Paplašinātā meklēšana
Meklējam instruments.
Atrasts vārdos (19):
- instruments:1
- mērinstruments:1
- nanoinstruments:1
- ritminstruments:1
- soloinstruments:1
- stīginstruments:1
- lociņinstruments:1
- nadīrinstruments:1
- palīginstruments:1
- pasāžinstruments:1
- pūšaminstruments:1
- sitaminstruments:1
- tēsējinstruments:1
- papildinstruments:1
- stereoinstruments:1
- griezējinstruments:1
- taustiņinstruments:1
- universālinstruments:1
- strinkšķināminstruments:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (587):
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- marraba Arābu lociņinstruments ar vienu stīgu.
- tamburs Arābu un persiešu stīgu instruments, līdzīgs lautai, spēlējams kā mandolīna ar plektru.
- kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu.
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā.
- fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
- multiplikācijas riņķis astronomisks instruments augstumu mērīšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
- atmokauters Atmokauzes instruments.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
- stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai.
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments.
- banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
- bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments.
- ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu.
- bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- rebeks Bumbierveida stīgu instruments ar 3 stīgām.
- barabans Bungas (tautas mūzikas instruments).
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
- ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai.
- drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments).
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem.
- augstummērs Dendrometrs - instruments netiešai koku augstuma mērīšanai pēc līdzīgo trīsstūru metodes.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- grabeklis Dobs dzelzs instruments karotes izgrebšanai.
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- ceimurs Dzelzs rīks, instruments.
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- rokas smalkzāģis elektriskais rokas instruments, ar kuru zāģēšanas procesu var veikt tāpat kā ar galdnieka rokzāģi.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- spinterometris Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- spinterometrs Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- embriotoms Embriotomijā lietojamais instruments.
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
- mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai.
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- LIFE ES vides finansējuma instruments.
- ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves.
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk.
- obligācija finansu instruments, kas liecina par ar ķīlu zīmi nodrošinātu parādu.
- lobnazis finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča; lobmašīnas nazis.
- calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments.
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
- stereoinstruments Fotogrammetrisks instruments, paredzēts aeroainu stereoskopiskai aplūkošanai, mērīšanai un ainās attēloto objektu ģeometriskai rekonstrukcijai.
- heliotrops gaismas signālu raidītājs instruments; ģeodēzijas instruments precīzai horizontālo leņķu mērīšanai.
- rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai.
- rīšmete Galdnieka instruments paralēlu līniju novilkšanai.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- kaceklis Garens instruments ar āķveida galu.
- bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne.
- mežrags gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
- šāberis griezējinstruments virsmu precīzai apstrādei.
- grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
- čonguri Gruzīnu tautas stīgu instruments.
- umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
- ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments.
- ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra.
- baritonoboja hekelfons, koka pūšaminstruments.
- forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai.
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
- augummērītājs Ierīce, instruments (kā) auguma mērīšanai.
- taisnotājs Ierīce, instruments (kā) iztaisnošanai.
- mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
- caurumsitnis Ierīce, instruments caurumu veidošanai (ar triecienu) materiālā.
- mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem.
- nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
- magudi Indiešu stīgu instruments, līdzīgs ģitārai.
- sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara.
- inokulators Inokulācijā lietojamais instruments; potnazis.
- optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
- mērinstruments instruments (kā) mērīšanai.
- augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
- finieru caurumsitnis instruments finieru lokšņu defektu izciršanai un ielāpu sagatavošanai.
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu.
- Kolonga deflektors instruments magnētiskā kompasa deviācijas lieluma mērīšanai un novēršanai.
- elektromehāniskā laga instruments peldlīdzekļa ātruma un noietā ceļa noteikšanai, kur mehāniskā rotora kustība pārvēršas elektroniskos impulsos.
- lapa gusinaja instruments seifa uzlaušanai.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai.
- zobapstrādes instruments instruments zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrādei.
- zobtēsis instruments zobu tēšanai, kura griezējasmens konfigurācija atbilst attiecīgi zobrata zobu vai zobstieņa profilam; izmanto zobu apstrādei ar novelšanas metodi.
- intrakardiālais oksimetrs instruments, ar ko noteic asins skābekļa koncentrāciju sirdī.
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
- hromametrs instruments, ko lieto klavieru skaņošanā.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants.
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
- koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām.
- biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām.
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas).
- tandēmzāģis jaudīgs rokas elektroinstruments, ar kuru strādājot, zāģēšanas procesu nodrošina 2 zāģi, kas kustas pretējos virzienos.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu.
- pekša Kāds koka pūšamais instruments.
- trimatele Kāds mūzikas instruments (varbūt trompete).
- paausis Kalēja instruments cirvju remontam.
- pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
- osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai.
- traheotubuss Kanālveida ķirurģisks instruments, ko ievada trahejā pa operācijas brūci.
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- tampūra Klasisks indiešu stīgu instruments; tambura; tanpura.
- sārods Klasisks Ziemeļindijas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
- klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments.
- cēlestīna Klaviatūras instruments ar 14 reģistriem.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- bombards Koka pūšamais instruments.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- angļrags Koka pūšaminstruments, alta oboja; angļu rags.
- blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
- garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
- hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja.
- šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
- dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem).
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- kraniotoms Kraniotomijas instruments.
- gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- čengs Ķīniešu pūšams instruments.
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru.
- erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
- troakārs ķirurģisks cauruļveida instruments šķidruma vai strutu izvadīšanai no organisma dobumiem.
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
- giljotīna Ķirurģisks instruments aukslēju mandeļu vai balsenes audzēja izgriešanai.
- tenākuls Ķirurģisks instruments griežamās vietas saturēšanai.
- trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai.
- skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
- holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
- terebra Ķirurģisks instruments urbšanai.
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
- fleksis Leņķa slīpmašīna, rokas instruments ar maināmiem darba diskiem.
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus.
- transportieris leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- bronzas rags līdz 1,5 m garš pūšamais instruments, no jaunākā bronzas laikmeta.
- hemostats Līdzeklis vai instruments asins plūsmas apturēšanai.
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti.
- bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- raspators Liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis).
- arfa Liels trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
- birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
- skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids.
- lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- kitāra lirai radniecīgs strinkšķināmais stīgu instruments (senajā Grieķijā).
- varmāka Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- varmāks Ļoti liels vai smags darbarīks, instruments.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- griezējmaigles Maigļu tipa instruments ar kuru griež vai sadala (ko).
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs.
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu.
- veserštance Materiālu spiedapstrādes instruments ar vienu vai vairākiem veiddobumiem.
- dipleidoskops Mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai.
- flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
- kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
- zonde medicīnisks instruments (caurule) audu un orgānu izmeklēšanai.
- aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā.
- orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm.
- mutes harmonikas mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem.
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
- minimetrs Mērinstruments (kā) izmēru mērīšanai ar kontakta metodi.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- pehametrs Mērinstruments pH līmeņa mērīšanai.
- hordometrs Mērinstruments stīgu resnuma mērīšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja, gāzu un šķidruma plūsmu ātruma un virziena noteikšanai.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
- mēreklis Mērinstruments.
- glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons.
- baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- trombons Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne.
- bazūne Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā.
- basa tūba metāla pūšamais mūzikas instruments.
- saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu.
- eifonijs Metāla pūšaminstruments, tubas paveids.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- metālapstrādes instruments metālu un metālisku ķermeņu apstrādē lietojams instruments.
- metrotoms Metrotomijas instruments.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
- miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna.
- fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
- depresors Muskulis, instruments vai aparāts, kas velk vai spiež uz leju.
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels.
- panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
- gumžiņas Mūzikas instruments ermoņikas.
- trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
- ritminstruments Mūzikas instruments skaņdarba ritma izcelšanai.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
- koncertīno Mūzikas instruments, kas pēc izskata līdzīgs sešrindu harmonikām.
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts.
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
- spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa.
- testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža.
- spēle Mūzikas instruments.
- štruments Mūzikas instruments.
- trumente Mūzikas instruments.
- pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa.
- strumentato Mūzikas rīks, instruments.
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
- nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- paralēlskala Navigācijas instruments, kas sastāv no diviem ar metāla skavām sastiprinātiem paralēliem lineāliem; pārvietojot p-u pa navigācijas karti, tiek saglabāts paralēlais virziens.
- elektrotoms Nazim līdzīgs instruments, ko lieto audu atdalīšanai ar augstfrekvences maiņstrāvas palīdzību.
- sīkrīks Neliels darbarīks, instruments.
- mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu.
- orfeons Neliels mūzikas instruments.
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- skatumeklētājs neliels optisks instruments, ar ko var aplūkot kadrā ietverto telpu atkarā no objektīva leņķa; kamerai pievienota optiska ierīce, ar ko var filmēšanas laikā redzēt kadrā ietverto telpu.
- pasta taure neliels, gredzenā sagriezts pūšamais instruments, agrāk - pastnieku signālinstruments; pasta rags.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- abrazīvais instruments no abrazīva pulvera un saistvielas izgatavots instruments, kurā abrazīva graudi ir saistītā stāvoklī.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru.
- kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- stereoautogrāfs Optiski mehānisks instruments stereoainu grafiskai apstrādei, kuru lieto, sastādot topogrāfiskos plānus, kartes, profilus.
- analogais stereoinstruments optiski mehānisks stereoinstruments, ar kuru veic mērījumus optiskā vai optiski mehāniskā formā veidotā ainu stereomodelī, izmantojot stereoskopiskās aplūkošanas un mērīšanas iespējas; stereomodelis paredzēts topogrāfisko karšu sagatavošanai.
- kiprēgelis Optisks ģeodēziskais instruments, ko lieto virziena grafiskai attēlošanai un noteikšanai.
- monokulārs Optisks instruments ar vienu okulāru.
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
- megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
- bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
- mikroskops Optisks instruments sīku objektu stipri palielināta attēla iegūšanai.
- traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- tēlemīkroskops Optisks instruments, kas palielina tālus priekšmetus.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- mikrointerferometrs Optisks instruments, kas sastāv no mikroskopa un interferometra un ir paredzēts līdzenu ārējo virsmu mikronegludumu noteikšanai un mērīšanai.
- mērmikroskops Optisks mērinstruments, kura vizējošā ierīce ir mikroskops.
- optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- sakshorns Ovālas formas metāla pūšaminstruments ar plašu menzūru un parasto pazeminošo triju ventiļu mehānismu.
- alta rags ovāls metāla pūšamais mūzikas instruments.
- pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
- metālpūšams Parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments.
- flīģeļhorns Patīkami skanīga maiga tembra metāla pūšaminstruments.
- sprogu šķēres pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- peilēklis Pelengators - instruments novērojamā objekta virziena noteikšanai.
- peilers Pelengators - instruments novērojamā objekta virziena noteikšanai.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- kauters Piededzinošs līdzeklis vai instruments.
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- blefarostats Plakstiņa turētājs; instruments plakstiņa pacelšanai acu operācijās.
- krūmgriezis plecā uzkarams meža kopšanas motorinstruments krūmu un sīkkoku nogriešanai, sastāv no iekšdedzes dzinēja, apvalkā ietvertas starpvārpstas un ripzāģa.
- bandoneons Pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- ģīna Primitīvs mūzikas instruments.
- prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai.
- māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai).
- sīrinkss Pūšamais instruments, daudzstobru flautas paveids.
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments.
- pūšams Pūšamais mūzikas instruments.
- vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai); māneklis (2).
- pānflauta Pūšaminstruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām stabulēm; nosaukums radies no sengrieķu dieva Pāna, kas it kā spēlējis šādu instrumentu.
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- bombardons Ragu grupai piederīgs pūšams instruments ar 4-5 ventiļiem.
- stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- borka Rīks, instruments kokmateriālu mizošanai.
- borkdzelzis Rīks, instruments kokmateriālu mizošanai.
- borkdzelzs Rīks, instruments kokmateriālu mizošanai.
- verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
- daikts Rīks, instruments; arī lieta.
- figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai.
- rokas daudzfunkciju elektroinstruments rokas elektroinstruments ar vairākām funkcionālām darbgalvām, kas piemērotas dažādu uzdevumu veikšanai.
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu.
- groma Romiešu zemes mērnieku instruments.
- frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna.
- zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība.
- -skops Salikteņu otrā daļa - ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (instruments, ierīce), piem., mikroskops.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- helikons Sengrieķu četrstūra veida stīgu instruments.
- kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai.
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām.
- auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā.
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas.
- rebab Sens arābu stīgu lociņinstruments ar 1-3 stīgām pār koka korpusu.
- ādercirtnis Sens ārstniecisks instruments, kas lietots asiņu nolaišanai.
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
- pandūra Sens austrumu tautu trīsstīgu strinkšķināmais instruments.
- buzuki Sens grieķu strinkšķināmais stīgu instruments.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem.
- šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
- ganu rags (arī taure) sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- tulumbass Sens sitamais instruments, turku bungas.
- Eola arfa sens stīgu instruments ar garu korpusu un dažāda resnuma, dažādi iespriegotām stīgām, kas vēja ietekmē izdod savdabīgas virstoņu skaņas.
- viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam.
- psaltērijs Sens stīgu strinkšķināminstruments ar 10 un vairāk stīgām.
- lauta Sens strinkšķināmais stīgu instruments.
- nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments.
- šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments.
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators.
- sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
- bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments.
- sitams Sitamais mūzikas instruments.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem.
- darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas.
- idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
- doli Sitaminstruments, kas izplatīts Gruzijā; divpusīgas cilindriskas bungas.
- zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
- kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
- pauka Sitams mūzikas instruments.
- celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu.
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem.
- samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
- samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
- perkusija Skaņrade ar sitaminstrumentu palīdzību, sitaminstruments.
- dzelzonis Skrodera griežamais instruments no dzelzs (cirvis, nazis), dzelzs gludeklis.
- štellatslēga Skrūvatslēga, bīdatslēga; regulējams skrūvgriezis (vai cits instruments).
- zāģlente Slēgtas kontūras lentveida griezējinstruments ar zobiem vienā malā vai abās malās.
- norīvis Smalkzobu rotācijas griezējinstruments.
- kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- moduļgrieznis speciāls zobu apstrādes instruments ar starpzobu spraugas profilam atbilstošu griezējasmens konfigurāciju; izmanto zobu apstrādei ar kopēšanas metodi.
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus.
- sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments.
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
- virpas grieznis stieņveida vai plākšņveida griezējinstruments ar taisnu vai profilētu griezējšķautni materiālu apstrādei ar virpu.
- stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments.
- riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira.
- brača Stīgu instruments, alts; alta vijole.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- Aiola kokle stīgu instruments, kas vējam pūšot žēli skan.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu.
- anemohords Stīgu instruments, līudzīgs klavierēm, bet skan ar vēsmas palīdzību kā Aiola kokle.
- arpa Stīgu instruments.
- bandžolis Stīgu instruments.
- džindžas Stīgu instruments.
- ģingas Stīgu instruments.
- kimbale Stīgu instruments.
- čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
- žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki.
- fīdele Stīgu lociņinstruments; Rietumeiropā pazīstams no 8. gs.
- vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls.
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna).
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringals Strinkšķināms mūzikas instruments.
- ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks.
- stīlģitāra Strinkšķināms stīgu instruments.
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs.
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- mērstūrenis Stūrenis - instruments, ko lieto detaļu virsmu savstarpējas perpendikularitātes pārbaudei (un aizzīmēšanai).
- pasametrs Sviras skava - mehāniskā tipa instruments detaļu lineāro izmēru mērīšanai.
- Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi.
- akustisks instruments tāds mūzikas instruments, kam nav elektriskā pastiprinājuma.
- trijdeksnis Takts sitamais instruments; trideksnis.
- tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura.
- tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura.
- kaujams Tas ar ko kauj; kaušanas instruments.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords.
- radziņi Tautas ārstniecības instruments asiņu nolaišanai.
- radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga.
- taheometrs Teodolīta paveids - ģeodēzijas instruments ātrai horizontālā attāluma un vietas augstuma noteikšanai.
- pizzicato Termins, kas norāda, ka lociņinstruments jāspēlē, strinkšķinot ar pirkstiem.
- tēsējinstruments Tēšanai piemērots griezējinstruments - tēsējgrieznis, zobtēsis u. c.
- tēsējgrieznis Tēšanai piemērots vienasmens stieņveida griezējinstruments.
- liknis Tipogrāfijas instruments teksta salikšanai.
- tipometrs Tipometrisks mērinstruments.
- tonsilotoms Tonsilotomijas instruments.
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin").
- tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot.
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- strīdēkslis Trīdeksnis, mūzikas instruments.
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments.
- trīdēkslis Trijdeksnis - takts sitamais instruments.
- klavičembals Trijstūrains stīgu instruments, kur katram taustiņam sava stīga.
- balalaika Trīsstūrveida strinkšķināmais krievu tautas instruments, parasti 3 stīgas.
- kornets Trompetei līdzīgs mūzikas instruments, lietoja gk. kara orķestros, jo tas vieglāk spēlējams nekā trompete; kornete.
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- rebabs Turku mūzikas instruments ar divi vai trim stīgām, pusmēness veidā.
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens.
- bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām.
- koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas.
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- kinnors Vecebrēju cītaras vai arfas veida stīgu instruments, varbūt lira.
- gudoks Veckrievu nacionāls stīgu instruments, līdzīgs čello, tikai ar plakanu virsu, bez skaņu caurumiem un ar 3 stīgām, no kurām 2 skaņoja vienādi, bet trešo par kvartu augstāk.
- pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots.
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
- dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu.
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem.
- cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu).
- urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
- frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- goniometrs Vienkāršs horizontālo leņķu mērinstruments.
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
- monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām.
- monochords Vienstīgas instruments.
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1).
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
- hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām.
- vijole Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
- kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
- tuba viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu.
- klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
- ofikleīde Zems pūšamais instruments ar klapēm.
- ZVFI Zivsaimniecības virzības finanšu instruments (ES).
instruments citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
LTG T