Paplašinātā meklēšana
Meklējam rust.
Atrasts vārdos (200):
- drust:1
- grust:1
- drusta:1
- drusti:1
- Drusti:1
- hrusti:1
- ierust:1
- izrust:1
- krustā:1
- krusti:1
- Krusti:1
- apdrust:1
- apgrust:1
- aptrust:1
- atgrust:1
- attrust:1
- frustra:1
- iegrust:1
- izgrust:1
- krustām:1
- krustēm:1
- krustim:1
- krustīm:1
- krustis:1
- krustīt:1
- krustot:2
- krustot:1
- aizgrust:1
- aiztrust:1
- aprustēt:1
- aprustot:1
- apstrust:1
- drustala:1
- Drustāni:1
- Grustāni:1
- Grustiņi:1
- krustala:1
- krustaļa:1
- krustāms:1
- krustāre:1
- krusteja:1
- krustējs:1
- krustene:1
- Krustene:1
- krustēvs:1
- krustiem:1
- krustiņa:1
- Krustiņi:1
- krustiņš:1
- Krustiņš:1
- krustots:1
- apkrustīt:1
- bezkrustu:1
- brustalas:1
- brustiķis:1
- brustvērs:1
- ceļkrusti:1
- crustacea:1
- frustrāns:1
- frustrēts:1
- iekrustis:1
- iekrustīt:1
- inkrustēt:1
- izkrustīt:1
- kāškrusts:1
- krustabas:1
- krustaine:1
- krustains:1
- krustaiņš:1
- Krustalpe:1
- krustbūve:1
- krustceļi:1
- krustceļš:1
- krustdēls:1
- krustenes:1
- krustenes:2
- krustenis:1
- Krustenis:1
- krustības:1
- krustiela:1
- krustiķis:1
- krustinis:1
- krustisks:1
- krustisku:1
- krustkarš:1
- krustmāte:1
- krustmija:1
- krustneši:1
- Krustpils:1
- aizkrustīt:1
- aizkrustot:1
- alkšņruste:1
- crustulina:1
- inkrustāti:1
- Jaundrusti:1
- krustābele:1
- krustaceji:1
- krustaceļš:1
- krustainis:1
- krustakarš:1
- Krustalica:1
- Krustalīce:1
- krustamāte:1
- krustapuķe:1
- krustārijs:1
- krustbērns:1
- krustceles:1
- krustciles:1
- krustdiena:1
- Krustezers:1
- krustiskis:1
- krustiskus:1
- krustīšana:1
- krustiškam:1
- krustīties:1
- Krustkalni:1
- krustlapji:1
- krustmeita:1
- krustneļķe:1
- krustojums:1
- krustojums:2
- krustošana:1
- krustoties:2
- krustoties:1
- krustpakši:1
- krustpolka:1
- drustēnieši:1
- frustrācija:1
- grustānieši:1
- Grustāniški:1
- Grustanišķi:1
- krustabērns:1
- krustācejas:1
- Krustacelms:1
- krustainīte:1
- krustakmens:1
- Krustakrogs:1
- krustamzīme:1
- krustāmzīme:1
- krustāniski:1
- krustānisks:1
- Krustceļupe:1
- krustdancis:1
- krustenisks:1
- Krustenītis:1
- krustenkurs:1
- krustinieks:1
- krustinieši:1
- krustiniski:1
- krustknābis:1
- krustleņķis:1
- krustmadara:1
- krustmāmiņa:1
- krustošanās:1
- atkrustīties:1
- atkrustošana:1
- dekrustācija:1
- dubultkrusts:1
- Grustāniškas:1
- inkrustācija:1
- krustabnieks:1
- krustainisks:1
- krustakupols:1
- krustāniskis:1
- krustcirtnis:1
- krustdegunis:1
- krustdūrieni:1
- krusteniskis:1
- krustībnieks:1
- krustkāposts:1
- krustkrāvums:1
- krustkrustām:1
- krustkrustēm:1
- krustkrustim:1
- krustkrustīm:1
- krustmeitiņa:1
- krustozoliņi:1
- krustpilieši:1
- aizkrustojums:1
- krustceļnieki:1
- krustkrustiem:1
- krustkrustums:1
- krustmesterēm:1
- krustnagliņas:1
- četrustūrainis:1
- deviņkrustains:1
- dubultkrustiņš:1
- Gushrustaļnija:1
- krustacelmieši:1
- krustakmenieši:1
- Krustceļgrāvis:1
- krustkrustains:1
- krustkrustenes:1
- krustkrustinis:1
- krustkrustumis:1
- intuskrustācija:1
- jaundrustēnieši:1
- diagonālkrustbūve:1
- krustotājelastība:1
- krustojummodulācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (186):
- aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis)
- aizkrustot ceļu (kādam)
- aizmest krustu
- Aizsargu Nopelnu krusts
- analizējošā krustošana
- apkrustīt pļavas
- apļveida krustojums
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā)
- ar uguni un krustu
- Armoracia rusticana
- Astotais krusta karš
- atgriezeniskā krustošana
- attālā krustošana
- Atzinības krusts
- balsu krustojumi
- Baltie krusti
- baltsvītrainais krustknābis
- baltsvītru krustknābis
- bēg kā velns no krusta
- Berberis x robrustilla
- Bērnu krusta karš
- birztalu krustaine
- Bondarevas krustakmens
- Brenkūžu-Vecdrustu ezers
- ceļi krustojas
- Ceturtais krusta karš
- Chamesiphon incrustans
- cilindriskā krustspole
- Crustulina guttata
- Cryocephalus rusticus
- diagonālā krustsēja
- dialēliskā krustošana
- Dienvidu Krusts
- dihibrīdiskā krustošana
- divirbuļu krustābele
- Drustu ezers
- Drustu pagasta teritorija
- Drustu pagasts
- dubultā krustošana
- dzelzs krusts
- egļu krustknābis
- Electra crustulenta var. baltica
- Emberiza rustica
- Falco rusticolus
- frustrācijas–agresijas hipotēze
- Gongrosira incrustans
- Gulbju krustakmens
- Hebeloma crustuliniforme
- Hirundo rustica
- Huilia crustulata
- Jāņakrusta strauts
- Jaundrustu ezers
- Jaundrustu muiža
- jautājumu krustugunis
- Jēkaba krustaine
- Jura krusts
- kā krusts uz kakla
- kā velns ar krustu
- kā velns no krusta
- kādu ceļi krustojas
- kailā krustmadara
- kāškrusta mēris
- koniskā krustspole
- Krapas krusta priede
- krastmalu krustaine
- krusta ceļš
- krusta dālderis
- krusta deja
- krusta delfīns
- Krusta ezers
- krusta kari
- krusta karš
- krusta mezgls
- krusta paksis
- Krusta pārkāpe
- krusta teoloģija
- krusta trinis
- krusta velve
- krusta zari
- krusta zibens
- krusta zīme
- krusta zirneklis
- krustainā genciāna
- Krustalīču upe
- krustām šķērsām
- krustamais vārds
- krustāms bērns
- Krustenes ezers
- krusteniskās atskaņas
- krusteniskās taisnes
- krustenskā iedzimšana
- Krustiņu ezers
- Krustkalna dzirnavezers
- Krustkalnu dabas rezervāts
- krustlapu drudzene
- krustojummodulācijas tests
- krustot (kāda) ceļu
- krustot šķēpus
- krustot zobenus
- krustpāru mikrobiota
- Krustpils dzirnavezers
- Krustpils novads
- Krustpils pagasta teritorija
- Krustpils pagasts
- Krustpils pils
- Krustpils sala
- krusts un bēdas
- krustsporu sārtlapīte
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām
- krustu bedrītes
- krustu kauls
- Krustuļu grāvis
- krustvārdu mīkla
- krustziežu vairogblakts
- krustziežu ziedspīdulis
- Lecidea crustulata
- lietuvēna krusts
- lipīgā krustaine
- Maltas krusta mehānisms
- mazais krustknābis
- mejotiskā krustmija
- mest krustu (priekšā)
- meža krustaine
- miotiskā krustmija
- monohibrīdiskā krustošana
- Monopis rusticela
- Mucilago crustaceae
- ne krusta nemetis
- ņemt savu krustu uz pleciem
- nereciprokā krustmija
- nest (savu) krustu
- nest savu krustu
- nevienādā krustmija
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko)
- Nicotiana rustica
- Otrais krusta karš
- parastā krustaine
- pārmaiņus krustošana
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā)
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu)
- pārvilkt krustu (kaut kam)
- pavasara krustaine
- pērkona krusts
- Phormidium incrustatum
- pieci (arī četri, trīs) ar krustu
- piekārtošanas krusti
- Piektais krusta karš
- piesātinošā krustošana
- Pirmais krusta karš
- platlapu krustaine
- pleiras krustveida discisija
- polihibrīdiskā krustošana
- pratināšana jautājumu krustugunīs
- priežu krustknābis
- Prokrusta gulta
- purva krustaine
- rata krusts
- reciprokā krustmija
- reciprokā krustošana
- Rozes Krusta ordenis
- Sarkanā Krusta biedrība
- sarkanais krusts
- Sarkanais Krusts
- Scolopax rusticola
- Septītais krusta karš
- Sestais krusta karš
- sist krustā
- skropstainā krustmadara
- starplīniju krustošana
- starpsugu krustošana
- stāvēt krustcelēs
- Stereocaulon inscrustatum
- Sv. Antonija krusts
- telpiskais krustojums
- Trešais krusta karš
- trīs šķirņu krustošana
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- upes krustaine
- uz pieci ar krustu
- Vecdrustu ezers
- Vecdrustu muiža
- vienkāršā krustošana
- vilkt krustu pāri
- Xylobolus frustulatus
- Xylotrechus rusticus
- zilais krusts
Atrasts skaidrojumos (500):
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Alaverdi katedrāle 11. gs. 1. ceturkšņa arhitektūras piemineklis Gruzijā (20 km uz ziemeļrietumiem no Telavi pilsētas Kahetijā); plāna pamatā izstiepts krusts, kura krustpunktā augsts cilindrs ar kupolveida pārsegumu
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
- angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
- Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
- Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā
- Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
- Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
- Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
- Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
- Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
- Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
- Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
- Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
- Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
- Sietnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā
- Meždibeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā
- Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
- Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Ilzenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā
- Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
- aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
- aizkrustīt ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- pārkrustīt ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- krustīt ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
- mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
- krustīties ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi)
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos)
- origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā
- Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
- krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
- krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
- išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
- parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
- Babrova Bebrupe Krustpils novadā
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju
- bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
- bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos
- Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
- Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
- Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
- Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
- Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
- panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings
- traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
- pārkrustot būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
- krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā
- krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus
- ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija
- ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
- stakle Ceļa sazarojums vai krustojums
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
- ceļa jūtīs ceļu krustojumā; ceļā (būt)
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos)
- krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1)
- krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš
- krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1)
- drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
- krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas
- rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(1)
- rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(2)
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
- grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
- starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana
- Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
- ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
- krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
- krustmāmiņa dem. --> krustmāte
- krustmeitiņa dem. --> krustmeita
- krustiņš dem. --> krusts
- krusttētiņš dem. --> krusttēvs
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā
- monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma
- krists Divas līnijas, kas krusto viena otru
- režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
- alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mitenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
- mītenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
- potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
- Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
- piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
- krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
- Drostenhof Drusti
- Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants
- Dūku ezers Dūku ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
- Dūķu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
- Dukļu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
- Dūķa ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
- Dūķu Dūķu ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
- krustceļnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Krustceļi" iedzīvotāji
- kauka Dūrējs sānos; sāpes mugurā, krustos
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
- Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
- Loxia curvirostra egļu krustknābis
- mazais krustknābis egļu krustknābis
- šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi
- leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
- mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Brengūzis ezers Drustu pagastā, 172,9 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,8 km, lielākais platums - \~0,4 km; Brengūža ezers; Brenkūža ezers; Brenkūžu-Vecdrustu ezers; Vecdrustu ezers
- Kroga ezers ezers Drustu pagastā, 173 m vjl., platība - 10,7 ha, garums - \~0,7 km, lielākais platums - \~0,3 km; Krogus ezers
- Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers
- Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
- Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
- Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers
- Briņģu ezers ezers Drustu pagastā, platība — 6 ha
- Nauču ezers ezers Drustu pagastā, platība — 7,2 ha; Naucu ezers
- Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
- Līnaizis ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
- Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
- Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
- Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
- Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
- mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai)
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
- krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
- kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija
- introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
- gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
- sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- zeboīds Govs un zebu krustojums
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā
- analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas
- Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
- piesātinošā krustošana hibrīda atkārtota atkrustošana
- ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
- ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm
- reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu
- līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas
- sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām
- zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
- Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā
- ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
- ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu
- filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi
- asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums
- iekristīt Iekrustīt
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā
- šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana
- steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
- turnikets ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību
- krustenis ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu
- krustenis ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids
- cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot
- iet uz lelles kāju iet raudzībās, arī krustībās, arī rādīnēs iet
- krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
- Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
- PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
- koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni
- izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām)
- mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana; izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti; atsevišķs krusts šai rakstā
- petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem
- Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- hanikss Jaku un govju krustojums
- bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana
- Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību
- Senecio jacobaea Jēkaba krustaine
- Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
- Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
- prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
- purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
- krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
- jūkle Jūtis, krustceles
- interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference)
- tīkls kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu
- patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
- krustinieks kāds, kas vienmēr pie krusta zvēr un žēlojas
- palīkumot kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties
- Cruciata glabra kailā krustmadara
- Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
- Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants
- Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski
- Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
- lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu
- meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu
- meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
- meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
- stātenis Kāts (krusta)
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās
- keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
- sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski
- šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē)
- krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
- vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
- Senecio paludosus krastmalu krustaine
- Zundu ezers Kreiļu ezers Drustu pagastā
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
- cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm
- Krogus ezers Kroga ezers Drustu pagastā
- krustveidā Krusta (4) veidā, formā
- kāršains Krustā austs (par audeklu)
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
- krustakarš Krusta karš; ticības karš
- krustkarš Krusta karš; ticības karš
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- sacrum Krusta kauls gūžās
- āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
- sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
- staurodūlija Krusta pielūgšana
- Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
- flerons Krusta puķe - dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā - stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
- ataxia Krusta vājums un nedrošas, streipuļojošas kustības iešanā
- krustaine Krusta zīme
- Araneus diadematus krusta zirneklis - zirnekļu kārtas riteņzirnekļu dzimtas _Araneus_ ģints suga
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis
- kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa)
- Victoria cruciana krustainā viktorija
- senecio Krustaines
- ēdējzāle Krustaines ("Senecio ")
- ēdājs Krustaines ("Senecio")
- krustenes Krustaines ("Senecio")
- krustlapji Krustaines ("Senecio")
- krustziedīte Krustaines ("Senecio")
- kristaniski Krustainiski
- kristeniski Krustainiski
- kristiniski Krustainiski
- kristinisku Krustainiski
- kristains Krustains
- krustots Krustains (1)
- purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
- upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis")
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
- birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis")
- krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus")
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
- meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus")
- pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis")
- lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus")
Atrasts piemēros (76):
- klausīties — Klausieties, es taču esmu daudz vecāka par jums — es varētu būt jūsu krustmāte, tiešām; nu, ne krustmāte, vecākā māsa.
- aizliegšana 1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta aizliegšanu.
- uguns 8 bruņumašīnas uz Valdemārielas vairs neapstājas pie sarkanām ugunīm, bet brauc pāri krustojumam.
- kalt Akmenī kaltas, mākslas muzeju cienīgas skulptūras, pieminekļi, krusti, podesti.
- virsū Ap galvu viņai bārkstains lakats, rokās dziesmugrāmata, krustiņš virsū.
- pūšana Arī druvu un mājas dzīvē turējās pie dažādiem pagānu kultiem: auglības kulta, svētības kulta, dažādiem pagānu māņiem un burvestībām, ko sajauca ar katolicisma paliekām māņticības garā, pilnos ziedos bija pareģošana, zīlēšana, īpašo dienu un laiku cienīšana, piektvakars, ceturtdienas priekšvakars, krusta diena, pūšļošana, vārdošana, sāls pūšana, kannas raudzīšana, nešļavošana, buršana ar Bībeles pantiem un citiem svētiem vārdiem slimību, sevišķi asinssērgu un ugunsgrēku gadījumos, svēto un svētbilžu cienīšana- pret visu to nebija tik viegli cīnīties, it īpaši mācītājiem, kas no svešatnes bija ienākuši, nepazina šejienes ieražas un neprata latviešu valodu.
