ģībonis
ģībonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģībonis | ģīboņi |
| Ģen. | ģīboņa | ģīboņu |
| Dat. | ģībonim | ģīboņiem |
| Akuz. | ģīboni | ģīboņus |
| Lok. | ģībonī | ģīboņos |
Stabili vārdu savienojumiKrist ģībonī; krist nesamaņā; krist bezsamaņā.
- Krist ģībonī; krist nesamaņā; krist bezsamaņā sarunvaloda, frazeoloģisms — zaudēt samaņu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Psihoterapeite Gunta Andžāne LTV sacīja, ka ģībonis ir skābekļa trūkums.
- par tām emocijām, ka nu tad pēkšņi kāds kritīs ģībonī.
- Farbīte vēl nebija atguvusies no ģīboņa un tikko varēja nostāvēt kājās.
- Tad desu večuks pamodās no ģīboņa un Loranga sāka histēriski smieties.
- Vienu vārdu sakot, sāpēja pat eksistēt - līdz ģībonim un asarām.