Paplašinātā meklēšana
Meklējam pērt.
Atrasts vārdos (49):
- pērt:1
- pērte:1
- appērt:1
- atpērt:1
- iepērt:1
- izpērt:1
- nopērt:1
- papērt:1
- sapērt:1
- uzpērt:1
- pērties:1
- aizpērt:1
- pārpērt:1
- piepērt:1
- pērtelēt:1
- pērtiķis:1
- appērties:1
- atpērties:1
- iepērties:1
- izpērties:1
- nopērties:1
- papērties:1
- sapērties:1
- uzpērties:1
- aizpērties:1
- izapērties:1
- pārpērties:1
- puspērtiķi:1
- pērtelēties:1
- pērtiķoties:1
- pērtiķveida:1
- atsapērties:1
- nosapērties:1
- pasapērties:1
- pērtiķmutīte:1
- ciršļpērtiķi:1
- maki-pērtiķi:1
- pērtiķcilvēks:1
- pērtiķveidīgs:1
- cilvēkpērtiķi:1
- degunpērtiķis:1
- kapucpērtiķis:1
- rēzuspērtiķis:1
- pērtiķveidīgie:1
- pundurpērtiķis:1
- tinējastpērtiķi:1
- zirnekļpērtiķis:1
- garpirkstpērtiķi:1
- cilvēkpērtiķveidīgie:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (878):
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- izbūzelēties Appērties (3).
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- iztalzēt Ar nūju nopērt.
- iztalzīt Ar nūju nopērt.
- sakokot Ar nūju nopērt.
- stēnīt Ar nūju pērt, sist.
- pletēt Ar paplatu sitamo pērt.
- izplotāt Ar plaukstu izpērt.
- noplaukšķināt Ar plaukstu nopērt.
- ieknozāt Ar rīksti iepērt.
- dadrikšķināt Ar smalku bērza žagaru iepērt.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- kavāt Atkārtoti pērt, sist.
- iešaustīt Atkārtoti pērt.
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- atpucēt Atpērt.
- Mimulus ringens atvērtā pērtiķmutīte.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
- ņemt uz liesta bārt, pērt, pārmācīt.
- sveicīt bārt, pērt.
- svētīt Bārt; arī pērt.
- alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
- pongidae Cilvēkpērtiķi.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
- āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt.
- kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
- pēršana Darbība, process --> pērt.
- pērējs Darītājs --> pērt.
- zolēt Dauzīt, pērt.
- talzīt Dauzīt, sist, pērt.
- Nasalis larvatus degunpērtiķis.
- nasalis Degunpērtiķu ģints.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- baicas Dot, sadot baicas - pērt; arī lamāt.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- nodīrāt Dusmīgi nopērt.
- stērķēt Dūšīgi nopērt.
- Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte.
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
- samūksnīt iekaustīt, nopērt.
- sastibot iekaustīt, nopērt.
- vitēt Iekaustīt, nopērt.
- sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
- savitēt Iekaustīt, sapērt.
- savītēt Iekaustīt, sapērt.
- savitot Iekaustīt, sapērt.
- sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
- iemizot Iepērt (1).
- iežeickāt Iepērt (1).
- iežeikstēt Iepērt (1).
- iedalstīt Iepērt (2).
- iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
- iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
- iepipkāt Iepērt ar pipku.
- iepleknēt Iepērt ar pletni; iepērt.
- iestibīt Iepērt ar stibu.
- iežagarot Iepērt ar žagariem.
- varzelēties Iepērt vienam otru, iesist.
- ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
- pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
- iepļokāt Iepērt, iepļaukāt.
- ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt.
- ievietēt Iepērt, iesist.
- iezaltēt Iepērt, iesist.
- iebērt Iepērt, nopērt.
- iemokāt Iepērt, nopērt.
- uzsukāt Iepērt, nopērt.
- sapopēt iepērt, saplūkāt.
- vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
- iejozt Iepērt; arī iesist.
- ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- iedauzīt Iepērt.
- iediegt Iepērt.
- iedrikāt Iepērt.
- iekapāt Iepērt.