- risināt Arī krustvārdu mīklu izdevumi, jo viņam patika risināt arī tās.
- izcelsme Arī mātes krustmāte bija bijusi baltvāciete (ja nemaldos, šveiciešu izcelsmes), tā kā manai mātei vācu valoda pat bija bijusi pirmā valoda.
- priecīgs Asnāte priecīga lēja krustām karsto un auksto ūdeni, jauca kopā un pilināja klāt smaržīgu eļļu.
- balstīties Baznīca balstās uz krusta pamatiem.
- cauraugt Bet jau atkal izrādījās, ka Itālijas valsts ir mafijas cauraugusi visos līmeņos: korumpētie tiesneši un pārējie visi kā viens izspruka sveikā, lielā mērā pateicoties krusttēvam, kurš darbos apliecināja, ka omertas- klusēšanas pienākumu viņš svēti ievēro.
- pūsties Bet kā tu, ceļavīrs, metīsi līkumu tiltam pār Vagonu parku, kur kā sami lēnīgi pūšas un kust citkārt trauksmīgie vilcieni, viesmīlīgajam cietumam, Matīsa kapiem, kur Baigā gada upuru piemiņai uzsliets necils krusts?
- lūgsna Bet māte pēc tam, lūgsnu sakot, pārmet krustu pār savu bērnu un sevi.
- atminējums Bet vēl jocīgāk šķiet tas, ka krustvārdu mīklu atminējumu atrašanai noder avīzes, nevis vārdnīcas un enciklopēdijas.
- atzīmēt Bet, protams, man nebūs ne mazāko iebildumu, ja Jūs savās vārsmās ietversiet arī manas dzīves svarīgākos brīžus vai vismaz atzīmēsiet, ka esmu piedalījies divos krusta karos par Svētās Zemes atbrīvošanu.
- stopi Braukāju pa Eiropu ar stopiem, arī Latvija tika apceļota krustu, šķērsu.
- caurule Caurules, vadi, stieņi, balsti un kāpnes krustām šķērsām no ārpuses ieskauj daudzstāvu celtni kā tīkls, kam cauri spīd grīdu plāksnes, stikla sienas un slīdtrepes.
- zvans Cilvēki meta krustus un nobijušies klausījās dobjajās zvanu skaņās.
- sodība Daža tantiņa pārmeta krustu, sak, vai nu tiešām pār grēcīgajiem nāk tā debesu tēva sodība.
- mīkla Diāna nīka gultā, palūkojās žurnālā un, atcerējusies, ka nav atrisinājusi krustvārdu mīklu, sameklēja rakstāmo.
- līdz Dīvaina telpa, Vecais ar Eduardu iet uz priekšu taustīdamies kā aklie, arī skatītājam nekas nav redzams, līdz viņiem apkārt parādās Eduarda sapņos redzētā vieta — kapsēta ar daudziem, daudziem baltiem krustiem.
- redze Eklēram bija asa redze, un viņš paspēja saskatīt uz karoga izšūtos visiem zināmos pīrāgu simbolus – baranku un divas sakrustotas sālsstandziņas.
- smaržot Elpoju sakuras, smaržoju ķiršus, skatos dievnamu krustos un spožumā.
- riba Galvaskausam sekoja augšdelmu kauli, visas ribas un krusti, un beigās abi liela kauli.
- atcere Garākās atceres autore ir aktrise un režisore Venta Vecumniece (1927-2017), kas Ārijai ir tuva kopš Krustpils pamatskolas un paliek dzejnieces draudzene visu turpmāko mūžu.
- klīnisks Gēni sakrustojušies un kā vulkāna izvirdums izlauzušies Igora brutalitātē, kuras klīniskos iemeslus tiesas noteiktā ekspertīze pārbaudījusi ļoti virspusēji.
- liels Guntis jau kopš jaunības ir liels makšķerēšanas piekritējs un izbraukājis Latvijas ezerus, upes krustu un šķērsu, un nu sācis iekarot ārzemju ūdenstilpes.
- izsaukties Izrunājusies krustu šķērsu par dzejas jēgu, baroneses rūgto likteni primitīvā laikmetā, veltīgi izsaukusies Jānīti, Mia beidzot piecēlās un devās pie mātes.
- uzdot Jaunāko māsu Mefistofelis padarīja par sievu, bet tās bērniņu viltīgi uzdeva par krustmeitu.
- nodarīt Kad bērēšana tika nodarīta un bērinieki pēc mielasta sāka izklīst, Sveta aizgāja pavadīt mātes krustmāti, taču nepārnāca visu nakti.
- pirtīžas Kad bērniņš un māmiņa pirtīžā bija izmasēti un izmīļoti, viņus ģērba baltos linu krekliņos un devītajā dienā notika krustabas.
- izlasīt Kad rīsi gatavi, izlasu no tiem ārā pa virsu sastājušas kanēļa nūjiņu, krustnagliņas un lauru lapas.
- ellišķīgs Kara laikā nokļuva ellišķīgā situācijā – frontes krustugunīs, kad mūsējie bija spiesti atkāpties.
- mīt Kārtējo reizi izkāpusi no vilciena Jaundūkuru pieturā, viņa jau ātrā solī mina kapu apkārtceļa taciņu, kad kaut kur starp krustiem izdzirda bērnu raudam…
- pirtīžas Konferences galvenā tematika saistīta ar ģimenes godiem ( pirtīžām, krustabām, iesvēti, vedībām, bedībām) un pirts lomu tajos.
- kruzuļi Krāšņā vakartērpā ģērbusies krustmāte nesa gaisīgos kruzuļos tērptu meitenīti.
- acs Krusti saulē spīd tā, ka acis žilbst.
- fordiņš Krusttēvs deva naudu benzīnam (fordiņš aprija neiedomājami daudz degvielas), kā arī sedza divu nedēļu izmēģinājuma numura apmaksu.
- atminējums Krustvārdu mīkla ir mīkla, kurā atminējumi ir jāieraksta ailītēs, kas krusto cita citu.
- pielūdzējs Lai kur viņš esot uzturējies, viņš vienmēr esot licies kā Svētā krusta un citu kristīgu simbolu pazemīgs pielūdzējs.
- tautsaimniecība Latvijas tautsaimniecība atrodas krustcelēs un tai esot divi izvēles ceļi.
- mācītājs Mācītājs aptaustīja krustu.
- kruzaks Man atkal vakar bija vēl komiskāka situācija, kad krustojumā nepaspēja izbraukt kruzaks.
- apjauta Meitene mīņājās ielu krustojumā un izskatījās pēc zvēriņa, kas pēkšņā brīvības apjautā nesaprot, uz kuru pusi doties.
- augsne Mitrajā augsnē egles nebija saknes laidušas necik dziļi, un brāzmas, guldamās smagajos vainagos, bija gāzušas kokus krustu un šķērsu.
- atdzimt Mūsdienās atdzimst arī šī tradīcija- pēdējo gadu laikā šādi Krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19.janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā, bet šogad ar Rīgas domes atbalstu Latvijas Pareizticīgā baznīca atjaunoja šo tradīciju arī Rīgā.
- uzraudzība Nedroši plinkšķinājumi uz klavierēm krustmātes uzraudzībā.
- izvēle Nopietnas krustceles bija izvēle – turpināt strādāt labi atalgotu darbu vai veidot savu uzņēmumu.
- strādāt Nopietnas krustceles bija izvēle – turpināt strādāt labi atalgotu darbu vai veidot savu uzņēmumu.
- veidot Nopietnas krustceles bija izvēle – turpināt strādāt labi atalgotu darbu vai veidot savu uzņēmumu.
- ar mīļu prātu Olga gribēja ķēdīti ar krustiņu, un Maigonis ar mīļu prātu pirka.
- apmetnis Ordeņa brāļi valkāja bruņas un baltu apmetni ar melnu krustu.
- augšāmcelties Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, 7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.
- nodarboties Protams, ģimenes neizbēgami nonāk krustcelēs, ko darīt – abiem strādāt un pelnīt naudu, vai mātei, kā senos laikos, nodarboties tikai ar bērniem.
- lūgšana Puslokā virzīdamies apkārt stikla zārkam, cilvēki meta krustus un pusbalsī skaitīja lūgšanu.
- veids Redzu, ka lejā perpendikulāri ir šķērsiela, T veida krustojums, bet priekšā — siena.
- tātad Suns taču neienāca viņa kabinetā ar sakrustotām ķepām virs galvas, tātad neviens mirt netaisījās, un kāpēc tad steigties?
- uzturēties Šajā Rīgas rajonā viņš uzturējās diezgan reti, taču viņš atcerējās, ka policijas iecirknim vajadzēja būt Laika prospekta un Atklājēju bulvāra krustojumā.
- izraisīt Šoreiz krusta siltums ielija ķermenī, pārmācot drebuļus, kas bija izraisījuši sviedrus.
- mālains Tā bija milzum liela un līdzena mālaina platība, kura biezi piespraudīta ar krustiem un akmens bluķiem.
- otrais Tad es tev pārmetīšu krustu otro un pēdējo reizi- Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara vārdā.
- atdzimšana Taisnais Māras krusts, no kura izvirzās stari, iezīmē atdzimšanu un pārtapšanu, raksturojot nāves un dzīvības robežu un pretstatu starp dzīvo un nedzīvo pasauli, kas ir vienota kopīgā cikliskajā kustībā.
- viadukts Tālumā jau saskatīju modernā viadukta siluetu, kur pēc ieceres ceļam jāsavijas āboliņlapas rakstā, lai izslēgtu tiešu transporta krustošanos.
- pilgrims Tāpat kādreiz ceļā bija devušies pilgrimi, karaļi un krustneši, lai atbrīvotu pestītāja kapu vai studētu arābu maģiju, — to pašu ceļu bija gājuši spāniešu bruņinieki un vācu zinātnieki, īru mūki un franču dzejnieki.
- stopi Tāpēc ka visi grib pārkārtoties uzreiz pa kreisi, bet tur stops, jo Lāčplēša krusta sarkanais.
- maukuris Tas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu.
- beigties Tie tādi apaļi, pēc rutka ar saknīti gaisā, tikai saknīte beidzas ar žuburotu krustu.
- tūlīt Tūlīt aiz ciema sākās jau platāks ceļš, taču drīz viņi nonāca krustojumā.
- nozīme Varbūt krusta atņemšanai bija simboliska nozīme ar nepārprotamu norādi?
- ietilpt Vidusdaugavas reģionā ietilpst Jēkabpils pilsētas, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Pļaviņu un Salas novadu pašvaldības.
- ilzīte Vietām var atstāt zāli nepļautu un piesēt to ar kādām izturīgām, daudzgadīgām pļavas puķēm, piemēram, pīpenēm, ilzītēm, krustenēm, mārpuķītēm vai balto āboliņu.
- mālains Viņš atcerējās, ka vecs laucinieks, kas mierīgi vadījis zirgu pa ceļa malu, ne no šā, ne no tā sagriež to krustām šosejai uz mālainu, šauru celiņu.
- zili Viņš bija ģērbies pieticīgi – tā, kā pieticīgi mēdz būt gados vecāki eiropieši: kreklā ar zili baltām rūtīm, nu, labi, krustotām bāli zilām dubultsvītrām, izbalējušās pelēkās biksēs un izturīgās brūnās pastaigu kurpēs.
- ieguvums Viņš notīrīja brīnumaino ieguvumu no putekļiem un, sakrustojis kājas, apsēdās turpat uz grīdas.
- bronza Viņš un viņa karabiedri saņēma armijas augstākos apbalvojumus — dzelzs krustus, bronzas un zelta lidotāju sprādzes.
- krāsains Zālē krāsaina puskrēsla, zilas, sarkanas, violetas reflektoru gaismas strēles šaudās, krustojas; puskrēsla mainās ar apžilbinošu gaismas bultu.
rust citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv