Paplašinātā meklēšana
Meklējam maņa.
Atrasts vārdos (40):
- maņa:1
- Umaņa:1
- apmaņa:1
- ārmaņa:1
- atmaņa:1
- damaņa:1
- ēdmaņa:1
- izmaņa:1
- kamaņa:1
- nemaņa:1
- nomaņa:1
- pamaņa:1
- ramaņa:1
- samaņa:1
- Usmaņa:1
- uzmaņa:1
- garmaņa:1
- Kicmaņa:1
- pašmaņa:1
- pīpmaņa:1
- sīkmaņa:1
- aumaņas:1
- iemaņas:1
- ramaņas:1
- liekmaņa:1
- lielmaņa:1
- neatmaņa:1
- neramaņa:1
- nesamaņa:1
- platmaņa:1
- Armaņaka:1
- sīkmaņas:1
- vaimaņas:1
- bezsamaņa:1
- pusnemaņa:1
- pussamaņa:1
- līdzmaņam:1
- liekmaņas:1
- lietmaņas:1
- pusnesamaņa:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (272):
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- mākt Apgūt (kādu arodu, kādas prasmes, iemaņas).
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- aumens Apziņa, samaņa.
- atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas.
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
- atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt.
- atģībināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atžeibt Atkal nākt pie samaņas.
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- ģība Bezsamaņa, ģībonis.
- bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis.
- ģībonis Bezsamaņa.
- nemaņīgs Bezsamaņas stāvoklī esošs.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- eksanimācija Bezsamaņas stāvoklis.
- slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis.
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
- Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā.
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
- jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
- profesionālis Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).
- speciālists Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- atjūtināt Dabūt pie samaņas.
- merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums.
- pusnesamaņa Daļējs samaņas zudums.
- pussamaņa Daļējs samaņas zudums.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Lobelia dortmanna Dortmaņa lobēlija.
- Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
- akuestēzija Dzirdes maņa.
- Picea engelmaanii Engelmaņa egle.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
- Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
- gustācija Garšas maņa; nogaršošana; uzkožamie.
- gustometrija Garšas maņas asuma klīniska pārbaude.
- hipergeizija Garšas maņas pārmērīga jutība.
- hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē.
- alotriogeizija Garšas maņas perversija.
- hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās.
- disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums.
- parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
- hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē.
- ageizija Garšas maņas zudums.
- tikt Gūt zināšanas, iemaņas, noteiktu stāvokli.
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u.tml.
- neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.).
- paģībe Ģībonis, bezsamaņa.
- ģeiboles Ģībonis, samaņas zaudēšana.
- Grimmia hartmanii Hartmaņa grimmija.
- Carex hartmanii Hartmaņa grīslis.
- Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte.
- iesist roku iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- iejūkums Iemaņas, iestrādāšanās, piera.
- noslēpums iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- haptometrs Instruments taustes maņas mērīšanai.
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante).
- blackout Īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem.
- pandits Izglītota brahmaņa tituls Indijā.
- almaviva Izlaidīga augstmaņa tips.
- maņa izpratne, saprašana; arī iemaņa.
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī.
- atjust Justies, nākt pie samaņas.
- ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
- Batrachium kaufmannii Kaufmaņa ūdensgundega.
- Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms.
- Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km.
- modalitāte Konkrēta maņa, piem., garšas maņa.
- gargalestēzija Kutēšanas maņa.
- gargalanestēzija Kutēšanas maņas trūkums.
- pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas.
- Typha laxmanii Laksmaņa vilkvālīte.
- Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- brīvarkls Leimaņa brīvzemes arkls, t. i. zeme, ko valda brīvzemnieks.
- brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
- paramioklonuss Lēkmjveida kloniski krampji simetriskos roku vai kāju muskuļos bez samaņas traucējumiem.
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- Crataegus lindmanii Lindmaņa vilkābele.
- Crataegus calycina Lindmaņa vilkābeles "Crataegus lindmanii" nosaukuma sinonīms.
- akrognoze Locekļu un to stāvokļa maņa.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- skunste Māka, iemaņas.
- propriocepcija maņa, kas uztver ķermeņa daļu telpisko novietojumu un kustību attiecībā pret citām ķermeņa daļām.
- sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga.
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem.
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- 15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā.
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
- atžirbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atžurbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atsapt Nākt pie samaņas.
- oklematsja Nākt pie samaņas.
- otkidons Narkotiku radīta dziļa bezsamaņa.
- otkļučka Narkotisko vielu izraisīta dziļa bezsamaņa.
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums.
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē.
- Potentilla neumanniana Neimaņa retējs.
- neatmaņa Nemaņa, atmiņas zudums.
- nemaņa Nesamaņa.
- nožūpoties Nodzerties līdz bezsamaņai.
- noslenēt Nopērt līdz nemaņai.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- dianoioloģiskie likumi O. Lībmaņa atziņas teorijā loģiskās domāšanas likumi.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- hemianosmija Osmes maņas zudums vienā nāsī.
- hiposmija Ožas maņas samazināšanās.
- anosmija Ožas maņas trūkums.
- anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- paģībšana Parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis.
- eklipse Pārejoša samaņas zaudēšana.
- oksiafija Pārmērīgi kāpināta taustes maņa.
- mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
- hiperāfija Pastiprināta taustes maņa.
- hipopselaftēzija Pavājināta taustes maņa.
- hemihipalgēzija Pazemināta sāpju maņa ķermeņa vienā pusē.
- hipopselafēzija Pazemināta taustes maņa.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības).
- orgasmolepse Pēkšņs, īslaicīgs muskuļu tonusa un samaņas zudums orgasma laikā.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās.
- suns laiza ģīmi piedzēries līdz nesamaņai.
- izslēgt piekaut līdz bezsamaņai
- izrubīt Piekaut līdz bezsamaņai.
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- blekauts Pilnīgs samaņas zudums.
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām prasībām.
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- kinaistēzija Psiholoģijā hipotētiski izdalīta taustes nozare - kustību maņa.
- pusnemaņa Pusnesamaņa.
- Pedicularis kaufmannii pušķainā jeb Kaufmaņa jāņeglīte.
- Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums.
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- gūt Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
- optestēzija Redzes maņa; spēja uztvert optiskus kairinājumus.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- praktisks saistīts ar noteiktu vajadzību vai uzdevumu izpildīšanu, izmantojot iegūtās iemaņas un zināšanas
- estēzija Sajūta, jušana, maņa.
- sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- acīs satumst saka, ja zūd samaņa.
- acīs tumst saka, ja zūd samaņa.
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
- maņa samaņa.
- apmaņa Samaņa.
- atģida Samaņa.
- atmaņa Samaņa.
- hiperventilācijas simptomi samaņas aptumšošanās, reibonis, krampji.
- insensibilitāte Samaņas zaudēšana.
- encefalonarkoze Samaņas zudums galvas smadzeņu bojājumu dēļ.
- hipotermestēzija Samazināta temperatūras maņa.
- hemidizestēzija Sāpju un taustes maņas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- termestēzija Siltuma maņa.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- eklampsija Smaga krampju lēkme un bezsamaņas stāvoklis.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
- barestēzija Spiediena maņa, viens no dziļo maņu veidiem.
- treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- nesamaņa Stāvoklis, kad zudusi samaņa; bezsamaņa.
- bezsamaņa Stāvoklis, kad zudusi samaņa; nesamaņa.
- iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas.
- iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
- Mammillaria schumannii Šūmaņa mamilārija.
- slābai Tā, ka uznāk nespēks, arī zūd samaņa.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
- škunstīgs Tāds, kā veikšanai vajadzīga prasme, iemaņas, zināšanas; sarežģīts.
- makrosmātisks Tāds, kam ārkārtīgi attīstīta ožas maņa.
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē; pieredzējis.
- mikroosmatisks Tāds, kam vāji attīstīta ožas maņa.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- skolots Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
- tactus Taustes maņa.
- parāfija Taustes maņas nenormālība.
- anafija Taustes maņas trūkums.
- apselafēzija Taustes maņas zudums vai samazināšanās.
- ataktilija Taustes maņas zudums.
- makroestēzija Taustes un telpas maņas traucējums, kura gadījumā visi priekšmeti šķiet lielāki, nekā tie ir.
- Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis.
- hemitermoanestēzija Temperatūras maņas zudums ķermeņa vienā pusē.
- Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas (iemaņas, paņēmieni u. tml.).
- ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
- ambligeizija Trula garšas maņa.
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- bradiestēzija Uztveres (maņas) trulums.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas; iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- WR Vasermaņa reakcija (angļu "Wassermann reaction").
- Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai.
- atžeibināt Vest pie samaņas.
- imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
- Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
- aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
maņa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV