sagudrot
sagudrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagudroju | sagudrojam | sagudroju | sagudrojām | sagudrošu | sagudrosim |
| 2. pers. | sagudro | sagudrojat | sagudroji | sagudrojāt | sagudrosi | sagudrosiet, sagudrosit |
| 3. pers. | sagudro | sagudroja | sagudros | |||
Pavēles izteiksme: sagudro (vsk. 2. pers.), sagudrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagudrojot (tag.), sagudrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagudrotu
Vajadzības izteiksme: jāsagudro
1.Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt1.
2.Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
3.Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
4.Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādus meklēšanas paņēmienus spēj sagudrot, kādi policistiem pat prātā neienāk.
- Kaut arī tā bija tikai viena no mūžņu sagudrotām bezjēdzību bezjēdzībām.
- Tādas lietas nav iespējams vienkārši sagudrot," viņa atzina.
- - Varbūt tu šo to arī zini, bet daudz vairāk sagudro.
- Viņš jau neko nesagudroja, viņš patiesi zīmēja to, ko redzēja.