Paplašinātā meklēšana
Meklējam opus.
Atrasts vārdos (47):
- opus:1
- opuss:1
- kopus:1
- šopus:1
- topus:1
- myopus:1
- skopus:1
- lagopus:1
- lycopus:1
- nekopus:1
- pakopus:1
- baetopus:1
- cystopus:1
- hyssopus:1
- macropus:1
- pauropus:1
- pteropus:1
- rhizopus:1
- Kanopuss:1
- peropuss:1
- propuska:1
- propusks:1
- opusculum:1
- coronopus:1
- cteniopus:1
- dryocopus:1
- plagiopus:1
- stauropus:1
- vienkopus:1
- aphantopus:1
- haematopus:1
- ornithopus:1
- phalaropus:1
- scytalopus:1
- šopusietis:1
- anthoscopus:1
- encheliopus:1
- orycteropus:1
- allopauropus:1
- paranthropus:1
- phylloscopus:1
- sinanthropus:1
- šopusdienējs:1
- zinjanthropus:1
- plesianthropus:1
- pjezopusvadītāji:1
- vezikulopustulārs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (302):
- gurba Aizgalds, kur ievieto lopus
- gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
- sašērt apkopt (lopus)
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- dīndārzs Aploks pie kūts, kur izlaist lopus
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus
- klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
- aizmitināt Atstāt dzīvei pirms ziemas (mājlopus rudenī)
- daaudzēt Audzēt (mājlopus) papildus
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
- b. op. bez opusa (nošu, skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
- čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
- ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
- mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
- ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
- ganu ceļš ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām
- cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
- palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
- lopkopējs cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis
- apsēklātājs cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
- pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
- kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
- rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
- dadzirdīt dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- lelināt Dziedāt, jodelēt; lopus kopā saukt
- melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama
- draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
- grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā
- lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
- lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
- pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt
- alināt Ganot lopus, saukt "aluo"
- pusgans Gans, kas gana cūkas (arī citus sīklopus)
- vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību)
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
- gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi)
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
- sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
- atsaistīt ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās
- izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus)
- izbarot Izmitināt (parasti mājlopus)
- ārstniecības izops izopu suga ("Hyssopus officinalis")
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
- jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius")
- žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
- cirpulis kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
- bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus")
- bauze Koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- vienkopu Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopus; vienviet; vienuviet
- vienkop Kopā, vienā vietā; vienkopu; vienkopus; vienviet; vienuviet
- vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus")
- zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
- zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
- lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
- Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos
- sadzītene Laiks, kad lopus dzen mājās
- dzītuve laiks, kad lopus dzen mājās; dzītava
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
- ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
- brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
- Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
- dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
- Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
- dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
- kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
- zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
- resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi")
- gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
- zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas")
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību
- gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
- gūzma liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības
- tulū lieto lai sasauktu kopā liellopus
- pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā
- pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām
- šērt Lopus barot
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus
- macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
- kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu
- pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
- melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml)
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.)
- samēzt Mēžot savirzīt (ko vienkopus, kopā); saslaucīt
- pabizināt Mudināt (lopus) pabizot
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē
- karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
- Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
- pagrābt neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
- pitkainis Nežēlīgs cilvēka, kas sit lopus
- sētstarpis no abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem
- gate no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve
- noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni
- lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze
- sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
- nopīnēt Novaldīt, noturēt (lopus) vienā vietā
- izvadīt ganu palīdzēt ganam izdzīt lopus ganos
- sadabūt panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām)
- daguldīt panākt, ka guļ līdz kādam laikam; guldināt (mājlopus)
- gulene Papuve, atmata, kur gana lopus
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana
- mēsnaine Pavasarī mēslots ar zāli apaudzis lauks, kur gana lopus
- apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.)
- nāvcirksne pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus
- maudināt Peldināt (lopus)
- mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus")
- pāradnieks persona, kas dzen līgavas pūra liellopus uz līgavas jaunajām mājām
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā)
- pelēkā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes melanopus")
- Ēdera plagiope plagiopju suga ("Plagiopus oederi")
- raibā platgalve platgalvju suga ("Cottus poecilopus"); raibspuris
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
- dzeltenā praulvabole praulvaboļu suga ("Cteniopus flavus")
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1)
- staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus
- govainis Purvs, kur lopus gana
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
- Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji
- raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga
- sasakopāties Rasties, izveidoties (kam vienkopus)
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā
- kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- oeuvre Sacerējums, opuss
- rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu)
- kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes)
- aļināt Sasaukt aizmukušus lopus
- kičš Sauciens, ar kuru raida prom (arī dzen vēlamā virzienā) mājlopus
- pārklindzināt Saukt mājās (piemēram, lopus no ganībām)
- ūlināt Saukt mājlopus (no ganībām majās)
- sausoknis Saušņu sakopojums; vieta, kur vienkopus ir daudz saušņu
- apkopot Savākt vienkopus, apvienot
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā
- reizenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās
- strēķenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās
- pienainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galopus")
- asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem
- karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle
- māršaviņa sieviete, kas pārdzen līgavas lopus uz līgavaiņa māju
- kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā
- pūslītis Sloku dzimtas ģints ("Phalaropus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs
- Kapzemes somzīlīte somzīlīšu suga ("Anthoscopus minutus")
- tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
- Andu tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scytalopus magellanicus")
- sašķeterēt steigšus sanākt vienkopus
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus")
- dzilna šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga
- jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
- cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
- šopusdienējs tāds, kas attiecas uz šo pusdienu; tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. šopusdien
- āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
- baltkāju cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus leucopus")
- zilais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis episcopus")
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos
- tumšā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa erythropus"), Latvijā caurceļotāja
- meža tilbīte tilbīšu suga ("Tringa ochropus")
- zaķkājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis lagopus", syn. "Coprinus lagopus")
- tilviķis Tumšā tilbīte ("Trynga erythropus")
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos
- kopā uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt)
- savadāt vairākkārt vedot, novietot (ko vienkopus, kopā)
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā)
- vālot Vākt vienkopus vālā vai vālos
- kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt
- valdzenis Valgs ar ko piesien sīklopus; valgs govij ap kaklu
- grumbainīte Vārnaspēda - krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus")
- bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki
- naigāt Veltīgi dzīt (lopus)
- meža vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopus dryophillus", syn. "Collybia dryophila")
- zilganā vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon glaucopus")
- defragmentācija Viena datu kopuma dažādu fragmentu pārvietošana vienkopus
- scintigrāfija viena no cilvēka orgānu izmeklēšanas metodēm, izmantojot radioaktīvos izotopus
- spundeniski Vienkopus
- guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze
- kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana
- bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
- bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
- čirkas Vienkopus savākti kunkuļi
- piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika
- laidā Vienkopus, vienā kopumā
- EUROPASS vienota Eiropas Kopienas sistēma, kas vienkopus apkopo datus par eiropiešu kvalifikāciju un kompetenci
- viroterapija viens no bioterapijas veidiem, imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode, izmantojot onkotropus vīrusus
- kopā Vienuviet, vienkopus; tieši blakus, līdzās
- piestāve vieta, kur lopi tika savākti vienkopus pirms izdzīšanās ganībās
- noturis vieta, kur lopus notur (uz ganībām dzenot)
- noturs vieta, kur lopus notur (uz ganībām dzenot)
- ziemotava vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm
- Eiropas vilknadze vilknadžu suga ("Lycopus europaenus")
- popnieki Virziens vecticībā, kas radies 17. gs. b. Krievijā, atšķirībā no bezpopniekiem atzīst popus un baznīcas hierarhiju
- grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
- vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus")
- lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
Citās vārdnīcās nav šķirkļa opus.