Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaļa.

Atrasts vārdos (122):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (196):

krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
temme Balss (skaļa).
didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
subene Dibens, pakaļa, tūplis.
dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais.
dūcamais Dibens, pakaļa.
uzelsa Dziļa (arī skaļa) ieelpa.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana.
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
vnutrjaks Iekaļamā slēdzene.
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
kliegšana ļoti skaļa runāšana
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika; kaļamais materiāls.
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
niekulis Niekaļa.
konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā.
peķis pakaļa (lamuvārds).
duncans Pakaļa (sēžamvieta).
guza Pakaļa, aste.
podinieks pakaļa, dibens.
spranga pakaļa, dibens.
rūcamais Pakaļa, dibens.
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
tosa Pakaļa, sēžamvieta.
depinieks Pakaļa, tūplis.
šļircene Pakaļa, tūplis.
treinis Pakaļa, tūplis.
pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam.
sprāklis pakaļa.
čoksts Pakaļa.
coris Pakaļa.
čoris Pakaļa.
čuša Pakaļa.
dibenīce Pakaļa.
dirslis Pakaļa.
dubengals Pakaļa.
ducka Pakaļa.
ļapa Pakaļa.
pakale Pakaļa.
pakaļš Pakaļa.
pakuļe Pakaļa.
rūcenīca Pakaļa.
šubene Pakaļa.
šverba Pakaļa.
tupis Pakaļa.
urskulis Pakaļa.
vādzgals Pakaļa.
žopa Pakaļa.
pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
traiška pļāpīga, skaļa sieva.
klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
piļļas Raudas, skaļa raudāšana (parasti bez nopietna iemesla).
anus Riņķis, pakaļa, tūplis.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
čuba Sēžamvieta, pakaļa.
tupēksnis Sēžamvieta, pakaļa.
sīkalītis Sīkaļa.
sīkuļa Sīkaļa.
sīkulis Sīkaļa.
sīkulīte Sīkaļa.
sauceklis Skaļa balss.
trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
plumpis Skaļa ķilda.
bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem.
kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana.
kužāt Skaļa rūkšana, smiešanās.
trieķis Skaļa runāšana; ķilda.
targava Skaļa runāšana.
aurības Skaļa saukšana, gavilēšana, gaudošana.
kahinācija Skaļa smiešanās; nenormāli, pārmērīgi, histēriski smiekli.
klāgata Skaļa tenkošana.
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana.
pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
relācija skaļa, plaši izvērsta ziņošana par panākumiem.
ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība.
klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma.
Philemon corniculatus skaļais medusputns.
Hippolais caligata skaļais smējējķauķis.
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
bļāvas Skaļas raudas, kliegšana.
urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
kliegšana skaļas skaņas radīšana – par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem
gastroļi Skaļas viesības, uzdzīvošana.
brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu.
fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
kvārkstoņa Spēcīgs krāciens, skaļa gārdzoņa.
duktīls Stiepjams, kaļams.
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
balsnējs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
balsnijs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
plikdirsa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa.
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
niekaža Tāds, kas nodarbojas ar niekiem, niekojas; niekaļa.
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs (1).
trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
baltsprāklis Tas, kam ir balta pakaļa.
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana.
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
skappakaļa Vieta aiz skapja; skapjpakaļa.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaļa.