Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2026

412 254 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam pel.

Atrasts vārdos (834):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3638):

honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
drīzene Agrīnais kartupelis
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
aizšļukāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
aizšļurāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
aizmaut Aizpeldēt
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai)
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
aluzinis alu pētnieks jeb speleologs
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
pelots Apbērts ar pelavām
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Mazsālijas apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Viesalgciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Riau Salu provinces Riau arhipelāga Galanas salas dienvidu daļā
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
apellācija Apelācija
apelats Apelācijā apsūdzētais
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
apellātīvi Apelatīvi
orangžas Apelsīni
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi
Citrus sinensis apelsīns
apfelsine Apelsīns
apfelsīns Apelsīns
oranžs Apelsīns
oranža Apelsīns (1)
oranža Apelsīns (2)
pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis
kurasao Apelsīnu liķieris, ko gatavo Kurasao salā
oranžsula Apelsīnu sula
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
apkāpuļot Apkāpelēt
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
apnirt Appeldēt apkārt ienirstot
noūbējis Appelējis
aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
smacenis appelējusi gaļa
apžūbēt Appelēt
noūbēt Appelēt
sazaļēt Appelēt
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
appiepēt Appelēt, apaugt ar piepēm
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
apūbēt Appelēt, pūt
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
piepēt Appelēt, sapelēt
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
apčakarēt Aprunāt, nopelt, kritizēt
zadināt Aprunāt, pelt
zadīt Aprunāt, pelt
noēst Aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt
apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt
Vāczemes apse apse, papele
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
aizpelnīt ar iepriekšējo darbu nopelnīt
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
optisks defekts ar krāsas atveidošanas neprecizitātēm saistīts defekts, ieskaitot arī pelēko toņu atveidojumu
dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
aizpelt ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām
motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns
juceknis ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas
grūdeša ar pelavām sajaukta maize
jukaimi ar pelavām sajaukti salmi
miezkalains ar pelavām samaisīts
čammains ar pelavu piemaisījumu
pelēcīgs ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks
puspelēks ar pelēku nokrāsu; iepelēks
iepelēks ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
izsist ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu)
peilēt ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
tupelēt ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties
plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
archipels Arhipelāgs
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. _Hebrides_), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Abaiana arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abaiang_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā
Abemama arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abemama_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā, \~50 km uz ziemeļiem no ekvatora
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību
pokuna Arhitektoniski veidota ūdens tvertne indu rituālām peldēm
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
Pelargonium graveolens aromātiskā pelargonija
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.)
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm
talasoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu un jūras peldēm
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
pātagot Asi pelt, kritizēt
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
Paramecium caudatum astainā tupelīte
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem
Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci)
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu
sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni
izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā
Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā
atmaut Atpeldēt
atplīvēt Atpeldēt
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
atpelnīties Atpelnīt
šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
klikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
uzklikšķināt ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
dreifa ātrums ātrums, ar kādu peldlīdzeklis pārvietojas bez dzinējiem
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura
atšķupelēt Atšķipelēt
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
metacentra augstums attālums no peldlīdzekļa smaguma centra līdz metacentram
iegrime attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums
solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
tonēšana attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus
vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli
virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1)
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt
izsmādēt Atzīt par nederīgu; nopelt
drēģis Audekls, uz kā uzber pelnus un nokāš sārmu
stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
spidraks augu pelni
miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme
psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde
Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
spiras auzu čagas, pelavas
auzpeli Auzu pelavas
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem)
musofobija Bailes no pelēm
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes
zilsalns Bāli zilganpelēks
baložupelēks Baložpelēks
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Apatele leporina baltā pelēkpūcīte
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
plēka Baltās pelnu pārsliņas
plēņš Balti pelni virs oglēm
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations")
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls
Populus balsamifera balzama papele
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bricelēt Bārt, pelt
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis
derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties
žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina")
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
kontro Bezkrāsains liķieris ar apelsīnu miziņu garšu (fr. "cointreau")
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
ahromatisks bezkrāsas, nekrāsots; baltās un visu pelēko krāsu gradācijas no visgaišākās līdz melnajai
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
blauzgas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas
blauznas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni)
palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs
palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs; palss (1)
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
gunēt Bojāties, pelēt
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem)
saplekt Bojāties, sākt pelēt
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
brūnpelēks Brīni pelēks
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
hidroīdpolipi Brīvi peldošu hidrīdu paaudze
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu)
ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
Hieracium fuscocinereum brūnganpelkā mauraga
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu
vecpelēks brūngans vai dzeltenīgi pelēks
cekalis brūni pelēks putniņš ar spalvu kušķi galvā; cekulītis
paduls Brūnīgs, pelēki brūns
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi
bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros
papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
štagburas kečs buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis
štagburas šoneris buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
pelēksnīt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt
pelēksnēt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt
pelēkot būt ar pelēku nokrāsu
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
pelēt būt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
Acrocephalus schoneobeanus ceru kāpelētājķauķis
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
jādalis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt
pelēkacis cilvēks ar pelēkām acīm
pelēkmatis cilvēks ar pelēkiem matiem
zvaigzne cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē)
superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
interpelants cilvēks, kas iesniedz interpelāciju
malacis cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu
kritušais eņģelis cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
atrausējs cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas)
iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
peldētnepratējs cilvēks, kas neprot peldēt
speleotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu
peldētpratējs cilvēks, kas prot peldēt
haltūrists cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu
rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
Pelargonium crispum cirtainā pelargonija
Pelecanus crispus cirtainais pelikāns
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde
pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei
CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas
Achillea umbellata čemurainais pelašķis
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām
praulu četrzobe četrzobju suga ("Tetraphis pellucida")
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā
pleistons daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
peldēšana darbība, process --> peldēt
pelde darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana
Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu
kāpelētājs darītājs --> kāpelēt
peldētājs darītājs --> peldēt
pelnītājs darītājs --> pelnīt
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second")
teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē
piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai
krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
rullītis datorpeles ritināmā daļa
čunguroties daudz pelnīt
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1
ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
aponogetons Dekoratīvu ūdensaugu ģints ("Aponogeton"), kuras peldošie augi iesakņojas dīķa dibenā
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
iepelēceņš dem. --> iepelēks
kartupelītis dem. --> kartupelis
mikipelīte dem. --> mikipele
pelutiņas dem. --> pelavas, pelus
pelēns dem. --> pele
peliņš dem. --> pele
pelīte dem. --> pele
pelēcītis dem. --> pelēcis (1)
pelēceņč dem. --> pelēks
pelūdīte dem. --> pelūde
tupelīte dem. --> tupele
vērpelīte dem. --> vērpele
vērpeliņa dem. --> vērpele 1(1)
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Acrocephalus stentoreus dienvidu kāpelētājķauķis
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai
dipelta Dipeltas
peles rādītājs displeja ekrāna elements, kura novietojums mainās, lietotājam pārvietojot peli
ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
peldošs divd. --> peldēt
pelnīts divd. --> pelnīt
nimfeācejas Divdīgļlapju augu dzimta ranāļu rindā, ūdens vai purva augi peldošām vai ūdenī iegrimušām lapām
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos
dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
fokers Divu turbopropelleru lidmašīna
Achillea nobilis dižais pelašķis
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu
mērgrāmata Dokuments, kurā sniegti apmērīšanas rezultāti un dati par peldlīdzekli
atbučot dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem
žauka Draiskulis, kas visur kāpelē
vibra Drepelis
vibravnīca Drepelis
vibravnieks Drepelis
kaušķis Drumsla, šķēpele
pīte Drumsla, šķēpele
šķērle Drumsla, šķēpele
šķipata Drumsla, šķēpele
dūzas Drumslas, šķēpeles
Acrocephalus bistrigiceps dubultuzacu kāpelētājķauķis
dūms Dūkans, tumši pelēks
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
dūmains Dūmu krāsā, pelēks
dūmājs Dūmu krāsā, pelēks
dūmakains dūmu krāsā, pelēks; [dūmains]{s:1710}
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
rūdule dzeltenīgi pelēka vista
tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu)
Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele
Clitocybe geotropa dzeltenpelēkā piltuvene
pelēkdzeltāns Dzeltens ar pelēcīgu nokrāsu
pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu)
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
torpedo Dzelzceļa vāģis ar propellerdzinēju
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
Grus grus dzērve jeb pelēkā dzērve
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
Dambo astoņkājis dziļjūras dzīvnieks ar lielām tumšām acīm un īsiem strupiem taustekļiem (_Grimpoteuthis_), bieži sastopams guļam jūras dibenā, vai peldam virs tā
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
pirkstele Dzirkstele pelnos
Peltigera venosa dzīslainā peltigera
pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu
eiglēna Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta ("Euglenaceae"), gk. brīvi peldošas, zaļas eiglēnaļģes ar 1 vicu
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim)
nonilaldehids Eļļa ar rožu un apelsīnu smaržu, lieto parfimērijā, tehniski iegūst no rīcineļļas
enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts"
skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī
aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā
etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
agrumeļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no apelsīnu un citronu mizām
kanopa Etrusku trauks mirušo pelnu uzglabāšanai
gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika
ezeru kāpelētājķauķis ezera kāpelētājķauķis
Acrocephalus scirpaceus ezera kāpelētājķauķis
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers
Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts
pelšars Feldšeris; pelšers
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
patentlaga Firmā izgatavota navigācijas ierīce peldlīdzekļa ātruma noteikšanai un noieto jūras jūdžu uzskaitei
opipelis firmas "Opel" vieglā automašīna
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
pustonis Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu
kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm
Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos
Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
skegs Gaisa spilvenu ierobežojoša stinga sānu konstrukcija peldlīdzekļiem uz gaisa spilvena
pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
Apatele psi gaišā ķiršu pelēkpūcīte
ūbelis Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs
sēmale gaiši pelēka govs
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi
gaišpelēks Gaiši pelēks
pelgans Gaiši pelēks
bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda
bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens)
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks
bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
glīgzds Gaišs vai pelēks māls
pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks
pugas Gali, pelavas
poliodistrofija Galvas smadzeņu pelēkās vielas atrofija
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums
tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās
Pelargonium capitatum galviņu pelargonija
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai)
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem
dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
ķimeņstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē ķimeņu rajonā
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti
palaemonidae Garneles (viena no vairākām peldvēžu apakškārtas dzimtām)
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta
glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers
gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels
gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids
briedaļa Govs brieža spalvā (gaiši brūnganpelēkā krāsā)
skribinēties Grabināties (parasti par peli)
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
klikšķināma attēlkarte grafisks attēls, kura noteiktas daļas norāda uz hipersaitēm; novietojot uz šīs attēla daļas kursoru un noklikšķinot peli, pārlūkprogramma atver resursu, uz kuru norāda hipersaite
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles
quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Acrocephalus paludicola grīšļu kāpelētājķauķis
grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos
grizlijs Grizlilācis - pelēkais lācis (Ziemeļamerikā)
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
plēņot Gruzdēt, sairt pelnos
birkšķi gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
dzirkstis gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
birkstes Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis
pussagruzdējis Gruzdot daļēji, pa pusei pārvērties, oglēs, pelnos
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
pūdenis Gubeņa, pelavnieka veids
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas)
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
jēpele Ģēpelis
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu); arī piepelnīt
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
asins akmens hematīts, pelēkzils minerāls
gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
navigācija Hipertekstu pārlūkošana, kuras gaitā datora lietotājs, ar peli aktivizējot hipersaites, pēc savas izvēles pāriet no dokumenta uz dokumentu
hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni
kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe)
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
iesist iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu)
atdzimt no pelniem iegūt dzīvību un izveidoties no jauna (par fēniksu, kas pēc dažādu mitoloģiju stāstiem sadega un izveidojās no pelniem no jauna)
mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt
iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu
iemaut Iepeldēt
iepelāks Iepelēks
sirmēns Iepelēks
baltmāls Iepelēks māls
pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs
baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks
pelēkans Iepelēks; pelēcīgs
pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs
pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs
iedust Iepelēt
pelākans Iepellēks, pelēkgans
krateklis ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām
divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru
ūdensmetējdzinējs ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku
dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
pelnu uztvērēji ierīces dūmgāzu attīrīšanai no pelniem
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
aizpelēt iesākt pelēt; iepelēt
Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā
interpelēt Iesniegt interpelāciju
ierepēt Iesūnot un appelēt
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm
lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju
aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem)
rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi
seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.)
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
izpelēties ilgāku laiku pelēt
sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
izkāpelēties ilgāku laiku, daudz kāpelēt
izpeldināties ilgāku laiku, daudz peldināt
izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
sānlogs Iluminators peldlīdzekļa sānos (bortos)
sāniluminators Iluminators peldlīdzekļa sānu bortā
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota
elektromehāniskā laga instruments peldlīdzekļa ātruma un noietā ceļa noteikšanai, kur mehāniskā rotora kustība pārvēršas elektroniskos impulsos
interpellācija Interpelācija
urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%)
kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru
AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
pelavu dakšas īpašas dakšas, kuras lietoja baro pelavu atšķiršanai
aerosolārijs Īpaši iekārtots laukums gaisa un saules peldēm
gāzelīgums īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt
žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa
tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī
ārdavs Izbārstīti pelni
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam
sabrāķēt Izbrāķēt, pelt
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu
izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām)
izskribināt Izgrauzt (parasti par peli)
ērds Izkaisīti pelni
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā
izkāpalēt Izkāpelēt
izkāpaļāt Izkāpelēt (1)
izkāpaļāt Izkāpelēt (2)
izakāpalēties Izkāpelēties
izkāpaļāties Izkāpelēties
izlipaļāties Izkāpelēties
kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām
kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm)
trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
izmaudāt Izpeldēt
izplāvāt Izpeldēt
izmaut Izpeldēt no kurienes
izamūdāties Izpeldēties
izapeldēties Izpeldēties
izmauties Izpeldēties
izmūdāties Izpeldēties
nodžubīt Izpeldēties
nodžumpoties Izpeldēties
izmaudāties Izpeldēties (upē)
izpļunckāties Izpeldēties, izmazgāties
izmaudāt Izpeldināt
izmaudināt Izpeldināt
izmūdāt Izpeldināt
izmūdināt Izpeldināt
izpildināt Izpeldināt
mantot izpelnīties
iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.)
vazāt Izpelt
vazot Izpelt, sist, pērt
uzbirkstīt Izrakņāt (ogles no pelniem)
izšķipēt Izrakt; izšķipelēt
izšķipes Izšķipelētais
dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu; pelt
Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas
šņarkāt Izvēlīgi ēst, pelt ēdienu
izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta
nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
helikoptera transmisija jaudas pievada ierīces (reduktori, vārpstas, pievadu kārbas, sajūgu uzmavas, bremzes u. c. agregāti) astes vadības propellerim
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
jūras ledus jūrā peldošs ledus, kas sastāv no ledus, kurš veidojies jūrā, upes ledus un kontinentālā ledus
archipelags Jūras daļa ar salām; arhipelāgs
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
Austrumkarolīnu ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna rietumos (_East Caroline Basin_), starp Karolīnu salām un Bismarka arhipelāgu, dziļums - līdz 7208 m
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
Bintanas līcis jūras līcis Indonēzijā, Riau arhipelāga Bintanas salas dienvidrietumos
Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu
appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Tapaanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidos, Sulu arhipelāgā, starp Tavitavi un Tapulas salām
Berhalas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras dienvidrietumos, starp Sumatras salas austrumu piekrasti un Lingas arhipelāgu, Indonēzijas Džambi štata teritorija
Abanas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā
Bairona šaurums jūras šaurums Papuā-Jaungvinejā, Bismarka arhipelāgā, starp Lavongai un Jaunīrijas salu
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju
vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
kapellāns kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku
zuņģis kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai)
ceceriņš kāds mazs, pelēks putniņš
kvintiņš kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin"
zviedzēns kāds pelēcīgs putnelis
klumpāns kāds, kam ir lielas koka tupeles
maizpelnis kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs
stupelnieks kāds, kas staigā tupelēs
lakteris kāds, kuram patīk kāpelēt, rāpties
kāpeklis kāds, kurš mēdz daudz kāpelēt
nožārbīties kādu laiku kāpelēt
munčāties kādu laiku peldēties
nožaudīties kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1
dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem
plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem)
ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai
peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles
servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu
Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers
iekalt Kaļot nopelnīt
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels)
kapele Kapela 1(1), neliels orķestris
kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā)
kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves
kapelāns Kapelas (1) garīdznieks
Cobaea scandens kāpelējošā kobeja
Humulus scandens kāpelējošais apinis
kāpelētājaugs Kāpelējošs augs
kāpelētājs Kāpelējošs augs
apkāpelēt Kāpelējot apkārt, sakāpt (virknē objektu)
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu)
kāpalēt Kāpelēt
kāpāt Kāpelēt
žārbuļāt Kāpelēt
žārpstīties Kāpelēt
kāpaļāt Kāpelēt (1)
kāpuļot Kāpelēt (1)
kāpaļāt Kāpelēt (2)
kāpuļot Kāpelēt (2)
kāpaļāt Kāpelēt (3)
kāpaļāt Kāpelēt (4)
žārbīt Kāpelēt (šurp un turp)
žārbīties Kāpelēt (šurp un turp)
žaikstīties Kāpelēt, kāpt, rāpties
žārbelēt Kāpelēt, rāpties
žarbāties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
žārbāties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
žārboties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
rāpalēt kāpelēt, rāpties (kokā)
žāpstīties Kāpelēt, rāpties (kokā)
drevēt Kāpelēt, rāpties augšā
žārgāties Kāpelēt, uzrāpties
acrocephalus Kāpelētājķauķi
purvķauķis Kāpelētājķauķis, ķauķu apakšdzimtas ģints
luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
resnknābja kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus aedon"
palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps"
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
kāpiķis Kāpelētājs (3) (parasti par lāci)
kaplāns Kapellāns
kapellmeistars Kapelmeistars
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
spruksti Karsti pelni
sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm
sprikšļi Karsti pelni, dzirksteles
dzirksts karsti pelni, kas kvēlo
birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles
karpulaine Kartupelājs
kartapulaite Kartupelājs
kartupanājs Kartupelājs
kartupelaine Kartupelājs
kartupeleite Kartupelājs
kartupelējs Kartupelājs
rācenājs Kartupelājs
tupenājs Kartupelājs
guļba kartupelis
pomme de terre kartupelis
Solanum tuberosum kartupelis
rācēnis kartupelis
rācinis kartupelis
rācīnis kartupelis
rāciņš kartupelis
uļbiks kartupelis
ābals Kartupelis
bambulis Kartupelis
bambuls Kartupelis
bimbalis Kartupelis
bimbazis Kartupelis
bimbulis Kartupelis
bulbe Kartupelis
buļbe Kartupelis
buļva Kartupelis
bumbulis Kartupelis
bumburs Kartupelis
kaņķens Kartupelis
kartpelis Kartupelis
katupelis Kartupelis
pimpulis Kartupelis
rāpucis Kartupelis
tupelis Kartupelis
tupenis Kartupelis
tupiņa Kartupelis
tupinis Kartupelis
tupulis Kartupelis
ulbiķis Kartupelis
zemābolis Kartupelis
zemābuls Kartupelis
bumbulis kartupelis ("Solanum tuberosum")
bambuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bimbaži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bimbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļba Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļbas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļbs Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bullīši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļvas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļvis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bumbeži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kanķeni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kaņķis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kankumi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kankuni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
karpeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
karpelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartapelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartapulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartini Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartīni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kārtiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartufeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupēlis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupels Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
ķēpuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kundziņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampaļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampāļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampalis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampālis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
papučis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pentups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rāceņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rācenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rācins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
runciņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rūši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topeņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
tupiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
tupiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
zemābuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
zemesābols Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā)
kartinis Kartupelis (augs)
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā)
pāpulis Kartupelis (bērnu runā)
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā)
cāčis Kartupelis (bērnu valodā)
kapulis Kartupelis (bērnu valodā)
dukurītis Kartupelis (iesauka)
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem
sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
bulbis Kartupelis; bulbe
bulba Kartupelis; buļba
bulvis Kartupelis; buļba
kartoška Kartupelis; kartupeļi
pemputs Kartupelis; pentups
pentupelis Kartupelis; pentups
kartupāja Kartupelu lauks
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
koja kastveida guļamvieta uz jahtas vai kuģa, iekārtota tā, lai, peldlīdzeklim zvalstoties, gulētājs neizkristu
pazīšanas ugunis katra peldlīdzekļa specifiskās identifikācijas ugunis
klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
pelēķis kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis
Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu
klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles)
apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
klājmala Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem
šandeķis Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem
klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
Apatele aceris kļavu pelēkpūcīte
uzsmakt kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam
skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
apsūbēt kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
sirmēties kļūt pelēcīgam
apsirmoties kļūt pelēkam, sirmam
situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna
uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot
ķilpe Knipelis knipelēšanai
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
trizulis Koka dakšas siena, labības, arī pelavu savākšanai
daires Koka šķēpeles
klumzaka Koka tupele
klumzaks Koka tupele
kocene Koka tupele
klumpe Koka tupele ar ādas virsu
kadaks Koka tupele; zābaks
aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet
kūcinīki koka tupeles
kadiķi Koka tupeles
klabačas Koka tupeles
klabatas Koka tupeles
klamgas Koka tupeles
klauvāni Koka tupeles
klumpas Koka tupeles
kripas Koka tupeles
lužas Koka tupeles bez papēža un kapes
luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas
kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu
kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
oršķis Koks ogļu un pelnu rušināšanai
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
Kolona Kolonas arhipelāgs - Galapagu salas
atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu
šķidruma kompass kompass, kura katliņš pildīts ar speciālu nesasalstošu šķidrumu, kurā uz pludiņiem peld kompasa roze
navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
peles poga konstruktīvs datorpeles elements, kuru nospiežot un atlaižot lietotājs veic kāda objekta izvēli vai iniciē kādas darbības izpildi datorā
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām
Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
Populus koreana Korejas papele
plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs
kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella")
gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem
vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu
špilkums Krāsns spelte (kur saglabāt siltu ēdamo)
čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē
burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai
eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai
Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis
ahromatiskā krāsu dalīšana krāsu dalīšanas paņēmiens, kurā melnās krāsas veidošanās no ciāna, madžentas un dzeltenās tiek aizstāta ar pelēko komponenti; procesu apzīmē ar saīsinājumiem GCR, UCR, ICR.
krouls Krauls - peldēšanas stils
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krēpeles Krēpele
krepelis Krepele 2
garā krese krešu suga ("Tropaeolum peltophorum")
sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria")
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana
gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms
Acrocephalus dumetorum krūmu kāpelētājķauķis
krūmu ķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
krūmu purvuķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
ogļu rindas kaustobiolīti kūdra, fosilas ogles, sapropelīti, degslānekļi
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā)
ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis
melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata")
entomophthora Kukaiņpelējumi
entomophthoraceae Kukaiņpelējumu dzimta
empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints
entomophthorales Kukaiņpelējumu rinda
Empusa musca kukaiņpelējumu suga
Entomophthora aphidis kukaiņpelējumu suga
Entomophthora muscae kukaiņpelējumu suga
Entomophthora sphaerosperma kukaiņpelējumu suga
Entomophthora thaxteriana kukaiņpelējumu suga
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca")
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji
kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
ģēpelēt Kult labību ar kuļmašīnu, kurai ir ģēpelis
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums
zilā kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum napellus"), indīgs ,dekoratīvs augs
pele Kursora pozicionēšanas ierīce, ar ko displeja ekrānā vada kursora kustību; peles pārvietošana izraisa atbilstošu kursora pārvietošanos displeja ekrānā
pievēja virziens kurss attiecībā pret vēju (un arī vēja virziens), kad buru peldlīdzeklis pārvietojas vējam gandrīz pretī
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
Atzinības krusts Kurzemes un Zemgales hercogistes ordenis, dibināts 1710. g., atjaunots 1938. g. papildinot ar goda zīmēm, piešķīra par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras labā
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem)
plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem)
padeglis Kvēlojošas ogles pelnos
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni; pirkstis
spirkstele Kvēloša ogle pelnos
spirkstes Kvēloši pelni
nokvēlēt Kvēlot pēc degšanas, pārklāties ar pelniem (no oglēm)
plēkšņu kviesis kviešu suga (_Triticum spelta_)
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
tumšgalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia rueppeli")
stempele Ķempelis (1)
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī)
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu)
časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām
kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
plederēties Laisties, plivināties, peldēt
čortāt Lamāt, bārt, pelt
čortēt Lamāt, bārt, pelt
šķendēt Lamāt, pelt
strāžīt Lamāt, pelt
suņķēt lamāt, pelt, aprunāt; arī zobot
krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis")
kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis")
sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata")
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem
base latviešu tradicionālais tautas mūzikas instruments, parasti ar trim stīgām, izmantots kā basa instruments lauku kapelās
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi)
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām
Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski
krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
šņīcere Lauku pele
aerārijs Laukums gaisa peldēm
Populus laurifolia laurlapu papele
aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu
Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem
īstā vēja leņķis leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni
stūres leņķis leņķis starp stūres lāpstas virsmu un peldlīdzekļa laterālo plakni (garenplakni)
sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni
drifte Leņķis, ko veido peldlīdzekļa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski peldlīdzeklis pārvietojas vēja ietekmē
zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas
lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
peldošā komata procesors līdzprocesors, kas specializēts ātru operāciju ar peldošo komatu (punktu) izpildei
Allactaga major lielā lēcējpele
peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
rataste liela pele
kvanka Liela, ļoti smaga tupele
luška Liela, veca tupele
niedru kāpelētājķauķis lielais kāpelētājķauķis
Acrocephalus arundinaceus lielais kāpelētājķauķis
niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
terkšens Lielais pelēkais strazds
Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri
Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve
Ugunszeme Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 48000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2469 m
Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem
lamžas Lielas koka tupeles
kliškas Lielas kokam tupeles
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem
spiras lielie pelēkie zirņi
rūņi Lielie, pelēkie zirņi
lihteris Liellaivas tipa peldlīdzeklis kravu pārvadāšanai reidā un ostā
vairogveida liellape liellapju suga ("Darmera peltata")
pingvīns liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem
lihteris liels peldošs konteiners; šādus konteinerus pārvadā ar lihterkuģiem
villdrāna liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm
jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
raspators liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis)
topacis Liels, garens kartupelis
leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
Pelargonium grandifolum lielziedu pelargonija
muškaturis Lielziedu pelargonija ("Pelargonium grandiflorum")
pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
čabum lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1)
pārpeldināt likt un palīdzēt pārpeldēt
pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas
galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem
ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā
priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas
krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī
Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni
kuli Linsēklu pelavas; izkulti linu kūlīši
plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra"
grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas
pieviņģot Lokoties pielīst, piepeldēt
Lollana Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā
Lollanna Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā
pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
lukstu kāpelētājķauķis luksta kāpelētājķauķis
Acrocephalus palustris luksta kāpelētājķauķis
Purva ķauķis luksta kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
lukstu purvuķauķis lukstu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
apgailināt Ļaut pārklāties ar baltiem pelniem
slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu
spelgonīgs ļoti auksts; spelgs
garīgai ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot)
nolīdzināt (līdz) ar zemi ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu
nolīdzināt ar zemi ļoti nopelt, nomelnot
nolietāt ļoti nopelt, nosūdzēt
glūda ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā
špijas ļoti smalkas auzu pelavas
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
melnpelēks ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
pelēkmelns ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam
stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju
bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
Mus musculus mājas pele
maudīkla Mājlopu peldināmā vieta
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
krāsas dziļums maksimālais krāsas toņu vai pelēkās krāsas gradāciju skaits, kuru skenēšanas iekārta var nolasīt katram ievadāmajam pikselim
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus
gaitas kvalitāte manevrētspēja, iespēja ar optimālu ātrumu iet ļoti cieši pie vēja, stabilitāte viļņos u. tml. īpašību komplekss, kas raksturo peldlīdzekļa gaitu
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta)
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs
vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas
fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi
sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli
slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
ģirtelis Maza lauku pele ar smailu purnu
cirksnīte Maza mājas pele
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
čola Maza sekli peldoša vienkoča laiviņa
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele)
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
bādas Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās
bāde Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem)
peldi Mazgāšanās, peldēšanās
peldus Mazgāšanās, peldēšanās
bādēšanās Mazgāšanās; vannošanās; peldēšanās
bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot
bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot
vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi
bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi
balsināties Mazgāties, peldēties
mauties Mazgāties, peldēties
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
pagraizīt mazliet nopelt
pasmādēt mazliet pelt
pabrāķēt mazliet pelt; arī pelt
iesirmans mazliet sirms, gaiši pelēcīgs
iesirmens mazliet sirms, gaiši pelēcīgs
iepelēt mazliet, arī vietumis sapelēt
papelēt mazliet, daļēji sapelēt
pamudēt mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
tupinēns mazs kartupelis
skaiterjers mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā
čilksts Mazs, pelēks putniņš
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
peļot Medīt peles (parasti par kaķi)
MFLOPS Megaflops - apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā
laivu celtnis mehāniska ierīce glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai, kas atrodas uz t. s. laivu klāja pie peldlīdzekļa borta
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu)
Populus nigra melnā apse jeb melnā papele
ahromatiskās krāsas melnā, baltā un pelēkā krāsa, kuras raksturo tikai pēc vienas krāsas pazīmes - gaišuma
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga
Parus bokharensis melnpelēkā zīlīte
kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus
manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme
sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
vaļējā klīze metāla apkalums, kas neļauj galiem vai trosēm berzēties pret peldlīdzekļa klāju vai sāniem (bortu)
ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas
kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
metiņi Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
metinis Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
rustīt Miecēt (pelnos un alkšņu mizās)
smicans Miegapele, susuris
centrālais mielīts mielīts, muguras smadzeņu centrālās daļas (pelēkās vielas) iekaisums
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs
alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
micropeltaceae Mikropeltu dzimta
microthyriella Mikropeltu dzimtas ģints
mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm
polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu)
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts
rodohrozīts minerāls sārtos un zaļganpelēkos toņos, mangāna karbonāts MnCO~3~, mangāna rūda
molibdenīts Minerāls svina pelēkā krāsā - molibdēna sulfīds
diaspors Minerāls, balts vai pelēks, boksītu sastāvdaļa
glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst
bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos
paragonīts Minerāls, nātrija vizla, iedzeltenā, iepelēkā vai zaļganā krāsā
tralēšana Mīnu meklēšana un iznīcināšana, lai nodrošinātu kuģu peldēšanas drošību
sašūpēt Mitrumā sapelēt
gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
gremzda Miza, piem., kartupelim
cortex Miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela)
Mergui arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā
Mjejas arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā
Merguji arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross)
Polypogon monspeliensis Monpeljē akotaine
grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi
Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā
kautrība morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā
apakšmorēna Morēnu apakšējā kārta, kas satur pelēko morēnu mālu vai merģeli, kas radies vecākā ledus laikmetā
glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
tefromielīts Muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
notonectidae Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta
notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints
parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca")
gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats)
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju
sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Bazarutu nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas Iņanbanes provincē, ap Bazarutu arhipelāgu, izveidots 1971. gadā, jūrasgovju un jūras bruņurupuču aizsardzībai, tajā ietilpst 6 salas, no kurām lielākā ir Bazarutu
bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos
soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu
slēgtais iluminators neatverams peldlīdzekļa logs
papelējis nedaudz iepelējis
pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties
pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu)
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
sānkaste Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks
sāntanks Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
pakāpelēt neilgu laiku, mazliet kāpelēt
papeldēties neilgu laiku, mazliet peldēties
papeldināt neilgu laiku, mazliet peldināt
papelnīt neilgu laiku, mazliet pelnīt
papelnīties neilgu laiku, mazliet pelnīties
papelt neilgu laiku, mazliet pelt
uzbirkstīties nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu
šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
ziloņcirslis neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti
labūnītis neliela piebūve ar jumtu pelavu uzglabāšanai
Simunula neliela sala Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao jūras rietumos
Belakanpadana neliela sala Singapūras šauruma dienvidu daļā, Riau arhipelāga ziemeļos, Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
Sibutu neliela sala Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Sulu jūras dienvidos un Sulavesi jūras jūras ziemeļrietumos, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē
Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu
grozgalvītis neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu; tītiņš
šinšilla neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu
karpelēns neliels kartupelis; kartupelis
kartupelēns neliels kartupelis; kartupelis
mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu
kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus
lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām
žārblis nemierīgs bērns, kurš visur kāpelē
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
reabilitēšana Nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas labā vārda, labās reputācijas atjaunošana
reabilitācija nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam
grūst nagos nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu)
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko)
grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu
kņāva Nepelnīts ieguvums
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints, 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
žakars Nerātns zēns, kas mīl visur kāpelēt, rāpties
priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
Pellia neesiana Nēsa pellija
duņains Netīri pelēkbrūns
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
uņģāt Nevajadzīgi pelt, bārt
paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs
overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu
klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs
skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu
krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai
tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai)
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko)
skādēt Nicināt, pelt
niecēt Niecināt; brāķēt; pelt
noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko); arī nopelt
lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); nopelt
švānīt Nievāt, pelt
pulgot Nievāt, pelt, aprunāt
daivings Niršana, zemūdens peldēšana
maut Nirt, peldēt
noza no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
nozis no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
špalera no kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas
kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
jēmi no linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens
heķkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem
gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens
peldcepure no ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā
samoderēt Nodarbojoties ar piensaimniecību sapelnīt
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala
pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas
Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija
appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt
kojas sāndēlis nolaižams kojas ārējās puses bortdēlis, kas pasargā no izkrišanas, peldlīdzeklim zvalstoties
trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās)
šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā
norustīt Nomiecēt (pelnos un alkšņu mizās)
sanicināt Nonicināt, nopelt
nopulgot Nonievāt, nopelt
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem)
nomaut Nopeldēt
nodžumpīt Nopeldēties
nomūdāt Nopeldināt
N. Nopelni, goda nosaukumos
N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks
N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks
podņaķ Nopelnīt
dapelnīt Nopelnīt (ko) papildus
sadzīt Nopelnīt (parasti ar grūtībām)
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu)
dasapelnīties nopelnīt sev (ko) papildus; vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei)
nopelnums Nopelns
noļarvāt Nopelt
nolikt Nopelt
nozaimāt Nopelt
samānēt Nopelt
apļarvāt Nopelt (kādu)
apskundēt Nopelt, appelt
piesmoķēt Nopelt, apsmiet
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu
apsmādēt Nopelt, noniecināt
nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt
appaļāt Nopelt, paļāt, apmelot
appelt Nopelt, pelt, paļāt
nopaļa Nopelta meita
nopelīte Nopelta meita; nopaļa
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele
polio- norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu
pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā)
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem
atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā
šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
noškubīt Nošķipelēt
nošķupelēt Nošķipelēt
Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
aplādināt Notrulināt ar biežu rāšanu, pelšanu, lamāšanu, zākāšanu, nomelnošanu
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
sazemēt Novājēt, kļūt pelēkam, melnam
nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; novērtēt par nepiemērotu
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
mitrināmais aparāts ofseta iespiedmašīnas daļa, kas neļauj starpelementiem kļūt uzņēmīgiem pret krāsu
grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls
pavards Ogļu un pelnu bedre krāsns priekšā
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu
Ālandu salas Olande, arhipelāgs Botnijas līča dienvidos
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
normalizēšana Operācija ar kuru skaitli, kas attēlots ar peldošo punktu (komatu), pārveido normālformā
šlepēšana Operācija, ko veic velkonis, stumjot vai velkot vilcējtauvā (vilcējtrosē) kādu citu peldlīdzekli
aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas
vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns
kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents
dimetilftalāts Ortoftalskābes dimetilesteris, lieto par plastifikatoru un repelentu
oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā
pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
izķebļot pabeigt ķebļot (atdalīt graudus no pelavām)
pelēkot padarīt (ko) pelēku
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
putpelēda Paipala, puspelēda
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā
pakāpalēt Pakāpelēt
pakāpelēties Pakāpelēt
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem
žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt
žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
vairogu palēpe palēpju suga ("Nymphoides peltata"), Latvijā aizsargājama
knytuoji paliekas pēc linsēklu izkulšanas un pelavu izkratīšanas
Acrocephalus agricola palieņu kāpelētājķauķis
peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt
paņāt Paļāt, zākāt, nopelt
pānēt Paļāt, zākāt, nopelt
papeļot Pamedīt peles
papeļoties Pamedīt peles
parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām)
Citrus grandis pampelmūze
pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
pelēcināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs
iegūt panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties
peldināt panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
peldināt panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
noplavīt panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi
pludināt panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm
peldināt panākt, ka (priekšmets) peld (kur)
aizpeldināt panākt, ka aizpeld
atpeldināt panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ)
atpeldināt panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izpeldināt panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī
nopeldināt panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt
samaudināt panākt, ka peldot sanāk kopā
sasmacināt panākt, ka sasmok, pārklājas ar pelējumu
uzpludināt panākt, ka uzpeld (kas nogrimis)
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
pamaudāt Papeldēt
pamaut Papeldēt
pamūdāt Papeldēt
appeldēt Papeldēt zem kaut kā
pasamudāties Papeldēties
papildināt Papeldināt
topulis Papele
pepele Papele ("Populus")
pēpele Papele ("Populus")
padukt Papelēt (par miltiem)
papelnīt Papelnīties
pasapelnīties Papelnīties
balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera")
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa")
uzpelnīt Papildus nopelnīt
bandāšanās Papildus pelnīšanās
dapelnīties Papildus pelnīties
tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā
fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības
aizpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
iepeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atpeldēt par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
rotorplāns par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība
helikopters par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli
autožīrs par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli
izpelnīties par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam
ieslīdēt par peldošiem priekšmetiem
noslīdēt par peldošiem priekšmetiem
noslīdēt par peldošiem priekšmetiem
paslīdēt par peldošiem priekšmetiem
paslīdēt par peldošiem priekšmetiem
slīdēt par peldošiem priekšmetiem
atpeldēt par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atpeldēt par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
šķērsstāpelis Paralēli krastam izvietots stāpelis
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
Notonecta glauca parastā mugurpelde
Pelargonium zonale parastā pelargonija
Pellia epiphylla parastā pellija
aitenes Parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
Achillea millefolium parastais pelašķis
peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium")
pakāpe parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem
papeldēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) peldēt
ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
žārbuļoties Pārdroši kāpelēt
protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
uzplēnēt pārklāties (par pelniem pār oglēm)
noplēnēties pārklāties ar (gruzdošiem) pelniem
apgailēties pārklāties ar baltiem pelniem
sirmot pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu)
nobūbēt pārklāties ar pelējuma kārtu
apķirmēt pārklāties ar pelējuma kārtu, appelēt
appelēt pārklāties ar pelējumu
iestruvēt pārklāties ar pelējumu
nopelēt pārklāties ar pelējumu
novervelēt pārklāties ar pelējumu
uzpelēt pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam)
apbūbēt pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu)
būbēt pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
sazalāt pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem)
sazalēt pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem)
piepelēt pārklāties no iekšpuses ar pelējumu
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.)
zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem
angiopātiskā retinopātija pārmaiņas tīklenes asinsvados pēc traumas; pelēcīgi balti perēkļi vēnu apvidū
plēnot Pārogļojoties pārklāties ar pelniem
pārmaut Pārpeldēt
pārplaust Pārpeldēt
pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt
nopeldēt Pārspēt peldēšanā
uzvaļāt pārspēt, savaldīt, nolikt zem tupeles
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību
E939 pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības
polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju
pektīni pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
izobutāns pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks
aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība
saplēnoties pārvērsties pelnos
saplēnēt Pārvērsties pelnos
tefroze Pārvēršana pelnos, sadedzināšana
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem
pārvietošana pārvilkšana jeb pārvadīšana - peldlīdzekļa manevrēšana, izmantojot troses un palīgenkurus
vairogveida pasiflora pasifloru suga ("Passiflora subpeltata")
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
aeromobilis Pašbraucējs, ko dzina ar propelleru
aerokamanas Pašgājējas kamanas ar vilces propelleri, kas pārvietojas pa sniegu un ledu ar ātrumu līdz pat 140-150 km/h
īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens
mareotīts Patoloģiski traucējumi ausī, kas vērojami peldoties vai lecot ūdenī
stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1)
apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2)
nopēlums paveikta darbība, rezultāts --> nopelt
peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1)
peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2)
pēlums paveikta darbība, rezultāts --> pelt
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
apduzis pēc ilgas stāvēšanas kļūt nederīgam, sapelēt
kūlis pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze
peldmētelis pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts
ķīļbloks pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas
nāvcirksne pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus
galviņu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium capitatum")
cirtainā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium crispum")
smaržīgā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium fragrans")
lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum")
aromātiskā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium graveolens")
nokarenā efejlapu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium peltatum")
parastā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium zonale")
ežas puķe pelašķi
ežu zāle pelašķi
pelaškas pelašķi
vīgriežu pelašķis pelašķu suga ("Achillea cartilaginea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
smilts pelašķis pelašķu suga ("Achillea micrantha")
parastais pelašķis pelašķu suga ("Achillea millefolium")
dižais pelašķis pelašķu suga ("Achillea nobilis")
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea")
tūbainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea tomentosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
čemurainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea umbellata")
pušnīca pelavaina maize
pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām
pelavājs pelavains
pušņājs pelavains
pelas pelavas
bārda pelavmaize
pelane pelavnieks
bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis
bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu
vītolu vējmietiņš pelcīšu suga ("Peplis portula")
peldenes peldbikses
peldbiksītes Peldei paredzētas bikses; peldbikses
peldbikses Peldei paredzētas bikses; peldbiksītes
priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā)
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens
delfīnstils Peldēšanas paņēmiens - peldēšana uz krūtīm, izdarot viļņveidīgas kustības ar kājām
tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens
brīvais peldēšanas stils peldēšanas stils, ko sacīkstēs var brīvi izvēlēties
pildēt peldēt (1)
nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt
nopeldēt Peldēt un pabeigt peldēt
mūdāties Peldēt, peldēties
mūdēties Peldēt, peldēties
džumāt Peldēt; peldēties
džumīt Peldēt; peldēties
džumpāt Peldēt; peldēties
peldināties peldēties
pildināties peldēties
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties
mūdināt Peldināt, ļaut peldēt
pelčuks peldkostīms
iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku
iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem
mācību kuģis peldlīdzeklis, uz kura jūras praksi apgūst jūrskolu audzēkņi
lagrēķina garums peldlīdzekļa (atrašanās) vietas (pozīcijas) ģeogrāfiskais garums, kas noteikts ar lagrēķina metodi
lagrēķina platums peldlīdzekļa (atrašanās) vietas (pozīcijas) ģeogrāfiskais platums, kas noteikts ar lagrēķina metodi
korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību
laide ķimeņjoslā peldlīdzekļa ārējās apšuves laide (dēlis, planka) ķimeņjoslā
garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums
labā halze peldlīdzekļa kurss attiecībā pret vēju, ja tas pūš burās no labās puses
kreisā halze peldlīdzekļa kurss, vējam pūšot burās no kreisās puses
spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu
pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
svērties uz sāniem peldlīdzekļa sagāšanās uz vienu vai otru pusi vēja, viļņu vai kravas pārvietošanās rezultātā
horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa
horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa
vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem
korpusa konstrukcija peldlīdzekļa uzbūve, dēļu savstarpējais izvietojums un nostiprinājums
tālbraucējs kapteinis peldlīdzekļa vadītājs, kurš var bez ierobežojumiem vadīt to vadīt jebkuros pasaules ūdeņos
samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
sānu pretestība peldlīdzekļa zemūdens daļas spiediens uz apkārtējo ūdens masu
jahtu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
laivu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos
Alisma natans peldošā cirvene
Potamogeton natans peldošā glīvene
draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds
stabveida boja peldoša navigācijas zīme braucamā ceļa (fārvatera) apzīmēšanai laterālajā sistēmā
Riccia fluitans peldošā ričija
Ricciocarpus natans peldošā ričijvācelīte
Salvinia natans peldošā salvīnija
Drepanocladus fluitans peldošā sirpjlape
Glyceria fluitans peldošā ūdenszāle
Cladopodiella fluitans peldošā zemzarīte
Trapa natans peldošais ezerrieksts
bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos
bona Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem, kas ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos
peldonis Peldošs, peldētājs
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā)
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon")
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē
peldu viesis peldviesis
zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem
bezvada pele pele ar autonomu barošanas avotu, kas nelielā attālumā (līdz 2 m), izmantojot infrasarkanos starus, noraida informāciju personālajam datoram bez vadu palīdzības
optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu
seriālā pele pele, ko pievieno datoram, izmantojot seriālo pieslēgvietu
optomehāniskā pele pele, kurā atšķirībā no mehāniskās peles lodītes kustība tiek pārveidota elektriskajos signālos, izmantojot kā mehāniskus konstruktīvus elementus, tā arī gaismu emitējošas diodes un fototranzistorus
kopnes pele pele, kuru, izmantojot speciālu plati, pievieno datora izvēršanas kopnei
mehāniskā pele pele, par kuras kustības virzienu informāciju iegūst ar speciālas peles apakšējā virsmā iebūvētas lodītes palīdzību
Populus x canescens pelēcīgā apse
bālganpelēks Pelēcīgs, bālgani pelēks
pelēkgaišs Pelēcīgs, gaiši pelēks
pelēcītis Pelēcīšu šķirnes kartupelis
Coregonus peled pelede
satrust pelējot iznīkt (par augiem)
galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes
pelējuma sēnes pelējumsēnes
Motacilla cinerea pelēkā cielava
Cerura vinula pelēkā dakšaste
Draba incana pelēkā drojene
Pseudotsuga menziesii var. caesia pelēkā duglāzija
Picus canus pelēkā dzilna
Erica cinerea pelēkā ērika
Cantharellus cinereus pelēkā gailene
Geranium cinereum pelēkā gandrene
Hydra vulgaris pelēkā hidra
makgaiverene pelēkā izolācijas lente
pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai
Senecio bicolor pelēkā krustaine
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
Amanita vaginata pelēkā makstssēne
Eiropas peļkājīte pelēkā peļkājīte
Prunella modularis pelēkā peļkājīte
Anas strepera pelēkā pīle
pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus"), no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu
Octolasium lacteum pelēkā slieka
Spiraea x cinerea pelēkā spireja
Emberiza variabilis pelēkā stērste
Xenus cinereus pelēkā tilbīte
Coprinus atramentarius pelēkā tintene
Corvus corone cornix pelēkā vārna
Rhipidura fuliginosa pelēkā vēdekļaste
smadzeņu garoza pelēkā viela ar krokainu un rievainu virsmu, kas veido abu lielo smadzeņu pusložu perifēriju
Parus montanus pelēkā zīlīte
sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka
Rattus norvegicus pelēkā žurka
pelnkrāsa Pelēka, pelniem līdzīga krāsa
pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa
Halichoerus grypus macrorhynchus pelēkais Baltijas ronis
Artamus fuscus pelēkais bezdelīgstrazds
Macropus giganteus pelēkais dižķengurs
Pericrocotus divaricatus pelēkais dzelkņspalvenis
Plecotus austriacus pelēkais garausainis
Caryopteris incana pelēkais kariopters
Salix cinerea pelēkais kārkls
Callaeas cinereus pelēkais maoristrazds
Turdus pilaris pelēkais mežastrazds
pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris")
Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga
Muscicapa striata pelēkais mušķērājs
Psittacus erithacus pelēkais papagailis jeb žako
Eudia pavonia pelēkais pāvacis
Juglans cinerea pelēkais riekstkoks
Halichoerus grypus pelēkais ronis
Myadestes unicolor pelēkais stabuļstrazds
Sturnus cineraceus pelēkais strazds
Struthidea cinerea pelēkais strazdulis
Eschrichtius gibbosus pelēkais valis
Lepus europaeus pelēkais zaķis
pelganīgs pelēkans
Picus canus canus pelēkās dzilnas pasuga, kas sastopama Latvijā
sarmule pelēkas govs vārds
Senecio cinerea pelēkās krustaines " Senecio bicolor" nosaukuma sinonīms
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
Cyclarhis gujanensis pelēkgalvas papagaiļvireons
Emberiza spodocephala pelēkgalvas stērste
trijtonis pelēki tonēts attēls, kura drukāšanā izmantotas trīs krāsas (parasti melnā un divas indeksētas krāsas)
Alcippe abyssinica pelēkkrūšu timālijstrazds
Pyrrhula cineracea pelēkkrūtītis jeb pelēkkrūšu svilpis
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea")
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum")
Turdus hortulorum pelēkmuguras mežastrazds
Cracticus torquatus pelēkmuguras stabulētājputns
pelēkuma skala pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā
sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja
baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons")
meža zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser anser") ar gaiši pelēku apspalvojumu un kājām miesas krāsā
mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus")
sējas zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser fabalis")
kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris")
baltā pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele leporina")
gaišā ķiršu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele psi")
pelāks pelēks
rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi
tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks
sarkankakla dūkuris pelēkvaigu dūkuris
lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
Podiceps grisegena pelēkvaigu dūkuris jeb sarkankakla dūkuris
pelēkais valis pelēkvaļu dzimtas vienīgā suga ("Eschrichtius gibbosus")
Rosa caesia pelēkzilā roze
Rosa x dumalis pelēkzilā roze
pušnis peles midzenis
cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes
sārtais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus onocrotalus"), Latvijā reģistrēta 5 reizes
nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma
apaļlapu rotundifolia pelleju suga ("Pellaea rotundifolia")
vairzaru pellija pellia endiviifolia
parastā pellija pellia epiphylla
Nēsa pellija pellia neesiana
šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme
pelsns pelniem līdzīgs sniegs
slaukt čunguru pelnīt daudz naudas
piķi vārīt pelnīt lielu naudu
ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus
īt iz laivom pelnīties ar liellaivu vilkšanu Daugavā
gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
pelnu uztvērējs pelntveris
pelnu telpa pelntveris
pelnīgs pelnu krāsa
pelnbirde Pelnu krātuve (zem kurtuves); pelntveris
spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas
parusls Pelnu pelēkumā (mati)
ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns
Peltigera aphtosa peltigeru suga
Peltigera degenii peltigeru suga
Peltigera horizontalis peltigeru suga
Peltigera lepidophora peltigeru suga
Peltigera leucophlebia peltigeru suga
Peltigera malacea peltigeru suga
Peltigera membranacea peltigeru suga
Peltigera neckeri peltigeru suga
Peltigera polydactyla peltigeru suga
Peltigera praetextala peltigeru suga
Peltigera rufescens peltigeru suga
Peltigera scabrosa peltigeru suga
Peltigera spuria peltigeru suga
suņu peltigera peltigeru suga ("Peltigera canina")
dzīslainā peltigera peltigeru suga ("Peltigera venosa"), Latvijā aizsargājama
bugūzītis Pelūde - telpa, arī vieta pelavu glabāšanai
izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks
izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs
žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Penicillium glaucum penicīliju suga, kas rada zaļo slotiņpelējumu
Penicillium digitatum penicīliju suga, kas veido olīvzaļu pelējumu uz citrusu augļiem u. c. substrāta
Penicillium italicum penicīliju suga, kas veido zilganu pelējumu
pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezis tumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru
svaidīšanās Periodiskas novirzes uz vienu un otru pusi no vidējā kursa, peldlīdzeklim rotējot ap vertikālo šķērsasi
miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
Pērļu salas pērļu arhipelāgs
garenstāpelis Perpendikulāri krastam izvietots stāpelis
goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums
apelants persona, kas iesniegusi apelāciju
godabiedrs persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums
ģimenes apgādnieks persona, kas pelna iztiku sev un saviem apgādājamiem ģimenes locekļiem
éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls"
apmērītājs persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras
pamudināšana Personāla nopelnu un izcilības atzīšanas forma, ja viņi cītīgi un nevainojami veic dienesta pienākumus
arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas
cilvēkpērtiķu dzimta pērtiķu kārtas dzimta, lieli dzīvnieki (ķermeņa garums 63 - 185 cm, masa 37 -275 kg), tropiskajos mežos Āfrikā un Malajas arhipelāgā, 2 apakšdzimtas, 3 ģintis, 4 sugas: gorilla, parastais šimpanze, mazais šimpanze, orangutans
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām)
pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai)
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā
pieslaukas Piedarbā ap metienu saslaucītie graudi kopā ar pelavām
lepoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus
pušķoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus
ielauzt ribas kādam piekaut kādu; asi nopelt
peldkrabis Piekrastes peldkrabis - krasta krabis, krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas")
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
pelināt Pieļaut, ka pel
sapelināt Pieļaut, ka sapel
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars
dapeldēt Piepeldēt
muknējs Piepelējis, sasmirdējis
piesapelnīties Piepelnīties
Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.)
interpellants Pieprasītājs; interpelācijas iesniedzējs
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
izlāgadīt Pieskaitīt (pierēķināt); uzskatīt (kā nopelnu)
springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs)
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis)
atkāpelēt pietiekoši izkāpelēties
izpeļoties Pietiekošu laiku ķert peles (par kaķi)
pinkstēt Pīkstēt (kā pele)
dirižablis Pilotējams plūdlīnijas formas aerostats ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas darbina propellerus
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam
Apelūsasa pilsēta ASV (_Opelousas_), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čapelhila pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalispela pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kelispela pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Opelaika pilsēta ASV ("Opelika"), Alabamas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tjūpelo pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā
Bangai pilsēta Indonēzijā, Centrālās Sulavesi provincē, Bangai arhipelāga Bangai salā
Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karapelle pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Letomanopello pilsēta Itālijā ("Lettomanoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Manopello pilsēta Itālijā ("Manoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spello pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikaluita pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.)
Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
Apeldorna pilsēta Nīderlandē (_Apeldoorn_), Gelderlandes provincē, 157700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapele pie Eiselas pilsēta Nīderlandē (_Capelle aan den Ijssel_), Dienvidholandes provincē, 66300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mepela pilsēta Nīderlandē (_Meppel_), Drentes provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Apelterna pilsēta Nīderlandē ("Appeltern"), Gelderlandes provincē, 830 iedzīvotāju (2014. g.)
Simpelvelda pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sapele pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.)
Kampeljo pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitka pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.)
Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Epelheima pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Espelkampe pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krēpelīne pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdkāpele pilsēta Vācijā ("Waldkappel"), Hesenes federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem
anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas
piramīdpapele Piramidālā papele ("Populus nigra "Italica"")
pirmais substitūts pirmais aizstājējvimpelis (palīgvimpelis) starptautiskajā signālkodā
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā)
spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens
pakrāšņi Pirts krāsns pelni
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta
anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos
bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu
stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu
spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija
pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija
grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
airķetna Plezna; kāja ar peldplēvi
plāvāt Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt
plāvot Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt
velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
augstspiede Poligrāfiskās iespiešanas tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir augstāki par starpelementiem
bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu
Peplis portula portulaku pelcītis
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu
jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam)
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
velkatlase process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu
autorotācija Propellera vai gaisa skrūves darba režīms, kurā enerģiju to griešanai dod gaisa plūsma
propeleris Propelleris
propelers Propelleris
propelis Propelleris
propelle Propelleris
propellers Propelleris
stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā
amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas
dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints
Micromys minutus pundurpele
amstariņš Pundurpele, kāmis
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Stirnas purvs purvs Jeru un Naukšēnu pagastā, platība — 580 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, zem kūdras sapropelis
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
ēnpelēks Puspelēks
mākoņpelēks Puspelēks
gaismas attēlā pustoņu attēla gradācijas līmeņi no visgaišākā laukuma līdz pustoņiem – pelēkiem vai krāsainiem nepiesātinātiem gaišiem laukumiem
paslauka putas (gk. alus); nenorūguša alus peliekas; alus atliekas
kūsas putas, kas uzpeld, vārot zupu
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt
gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas
peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae")
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
čerināt radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām
sēms raibs, pelēkraibs
radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija
šņarkāties Rakņāties ēdienā, pelt to
pārrakstīties rakstot nopelnīt lielāku summu, nekā ticis noteikts
pelnvielas raksturīgas vielas, ko satur pelni; koppelni
meksēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
meksīt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
mekšķēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt
pelēkā balanss rastra elementu attiecības uz trim krāsu dalījuma fotoformām vai iespiedformām (C, M, Y), kas ļauj uz novilkuma iegūt neitrālu pelēko toni standartizētā drukas procesā
talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze
dienesta pakāpe reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem
zvēris Regulis, pelavu dakšas
seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti
Acrocephalus aedon resnknābja kāpelētājķauķis
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
palīgenkurs Rezerves enkurs, kas ir ievērojami mazāks par peldlīdzekļa pamatenkuru un tiek lietots gk. avārijas situācijās
Populus trichocarpa rietumu balzāmpapele
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
buka Rijas krāsns speltes segums; arī spelte
niekātive Rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem
niekatīve Rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem; niekātive
ripene ripele
rullēt ritināt datorpeles rullīti
šuķe Robs, šķēpele
stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
elogijs Romā - uzraksts ar nopelnu uzskaitījumu ievērojamāko darbinieku kapu pieminekļiem, statujām u. c., arī līdzīgi apraksti ģimenes hronikās
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
cinerārijs Romiešu kapenēs niša pelnu urnai; pelnu urna
ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
rudpelēks Rudi pelēks
Macropus rufogriseus rudpelēkais dižķengurs
pelēkruds Ruds ar pelēku nokrāsu
rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans
auranciamarīns Rūgts glikozīns apelsīna mizā
paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt
bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām
apstrādāt Rupji kritizēt, nopelt, arī noķengāt
pellu drēbe rupjš linu audums, caur kuru gatavojot sārmu, izkārš pelnūdeni
kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma
pelēkrūsgans Rūsgans ar pelēku nokrāsu
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī)
rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi
laimi Rūtu dzimtas citrusu ģints suga, apelsīniem un greipfrūtiem līdzīgi augļi
citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem
vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt
iedusējis Sācis pelēt
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos
sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros
mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi
sitotoksisms Saindēšanās ar augu uzturu, kas inficēts ar pelējumsēnēm vai baktērijām
ampelogrāfisks saistīts ar ampelogrāfiju, tai raksturīgs
ampeloterapeitisks saistīts ar ampeloterapiju, tai raksturīgs
pelnīts saistīts ar nopelniem; pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju)
pelaģisks saistīts ar pelaģiālu, tam raksturīgs
peldu saistīts ar peldēšanos, peldēm
speleoloģisks saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām
kā aitu sūdi saka par sapelējušu sienu
derēt kā sunim ar pātagu saka, ja kāds saņem pelnītu sodu
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme)
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami
kāmēt Sakāmēt, sapelēt un sacietēt
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes
Hypocheris radicata sakņu pelūde
cūksaknes Sakņu pelūde ("Hypochoeris radicata")
oratorijs Sākotnēji - lūgšanu vieta, baznīca vai privāta kapela
iesmādēt sākt paļāt, pelt
laisties peldus sākt peldēt
aibūbēt sākt pelēt
aizbūbēt sākt pelēt
aizmudēt sākt pelēt
dust sākt pelēt
dustēt sākt pelēt
iedusēt sākt pelēt
patukt sākt pelēt
appūpēt sākt pelēt (pūt) visapkārt
ieskapstēt sākt pelēt, būbēt
ieduzēt sākt pelēt, sasmakt
ieduzt sākt pelēt, sasmakt
iemānēt sākt pelt
startēt sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas
ieziedēt sākt ziedēt, pelēt, vai apaugt ar sūnām
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Lielbritānija sala Atlantijas okeānā (angļu val. "Great Britan"), lielākā sala Britu salu arhipelāgā, platība - 209300 kvadrātkilometru
Štoltenhofu sala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota
Midlailenda sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota
Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži
Lollande sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā)
Falstera sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
Zēlande sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru
Bankulu sala Bangai arhipelāgā Indonēzijā, Moluku jūras dienvidrietumos
Bangai sala Bangai arhipelāgā, Indonēzijas Centrālās Sulavesi provincē
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
Longailenda sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km
Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai
Čepela sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
Naksa sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m
Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos
Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala
Mīčinēsa sala Fēru salu arhipelāga rietumos, uz rietumiem no Voaras salas
Koltura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā
Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas
Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala
Stoura Duimuna sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidiem no Sandoja salas
Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
Fugloja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos
Vījoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas
Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas
Kalsoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Kūnojas salas
Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas
Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Holo sala Filipīnās, Sulu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
Negrosa sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao salas, Rietumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Mindoro sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, Minaropas reģiona ziemeļaustrumos, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
Leite sala Filipīnu arhipelāgā, uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā
Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā
Bankaru sala Indijas okeānā, Baņakas arhipelāgā, rietumos no Sumatras salas, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Batubelobana sala Indonēzijā, Riau arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Riau Salu provinces Batamas apriņķī
Belata sala Indonēzijā, Riau arhipelāga rietumu daļā starp Papanas, Degonas un Kunduras salām
Batama sala Indonēzijā, Riau arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, Natunas jūras rietumos, dienvidos no Malakas pussalas
Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols; Batersta sala
Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
Somerseta sala Kanādas arktiskajā arhipelāgā ("Somerset Island"), platība - 24300 km^2^, virsa līdzena, augstums - līdz 762 m, arktiskais tuksnesis, lielākā apdzīvotā vieta - Fortrosa
Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
Devona sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m
Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra
Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
Baranova sala sala Klusā okeāna Aļaskas līča austrumu piekrastē, ASV Aļaskas štata teritorija, viena no Aleksandra arhipelāga salām
Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija
Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
Anaa sala Klusajā okeānā (_Anaa_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijā
Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.)
Kodžedo sala Korejas arhipelāgā ("Koje-do"), Korejas dienvidu piekrastē, platība - \~300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 562 m
Sumatra sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasaulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
Jaunbritānija sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija
Jaunīrija sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
Muhu sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu
Bengerua sala Mozambikas šauruma rietumu piekrastē, Bazarutu arhipelāgā, Mozambikas Iņambanes provinces teritorija
Sinkepa sala Natunas jūrā ("Singkep"), ietilpst Lingas arhipelāgā, Indonēzijā, platība 828 kvadrātkilometri
Linga sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m
Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
Anneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Langeja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā
Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
Abankečila sala Riau arhipelāgā (_Abang-kecil, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
slimiķis Salā sabojāts kartupelis
Komsomoļeca sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas
Tavitavi sala Sulu jūras dienvidos, Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets
Biga sala sala Timoras jūrā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē, Bonaparta arhipelāga dienvidu daļā
Elba sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo
Montekristo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, gandrīz apaļa ar izrobotām malām, diametrs - \~3 km
Kapraija sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~6,5 km, platums - līdz \~3,5 km
Džiljo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~7,5 km, platums - līdz \~4 km
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja
Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu
Admiralitātes sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Nunavutas teritorijā
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās
sporades Salas arhipelagā (izkaisītās), gar Mazāzijas piekrasti
Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
klunkas Saldas mīklas bumbiņas, ceptas pelnos
klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums
hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm)
salmipeli Salmi un pelavas
stāģene Salmu un pelavu gubenis
Tapulas salas salu grupa Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Samalesas salas salu grupa Filipīnās, Sulu jūras dienvidaustrumos, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi
Akteona grupa salu grupa Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā (_Actėon, Groupe_), Franču Polinēzijas austrumu daļā
Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
Anautojes salas salu grupa Mjei (Mergui) arhipelāgā (_Anauktawyet Kyungyi_), Andamanu jūrā, Mjanmas teritorija
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
loča nauda samaksa par loča pakalpojumu, ievadot peldlīdzekli ostā vai izvadot no tās
pelēkbāls samērā gaišs ar pelēku nokrāsu
vimpelis samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
pelddvielis samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās
rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
papelēks samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks
peldpalags Samēro liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
sānpelde Sānpeldvēzis ("Amphipoda")
sānpeldis Sānpeldvēzis, sānpelde
amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta
chaetogamarus Sānpeldvēžu ģints
gammarus Sānpeldvēžu kārtas ģints
orchestia Sānpeldvēžu kārtas ģints
pallasea Sānpeldvēžu kārtas ģints
pontoporeia Sānpeldvēžu kārtas ģints
Pallasea quadrispinosa sānpeldvēžu suga
Chaetogamarus warpahowsky sānpeldvēžu suga, kas zivju barības bāzes uzlabošanai Latvijā ievesta no Kaspijas jūras
bāzt naudu kabatā saņemt (parasti nepelnītus) ienākumus
samaut Sapeldēt (kopā)
sapiepis sapelējis
sapiepējis Sapelējis, bojāts
saducis Sapelējis, sasmacis (parasti par miltiem, putraimiem)
mukls Sapelējis, sasmirdis
mukns Sapelējis, sasmirdis
lēšķene Sapelējis, stingri salipis kūtsmēslu vai siena saišķis
nošūpēt Sapelēt
sabūbēt Sapelēt
sakūpēt Sapelēt
sakūpt Sapelēt
piedukt Sapelēt (par graudiem, miltiem)
sakāmēt Sapelēt un sacietēt
saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem
sadusināt Sapelēt, sabūbēt
sapūpēt Sapelēt, sakūpēt
sasūpēt Sapelēt, sasmakt
sadukt Sapelēt, sasmakt (parasti par miltiem, putraimiem)
saziedināt sapelināt
sapelnīties Sapelnīt (1) sev
sapelnīties Sapelnīt (2) sev
sahaltūrēt Sapelnīt naudu strādājot ārpus oficiālā darba
sakaserēt Sapelnīt, iegūt
sasapelnīties Sapelnīties
šķendelēt Saplēst šķēpelēs, saskaldīt
sapropels Sapropelis
gitija Sapropelis - organogēnas ezeru dūņas, kas veidojas no ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas
bogheds Sapropelītu klases fosilās ogles
ļema Sapuvis ābols vai kartupelis
saģedis Sapuvis, sapelējis, sasmacis
ločtornis Sardzes tornis ostas akvatorijā, no kura veic arī peldlīdzekļu kustības kopainas novērojumus un vadību
avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem
sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms
sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
zirdzene Sarkans, negaršīgs kartupelis
parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
būķis Sārma gatavošanai izmantotie pelni; sārma pelni
Pelecanus onocrotalus sārtais pelikāns
pelēksārts Sārts ar pelēku nokrāsu
andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību
duzēt Sasmakt, pelēt
saules vanna saules pelde
saulesvannas Sauļošanās; gaisa peldes
nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām
ievietēt Sautēt, sutināt (karstos pelnos)
gaiķis savienojumā "gaiķa zirgs" - raibs (ar brūniem un pelēkiem plankumiem) zirgs
peļveidīgs savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki
bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings
senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes
iet ķīļūdenī sekot aiz priekšā ejošā peldlīdzekļa
pelagisks Selgai, dziļākai jūrai piederīgs; tur attīstījies un veidojies; pelagiāls
semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
peltasti Senajā Grieķijā - viegli bruņoti kareivji, kas nesa vieglu vairogu (gr. "peltē")
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
pelēcis Sēne - pelēkā glumene
sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā
fēnikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums; seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem
Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi
hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes
porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā
zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums
Ceramas jūra Seramas jūra, starpsalu jūra Malajas arhipelāgā
akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
bandoties Sēt svešā zemē; pelnīties ar blakus darbiem
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
Ziemeļu Zeme Severnaja Zemļa, arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā
slidīt Sevi kritizēt, pelt
slidīties Sevi kritizēt, pelt
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana
cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola
paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
birkši Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas (pelnos)
pirksts Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; kvēlojoši pelni
pirkstes Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis
pirkši Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; pirkstis; pirkstes
trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis
nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā
karakuls Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda
karakulāda Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls
karakulādiņa Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls
sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls
tepidārijs Silta pelde
baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm
žora Silta vieta, spelte
rādītājs simbols, kas attēlots displeja ekrānā bultiņas vai kādā citā formā un kas pārvietojas, pārvietojot peli vai kādu citu rādītājierīci
albatross sinhronās peldēšanas terminoloģijā - vairāki pagriezienu un apgriezienu veidi
Ziepelhof Sīpele
Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds
pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu
sirks sirms, pelēcīgs; sarkanbrūns ar baltu
šķimelains sirms, pelējuma krāsā
draudošs stāvoklis situācija, kurā peldlīdzeklim draud briesmas
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks
plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks
šķēmele Skaida, šķēpele
šķemelīte Skaida, šķēpele
šķērmele Skaida, šķēpele
šņurgāties Skaisties, dusmoties, pelt, vainot
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
ķirurga nazis skalpelis
kracis Skalu siets pelavu atdalīšanai no graudiem
Nīflheima skandināvu mitoloģijā - tumsas un miglas pasaule, kas, tāpat kā ugunīgā Mūspella, eksistēja jau pirms pasaules radīšanas
ļurkšis skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā
vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
erizimozīds Skrajās jeb pelēkās pērkonenes glikozīds
šķērda Skranda, šķēpele
šķērdele Skranda, šķēpele
skriņa Skrīne, pelce
skumbrijveida Skumbrijveida zivis - kaulu zivju formu grupa ar slēgtu peldpūsli, stingru mugurkaulu, visai garu dakšainu asti
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
šega slapja sniega kaudzes, kas peld jūrā
pļundurot Slikti peldēt
poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu
vaināt Smādēt, brāķēt, pelt
nokorķēties Smagi nopūlēties (neko nenopelnot)
Populus suaveolens smaržīgā papele
Pelargonium fragrans smaržīgā pelargonija
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
fūmārijs Smēķējamā telpa, pelnu trauks
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli
Achillea micrantha smilts pelašķis
Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti
gandisms Sociāli politiska un reliģiski filozofiska doktrīna, kas māca, ka nacionālā neatkarība sasniedzama mierīgā ceļā, iesaistot plašas tautas masas un apelējot pie tās reliģiskajām jūtām
lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys")
antechinomys Somainās lēcējpeles
lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos
kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
pontons speciāla tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem
peldētava Speciāli izveidotas iedzīvotāju peldēšanās vietas ar sauļošanās laukumiem
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu
piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā
pietauvošanās bētiņš speciāls lielizmēra rags pietauvošanās gala aizlikšanai gan krastā, gan uz peldlīdzekļa
peles paliktnis speciāls paliktnis, ko novieto uz galda, lai pa to pārbīdītu peli, nodrošinot tās vieglāku pārvietošanu un precīzāku peles kustības pārnešanu kursora kustībā displeja ekrānā
karšu galds speciāls peldlīdzekļa galds, uz kura var strādāt ar jūras kartēm
aerosols Speciāls trauks (balons), kurā iepildīta kāda izsmidzināma viela un propelents
šleperis Speciāls, ar jaudīgu dzinēju aprīkots kuģis citu peldlīdzekļu vilkšanai vai stumšanai
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
pelnu mākoņi spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi
pelnu lietus spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes
peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem)
spelaeogriphacea Speleogrifaceju kārta
speleologs Speleoloģijas speciālists
spelga Spelgonis
speldzīgs Spelgs
purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
mucorales Sporangijpelējumu rinda
slaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas
ūdensslaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3)
peldēšana sporta veids - virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu
radiosports sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju
ūdenssports sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana)
peldētājs Sportists, kas specializējies peldēšanā
noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt
Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis
klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
Mindanao jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, starp Sulu arhipelāgu un Mindano salu, dienvidos nosacīta robeža ar Sulavesi jūru
nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā
epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
antimonīts stibnīts, Sb~2~S~3~ , svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida")
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
noslānīt stipri nopelt; arī piekaut
izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt
saslaukt Strādājot par slaucēju, nopelnīt
sakustēt Strādājot, darbojoties sapelnīt
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus
piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus
izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt
piestrādāt Strādāt papildus, lai piepelnītu
halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
šlepēt Stumt vai vilkt trosē kādu citu peldlīdzekli
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos
antimonsudrabmānis Sudraba rūda sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sudrabu, antimonu un sēru sastāvā
sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu
Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā
sidrabpelēks Sudrabpelēks
pārsūdzēšana Sūdzības iesniegšana krimināllietā par tiesu nolēmumiem, kas nav stājušies spēkā, apelācijas vai kasācijas instancē
bruslaki Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
bruslaks Suitu novadā pelēki vai melni vīriešu vadmalas svārki ar divrindu baltām pogām uz krūtīm
pucolāncements Sulfatizētos un mineralizētos ūdeņos korozijizturīgs cements, ko iegūst, samaļot portlandcementa klinkeru vai kaļķus kopā ar hidrauliskām piedevām (trepeli, diatomītu, trašu, domnu sārņiem), kas satur aktīvo silīcija dioksīdu
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda
koijots suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās
Peltigera canina suņu peltigera
suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām
brīvās svārstības Svārstības, kas rodas pēc tam, kad uz peldlīdzekli vairs neiedarbojas spēki, kas izjaukuši tā līdzsvara stabilitāti
kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas
kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa
sakrarijs Svētnīca, kapela 2
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām
halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda
piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai
Bovista plumbea svinpelēkais pūpēdītis
svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.)
svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius")
svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem
jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva
pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību
Monzunds Šaurums Baltijas jūrā starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu
Muhu šurums šaurums Baltijas jūrā, starp kontinentu un Monzunda arhipelāgu, savieno Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļu ar Rīgas līci, garums — \~83 km, platums — 6-27 km, mazākais dziļums — 1,8 m; Muhuveins; Monzunds
Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m
ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
dižskābardis šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas
čakste šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu
mukors šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas
ūdensroze šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm
parmēlija šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
kormorāns šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis
glīvenes šīs dzimtas ģints ("Potamogeton") ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām
rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
naktene šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ezerrieksts šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga
krese šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām
pūslene šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
sīga šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu
dzērve šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama
beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes
zalktis šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos
zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
lasis šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem
sulla šīs dzimtas suga ("Sula bassana"), ko dažkārt dēvē arī par nirējpelikānu
kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
lēlis šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis
vārna šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna
melnodzene šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama
efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
Persijas zīdčakste šīs ģints suga ("Hypocolius ampelinus")
gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās
melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds
Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms
jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
monoblefarīdas šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
Ptarmica vulgaris šķavu pelašķa "Achillea ptarmica" nosaukuma sinonīms
Achillea ptarmica šķavu pelašķis
dāboliņš Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
puķkumeleni Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica")
vanska Šķemba, šķēpele
šķautra Šķēpele
šķelda Šķēpele
šķelde Šķēpele
šķērbulis Šķēpele, šķemba
dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei
vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas
balotēšana Šķidrumā peldoša orgāna vai veidojuma šūpošanās īsa grūdiena ietekmē
šķupele Šķipele
šķupelēt Šķipelēt
skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
stāvošā takelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
nekustīgā tekelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki
grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
pusēzelis Tā dažkārt sauc Āzijas savvaļas ēzeļa sugas, kas ar savu (ne pelēko) krāsu un īsākām ausīm atšķiras no pārējām ēzeļu sugām
Mus musculus hortulanus tā sauktā "vārpu pele"
melni tā, ka ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, zilas) krāsas tonis
vēsi tā, ka krāsa (parasti pelēka, zila) ir tonī, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu
ta tev tiks tie bulki tad dabūsi, ko pelnījis
par daudz goda tādā veidā, ka ir pievērsts nepelnīti daudz vērības vai atzinības
kasains tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
kasaiņš tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
bagāts tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni
ievērojams tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils
neievērojams tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē)
pelēkacains tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis
pelēkmatains tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati
kaut kāds tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs
kāds nekāds tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds
ceļojošs tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā
tupuļains tāds (kartupelis), kas apaudzis ar mazākiem kartupeļiem
notakelēts tāds (peldlīdzeklis), kuram ir noņemta visa stāvošā takelāža (masti un to piederumi)
topless tāds (sieviešu peldkostīms), kam nav augšdaļas; kailām krūtīm (par sievietēm)
lugertakelēts tāds buru peldlīdzekils, kurš ir aprīkots ar lugertakelējumu
parazītisks tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī
pelēcīgs tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu); arī iepelēks
sirms tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu)
redzams tāds, kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils
olīvzaļš tāds, kam ir nenogatavojušās olīvas raksturīgā pelēkzaļā krāsa
sirms tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati
sirms tāds, kam ir pelēcīgi balts akots (par kažokādu)
pelēkmizains tāds, kam ir pelēka miza
pelēklapains tāds, kam ir pelēkas lapas (par augiem)
pelēkrūtains tāds, kam ir pelēkas rūtis; pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu)
pelēksvītrains tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām
pelēkplankumains tāds, kam ir pelēki plankumi: pelēks ar citas krāsas plankumiem
pelēkraibs tāds, kam ir pelēki raibumi; pelēks ar citas krāsas raibumiem
pelēkvaigu tāds, kam ir pelēki vaigi
pelerīnveida tāds, kam ir pelerīnes forma, veids
pelnpelēks tāds, kam ir pelnu krāsa
pelnains tāds, kam ir pelnu krāsa; pelnpelēks
pelavainis tāds, kam ir pievienotas pelavas, tāds, kas ir ar pelavu piejaukumu
sudrabains tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums
svinpelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks
svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks
tēraudains tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums)
oranžs tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa
pelēks tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa; balts ar samērā mazu spilgtumu
mells tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; [melns]{s:2816}
tupeļains tāds, kam kājās ir tupeles
bezsejains tāds, kam nav savu raksturīgu individuālu iezīmju (par literāru tēlu, mākslas darbu); bāls, pelēcīgs
turbopropelleru tāds, kam vilci nodrošina propellera un gāzturbīnas darbība
melns tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts
astoņairu tāds, kas airējams ar astoņiem airiem (par peldlīdzekli)
cienīgs tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts
intermediolaterāls tāds, kas atrodas starp priekšējiem un mugurējiem pelēkajiem stabiem, piem., muguras smadzeņu trakts
peldošs tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām)
žārpstekle tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos)
žārpsts tāds, kas bez vajadzības visur rāpjas, kāpelē (piemēram, kokos)
pelīgs tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs
pelēkzīda tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda
dugains tāds, kas ir dūmu krāsā; tumšpelēks
pelnains tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem
peļveida tāds, kas ir līdzīgs pelei
pelikānveida tāds, kas ir līdzīgs pelikānam
silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (par kompresēm, peldēm u. tml.)
pašpārliecināts tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.)
sirms tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa
alvpelēks tāds, kas ir pelēkās alvas krāsā
puspelēcis tāds, kas ir puspelēks
krāsains tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns
sirms tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.)
polioklastisks tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem
žāpsts tāds, kas kāpelē, rāpjas
pelagroīds tāds, kas līdzīgs pelagrai
bālgans tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks
baltnējs tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks
gods tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu
slavējams tāds, kas pelnī augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams
pelnains tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu
šķēplains tāds, kas viegli sadalās šķēpelēs
mazcienīgs tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību
kuģojams tāds, kur ir iespējams kuģot (1); navigācijas zīmēm aprīkota un zināma lieluma peldlīdzekļiem droša akvatorija
nepelīgs tāds, kur nevar rasties pelējums
sirms tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem)
pelavains tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām
pelnveida tāds, kurā ir pelniem līdzīgas sastāvdaļas; tāds, kas ir līdzīgs pelniem
necienīgs tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana
netaisnīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu)
netaisns tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1)
peldlapu tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem)
kuļams tāds, kurš pelnījis pērienu
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
redzes pauguri talamuss, pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs
pelties Tapt nopeltam
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
pelēkastis tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem)
peldētājs tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem)
izkratas tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas)
žauga tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žauška tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žausteklis tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žaustēklis tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žaustelis tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žaustelnieks tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žaustiklis tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žaustīklis tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žausts tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
žautris tas, kas nemierīgi skraida, blēņojas, kāpelē, ložņā
izpaļa tas, kas nopelts, noniecināts
gājums tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts; arī raža
disebācija Tauku dziedzeru aizsprostošanās ar sausu dzeltenu masu, sevišķi ap degunu, muti un uz pieres; novēro pelagras vai citu B grupas vitamīnu deficīta gadījumos
zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
senkode tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
mūķene tauriņu kārtas dzimta ("Lymantriidae"), vidēji lieli un lieli tauriņi ar spārniem baltos, pelēkos vai brūnos toņos, \~4000 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
alotājkode tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
ķērpjlācītis tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu
laukpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas
priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts
ziedsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu
priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
sulusmali tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām
havajieši tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms)
pontonparks Tehnisku līdzekļu komplekss peldošo tiltu celtniecībai un pārvadājamo prāmju montāžai
sietspiede Tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir krāsu caurlaidīgi, starpelementi - krāsu necaurlaidīgi
pelūzis telpa vai neliela celtne, piebūve, kur uzglabā pelavas
pelavnieks Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai
novērotāja vai eksperimentētāja dreifs tendence savos spriedumos līdzināties citiem pētniekiem grupā, "peldēt pa straumi"
semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa
TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
spriedums civillietā tiesas nolēmums, ar kuru civillietu izspriež pēc būtības pirmās un apelācijas instances tiesās, taisa arī kasācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas instances tiesas sprieduma likumību
ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā
appārslot tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem
appērslot tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem
nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld
plosta tilts tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem
paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi
Mus musculus musculus tipiskā mājas pele
Santorina Tira, arhipelāgs Egejas jūrā
Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte
tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli
tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu
pelaģiskais tralis tralis zvejai pelaģiālē dažādā dziļumā
pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks
pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks
urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus
Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu
tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji
Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
triatlons Trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana
latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
karodziņš Trīsstūrveida vimpelis (parasti ar kātu un pamatni), ko piešķir par nopelniem darbā vai uzvaru sacensībās
pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst
bignoniacijas Tropu augu dzimta, divdīgļlapji, gk. koki un kāpelējoši krūmi
pietauvošanās trose trose vai gals, ar kuru peldlīdzekli piesien
pastāvīgais sienamais gals trose, ar kuru piesien peldlīdzekli krastā (ostā)
braga Trose, kas ar savu aploci apņem velkamo peldlīdzekli
raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums; šīs šķirnes trusis
Achillea tomentosa tūbainais pelašķis
čaga Tukšas vārpas, graudu apvalki, pelavas
dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns)
dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls
marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā
marengo Tumši pelēks
pelēktumšs Tumši pelēks
tumšpelēks Tumši pelēks
ūbels Tumši pelēks
diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu
melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu
argentīts tumšs, svinpelēks minerāls, Ag~2~S; sudrabu saturoša rūda
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
stupele Tupele
topele Tupele, nakts kurpe
capatas Tupeles
čuibas Tupeles
paramaecium Tupelīšu "Paramecium" nosaukuma sinonīms
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos
astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos
notekūdeņu tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium putrinum"), kas parasti mīt ļoti piesārņotos ūdeņos
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
paramecium Tupelītes
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami
propellerturbīna Turbīna, kurā izmanto propellerus
turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi
ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks
ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
parastā ūbele ūbeļu suga ("Streptopelia turtur")
sniega putra Ūdenī peldoši drupataini sniega sakopojumi
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām)
leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām
peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām
trejlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium peltatum")
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības
garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
glits Ūdeņains (vārīts kartupelis)
baunis Ūdeņains kartupelis
gleze Ūdeņains kartupelis
sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
Reža Upele, Sesavas pieteka
Uša Urpele, Iesalas pieteka
Ušupe Urpele, Iesalas pieteka
Užupe Urpele, Iesalas pieteka
evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
briķēt uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz
pontonparks uz automašīnām un amfībijām izvietoti pontoni - metāla tilpnes ar dažādu celtspēju, ko izmanto prāmju un un peldošu pontontiltu celtniecībai
šveijāt uz enkura stāvoša peldlīdzekļa pārvietošanās sāniski uz vienu un otru pusi, kas izpaužas kā summēta griešanās un svārstīšanās
drošības reliņš uz klāja gar peldlīdzekļa malām izveidots iežogs no nerūsoša materiāla, lai pasargātu cilvēkus no iekrišanas ūdenī
šķietamais vējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa
vimpeļvējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa
uzplētnis uz pleciem uzmetamais, pelerīne
apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme
vižņi uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām
uzbirkstīt Uzbirdināt ogles vai pelnus
labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
uzmaut Uzpeldēt
uzvērsties Uzpeldēt
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti)
niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt
vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam
pelējumgrauzis vaboļu kārtas dzimta ("Cryptophagidae"), sīkas vaboles (1-4 mm), kas pārtiek gk. no pelējumsēnēm; \~1000 sugu, Latvijā \~50 sugu
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
opelītis vācu firmas "Opel" ražota vieglā automašīna
opelis Vācu firmas "Opel" ražota vieglā automašīna
iekšvadnis Vadnis peldlīdzekļa iekšpusē virs priekšvadņa
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete
dasakrāties vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem
rušināties vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu
lipaļāt vairākkārt rāpties, kāpelēt
lēkāt vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
Pellia endiviifolia vairzaru pellija
dobspiedes papīrs vāji līmēts papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu iespiešanai dobspiedes tehnikā
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai
ordenis Valdības apbalvojums par sevišķiem nopelniem
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
koku pludināšana vaļēju vai plostos sastiprinātu koku transportēšana peldus pa kanāliem, upēm, ezeriem (lēts kokmateriālu transporta veids, bet pludināšanai ieilgstot, kokmateriāli var nogrimt un rasties līdz 8% koksnes zudums)
pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā
meritokrātija varas sistēma, kurā valdošo slāni veido cilvēki ar lielākajiem sasniegumiem un nopelniem; arī šāds valdošais slānis
deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām
mirināt Vārīt (audeklu) pelnos, lai balinātu
sautenis vārītā ūdenī plaucētas pelavas vai lapas kā lopbarība
parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
kingstons Vārsts peldlīdzekļa zemūdens daļā, pa kuru ielaiž aizborta ūdeni balastam vai kuģa dzinēja dzesēšanai
miegonis vāverēm līdzīgi grauzēji; doru peles; susuri
kaperle Veca kurpe, tupele
lūkša Veca tupele
Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā
pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes)
sāniskā šūpošanās vēja, viļņu un citu faktoru, arī konstruktīvu kļūdu izraisītas svārstības, kuru rezultātā mainās peldlīdzekļa sānsvere
čančināt vējainā laikā ar sietu atdalīt graudus no pelavām un salmiem
sānu vējš vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā)
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
tectona Verbēnu dzimtas ģints, 3 sugas Indonēzijā un Malajas arhipelāgā
švempele Vērpele (1)
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs
frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs
zvērot Vētīt (ar reguli, pelavu dakšām)
uzvētīties Vētot nejauši uzkrist pelavām uz graudiem
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas
laivas mezgls viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu
šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu
pucolāna Viegli cementēti vulkāniskie pelni (tufs)
pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos
plastificējošas piedevas vielas, ko pievieno cementa javai, betona masai veidojamības (plasticitātes) uzlabošanai, piemēram, māls, trepelis, diatomīts
paātrinājumtaustiņš Vienā laikā nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija noteiktas funkcijas izpildei, kura, izmantojot peli, jāmeklē izvēlnē
justīckolēģija viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā
Dienvidu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga dienvidu daļā
Ziemeļu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga ziemeļu daļā
virioplanktons viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās
badžavi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
baroki viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
binadi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
illanuni viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
obiani viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
pesukuani viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
sekahi viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
siluki viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai
smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos
tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle
vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem
zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum")
klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles
pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām
pēliens vienreizēja paveikta darbība --> pelt
Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi
polioneiromērs viens no muguras smadzeņu pelēkās vielas primārajiem segmentiem
peldinātava vieta (dzīvnieku, parasti zirgu) peldināšanai
peldvieta vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm
elings vieta ūdens tuvumā, kur būvē, remontē vai novieto peldlīdzekļus
kolumbārijs vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem
ķimenes vieta, kur peldlīdzekļa sāni (borti) pāriet dibendaļā
peldāmvieta vieta, kur var peldēties; peldvieta, peldētava
pālums vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona
jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms
epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds
Achillea filipendulina vīgriežu pelašķis
vīteņaugi Vijīgi vai kāpelējoši augi
bugvilnis Vilnis, kas priekšgalam šķeļot ūdeni, rodas abos peldlīdzekļa sānos
pretvilnis Vilnis, kura virziens (garenvirziens) vērsts tieši pretim peldlīdzekļa kursam
Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni
efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas
ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm
virpenes Virpeles
cādrs virs augsnes ilgāku laiku gulējis negaršīgs kartupelis
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos
pārvietošanās virzīšanās noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm
pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli
ahromatiskā gamma visas pelēkās krāsas gradācijas no baltās līdz melnajai
peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV
cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella
iepelēkums vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme
pelavainums vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (1)
pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (2)
pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3)
pelēcība vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēcīgums vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (4)
pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
pelēkums vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3)
pelnainība vispārināta īpašība --> pelnains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
rokpelnība vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme
sirmums vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti
čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība
drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži)
paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava
laukirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Perdix perdix"), putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti, Latvijā aizsargājams, sastopams samērā reti
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi; pērļvista
vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns
staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms
Achillea salicifolia vītolu pelašķis
baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia")
šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs
Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
erupcija Vulkānu darbība - lavas, gāzu un tvaiku izplūde, vulkānisko pelnu izmeši
izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas
nozaimot Zaimojot nopelt
nozākāt Zākājot nopelt
pretstraumes zāle zāle, kas peld pret straumi
ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis
Paramecium bursaria zaļā tupelīte
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā
pelēkzaļgans Zaļgans ar pelēku nokrāsu
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers
sirmzaļš Zaļš ar gaiši pelēku nokrāsu
pelēkzaļš Zaļš ar pelēku nokrāsu
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis
hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni
monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu
atnirt Zem ūdens atpeldēt
apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm
pelēkā zeme (arī augsne) zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu; pelēkzeme
Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos
geofagija Zemes, mālu, pelnu u. c. ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme (grūtniecības, dažu psihisku slimību gadījumā)
Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
Mouanēss zemesrags Sūrojas salas dienvidos, Fēru salu arhipelāga tālākais dienvidu punkts
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos
Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m
snorkelēšana Zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti; snorkelings
peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti
roņveidīgie Zīdītāju kārta ("Pinnipedia"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi)
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas
māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista
lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
jaukta ziedkopa ziedkopa, kas apvieno gan monopodiālo, gan simpodiālo ziedkopu īpašības (piemēram, pelašķiem)
Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini
Boforta jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu
kurpītes Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
tupelīte Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņa Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilkurpiņi Zilā kurpīte ("Aconitum napellus")
zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
tefromantija Zīlēšana pēc pelniem, sevišķi pēc upura pelniem
moris Zilganbrūns, pelēks zirgs
ziluža Zilgani pelēka govs
baložpelēks Zilgani pelēks
baložkrāsa Zilgani pelēks, baložpelēks
zilruds Zilgani pelēks, zilgani sirms
zilganpalss Zilganpelēks
baložains Zilganpelēks; baložpelēks
pelēkzilgans Zilgans ar pelēku nokrāsu
pelēkzilgs Zilgs ar pelēku nokrāsu
Parula americana zilpelēkais austrumķauķis
krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils
ūbuļains Zilpelēks, ūbelains
sirmzils Zils ar gaiši pelēku nokrāsu
pelēkzils Zils ar pelēku nokrāsu
mantisa Zīmīgo ciparu secība skaitļa pierakstā ar peldošo komatu
šķempelēt Zīmogot; štempelēt
fanta Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu
kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna
goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati
sirmis Zirgs ar gaiši pelēku vai tumši pelēku apmatojumu, kurā ir melni un balti mati
sirmiķis Zirgs ar rudu vai gaiši pelēku apmatojumu
tērpiķis Zirgu ārsts; tērpelis
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas
zaķspiras Zirņu šķirne ar dzeltenpelēkiem augļiem; šīs šķirnes zirņi
polipteri Zivis ar vairākiem pāriem peldamu spuru
makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu
pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
ihtiokols Zivju līme; to iegūst no storu dzimtas zivju peldpūšļa; lieto medicīnā, kā arī tehnikā
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
izzobot Zobojot nopelt; izsmiet
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts)
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā
palaidene zvejas rīks - peldošā ūda
palaidenis zvejas rīks - peldošā ūda
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām
kapelēt Zvejot ar kapeli
Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
masaju žirafe žirafu suga ("Giraffa tippelskirchi")
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži
retaste žurka, pele
žurkaspeles Žurkas un peles

Citās vārdnīcās nav šķirkļa pel.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2026

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: