sagubot
sagubot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saguboju | sagubojam | saguboju | sagubojām | sagubošu | sagubosim |
| 2. pers. | sagubo | sagubojat | saguboji | sagubojāt | sagubosi | sagubosiet, sagubosit |
| 3. pers. | sagubo | saguboja | sagubos | |||
Pavēles izteiksme: sagubo (vsk. 2. pers.), sagubojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagubojot (tag.), sagubošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagubotu
Vajadzības izteiksme: jāsagubo
Sakraut, salikt gubā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nopietnajā sejā iezīmējas pārdomās sakniebtas lūpas, ass acu skats, kas domās apstaigā nopļauto pļavu, saguboto siena lauku vai drīzumā sagodījamo labību.
- Tā, bet, ja siens sagubots, tad mājas nevarētu būt tālu — versts vai divas, tikai nebija saprotams, uz kuru pusi tās meklēt.
- Nē, viņš nokāpa no kūtsaugšas drīz pēc pusnakts, nostaigāja krietnas septiņas verstis pa lielceļu līdz kaimiņu pagastam, pēc tam vēl pa meža ceļu līdz pļavām, kur bija laicīgi noskatījis saguboto sienu.
- Taču vēl iespaidīgāka ir nākamā aina miglains rīts , Nauris iet pa lauku , kurā sagubots siens
- Viņa skrien bez apstājas pat 16 stundu dienā un ar savu zirga grābekli sagubo kaimiņiem siena vālus