Paplašinātā meklēšana

Meklējam rust.

Atrasts vārdos (317):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1412):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Alaverdi katedrāle 11. gs. 1. ceturkšņa arhitektūras piemineklis Gruzijā (20 km uz ziemeļrietumiem no Telavi pilsētas Kahetijā); plāna pamatā izstiepts krusts, kura krustpunktā augsts cilindrs ar kupolveida pārsegumu
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
zumps Ādmiņa krāsa, ruste
porķis Ādmiņu krāsa, ruste
stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums
aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Briņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Skripti apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Vāgāni apdzīvota vieta (skrajciems) Drustu pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
Sietnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Meždibeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā
Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Ilzenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā
Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
saziedināt Apputeksnējot sakrustot
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni
tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
aizkrustīt ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu
pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
pārkrustīt ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
krustīt ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
krustīties ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi)
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos)
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā
Jēču ezers atradās Drustu pagastā, nosusināts
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām
krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu
fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai
ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa
bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
Babrova Bebrupe Krustpils novadā
Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju
bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos
Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings
traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
pārkrustot būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā
krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus
ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija
ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija
melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
stakle Ceļa sazarojums vai krustojums
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
ceļa jūtīs ceļu krustojumā; ceļā (būt)
ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos)
krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1)
krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš
krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1)
drustēnieši Cēsu novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Drusti" iedzīvotāji
lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru
čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona
izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas
rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(1)
rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(2)
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana
Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums
krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā
austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā
dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols
ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols
rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
krustmāmiņa dem. --> krustmāte
krustmeitiņa dem. --> krustmeita
krustiņš dem. --> krusts
krusttētiņš dem. --> krusttēvs
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne
līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma
krists Divas līnijas, kas krusto viena otru
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mitenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
mītenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā
bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība
kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā
piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
Drostenhof Drusti
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants
Dūku ezers Dūku ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dūķu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dukļu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dūķa ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā
Dūķu Dūķu ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā
krustceļnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Krustceļi" iedzīvotāji
kauka Dūrējs sānos; sāpes mugurā, krustos
sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds
kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu
seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli
vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
Loxia curvirostra egļu krustknābis
mazais krustknābis egļu krustknābis
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu
mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Brengūzis ezers Drustu pagastā, 172,9 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,8 km, lielākais platums - \~0,4 km; Brengūža ezers; Brenkūža ezers; Brenkūžu-Vecdrustu ezers; Vecdrustu ezers
Kroga ezers ezers Drustu pagastā, 173 m vjl., platība - 10,7 ha, garums - \~0,7 km, lielākais platums - \~0,3 km; Krogus ezers
Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers
Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers
Briņģu ezers ezers Drustu pagastā, platība — 6 ha
Nauču ezers ezers Drustu pagastā, platība — 7,2 ha; Naucu ezers
Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
Līnaizis ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu
stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai)
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā
tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
zeboīds Govs un zebu krustojums
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā
analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu
dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas
Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
piesātinošā krustošana hibrīda atkārtota atkrustošana
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm
reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu
līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas
sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām
zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums
kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā
ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina")
kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu
filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums
iekristīt Iekrustīt
stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā
šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana
steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
turnikets ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību
krustenis ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu
krustenis ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids
cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot
iet uz lelles kāju iet raudzībās, arī krustībās, arī rādīnēs iet
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām)
mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana; izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti; atsevišķs krusts šai rakstā
petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus
miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
hanikss Jaku un govju krustojums
bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību
Senecio jacobaea Jēkaba krustaine
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
jūkle Jūtis, krustceles
interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference)
tīkls kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu
patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
krustinieks kāds, kas vienmēr pie krusta zvēr un žēlojas
palīkumot kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties
Cruciata glabra kailā krustmadara
Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants
Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski
Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu
meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu
meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
stātenis Kāts (krusta)
hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu
antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē)
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos
stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
Senecio paludosus krastmalu krustaine
Zundu ezers Kreiļu ezers Drustu pagastā
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm
Krogus ezers Kroga ezers Drustu pagastā
krustveidā Krusta (4) veidā, formā
kāršains Krustā austs (par audeklu)
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
krustakarš Krusta karš; ticības karš
krustkarš Krusta karš; ticības karš
padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
sacrum Krusta kauls gūžās
āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži
krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
staurodūlija Krusta pielūgšana
Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
flerons Krusta puķe - dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā - stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
ataxia Krusta vājums un nedrošas, streipuļojošas kustības iešanā
krustaine Krusta zīme
Araneus diadematus krusta zirneklis - zirnekļu kārtas riteņzirnekļu dzimtas _Araneus_ ģints suga
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis
kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa)
Victoria cruciana krustainā viktorija
senecio Krustaines
ēdējzāle Krustaines ("Senecio ")
ēdājs Krustaines ("Senecio")
krustenes Krustaines ("Senecio")
krustlapji Krustaines ("Senecio")
krustziedīte Krustaines ("Senecio")
kristaniski Krustainiski
kristeniski Krustainiski
kristiniski Krustainiski
kristinisku Krustainiski
kristains Krustains
krustots Krustains (1)
purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis")
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis")
krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus")
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus")
pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis")
lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus")
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka
Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
krustēm Krustām
krustiem Krustām
krustim Krustām
krustīm Krustām
krustkrustīm Krustām
pārkrustis Krustām - perpendikulāri vai slīpi pāri
kristainis Krustām austa drēbe
ļogu ļogām krustām šķērsām
šķērsgaram krustām šķērsām
izšķērēt Krustām šķērsām izstaigāt
sietaine Krustām šķērsām strīpota seģene
elderelderiem Krustām šķērsām, bezmērķīgi
krustšķērsām Krustām un šķērsām
krustšķērsu Krustām un šķērsām
lenkuriskam Krustām un šķērsām
krustkrustām Krustām un šķērsām, juku jukām
krustkrustēm Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustiem Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustim Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustinis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustumis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustums Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
rūteniski krustām un šķērsām, rūtveidīgi
krustis Krustām, šķērsām
pārkrustiem Krustām; pārkrustis
dižvedējs Krustāmā bērna vedējs
kristabērns Krustbērns
kristbērns Krustbērns
krustabērns Krustbērns
jūtis krustceles
ceļu mijums krustceles
krisceles Krustceles
kristceles Krustceles
krusciles Krustceles
krustciles Krustceles
šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros
sadure krustceļš
ceļkrusti Krustceļš
satakas Krustceļš
sateka Krustceļš
satekons Krustceļš
trīvijs Krustceļš ar trim ceļiem, ceļa jūtis
kristdēls Krustdēls
pādēns Krustdēls
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
kristdiena Krustdiena
kristdiene Krustdiena
kristdūrienis Krustdūriens
pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas
ķieriski Krusteniski
kristiem Krusteniski
kristingi Krusteniski
kristinišķi Krusteniski
kristu Krusteniski
kristungi Krusteniski
kristus Krusteniski
krustāniski Krusteniski
krustāniskis Krusteniski
krusteniskis Krusteniski
krustiniski Krusteniski
pārstūris Krusteniski
pārstūriski Krusteniski
pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot
zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai)
nokristīt Krusteniski pārsvītrot
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai
kristmeteriem Krusteniski, krustiski
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
siksniski Krusteniski, plakanā mezglā
kristinga Krustenisks
krustānisks Krustenisks
krustisks Krustenisks
šķērsranta Krustenisks iegriezums
krustainisks Krustenisks, krustveida
Krustenes ezers Krustezers Kurmenes pagastā
Krustene Krustezers, ezers Kurmenes pagastā
jūtavas Krusti
krustenes Krusti (anat.)
tuturslas krusti (ķermeņa daļa), īpaši putniem
tutursla Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
tuturslis Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
tuperklis Krusti (muguras daļa)
tupērklis Krusti (muguras daļa)
mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem
stuperklis Krusti, muguras gals; dibens
Krustenis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
Krustenītis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
Krustiņu ezers Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
rūtiski krustiski
krustiškam Krustiski
krustiskis Krustiski
krustisku Krustiski
krustiskus Krustiski
krustmesterēm Krustiski
ķegumi Krustiski koki jumta korē un zelminī
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
krustdegunis Krustknābis
leitene Krustknābis
loxia Krustknābji
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
izpugas Krustlapu drudzene ("Gentiana cruciata")
Gentiana cruciata krustlapu drudzene jeb krustainā genciāna
cruciata Krustmadaras
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra")
skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes")
kristamāte Krustmāte
kristmāte Krustmāte
kristumāte Krustmāte
krustamāte Krustmāte
krustumāte Krustmāte
kukāte Krustmāte
kumāte Krustmāte
kūmiene Krustmāte, kūma
nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
kristameita Krustmeita
pādiņa Krustmeita
pādžiņa Krustmeita
mejotiskā krustmija krustmija, kas notiek mejozes profāzē
miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija
nereciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā divi dažādi rekombinantie pēcnācēji rodas nevienādā skaitā
reciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā rodas vienāds divu dažādu rekombinanto pēcnācēju skaits
kreicnagleņa Krustnagliņa
kreicnagliņa Krustnagliņa
kreicnaglīna Krustnagliņa
kreicnegliņa Krustnagliņa
nagliņa Krustnagliņa
naglīna Krustnagliņa
neglīna Krustnagliņa
nāgelkenes Krustnagliņas
nāģelķenes Krustnagliņas
nēgelkenes Krustnagliņas
nēģelķenes Krustnagliņas
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi
III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai
mītavas Krustojuma vai pārmiju vieta
zirgveidīgo hibrīdi krustojumi starp dažādām zirgveidīgo dzimtas formām (mūļi, zirgēzeļi un zebroīdi)
dekusācija Krustojums
hiasma Krustojums
juka Krustojums
jukrs Krustojums
jūta Krustojums
sakrusts Krustojums (diviem vai vairākiem ceļiem, ielām)
mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām)
krusts Krustojums 1 (1)
apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī)
asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1)
bastardģenerācija Krustošanā radušies pēcnācēji, pirmie tiešie un to pēcnācēji
sariete Krustošanās punkts, krustceļi
kristāt Krustot
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus)
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus)
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus)
sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā)
kristāties Krustoties
Microbiota decussata krustpāru mikrobiota
Kreutzburg Krustpils
Kreuzburg Krustpils
Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums
druķānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Druķi" iedzīvotāji
kūkānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji
skramānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Skramāni" iedzīvotāji
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji
vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji
glāznieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji
irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants
spuņģēnieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spuņģēni" iedzīvotāji
zeļcieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zeļķi" iedzīvotāji
zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kreicburga Krustpils senāks nosaukums
Krisburga Krustpils senāks nosaukums
Krizburga Krustpils senāks nosaukums
kreicpolka Krustpolka - populāra deja 19. gs. beigās
kreičpolka Krustpolka; kreicpolka
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve
krists Krusts
kreicis Krusts (5)
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1)
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu
Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni
koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
kūmība Krusttēva (krustmātes) pienākumi
kristtēvs Krusttēvs
krustēvs Krusttēvs
krustiķis Krusttēvs
krusttētis Krusttēvs
kūms Krusttēvs (1)
kūmiņi Krusttēvs ar krustmāti, krustību liecinieki
kūmenieks Krusttēvs, kūms
sānkūmis krusttēvs, kurš šo lomu pilda kopā (vienlaicīgi) ar kādu citu
hierolistēze Krustu kaula izmežģījums
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums
sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
LBP Krustu sāpes, lumbago (angļu "low back pain")
lumbalizācija Krustu skriemeļa izveidošanās līdzīgi jostas skriemelim, nesaplūstot ar pārējiem krustu skriemeļiem
ratu ratumis krustu šķērsu, visgarām, visapkārt
kūms Krustvecāki (1)
krustējs Krustveida
krustkrustains Krustveida
krustveidīgs Krustveida
kristā Krustveidā
krustā Krustveidā
krustiņš Krustveida detaļa
skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju
krusta zibens krustveida zibens
krišmeterēm Krustveidā, krustām un šķērsām
pārkučkus Krustveidā; kristām
pārkrusteniski Krustveidā; krustām
pārkrusteniskis Krustveidā; krustām
krustus Krustveidā; krusteniski
skrustus Krustveidā; krusteniski
balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros
krustkrustenes Krustveidīgi, krustām
gušņa Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
kruciferi Krustzieži
krustziedaiņi Krustzieži
krustziedainie Krustzieži
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
kāpostu dzimta krustziežu dzimta
brassicaceae Krustziežu dzimta
cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu
medene Krustziežu dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāposts Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
trūkumzāle Krustziežu dzimtas ģints ("Cochleria"), dekoratīvi augi
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros
lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
Eurydema oleraceum krustziežu vairogblakts
Meligethes aeneus krustziežu ziedspīdulis
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
pāde Kūma (1) - viens no krustvecākiem
kūmi Kūmas (krusttēvs un krustmāte)
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
alliaria Ķiplocenes - krustziežu dzimtas ģints
Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem
pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu)
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
LSK Latvijas Sarkanais Krusts
krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā
kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis
kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai
krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne
pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
dzospīle liela pīle; pīles un zoss krustojums
pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas
Linezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
Linaiša ezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
Linaišu ezers Līnaizis, ezers Drustu pagastā
kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu
Senecio viscosus lipīgā krustaine
mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā
mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica")
bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica")
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes
izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam)
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus
armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
mērarutki Mārrutki ("Armoracia rusticana")
kreni Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mārakas Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mārruks Mārrutks ("Amoracia rusticana")
māruks Mārrutks ("Amoracia rusticana")
merdiķi Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mērrutki Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mērrutkis Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mērrutks Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mērutki Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mērutks Mārrutks ("Amoracia rusticana")
mārrutki Mārrutks ("Armoracia rusticana")
grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
krākelgailis Medņu teteris, abu šo putnu krustojums
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
isatis Mēles - krustziežu dzimtas ģints
dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu
Senecio sylvaticus meža krustaine
teopashiti Monofiziti, kas runāja par Dieva ciešanām pie krusta
melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār
sprika Muguras sāpes, krustu sāpes
mielodisplāzija Muguras smadzeņu defektīva attīstība (sevišķi jostas un krustu apvidū)
melmeņi Muguras, krustu sāpes
melmini Muguras, krustu sāpes
mūļēzelis Mūļa un ēzeļa krustojums
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
Naucu ezers Nauču ezers Drustu pagastā
Grustāniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" nosaukuma variants
dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
apgriešanas zīmes nelielas krustveida zīmes iespiedloksnes stūros, kas ir atbīdītas no darba malas apmēram par 2 mm un sniedz norādes griešanas iekārtas operatoram par vietu, kur jāgriež
Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
šķeplērs neliels, kvadrātveida audums ar krustu, ko katoļi liek ap kaklu (kā amuletu)
autbrīdings Neradniecisku īpatņu krustošana
Nesaulītes ezers Nesaules ezers Drustu pagastā
iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu)
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
krustpakši no apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali
diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
skrājas no krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs
buks no krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts
kazls no krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
svētīties Nokrustīties, mest krustu
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu
sakr- norāda uz krustu kaulu
sakro- norāda uz krustu kaulu
Pirmais krusta karš norisa 1096.-1099. g., sākās pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma, lai palīdzētu Bizantijas impērijai cīnīties pret seldžuku iebrukumiem un atjaunotu kristiešu kontroli pār Jeruzalemi; 1099. g. krustneši ieņēma Jeruzalemi un izveidoja reģionā vairākas valstis
Otrais krusta karš norisa 1147.-1150. g., sankcionēja pāvests Eugēnijs III, lai atbrīvotu musulmaņu rokās kritušo Edesas grāfisti, bet krustneši cieta sakāvi Damaskā un nespēja atgūt Edesu
Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru
aizkristīt Nosprostot, apzīmējot ar krusta zīmi
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam)
pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
rīkle Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi
krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
krusta paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu
Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām
aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros
kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas
desinapse Parādība, ka mejozes profāzē hromosomas konjugē normāli, taču krustmija nenotiek
hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
pakrustoties Parakstīšanās vietā vilkt krustu
pakrustot Parakstīt (kādu dokumentu) pievienojot krustu paraksta vietā
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
Senecio vulgaris parastā krustaine
mazais biškrēsliņš parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme
vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni
nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu
orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem
ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu
pārkrustam Pārkrustis
pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi
pārsakristīties Pārkrustīties
nokrustīties Pārmest krustu
nokrustoties Pārmest krustu
nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu)
apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi
pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums
pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas
pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm)
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Senecio vernalis pavasara krustaine
krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (1)
krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (2)
krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(1)
krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(2)
rustējums paveikta darbība, rezultāts --> rustēt
sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1
sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1)
sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2)
albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
dihibrīdiskā krustošana pēc divām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana
heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija
polihibrīdiskā krustošana pēc vairākām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana
monohibrīdiskā krustošana pēc vienas pazīmes atšķirīgu īpatņu krustošana
kvarteronis Pēcnācējs jauktā laulībā, balto un mulatu krustojums
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Senecio bicolor pelēkā krustaine
krustaine Pelēkā krustaine - cinerārija
Senecio cinerea pelēkās krustaines " Senecio bicolor" nosaukuma sinonīms
daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
pērkoņkrustietis Pērkoņkrusta loceklis
Pērkonkrusts Pērkoņkrusts
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
metizācija Pie dažādam šķirnēm piederošu mājdzīvnieku krustošana
spērāgs pieguļnieku būda (divi krustām sacelti un ar segu pārsegti koki)
hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē
medību piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco rusticolus"), novērota tikai vienreiz
Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu
sist krustā pienaglot sodīto pie krusta
frustrācijas–agresijas hipotēze pieņēmums, ka agresija tieši izriet no frustrācijas
sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum")
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu
Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums
Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
Kandava pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe"
Rēzekne pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Jaunā Jelgava, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Kolomija pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
atkrustošana Pirmās paaudzes hibrīda krustošana ar vienu no vecākformām
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni
platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
miroņpuķe Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
miroņzāle Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
ziepene Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis")
Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
ankhs Populārs, okults, maģisks dzīvības simbols (krusts ar cilpu)
kruzado Portugāles zelta nauda 15. gs., ar krustu mugurpusē, vēlāk arī sudraba nauda
vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases
vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki
vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie
promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums
valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
režģis priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.; izstrādājums vai veidojums, kam ir šāda forma
Loxia pytyopsittacus priežu krustknābis
paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot
krustmija process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers
ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi
debess pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar debess asi
pasaules pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar pasaules asi
Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Senecio congestus purva krustaine
Senecio palustris purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
Senecio tubicaulis purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Latvijas tumšgalves pussmalkvilnas gaļas-vilnas aitu šķirne, izveidota Latvijā 1922.-1940. g., vietējās rupjvilnas un pusrupjvilnas aitas krustojot ar angļu īsvilnas aitu šķirnēm
raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti
zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā
inbrīdings Radniecīgu indivīdu pārošana vai pārošanas; radniecīgu indivīdu krustošana
līnija radniecisku īpatņu grupa, kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes
cecis rāmis, kas sastāv no diviem koka gabaliem ar kājām, kas novietotas krusteniski viena virs otras kā kubla pamatne
auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums
briņģēnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji
gatartieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Gatarta" iedzīvotāji
Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski
aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem
oftalmencefalons Redzes aparāts: tīklene, redzes nervs, redzes nervu krustojums, redzes ceļš, redzes centrs
hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā
krustoties refl. --> krustot 2(1); tikt krustotam
krustoties refl. --> krustot 2(2); tikt krustotam
sakrustoties refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam
sakrustoties refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam
sakrustoties refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā
interference Retos gadījumos, kad krustmija notiek gēna robežās, vērojama tuvu krustmiju biežuma palielināšanās (negatīvā interference)
brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties
fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu
teksta režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek sadalīts rindās un kolonnās, katras rindas un kolonnas krustpunkts attēlo vienu rakstzīmi
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
šūna Rindas un kolonnas krustpunkts izklājlapā
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš
inkrustēt Rotāt inkrustācijas tehnikā
skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
rožainis Rožukroņa lūgšanu secībā savērtas krelles ar krustiņu
kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai
dubultā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienkāršajā krustošanā iegūto dzīvnieku krusto ar vienkāršajā krustošanā iegūtu vaislinieku
atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku
trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku
pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
rūstēt rustēt
sodara Sadara, sadura, krustošanās vieta
rustikāls saistīts ar rustiku, tai raksturīgs
šķiemenēt saka, kad velku diegi krustojas
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
sakrustīt Sakrustot
sapārot Sakrustot
savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas)
uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu
lācīši Sakrustoti koki jumta čukurā
pamudžēties Sakrustoties, saskarties
iegruzdēt sākt gruzdēt; iegrust
aiztrust sākt trust, sausam trupēt
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums
kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi
šprika Sāpes (mugurā, krustos u. tml.)
sakralģija Sāpes krustos
trofiskais tīkls sarežģīta organismu barošanās attieksmju sistēma, kas rodas, trofiskajām ķēdēm krustojoties
sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrība
Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrība
Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona)
sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona)
Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies")
brūnā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rusticoides")
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
krustenes savienojumā "krustu krustenes" - krustveidīgi, krustām
krustvārdu savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
ratumis savienojumā "ratu ratumis" - krustu šķērsu, visgarām, visapkārt
krustinis savienojumā ar "krustu" - krustām, šķērsām
trusus savienojumā ar "trust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas
siksnāniski sasiet siksnu savienot krusteniski ar siksniņu
krustoties Savstarpēji krustot 1(2) (vienam otru, citam citu)
pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu
difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi
lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
arabidopsis Sīkplikstiņi - krustziežu dzimtas ģints
dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem
berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints
krucificēt Sist krustā
sīve Sīvs, virca, ruste
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu
krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
Skolas Skolas ezers - Drustu ezers Drustu pagastā
spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu
Cruciata laevipes skropstainā krustmadara
mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
krustojums Sliežu ceļa virsbūves metāla konstrukcija, kas paredzēta ceļu krustošanai bez ritošā sastāva pārejas no viena ceļa uz otru
šļoka Sloka ("Scolopax rusticola")
šņepis Sloka ("Scolopax rusticola")
šņeps Sloka ("Scolopax rusticola")
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski
arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints
arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums
vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus
saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā)
kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
treils Spēļu kārtīs krusts
krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu
Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem
Stadiņu ezers Stādiņu ezers Drustu pagastā
SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja
krustceļš stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2)
krustceles stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2)
meža stērste stērstu suga ("Emberiza rustica"), Latvijā sastopama reti, bet vismaz vienreiz arī ligzdojusi
lumbago stipras sāpes jostasvietā un krustos, bieži saistītas ar osteohondrozi
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
hibrīdsuga suga, kas radusies apzinātas vai spontānas krustošanās rezultātā
sānsuga Sugu krustošanas rezultāts, hibrīds
leonberģietis Suņu šķirne, bernardieša krustojums ar ņūfaundlendieti
čigijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums
čorgijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums
Kristacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Kristacelms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Krystacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukums latgaliski
iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings
hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām
krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi
kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma
žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
ērkšķogas šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas
sloka šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti
Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm
pāršļauku Šķērsām, krustām šķērsām
šķērslu Šķērslu šķērslām - krustām šķērsām
mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai
tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai
horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia")
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu
šķirs tā vieta metos, kur dzijas krustojas
mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs
frustrēts tāds (cilvēks), kas cieš no frustrācijas
krustains tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru
krustains tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma
heterocentrisks tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā
deviņkrustains tāds, kam ir deviņi krusti
krustveida tāds, kam ir krusta (4) veids, forma
parasakrāls tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam
krustenisks tāds, kas atrodas krustām pāri; arī krustveida
kraniosakrāls tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu
sakrouterīns tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un dzemdi
sakrovertebrāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem
sakrospināls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem
sakroperineals tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
sakroperineāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
optikohiazmatisks tāds, kas attiecas uz redzes nerviem un to krustojumu
autbreds tāds, kas cēlies, krustojot neradnieciskus dzīvniekus
inbred- tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanās ceļā
kristainis tāds, kas ir ar krustiņiem izrotāts
pusasiņu tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku
kruci- tāds, kas saistīts ar krustu
rustots tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti 1
koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju)
krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt"
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos
pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
krusteniskās taisnes taisnes, kas krustojas
attālā krustošana taksonomiski atšķirīgu formu krustošana
paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai
apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans")
annamieši tauta, mongolīdu un malajiešu krustojums, tumšu ādas krāsu, DA Āzijā
jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži
āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni
krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai
unkulis Tēvocis; krusttēvs
krustoties tikt krustotam 1(1)
zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski
conringia Tīrumkāpostiņi - krustziežu dzimtas ģints
konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora")
kliģis Tītavu sastāvdaļa - ieliekts kociņš tītavu krusta koku galos, uz kura uztinas dzija
kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu)
labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi
Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
ortocentrs Trijstūra augstumu (vai to pagarinājumu) krustpunkts
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls
konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
Zvirgzdupīte ūdenstece Drustu pagastā, ietek Kreiļu ezerā
Naucupīte ūdenstece Drustu pagastā, ietek Nauču ezerā
Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km
pērkona krusts ugunskrusts
uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) ugunskrusts
hakenkreuz Ugunskrusts
ugunszīme Ugunskrusts
Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
Senecio fluviatilis upju krustaine
palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam
Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst
stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes
nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju
nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās)
Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
stigmatisms vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām
terminālais vaislinieks vaislinieks, ko izmanto krustošanas noslēdzošā posmā nobarojamo dzīvnieku ieguvei
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints
Valdiera ezers Valdieris, ezers Drustu pagastā
kontamināts Valodas vienība, kas radusies kontaminējoties, resp., savstarpēji mijiedarbojoties (krustojoties), strukturāli, funkcionāli vai asociatīvi saistītām valodas vienībām
Latīņu impērija valsts, ko nodibināja ceturtā krusta kara dalībnieki 1204. g. iekarotajā Bizantijas teritorijā un pastāvēja līdz 1264. gadam
pāde Vārddošanas jeb krustību rituāla dalībnieks
grumbainīte Vārnaspēda - krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus")
coronopus Vārnaspēdas - krustziežu dzimtas ģints
dižpādis Vecākais krusttēvs vai krustmāte
vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā
tīkls Veidojums, kas sastāv no samērā tieviem, šauriem elementiem, kuri parasti krusto cits citu
aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.)
Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
zilais krusts veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona)
profila negludumu vidējais solis vidējais attālums starp profila krustpunktiem ar viduslīniju bāzes garuma robežās
peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu
petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
gēnu konversija viena gēna saitu nereciprokā krustmija
stacija viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
kāršu suga viena no spēļu kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām
starplīniju krustošana vienas šķirnes vai vairāku pēc saderības pārbaudītu šķirņu specializēto vai sintētisko līniju krustošana
lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle)
īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1
īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1
eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums
plakans grafs vienkāršs grafs, kura šķautnes nekrustojas
pols viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu
krustleņķis viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums
kūma viens no krustvecākiem (1); krusttēvs (1), krustmāte (1)
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā
Vieclavēnu ezers Vieslavēnu ezers Drustu pagastā
cinava vieta audumā, kur pavedieni krustojas
vailums vieta laivā, kur plankas viena virs otras krustojas
kvadrīvijs vieta, kur krusojas četri ceļi; krustceļš
krustojums vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas
pusvilks Vilku sugas un kādas citas sugas suņa krustojums
krustacelmieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" iedzīvotāji
sīvs Virca, rusts 2
helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma)
konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni
izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
lielziedu atraitnīte visvairāk izplatītā atraitnīšu suga ("Viola X wittrockiana"), kas izaudzēta krustojot savvaļas vijolīšu sugas ("Viola altaica x Viola lutea x Viola tricolor")
Grustāniški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Grustanišķi" nosaukuma variants
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas
Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
zebroīds zebras un zirga, arī zebras un ēzeļa krustojums
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg
cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem
ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums
žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris; lietuvēna krusts
krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls
lietuvēna krusts zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas
lietulēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna
lietuvēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna
krusts Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru
telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā
zebrula Zirga un zebras krustojums
salfurzirgs Zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja ASV Jūtas štata indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu mustangus
apalūza Zirgu šķirne, ko 18. gs. izveidoja ASV nezperu cilts indiāņi krustojot dažādu šķirņu zirgus
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria")
Zundu Zundu ezers - Kreiļu ezers Drustu pagastā
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju
barbarea Zvērenes - krustziežu dzimtas ģints
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs

rust citās vārdnīcās:

MEV

rust^I

rust^II