Paplašinātā meklēšana
Meklējam lānis.
Atrasts vārdos (34):
- lānis:1
- klānis:1
- plānis:1
- slānis:1
- salānis:1
- ieslānis:1
- paslānis:1
- uzslānis:1
- slānisks:1
- segslānis:1
- zemslānis:1
- melānisms:1
- polāniski:1
- solānisms:1
- mataklānis:1
- monoslānis:1
- virsslānis:1
- slāniskums:1
- apakšslānis:1
- garenslānis:1
- nesējslānis:1
- pamatslānis:1
- robežslānis:1
- starpslānis:1
- vidusslānis:1
- aizturslānis:1
- kultūrslānis:1
- lēcienslānis:1
- sedzējslānis:1
- sprostslānis:1
- aizsargslānis:1
- himēnijslānis:1
- pārklājslānis:1
- lietojumslānis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (457):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma.
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem).
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā).
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem
- transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma.
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi.
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- feloderma augu segaudu (peridermas) iekšējais slānis
- ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
- citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis.
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads.
- prohorijs Blastocistas ārējais slānis, no kura veidojas horijs.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- himēnijslānis Blīvs asku sēņu un bazīdijsēņu sporveidojošo šūnu slānis.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
- bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis.
- endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis.
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma.
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
- periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- klāntiņš Dem. --> klānis.
- ektocista Dermoidālās vai hidatīdes cistas ārējais slānis.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- miometrijs Dzemdes sienas muskuļslānis.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis.
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu.
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta.
- Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
- Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
- Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
- Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus
- eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes
- porainais gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir putu poliuretāns
- auduma gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir speciāls audums
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
- gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums
- stratum Guļas, atrašanās vieta; sega, slānis, sevišķi anatomijā (audu kārta).
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- hemopauze Hemosfēras augšējais slānis.
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
- starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
- bazāls slānis iežu slāņkopas pamatnes slānis
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- irde Irdena kārta, slānis.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- kreve Kādas masas sakaltušais ārējais slānis.
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus
- horizonts Kārta, slānis augsnē.
- aizsargkārta Kārta, slānis, kas aizsargā.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- brisma Kārta, slānis.
- kārts Kārta, slānis.
- klāšks Kārta, slānis.
- klāsta Kārta, slānis.
- ploci Kārta, slānis.
- kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti.
- blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus
- gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta.
- gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
- noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
- skrīņa Labības slānis, klājiens.
- gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
- somatiskā mezoderma laterālās mezodermas ārējais slānis, kas pēc celoma izveidošanās saistās ar ektodermu
- splanhniskā mezoderma laterālās mezodermas iekšējais slānis, kas pēc celoma izveidošanās saistās ar entodermu
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji.
- ledus garoza ledus slānis uz zemes vai sniega segas virsas
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
- garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru.
- Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
- Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m)
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
- aizrisnis Matējums, aizsargslānis.
- starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- grafēns Materiāls, ko veido vienu atomu biezs oglekļa slānis.
- skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
- MOP struktūra MDP struktūra, kurā dielektriķis ir oksīda slānis.
- eksocelārijs Membrānas, kura izklāj embrija ķermeņa dobumu, parietālais slānis.
- zīlītes membrāna mezodermas slānis, kas klāj augļa zīlīti līdz astotajam mēnesim; dažreiz persistē
- bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus
- monoslānis monomolekulārs slānis
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- sloksnīte No apstrādājamā ķermeņa apstrādes procesā noņemamais materiāla slānis.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- nogula Nogulu slānis.
- nogulda Nogulu slānis.
- noguls Nogulu slānis.
- vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
- varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši).
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru
- apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks.
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- homopauze Pārejas slānis starp homosfēru un heterosfēru.
- uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta.
- ādere Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis.
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- peleģde Pelavu slānis.
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- epitrihijs Plakano šūnu slānis, kas klāj mata stiebru pirms tā iznākšanas cauri epidermai.
- lamina Plāksne; slānis; lapa.
- ķerma Plāna kārta, plāns slānis.
- pluksne Plāna kārta, slānis.
- robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem.
- ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
- čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu.
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
- Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- ragkārta Ragakārta - ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- raga slānis ragvielas slānis
- ragāda Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- mezogleja Recekļains slānis starp ektodermu un entodermu sūkļu un zarndobumaiņu organismā.
- ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- klājums Rezultāts --> klāt (2); slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
- noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (1); noslāņojusies kārta, slānis.
- rēja Rinda, slānis.
- kometopauze Robežslānis starp komētu un starpplanētu vidi.
- aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi; ierēdņu kopums.
- strats Sabiedrības slānis, sociālā grupa, šķira.
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
- endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
- hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem.
- limsts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls.
- limte Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls.
- limts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls.
- lints Salmu slānis (kūlis) salmu jumta jumšanai.
- panta Salmu, siena, labības kārta (slānis) vai nodaļa šķūnī; pants 2.
- sebchas Sāls dumbri - vietas tuksnesī, kur ūdenim iztvaikojot paliek sāls slāņi, kas var būt muklāju veida vai sausa sāls slānis.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- kompozīcijas saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kam ir viens centrālais slānis vai daži iekšējie slāņi, kas veidoti no dažādu materiālu loksnēm (kokskaidu plātnes biezumā no 2 līdz 8 mm, sāplākšņa atgriezumi, kokšķiedru plātnes, gumija, azbests u. c.)
- lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- korķa miza segaudi, peridermas iekšējais slānis, kas veidojas tangenciālā virzienā daloties korķa kambijam; feloderma
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- sedzējslānis Segslānis.
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis
- antropogēnās augsnes seno apmetņu vietās izveidojušās augsnes, kam ir biezs trūdvielu slānis
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
- sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros
- slikta Siena jeb labības kaudze, slānis.
- bende Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- bendele Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- bendelis Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- sīkamatniecība Sīkamatnieku slānis.
- peritēlijs Sīko asinsvadu un kapilāru ārējais šūnu slānis.
- perihondrijs Skrimšļa saistaudu slānis, kas pārvēršas par skrimšļaudiem.
- perihondrs Skrimšļa saistaudu slānis, kas pārvēršas par skrimšļaudiem.
- šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs; no šāda slānekļa izveidots materiāls.
- plasts slānis
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
- ārējā robežmembrāna slānis starp tīklenes ārējo graudaino slāni un nūjiņu un vālīšu slāni
- horizonts Slānis ūdenī (upēs, ezeros, jūrās u. tml.).
- pleistokains Slānis zemes garozā, pleiokainās formācijas augšējā kārta.
- astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu).
- ešelons Slānis, aprindas, arī ranžējuma līmenis kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.
- slāna Slānis, blāķis; rinda.
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- slāns Slānis, kārta.
- slejs Slānis, kārta.
- pārklājslānis Slānis, kas atrodas virs kā.
- paslānis Slānis, kas atrodas zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizturslānis Slānis, kas ierobežo (kā) plūsmu.
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
- aizsargslānis Slānis, kas pasargā no apkārtējās vides iedarbības.
- pamatslānis Slānis, kas veido (kā) pamatu.
- kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi.
- nesējslānis Slānis, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- spala Slānis; kārta.
- klāds Slānis.
- šķiesna Slānis.
- šķiezne Slānis.
- strats Slānis.
- sliežu ceļa virsbūve sliežu ceļa augšējā daļa – sliedes, gulšņi, sliežu piestiprinājumi, balasta slānis, sliežu enkuri, pārmijas, tiltu un pārmiju brusas, kas uzņem slodzi no ritošā sastāva riteņiem un nodod to ceļa apakšbūvei
- kristāliskie slānekļi smalkkristāliski metamorfi ieži ar slānisku tekstūru
- auts Sniega, miglas kārta, slānis; arī krēsla, tumsa.
- brekers Starpslānis pneimatiskā riepā starp protektoru un riepas karkasu, sastāv no vairākiem korda un gumijas slāņiem.
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
- epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam.
- stiklveida membrāna stiklveida ķermeņa ārējais slānis
- gruntszeme Stingrs, blīvs zemes slānis, kārta.
- E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu
- ektoderma Sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas ārējais šūnu slānis.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
- šķiedre Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- šķiedris Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- šķiedrs Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- strūkla Šķiedra, slānis.
- pārejas vilnas šķiedras šķiedras, kuru šķērsgriezumā vietām izveidojies trešais slānis – serdene
- plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā.
- endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
- retotēlijs Šūnu slānis, kas klāj tīklenes audus.
- ektomezoblasts Šūnu slānis, kas vēl nav diferencējies par ektoblastu un mezoblastu.
- korķis Tāds (augs), kam uz stumbra un zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
- glejots Tāds (augsnes slānis), kas satur [gleju]{s:1704}.
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- taukkārta Taukaudu kārta, slānis.
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- pleiokains Terciārās formācijas trešais slānis zemes garozas uzbūvē.
- iekšējā robežmembrāna tīklenes iekšējais slānis
- neirospongijs Tīklenes iekšējais slānis.
- plazmotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
- sincitiotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
- citotrofoblasts Trofoblasta iekšējais šūnu slānis, kas pārklāj horiju un horija bārkstis grūtniecības pirmajā pusē.
- hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās
- babulnieks trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; zemākais zemnieku slānis Latvijas austrumdaļā 16.-19. gs.; babulis^2^(1)
- aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem.
- biezais gals turīgo slānis, bagātnieki
- lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
- pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
- skaņas zemūdens kanāls ūdens slānis, kura robežās skaņas viļņi, iekšēji daudzkārt atstarojoties, koncentrējas un izplatās lielā attālumā; liela nozīme zemūdens sakaros kuģu vadīšanā
- termoklīns Ūdens temperatūras lēcienslānis ar lieliem vertikāliem temperatūras gradientiem, parasti atrodas zem ūdens virsējā slāņa apmēram 30-50 m dziļumā.
- bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- aerostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā analoģiski hidrostatiskajām vadotnēm, taču eļļas slāņa vietā starp kustīgajām virsmām ir saspiesta gaisa slānis
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
- meritokrātija varas sistēma, kurā valdošo slāni veido cilvēki ar lielākajiem sasniegumiem un nopelniem; arī šāds valdošais slānis
- antarikša vēdu un hindu kosmogonijā - gaisi jeb starpslānis starp debesīm un zemi, kas palaikam ietiecas arī pazemē, ietverot arī to vietu, kur saule pārlaiž nakti
- skrīnis Vertikāls slānis.
- hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
- MAC apakšslānis vides piekļuves vadības apakšslānis (angļu "Medium Access Control sublayer")
- monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ.
- atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties
- segums vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu
- kārta viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa
- skropstiņepitēlijs Vienkārtains segaudu slānis elpošanas ceļos.
- paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
- aile Vienmērīgs izvietojums, klājums, slānis.
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti pārtikas produktam).
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam); arī virsa (1).
- virsslānis Virsējais (kā) slānis (2).
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu
- mienterons Zarnu sienas muskuļslānis.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- Kugriņu purvs zemais purvs Ludzas novadā (neliela daļa Balvu novadā), platība - 1337 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,5 m, zem kūdras 5 m biezs sapropeļa slānis
- Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis
- Krista purvs zemais purvs Varakļānu pagastā, platība — 542 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras līdz 0,7 m biezs sapropeļa slānis
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
- tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- Gūtenberga slānis Zemes augšējā mantija – mantijas slānis, kurā salīdzinājumā ar pārējiem slāņiem seismisko viļņu izplatīšanās ātrums samazinās.
- mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets.
- invariābilais slānis zemes slānis tādā dziļumā, kur temperatūras svārstības zemes virsū nav vairs manāmas
- rūdājs Zemes slānis, kas satur rūdu, arī rūdas raktuves.
- kultūrslānis Zemes slānis, kurā var atrast arheoloģiskos pieminekļus.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gruntniecība Zemniecības slānis, ko veido gruntnieki.
- sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
- trofoblasts Zīdītāju dīgļa ārējais šūnu slānis.
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
- tehnokrātija zinātniskā un tehniskā inteliģence - augsti kvalificētu speciālistu (zinātnieku, inženiertehniskās inteliģences, menedžeru u. tml.), augstāko valsts un ražošanas aparāta funkcionāru slānis
lānis citās vārdnīcās:
LLVV
MEV