Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaļa.
Atrasts vārdos (122):
- kaļa:1
- kaļada:1
- kaļada:2
- kaļava:1
- dīkaļa:1
- dūkaļa:1
- dūkaļa:2
- kokaļa:1
- pakaļa:1
- pikaļa:1
- sīkaļa:1
- Sokaļa:1
- tākaļa:1
- vīkaļa:1
- vīkaļa:2
- kaļadas:1
- kaļadot:1
- kaļakaķ:1
- kaļasis:1
- kaļavot:1
- kankaļa:1
- kaukaļa:1
- laukaļa:1
- maukaļa:1
- niekaļa:1
- piekaļa:1
- riekaļa:1
- sarkaļa:1
- trūkaļa:1
- Škaļari:1
- kaļamība:1
- atpakaļa:1
- pasakaļa:1
- apakaļam:1
- pakaļase:1
- pakaļass:1
- kaļavaiņi:1
- auspakaļa:1
- bodpakaļa:1
- būdpakaļa:1
- ciņpakaļa:1
- durpakaļa:1
- izniekaļa:1
- jakpakaļa:1
- kokpakaļa:1
- lāčpakaļa:1
- mājpakaļa:1
- mizpakaļa:1
- nagpakaļa:1
- rijpakaļa:1
- sētpakaļa:1
- silpakaļa:1
- vāģpakaļa:1
- kokaļains:1
- kraukaļas:1
- beņķpakaļa:1
- birzpakaļa:1
- blūzpakaļa:1
- bodspakaļa:1
- dārzpakaļa:1
- galdpakaļa:1
- izsmiekaļa:1
- kaklpakaļa:1
- kalnpakaļa:1
- krāspakaļa:1
- krogpakaļa:1
- krūmpakaļa:1
- kulbpakaļa:1
- kūtspakaļa:1
- laivpakaļa:1
- maukpakaļa:1
- oderpakaļa:1
- plikpakaļa:1
- ratupakaļa:1
- resnpakaļa:1
- rierpakaļa:1
- skappakaļa:1
- smagpakaļa:1
- smēdpakaļa:1
- stūrpakaļa:1
- tukšpakaļa:1
- vāģupakaļa:1
- vārtpakaļa:1
- žiglpakaļa:1
- kaļammašīna:1
- bikšupakaļa:1
- bodespakaļa:1
- bruņčpakaļa:1
- būceņpakaļa:1
- būdaspakaļa:1
- dārzapakaļa:1
- droškpakaļa:1
- kamanpakaļa:1
- kaudzpakaļa:1
- klētspakaļa:1
- krēslpakaļa:1
- mājaspakaļa:1
- mugurpakaļa:1
- pirtspakaļa:1
- regavpakaļa:1
- rijolpakaļa:1
- skapjpakaļa:1
- staļļpakaļa:1
- steļļpakaļa:1
- vāgūžpakaļa:1
- pakaļaskāja:1
- pakaļasrats:1
- gultaspakaļa:1
- kancelpakaļa:1
- korpačpakaļa:1
- krāsnspakaļa:1
- pagrabpakaļa:1
- staļļapakaļa:1
- steļļupakaļa:1
- strīdspakaļa:1
- atpakaļatgūt:1
- otkaļakatsja:1
- rentapakaļas:1
- malkielpakaļa:1
- muguraspakaļa:1
- atpakaļadrese:1
- atpakaļatkāpe:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (197):
- krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
- temme Balss (skaļa).
- didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
- svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
- svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- subene Dibens, pakaļa, tūplis.
- dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais.
- dūcamais Dibens, pakaļa.
- uzelsa Dziļa (arī skaļa) ieelpa.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
- vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
- kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana.
- tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
- vnutrjaks Iekaļamā slēdzene.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
- ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
- tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- kliegšana ļoti skaļa runāšana
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika; kaļamais materiāls.
- karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
- molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
- eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
- prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
- niekulis Niekaļa.
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā.
- peķis pakaļa (lamuvārds).
- duncans Pakaļa (sēžamvieta).
- guza Pakaļa, aste.
- podinieks pakaļa, dibens.
- spranga pakaļa, dibens.
- rūcamais Pakaļa, dibens.
- puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
- dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
- tosa Pakaļa, sēžamvieta.
- depinieks Pakaļa, tūplis.
- šļircene Pakaļa, tūplis.
- treinis Pakaļa, tūplis.
- pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam.
- sprāklis pakaļa.
- čoksts Pakaļa.
- coris Pakaļa.
- čoris Pakaļa.
- čuša Pakaļa.
- dibenīce Pakaļa.
- dirslis Pakaļa.
- dubengals Pakaļa.
- ducka Pakaļa.
- ļapa Pakaļa.
- pakale Pakaļa.
- pakaļš Pakaļa.
- pakuļe Pakaļa.
- rūcenīca Pakaļa.
- šubene Pakaļa.
- šverba Pakaļa.
- tupis Pakaļa.
- urskulis Pakaļa.
- vādzgals Pakaļa.
- žopa Pakaļa.
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
- Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
- traiška pļāpīga, skaļa sieva.
- klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa.
- proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
- klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
- pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
- piļļas Raudas, skaļa raudāšana (parasti bez nopietna iemesla).
- anus Riņķis, pakaļa, tūplis.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
- gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas.
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
- čuba Sēžamvieta, pakaļa.
- tupēksnis Sēžamvieta, pakaļa.
- sīkalītis Sīkaļa.
- sīkuļa Sīkaļa.
- sīkulis Sīkaļa.
- sīkulīte Sīkaļa.
- sauceklis Skaļa balss.
- trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
- plumpis Skaļa ķilda.
- bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem.
- kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
- humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana.
- kužāt Skaļa rūkšana, smiešanās.
- trieķis Skaļa runāšana; ķilda.
- targava Skaļa runāšana.
- aurības Skaļa saukšana, gavilēšana, gaudošana.
- kahinācija Skaļa smiešanās; nenormāli, pārmērīgi, histēriski smiekli.
- klāgata Skaļa tenkošana.
- pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
- perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana.
- pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
- vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
- relācija skaļa, plaši izvērsta ziņošana par panākumiem.
- ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība.
- klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma.
- Philemon corniculatus skaļais medusputns.
- Hippolais caligata skaļais smējējķauķis.
- brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
- bļāvas Skaļas raudas, kliegšana.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- kliegšana skaļas skaņas radīšana – par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem
- gastroļi Skaļas viesības, uzdzīvošana.
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu.
- fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
- kvārkstoņa Spēcīgs krāciens, skaļa gārdzoņa.
- duktīls Stiepjams, kaļams.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
- balsnējs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
- balsnijs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
- plikdirsa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa.
- trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- niekaža Tāds, kas nodarbojas ar niekiem, niekojas; niekaļa.
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs (1).
- trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
- skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- baltsprāklis Tas, kam ir balta pakaļa.
- tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
- alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
- šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana.
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- skappakaļa Vieta aiz skapja; skapjpakaļa.
kaļa citās vārdnīcās:
MEV