sagula
sagula sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sagula | sagulas |
| Ģen. | sagulas | sagulu |
| Dat. | sagulai | sagulām |
| Akuz. | sagulu | sagulas |
| Lok. | sagulā | sagulās |
Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie nav rugāji, ko apēd arkla tērauda zobi, tā ir nenovākta lupīna, kas zeltaini, smaržaini noziedēja ap Jāņiem, nobriedināja graudu pākstītes, aizlija, sagula, norūsēja un kļuva nevienam nevajadzīga.
- Visi sagulām tajā grāvī.
- Sūnu ciema būdas iegrima līdz pažobelēm, sētas mieti sen bija pazuduši, uz jumtiem sagula tādas kupenas, ka spāres krakšķēja, dūmi nenāca vairs pa skursteņa galu, bet no sniegā iekausētas dobes.