- ieklopēt Iepērt.
- ieknaikstīt Iepērt.
- ieknozēt Iepērt.
- iekult Iepērt.
- ielobīt Iepērt.
- iemizāt Iepērt.
- iepeksēt Iepērt.
- iepeksīt Iepērt.
- iepleitēt Iepērt.
- ieplītēt Iepērt.
- iešaudīt Iepērt.
- ieskāt Iepērt.
- iešķilt Iepērt.
- ieskostēt Iepērt.
- iesmeltēt Iepērt.
- iešņorēt Iepērt.
- iestaukāt Iepērt.
- iestrieblāt Iepērt.
- iesukāt Iepērt.
- iesvoipīt Iepērt.
- ietest Iepērt.
- ietiesāt Iepērt.
- ietracēt Iepērt.
- ievantēt Iepērt.
- iežagarēt Iepērt.
- iežekstēt Iepērt.
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- iedot Iesist, iepērt.
- iedriksnīt Iesist, iepērt.
- ieknesēt Iesist, iepērt.
- iekoklēt Iesist, iepērt.
- iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku).
- iezvetēt Iesist; iepērt.
- izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
- izzoķēt Izdauzīt, nopērt.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu).
- izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī).
- iebrammēt Izlamāt, nopērt.
- nomiekšķēt Izmērcēt, nopērt.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- vazot Izpelt, sist, pērt.
- noslomēt Izpērt (ar pātagu).
- izpleknēt Izpērt ar pletni.
- samietēt izpērt, krietni sapērt.
- nobiktalāt Izpērt, krietni sapērt.
- nostērstēt Izpērt, nopērt.
- notauvēt Izpērt, nopērt.
- velstīt Izpērt, nopērt.
- sadābt Izpērt, pievarēt.
- izblaizīt Izpērt.
- izbozēt Izpērt.
- izapērties Izpērties (smiltīs) - par putniem.
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu.
- izvicēties Izpērties.
- nozoķēt Izvelēt, nopērt.
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
- cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
- sabungāt kārtīgi nopērt.
- nobleivēt Kārtīgi nopērt.
- noblietēt Kārtīgi nopērt.
- nodrātēt Kārtīgi nopērt.
- noskost Kārtīgi nopērt.
- samickot Kārtīgi nopērt.
- miezerēt Kaustīt; pērt.
- zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku).
- noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt.
- sabrendzelēt krietni nopērt.
- izzipsnāt Krietni nopērt.
- nogazēt Krietni nopērt.
- nogāzēt Krietni nopērt.
- norantīt Krietni nopērt.
- noslonīt Krietni nopērt.
- sasveikt Krietni nopērt.
- telzt Krietni nopērt.
- miltot Krietni pērt; dauzīt.
- miltāt Krietni pērt.
- ramtēt Krietni pērt.
- saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplūskāt krietni sapērt.
- saspalot krietni sapērt.
- sazvecēt krietni sapērt.
- izbamzāt Krietni sapērt.
- izpaisīt Krietni sapērt.
- noblaizīt Krietni sapērt.
- noencēt Krietni sapērt.
- saķūzēt Krietni sapērt.
- sapauksnīt Krietni sapērt.
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt.
- dūcenēt Lamāt un pērt.
- Mimulus guttatus lāsainā pērtiķmutīte.
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- pitekoīds Līdzīgs pērtiķim.
- pērdināt Likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī).
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- kuldināt Ļaut pērt vai kult.
- nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
- pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
- pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- iedzeltīt Mazliet iepērt.
- iesvaipīt Mazliet iepērt.
- ietēvot Mazliet iepērt.
- ieveķēt Mazliet iepērt.
- apveķēt Mazliet nopērt ar roku.
- iemozēt Mazliet nopērt.
- maltīt Mazliet pērt.
- paērcēt Mazliet pērt.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- naupis Mērkaīs, pērtiķis.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- āderēt Miecēt, ģērēt, pērt.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- nopauksnīt Ne pārāk stipri nopērt.
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
- iestrostēt Nedaudz iepērt.
- pamaltīt Nedaudz nopērt.
- paukāt Nedaudz sist, pērt.
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
- izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
- nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- nozilināt Nopērt (1).
- sapipkāt Nopērt (ar pātagu).
- nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
- noelvēt Nopērt (bērnu).
- noļengāt Nopērt (bērnu).
- novicot Nopērt (parasti ar vicu).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
- nosiksnāt Nopērt (pirtī).
- sabluķot nopērt ar bluķi.
- nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- samietot Nopērt ar nūju.
- izpipkāt Nopērt ar pātagu.
- nopipkot Nopērt ar pātagu.
- nopleknēt Nopērt ar plekni.
- izpletnēt Nopērt ar pletni.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
- novēzēt Nopērt ar rīksti.
- nožekstēt Nopērt ar rīksti.
- nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
- salumstīt nopērt ar skalu.
- atvicēt Nopērt ar vicu.
- novicāt Nopērt ar vicu.
- izžagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarot Nopērt ar žagariem.
- uzecēt Nopērt kādu.
- noslenēt Nopērt līdz nemaņai.
- sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
- savālīt nopērt, iekaustīt.
- savamžot nopērt, iekaustīt.
- sazutēt nopērt, iekaustīt.
- izkantēt Nopērt, iekaustīt.
- sabozēt Nopērt, iekaustīt.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- iepogāt Nopērt, izpērt.
- izkazāt Nopērt, izpērt.
- nopeksēt Nopērt, nosist.
- nopeksnēt Nopērt, nosist.
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- sasist nopērt, noslānīt.
- attaušķēt Nopērt, noslānīt.
- samizot Nopērt, parasti stipri.
- sapērt Nopērt, parasti stipri.
- samilnāt Nopērt, piekaut.
- sadrasēt Nopērt, sadauzīt.
- sabumbīt Nopērt, sapērt.
- sakazāt Nopērt, sapērt.
- salazdot Nopērt, sapērt.
- uzkniedēt Nopērt, uzdot ar žagaru.
- atkult Nopērt; arī piekaut.
- desīt Nopērt; desēt.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- uzpīnēt Nopērt; sabārt.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
- nodarvot mugurkaulu nopērt.
- sadot žagarus nopērt.
- salaitīt nopērt.
- samugurēt nopērt.
- aizdauzīt Nopērt.
- apstērķēt Nopērt.
- atbungāt Nopērt.
- atdesēt Nopērt.
- atlupcavāt Nopērt.
- atpērt Nopērt.
- atslānīt Nopērt.
- desēt Nopērt.
- ielapot Nopērt.
- ielaupīt Nopērt.
- ielepsīt Nopērt.
- iemekšīt Nopērt.
- iemielot Nopērt.
- iešaust Nopērt.
- izknallēt Nopērt.
- izkoizāt Nopērt.
- izkoskāt Nopērt.
- izkuldināt Nopērt.
- izkult Nopērt.
- izpogāt Nopērt.
- izšautēt Nopērt.
- izšautīt Nopērt.
- izsloksnēt Nopērt.
- izsmeltēt Nopērt.
- izverzēt Nopērt.
- izvietēt Nopērt.
- izžagarot Nopērt.
- nobleijāt Nopērt.
- nobozēt Nopērt.
- nodesēt Nopērt.
- nodraskāt Nopērt.
- nodrāstēt Nopērt.
- noģērēt Nopērt.
- nograizīt Nopērt.
- nokārst Nopērt.
- nokāst Nopērt.
- nokātavāt Nopērt.
- nokazāt Nopērt.
- nokazot Nopērt.
- noklapēt Nopērt.
- noklāstīt Nopērt.
- noknozāt Nopērt.
- nokristīt Nopērt.
- nokult Nopērt.
- nolaicīt Nopērt.
- nolanckāt Nopērt.
- nolāpīt Nopērt.
- nolazdot Nopērt.
- nolencēt Nopērt.
- nolosmot Nopērt.
- noluncīt Nopērt.
- nolupīt Nopērt.
- nomērīt Nopērt.
- nomērot Nopērt.
- nomielot Nopērt.
- nomietēt Nopērt.
- nomilzt Nopērt.
- nomizēt Nopērt.
- nomizot Nopērt.
- nomozēt Nopērt.
- nonoskāt Nopērt.
- noosāt Nopērt.
- nopačāt Nopērt.
- nopicināt Nopērt.
- nopincot Nopērt.
- noplaunāt Nopērt.
- nopleitēt Nopērt.
- norieķēt Nopērt.
- noriekst Nopērt.
- nošaust Nopērt.
- nosildīt Nopērt.
- noskārdēt Nopērt.
- noskrotēt Nopērt.
- noskutelēt Nopērt.
- noslaistīt Nopērt.
- noslāpēt Nopērt.
- noslodzīt Nopērt.
- noslogāt Nopērt.
- noslopēt Nopērt.
- noslotēt Nopērt.
- nosmalīt Nopērt.
- nosmalstīt Nopērt.
- nosmeltēt Nopērt.
- nošņorēt Nopērt.
- nosovarāt Nopērt.
- nosovarot Nopērt.
- nostēkāt Nopērt.
- nostēķēt Nopērt.
- nostibāt Nopērt.
- nostibet Nopērt.
- nostilpēt Nopērt.
- nostrepēt Nopērt.
- nostrieblāt Nopērt.
- nostrostēt Nopērt.
- nostrutēt Nopērt.
- nosukāt Nopērt.
- nosutināt Nopērt.
- nosvaipīt Nopērt.
- nosvecēt Nopērt.
- nosvetēt Nopērt.
- nosviept Nopērt.
- nosvoipīt Nopērt.
- notalcīt Nopērt.
- notalzīt Nopērt.
- notalznīt Nopērt.
- notaskāt Nopērt.
- notaukšēt Nopērt.
- notaukšķēt Nopērt.
- notērst Nopērt.
- noteskāt Nopērt.
- notest Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēvot Nopērt.
- notiekt Nopērt.
- notrēst Nopērt.
- novamzīt Nopērt.
- novanckāt Nopērt.
- novārīt Nopērt.
- novaskot Nopērt.
- noveksēt Nopērt.
- novelēt Nopērt.
- novencēt Nopērt.
- noventēt Nopērt.
- novietēt Nopērt.
- nozaltēt Nopērt.
- nozeldināt Nopērt.
- noziepēt Nopērt.
- nozipāt Nopērt.
- nozlotēt Nopērt.
- nozolēt Nopērt.
- nozotēt Nopērt.
- nozventēt Nopērt.
- nozvieķēt Nopērt.
- pakātavāt Nopērt.
- pamielot Nopērt.
- pamizot Nopērt.
- pārsvētīt Nopērt.
- piekandavot Nopērt.
- piemizāt Nopērt.
- piesmalstīt Nopērt.
- piestrostēt Nopērt.
- sabimbāt Nopērt.
- saērcēt Nopērt.
- saklaustīt Nopērt.
- samaistīt Nopērt.
- samaltīt Nopērt.
- samielot Nopērt.
- saslonīt Nopērt.
- sasmeltēt Nopērt.
- sasuksnīt Nopērt.
- sasvaipīt Nopērt.
- sasvecēt Nopērt.
- satalzīt Nopērt.
- satauvēt Nopērt.
- saurkņīt Nopērt.
- savāļot Nopērt.
- sazeltīt Nopērt.
- sazlanķēt Nopērt.
- sazloķēt Nopērt.
- sazolēt Nopērt.
- uzēvelēt Nopērt.
- uzmeijot Nopērt.
- uzskaitīt Nopērt.
- uzstrostēt Nopērt.
- nosapērties Nopērties (pirtī).
- nosiksnāties Nopērties (pirtī).
- noslodzīties Nopērties (pirtī).
- noslopēties Nopērties (pirtī).
- nožekstēties Nopērties (pirtī).
- novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
- nopičāties Nopērties.
- notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt.
- iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt.
- iztēvot Ņemt priekšā, norāt, izpērt.
- švībināt Pa jokam grasīties pērt.
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
- pamīstīt Pakaustīt; papērt.
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- nošķorēt Pamatīgi nopērt.
- mickāt Pamatīgi pērt.
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
- pažagarot Papērt ar žagariem.
- patest papērt, iekaustīt.
- padesēt Papērt, iekaustīt.
- patērpināt Papērt, papļaukāt.
- pakult Papērt.
- pasukāt Papērt.
- pasapērties Papērties (pirtī).
- paplokņīt Papļaukāt, papērt.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- sadot piparus pārmācīt, pērt, izbārt, kritizēt.
- sadot pa biksēm pārmācīt, pērt, rāt, sodīt.
- ieskaustīt Pārmācīt, pērt.
- koderēt Pārmācīt, pērt.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
- virbot pērt ar pūpoliem
- suņkūlām kult pērt kā suni.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt.
- ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku) pērt, sist (kādu).
- ņemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku) pērt, sist (kādu).
- peksnēt pērt, sist.
- uzdot drapes (kādam) pērt; bārt.
- rīkstes dot pērt.
- dot žagarus pērt.
- pogāt pērt.
- rīkstēt pērt.
- saltēt pērt.
- sovarāt pērt.
- pērtelēties pērties (2).
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- nalpa pērtiķis.
- lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
- dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
- prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides").
- atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens").
- simii Pērtiķu apakškārta jeb augstākie pērtiķi.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā).
- pietiesāt Piekaut, nopērt.
- piemizot Piekaut; arī nopērt.
- piesukāt Piepērt.
- izteskāt Pietiekoši sist, pērt.
- vitēties Pirtī pērties.
- pitēkoīds Pitekoīds - līdzīgs pērtiķim.
- platyrrhini Platdeguna pērtiķi jeb platdeguņu infrakārta.
- rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist.
- pērtiķveidīgie primāti jeb pērtiķi.
- primates Primāti, pērtiķi jeb pērtiķveidīgie.
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
- scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu.
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks.
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
- mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
- Mimulus primuloides prīmulveida pērtiķmutīte.
- callithrix Pundurpērtiķi.
- callithricidae Pundurpērtiķu dzimta.
- parastais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix jacchus").
- sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea").
- prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas.
- prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
- drūkstīt Rāt, bārt; pērt.
- sveicināt Rāt; pērt.
- izpērties Refl. --> izpērt (2).
- pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
- sadrostēt Sabārt, sapērt.
- saplaunīt Sadot pa ausīm, sapērt.
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
- sakaustelēt Sakaustīt, nopērt.
- samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
- saleskāt Sakaustīt, sapērt.
- saloskāt Sakaustīt, sapērt.
- sažeikāt sapērt (ar rīksti).
- sasiksnāt Sapērt (parasti ar siksnu).
- savicāt Sapērt (parasti ar vicu).
- uzzeltīt Sapērt (piemēram ar nātrēm).
- sadriepēt Sapērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- sapīckāt Sapērt ar pīcku.
- sapleknēt Sapērt ar plekni jeb pletni.
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- sažekstēt Sapērt ar rīksti, žagaru.
- sažagarēt Sapērt ar žagariem.
- sažagarot Sapērt ar žagariem.
- satērēt Sapērt, nopērt.
- savicot Sapērt, parasti ar vicu.
- salupīt Sapērt, sapļaukāt.
- sagniezt Sapērt, sist (ar pātagu).
- samiltot Sapērt; arī piekaut.
- samīstīt Sapērt; arī piekaut.
- saslānīt Sapērt; arī piekaut.
- savantēt Sapērt; arī piekaut.
- sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
- sazēvelēt Sapērt; iesist (ar ko).
- savilnīt Sapērt; sabārt.
- samizāt Sapērt; samizot.
- sapleitēt Sapērt; sapļaukāt.
- savetēt Sapērt; saveitēt.
- saplorēt sapērt.
- sašļaucīt sapērt.
- savalcēt sapērt.
- sazventēt sapērt.
- izmizot Sapērt.
- sablūzgāt Sapērt.
- sadesēt Sapērt.
- sakaustīt Sapērt.
- sakļaustīt Sapērt.
- sakult Sapērt.
- salupcavāt Sapērt.
- samietnēt Sapērt.
- samilāt Sapērt.
- samozēt Sapērt.
- sanoskāt Sapērt.
- sapaunāt Sapērt.
- sapeksēt Sapērt.
- saplīckāt Sapērt.
- saplīskāt Sapērt.
- saplītēt Sapērt.
- saramtēt Sapērt.
- sašaust Sapērt.
- sašaustīt Sapērt.
- sastrieblāt Sapērt.
- sasukāt Sapērt.
- satest Sapērt.
- savanckāt Sapērt.
- savazāt Sapērt.
- saveitēt Sapērt.
- saviznot Sapērt.
- sazlanīt Sapērt.
- nopīnēt Sāpīgi nopērt.
- nopīņot Sāpīgi nopērt.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- savillot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- savilnot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- saplokņīt Sapļaukāt; sapērt.
- sašļaukāt Sapļaukāt; sapērt.
- salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
- saveķēt Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saveķot Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saplotāt sasist, sapērt.
- savencēt sasist, sapērt.
- saklopēt Sasist, sapērt.
- sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- suņgalvas Savienojumā "suņgalvas pērtiķis"; suņgalvis.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- Callitrix pygmaea sīkais pundurpērtiķis.
- nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem.
- pūpuļot simboliski pērt ar pūpoliem.
- sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
- driepēt Sist, pērt (ar driepi).
- skaustīt sist, pērt (ar kādu sitamo).
- knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
- pātagāt Sist, pērt ar pātagu.
- žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
- žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
- zipsnāt Sist, pērt ar siksnu.
- stibāt Sist, pērt ar stibu.
- stibēt Sist, pērt ar stibu.
- stibot Sist, pērt ar stibu.
- bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
- ģērēt ādu (kādam) sist, pērt, pārmācīt; bārt, kritizēt.
- vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī).
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- bumburēt Sist, pērt, tā ka rodas pampumi.
- mietēt Sist, pērt; miet (2).
- miet Sist, pērt; mietēt.
- slokāt Sist, pērt; slocīt.
- slotot Sist, pērt; slotēt.
- šaustīt Sist, pērt; šaust (1).
- šaust Sist, pērt; šaustīt (1).
- dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sist, pērt.
- pūderēt sist, pērt.
- skamstīt sist, pērt.
- bendēt Sist, pērt.
- blantēt Sist, pērt.
- blektēt Sist, pērt.
- blūzgāt Sist, pērt.
- bokāt Sist, pērt.
- buņķēt Sist, pērt.
- daidzīt Sist, pērt.
- drātīt Sist, pērt.
- endelēt Sist, pērt.
- ģērēt Sist, pērt.
- jozēt Sist, pērt.
- judēt Sist, pērt.
- kancēt Sist, pērt.
- kaut Sist, pērt.
- kazāt Sist, pērt.
- kazot Sist, pērt.
- knesēt Sist, pērt.
- kniedēt Sist, pērt.
- koklēt Sist, pērt.
- laubt Sist, pērt.
- leskāt Sist, pērt.
- loskāt Sist, pērt.
- lupīt Sist, pērt.
- mastot Sist, pērt.
- mietnat Sist, pērt.
- miltīt Sist, pērt.
- mūksnīt Sist, pērt.
- dot pa mici Sist, pērt.
- dot pa biksēm Sist, pērt.
- pinkāt Sist, pērt.
- pleikāt Sist, pērt.
- plektēt Sist, pērt.
- plucināt Sist, pērt.
- skost Sist, pērt.
- slocīt Sist, pērt.
- slonīt Sist, pērt.
- slotēt Sist, pērt.
- smērtēt Sist, pērt.
- stērstēt Sist, pērt.
- strieblāt Sist, pērt.
- strostēt Sist, pērt.
- stukņīt Sist, pērt.
- sutināt Sist, pērt.
- svaist Sist, pērt.
- tāstīt Sist, pērt.
- taukšēt Sist, pērt.
- teskāt Sist, pērt.
- tresēt Sist, pērt.
- tresīt Sist, pērt.
- tusēt Sist, pērt.
- vanckāt Sist, pērt.
- veicēt Sist, pērt.
- veitēt Sist, pērt.
- veķēt Sist, pērt.
- vencēt Sist, pērt.
- verdēt Sist, pērt.
- zloķēt Sist, pērt.
- zotēt Sist, pērt.
- zvalstīt Sist, pērt.
- zvaņķēt Sist, pērt.
- zveķēt Sist, pērt.
- žvelbēt Sist, pērt.
- zveltēt Sist, pērt.
- zvīnāt Sist, pērt.
- sašventrēt Sist, sapērt.
- zostēt Sist; ar ādas pletni pērt.
- mīstīt Sist; arī stipri pērt.
- mizāt Sist; arī stipri pērt.
- klapēt Sist; iekaustīt; pērt.
- šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt.
- kātavāt Sist; pērt.
- stukņīties Sisties, pērties.
- taušķīt Slānīt, pērt.
- knazot Sparīgi sist, pērt.
- šaltīt spēcīgi pērt.
- sašaltīt spēcīgi sapērt.
- veksēt Spēcīgi sist, pērt.
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
- savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
- nomilnot Stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu).
- nomietnēt Stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku).
- piepērt Stipri nopērt; izpērt.
- pataisīt (muguru) mīkstu stipri nopērt.
- atžarīt Stipri nopērt.
- izģērēt Stipri nopērt.
- izpērt Stipri nopērt.
- nodervēt Stipri nopērt.
- nokapāt Stipri nopērt.
- noslānīt Stipri nopērt.
- nosloksnāt Stipri nopērt.
- nosloksnēt Stipri nopērt.
- nosmecēt Stipri nopērt.
- nosvētīt Stipri nopērt.
- notrupināt Stipri nopērt.
- nožarīt Stipri nopērt.
- nozēvelēt Stipri nopērt.
- slopēt Stipri pērt; arī sist.
- gazēt Stipri pērt.
- trupināt Stipri pērt.
- siksnāties Stipri pērties (pirtī).
- slānīties Stipri pērties (pirtī).
- slodzīties Stipri pērties (pirtī).
- slopēties Stipri pērties (pirtī).
- zvektēties Stipri pērties (pirtī).
- zvetēties Stipri pērties (pirtĪ).
- saplūckāt Stipri sapērt.
- sapudlavāt Stipri sapērt.
- saslopēt Stipri sapērt.
- sažarīt Stipri sapērt.
- saslānīties Stipri sapērties (pirtī).
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist; arī ļoti nopērt.
- smalstīt Stipri un ilgstoši pērt.
- izzveltēt Stipris sist, pērt.
- citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- silēni Suņveidīgo pērtiķu suga.
- catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta.
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi.
- apšaust Šaust, šaustīt, publiski pērt.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras.
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- cebidae Tinēastpērtiķu dzimta.
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- brachyteles Tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- sapažū Tvērējastes pērtiķi; dzīvo Dienvidamerikas mežos.
- nopeksīt Uzsist ar spriguli vai rungu; nopērt.
- uzdervēt Uzsist, iepērt.
- uzlaitīt Uzsist, uzpērt.
- klopēt Vairākkārt (stipri) sist (kādu); arī pērt.
- nopātagāt Vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu).
- savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī sapērt.
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; arī iepērt (1).
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
- sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- vircka Veca, sapērta rīkste.
- Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
- uzpērt Vēl, no jauna sist, pērt.
- pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt.
- ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu).
- ieknīpēt Viegli iepērt.
- izplaukstēt Viegli nopērt.
- samikāt Viegli sapērt, sadunkāt.
- samikot Viegli sapērt, sadunkāt.
- pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties.
- pikšināt Viegli sist, pērt.
- izvecēties Vienam otru dūšīgi izpērt.
- zvekstēties Vienam otru sist, pērt.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus").
- aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- Brachyteles arachnoides zirnekļpērtiķis.
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
pērt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV