Paplašinātā meklēšana

Meklējam rūks.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (211):

aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
endopoliploīdija Atkārtota hromosomu skaita divkāršošanās, trūkstot normālai mitozei.
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
tušīties Būt tādā stāvoklī, ka trūkst elpas.
fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
jēlnadzis Cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
nullisomiķis Diploīds, kura šūnu kodolā trūkst viena homoģisko hromosomu pāra (2n - 2).
moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
polis Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir).
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu); filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
izjukusi ģimene ģimene, kurā šķiršanās, viena vecāka nāves vai aiziešanas no ģimenes dēļ trūkst kāda no vecākiem; viena vecāka ģimene.
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu.
ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā.
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
amels Iedzimts kroplis, kam trūkst locekļu.
ektromels Iedzimts kroplis, kuram trūkst locekļu vai tie ir defektīvi.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
šķēru sargs ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru.
promesošie Juridiska konstatācija, ka atsevišķu personu atrašanās vieta nav nosakāma un par to trūkst informācijas.
delēcija Kāda hromosomas iecirkņa zudums, kas rodas, tai pārtrūkstot.
šuckis Kāds, kam mutē trūkst zobu.
ļerķis Kāds, kuram trūkst stājas, staltuma.
placains Kļūda audumā, kas radusies aužot pārtrūkstot kādam no velkiem, kas nav savlaicīgi sastiprināts.
steka pārpilde kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā trūkst vietas jauna elementa ierakstam.
zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
amelija Kroplības veids, kad trūkst visu vai dažu locekļu; kāju, roku.
anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku.
hemianencefālis Kroplis, kuram vienā pusē trūkst galvas smadzeņu.
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības.
pleiķis Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
absens Nav klāt, iztrūkst.
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem.
amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
pirdeklis No pakulām vērpta tieva dzija, kas ātri pārtrūkst.
gaidības Nogaidīt to, kas tika sarunāts un kā trūkst.
bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā; pretstats: ar.
upakovanijs Notiesātais, kam nekā netrūkst.
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus.
sociālā palīdzība palīdzība personai vai ģimenei, kam trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai un kas nav pati spējīga sevi materiāli nodrošināt un arī nesaņem palīdzību ne no viena cita.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
uztrūcināties Panākt, būt par cēloni, ka uztrūkstas.
izolācija Parādība, kad starp vienas sugas organismu atsevišķām populācijām pilnīgi vai daļēji trūkst gēnu apmaiņas.
kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze.
čaiņiks nevāra pietrūkst prāta spēju, nevar (ko) izdomāt.
deziderāts Priekšmets, grāmata, kas trūkst kādā kolekcijā, bibliotēkā.
monolemma Pusspriedumis, tāds, kuram trūkst viena teikuma.
hipofizeoprīvs Saistīts ar hipofīzes pazeminātu vai iztrūkstošu funkciju.
retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs; tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
(vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas.
ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
cesnai Saspiesti, šauri, tā, ka trūkst vietas, telpas.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājuma strauji piecelties (kājās, sēdus).
bez Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana.
goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst.
absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo.
sociālā deprivācija situācija, kurā indivīdam trūkst iespēju apmierināt vajadzību pēc sociālās mijiedarbības; to ierobežo indivīda brīvību un iespējas realizēt sevi sociāli aktīvā un pieņemamā veidā.
graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
monoftalms Stāvoklis, kad tikai vienā acs dobumā ir acs ābols, un otrā tas ir vai nu nepilnīgi izveidots, vai pavisam trūkst.
zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija.
būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu.
būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst naudas.
aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
bezzobains Tāds kam nav zobu; tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
pliks Tāds, kad kā trūkst (par laikposmu).
nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
aizelsīgs Tāds, kam ātri pietrūkst elpas; ar īsu elpu.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; gļēvs.
gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
vārdīgs Tāds, kam nepietrūkst vārdu.
plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēkiem).
sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
miglains tāds, kam trūkst asuma; neskaidrs, izplūdis
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai; arī nevarīgs (3).
mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības.
sideroprīvs Tāds, kam trūkst dzelzs, piem., anēmija dzelzs trūkuma dēļ.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības (pret citiem); bezjūtīgs, vienaldzīgs, neatsaucīgs.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants.
netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs.
nenopietns Tāds, kam trūkst nopietnības; vieglprātīgs.
nepamatots Tāds, kam trūkst pamatojuma, pierādījuma; spēkā neesošs; nepārliecinošs.
patvaļīgs Tāds, kam trūkst pamatojuma.
mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas; pazemīgs.
svārstulis Tāds, kam trūkst patstāvības, tāds, kas ir svārstīgs, nenoteikts.
remdens Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā; arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
norobežots Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma; arī vienpusīgs.
nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
kultūrdeprivēts tāds, kam trūkst sociālo prasmju, vērtību vai motivācijas, kas nepieciešamas dzīvei konkrētajā vidē.
nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
neaudzināts Tāds, kam trūkst uzvedības iemaņu.
anosmotisks Tāds, kam trūkst vai vāji darbojas oža.
strumiprīvs Tāds, kam trūkst vairogdziedzera; tāds, kura cēlonis ir vairogdziedzera izgriešana, piem., kaheksija.
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
muļķis Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
traucelīgs Tāds, kas ātri trūkstas.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
nomākts Tāds, kas ir pasīvs, kam trūkst prieka, cerību.
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
disruptīvs Tāds, kas uztrūkst, plīst, piem., abscess.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
ražens Tāds, kur nekā netrūkst; ienesīgs, varens.
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas; arī nekārtīgs, juceklīgs.
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
aizgūties Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
gandrīz tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem.
loka protēze trūkstošo zobu aizvietojoša protēze ar diviem vai vairākiem atbalsta zobiem.
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
ex silentio trūkstot liecībām par pretējo; _burtiski_: "pēc klusuma".
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
izsmelt jūru trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.
satrūkt Trūkstot sadalīties.
tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
autoritārie vecāki vecāki, kuriem trūkst empātijas un kuri organizē bērnu dzīvi, neņemot vērā viņu intereses un spējas.
ceroīds Viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa rūks.