsis Saulesactiņas.
būc Savienojumā ar "bāc" - skaitāmā pantiņa sastāvdaļa.
grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks.
stāvporrs Senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa karkasu.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā.
mycena Sēntiņas.
septeņacis Septiņacis (kāršu spēlē).
septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
septiņreiz Septiņas reizes.
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes.
depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā.
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu.
zupņiks Sīka zivtiņa.
draza Sīkas, mazvērtīgas zivtiņas.
vēršapiens Sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
rādītājs simbols, kas attēlots displeja ekrānā bultiņas vai kādā citā formā un kas pārvietojas, pārvietojot peli vai kādu citu rādītājierīci
Simka Simtiņa, Ogres pieteka.
bāc Skaitāmā pantiņa sastāvdaļa.
Phleum annuum skarainā timotiņa "Phleum paniculatum" nosaukuma sinonīms
Lathyrus hirsutus skarbā dedestiņa
Heliopsis helianthoides skarbā saulesactiņa
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
skropstas Skropstiņas (2).
Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
putu slotiņa slotiņa kā putošanai
slaceklis Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai.
slakāmais Slotiņa šķidruma izsmidzināšanai.
Syrrhaptes paradoxus smilšvistiņa
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
aklīšos iet spēlēt vistiņas
epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā
spodractiņas Spožas, spīdošas actiņas.
prēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
sprēsliņa Sprēslīca - vērpjamā detaļa, uz kuras uztin linu gursti (kodaļu) un tad iesprauž ratiņa rociņā.
prēslīca Sprēslīca; vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
pastata Statiņa apakša.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
matrikula studentu saraksts, arī studenta apliecība, ieskaišu grāmatiņa
sidrabzivtiņas Sudrabzivtiņas.
moneses Sūnactiņas.
kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa.
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
austine Šaura austa jostiņa; diža drāna.
sekačs šaura laktiņa izkapts kapināšanai
Coreopsis verticillata šaurlapu brūnactiņa
anšovs Šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa.
gambūzija Šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd.
Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka.
slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai.
caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
septiņacis Tāda spēļu kārts, kurai ir septiņas acis (6).
septiņnedēļi Tāds, kam ir septiņas nedēļas, kas ilgst septiņas nedēļas.
septiņzilbīgs Tāds, kam ir septiņas zilbes.
septiņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņkārtējs.
septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
infraspinozs Tāds, kas atrodas zem lāpstiņas šķautnes.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
septiņnedēļu Tāds, kas ilgst septiņas nedēļas; tāds, kas paredzēts septiņām nedēļām.
septiņstundu Tāds, kas ilgst septiņas stundas.
vectēviņamējs Tāds, kas pieder vectētiņam; tāds, kas saistīts ar vectētiņu; vectētiņa.
heptahromisks Tāds, kas spēj atšķirt septiņas spektra krāsas (kam ir normāla krāsu redze).
septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
septiņbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada septiņas balsis.
septiņtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir septiņas tonnas.
septiņarpusroku Tāds, kura garums ir septiņarpus plaukstas platumi (parasti par izkapti).
septiņpēdi Tāds, kura garums ir septiņas pēdas.
septiņpēdu Tāds, kura garums ir septiņas pēdas.
pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
septiņvietīgs Tāds, kurā ir septiņas vietas.
septiņtonnīgs Tāds, kurā var iepildīt septiņas tonnas.
plānotājs tas (piezīmju grāmatiņa, ierīce, programma), kas palīdz plānveidīgi izstrādāt kā (piemēram, dienas, nedēļas) gaitu, secību
tastatūras kontrollers tastatūrā iebūvēta viena vai vairākas mikroshēmas, kas uztver taustiņa nospiešanu un ģenerē tai atbilstošu kodu, tādējādi atbrīvojot no šī uzdevuma tā centrālo procesoru
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas
komandtaustiņš Taustiņš, kura funkcijas firmas "Apple" tastatūrās ir līdzīgas vadīšanas taustiņa funkcijām firmas "IBM" un ar tām saderīgajās tastatūrās; nospiežot šo taustiņu kopā ar kādu rakstzīmes taustiņu, var atvieglot izvēles atrašanu izvēļņu hierarhijā.
īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam.
sastata teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido saitiņa kopā ar deklinējamu vārda
librets Teksta grāmatiņa operai vai operetei, resp. operas teksts.
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
zillūstamība Tērauda plastiskuma un stigrības samazināšanās līdz ar vienlaicīgu stiprības palielināšanos, kas novērojama tēraudos 200-400 C temperatūrā, kad veidojas zilas krāsas oksīdu kārtiņa.
līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus.
timokājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
timotējs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
timukājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
Amaurosoma flavipes timotiņa muša, šīs ģints suga
skarainais timotiņš timotiņa suga ("Phleum paniculatum")
stepes timotiņš timotiņa suga ("Phleum phleoides")
pļavas timotiņš timotiņa suga ("Phleum pratense")
tintiņš Tinējs (vērpjamā ratiņa spole).
matules Tītavas, uz kurām iztin dziju no spoles vai vārpstiņas.
klavičembals Trijstūrains stīgu instruments, kur katram taustiņam sava stīga.
dinatrons Trīselektrodu elektronu lampa ar speciālu sietiņa konstrukciju, kas pamatojas uz sekundāro elektronu izsišanu no anoda.
lāpsts Trīsstūrains kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā; lāpstiņa.
fimbriocēle Trūce, kas satur olvada bārkstiņas.
ceru vistiņa ūdensvistiņa
ūdens vistiņa ūdensvistiņa
Gallinula chloropus ūdensvistiņa
ormaniņš Ūdensvistiņa; ceru vistiņa.
ūdensvista Ūdensvistiņa.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
Lathyrus pannonicus ungāru dedestiņa
kampuss Universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija; kempuss.
klipons Uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa.
kares Uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai.
ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis.
apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam.
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš.
atsoļa rakstzīme vadības rakstzīme, ko bieži izmanto atsevišķi vai arī apvienojumā ar citām rakstzīmēm, tā parasti norāda atsoļa sekvences sākumu un to ievada ar atsoļa taustiņa palīdzību
Lychnis coronaria vainaga guntiņa
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža")
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
Pokrateņa Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, izteka Vectilžas pagastā, garums - 14 km, kritums - 20 m; Pakrata; Pakrate; Pakratiņa; Pokratiņa.
vārpuste Vārpstiņa (3).
vārpsts Vārpstiņa (vērpšanas rīks).
ķedriņš Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas.
ķedrītis Vārpstiņa; iesmiņš, ar ko piesprauž kodaļu pie sprēslīcas.
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
lēze Velku lāpstiņa ar caurumiņiem (dziju vēršanai).
lāpstiņš Velku lāpstiņa ar caurumiņiem; lēze 2(2).
škelbere Velku lāpstiņa.
aksiālais ventilators ventilators, kurā gāzu plūsmu ventilatora ass virzienā rada rotējošā darbrata lāpstiņas
šņore Vērpjamā ratiņa aukla.
pamejis vērpjamā ratiņa daļa
rācinis vērpjamā ratiņa daļa
vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu.
ratiņa gūžiņas vērpjamā ratiņa daļa - stabiņi, starp kuriem iestiprināts ratiņa ritenis
dancis Vērpjamā ratiņa daļa (dancītis).
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
spriņģis Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; dzērvīte.
dzērvīte Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
prēsliņš Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprina kodeļu; prēslīca, vērpjamā vārpsta.
rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
vāķītis Vērpjamā ratiņa daļa, kur vērpjot uzkar linus.
krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
dzilstiņa Vērpjamā ratiņa daļa.
sieksta Vērpjamā ratiņa daļa.
gūžiņi Vērpjamā ratiņa daļas, starp kurām iestiprināts vērpjamā ratiņa ritenis.
blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā.
blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini.
racinis Vērpjamā ratiņa detaļa - ieapaļa ripa, kurā iestiprināts spoles turētājs stabiņš.
kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
piksis Vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno paminu ar riteni.
slūna vērpjamā ratiņa detaļa, kas savieno riteni ar karkasu
pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
jūdziņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kurā stāv stabiņi ar spoli.
sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1).
līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa.
makacis Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
makata Vērpjamā ratiņa dzinējs, savienots ar ratiņa ripu un paminu.
lestuve Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
mente Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
milna Vērpjamā ratiņa griežamais rokturis.
ventiņš Vērpjamā ratiņa griežamais, skrūve.
beņķis Vērpjamā ratiņa karkass.
vindiņa Vērpjamā ratiņa kaziņ, kuņiņa.
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa.
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa.
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa.
rīkste vērpjamā ratiņa kluģis
silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa
beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
laipiņa Vērpjamā ratiņa pamina.
ļepše Vērpjamā ratiņa pamina.
pakāja Vērpjamā ratiņa pamina.
zemuška Vērpjamā ratiņa pamina.
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
lēcīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
leksis Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
makacīte Vērpjamā ratiņa piedziņas kociņš.
ripe Vērpjamā ratiņa ritenis.
čikstere Vērpjamā ratiņa rociņa no paminas uz riteni.
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti.
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla.
dancītis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
kuņīna Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas savieno paminu ar ratu un griež to.
austiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
krūpinis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
lepečkiņa Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa.
spārs Vērpjamā ratiņa spārns.
kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
ratiņa skriemelis vērpjamā ratiņa spoles daļa, uz kuras liek auklu
kacīte Vērpjamā ratiņa stienis, kas nodrošina kustības pārnesi no paminas uz riteni.
kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols.
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne.
putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
ļepše Vertikālais koks, kas savieno ratiņa paminu ar rata vārpstas kloķi.
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu vienlāpstiņas airi.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai.
elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē
Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
Moneses uniflora vienzieda sūnactiņa
māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora").
Pyrola uniflora vienzieda sūnactiņas "Moneses uniflora" nosaukuma sinonīms
pigliņš Vīķe (arī cita sīka zivtiņa).
spurra Vilciņš (spēļmantiņa).
spurrulis Vilciņš (spēļmantiņa).
vilnas matiņa zvīņu kārta vilnas matiņa ārējā kārta, kas sastāv no plānām, pārragotām zvīņveida šūnām
vilnas matiņa sīpoliņš vilnas matiņa bumbierveida paplašinājums, matiņa augošā daļa
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
vilnas matiņa stiebrs vilnas matiņa daļa virs ādas
vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass.
matiņa sakne vilnas matiņa sakne
vilnas matiņa sakne vilnas matiņa stiebra daļa, kas atrodas ādā.
mirušie matiņi vilnas matiņi, kam serdes kārta aizņem matiņa lielāko daļu, tāpēc tie lūst un neder pārstrādāšanai
augsts vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kurā matiņa loka augstums ir lielāks par loka pamata garumu
tituks Vista, vistiņa (bērnu runā).
cibītes Vistas, vistiņas.
aklīši Vistiņas (rotaļa).
čibiņi Vistiņas.
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Lathyrus aphaca vītņu dedestiņa
zeltacīte Zeltactiņa ("Chrysopa perla").
chrysopa Zeltactiņas.
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
skapulimantija Zīlēšana (pareģošana) pēc cilvēka vai dzīvnieka lāpstiņas, kas pazīstama kā seniem grieķiem un romiešiem, tā arī vēlāk.
Lathyrus pisiformis zirņveida dedestiņa
asaka Zivtiņa.
zivēns Zivtiņa.
zivtele Zivtiņa.
zuitiņa Zivtiņa.
Ameša Spenta zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - vairākas - sešas vai septiņas - ar augstāko dievu Ahuramazdu saistītas dievības
žagata Žagatiņa ("Maianthemum").
žagatiņas Žagatiņa ("Maianthemum").
spīdzenes Žagatiņa ("Majanthemum").
maianthemum Žagatiņas.
kareika Žāvēta krūtiņa (gaļa).
koreika Žāvēta krūtiņa (gaļa).

tiņa citās vārdnīcās:

MEV

tiņa