Paplašinātā meklēšana
Meklējam guru.
Atrasts vārdos (29):
- guru:1
- gurums:1
- peguru:1
- gurukas:1
- gurungi:1
- gurunsi:1
- kenguru:1
- Satguru:1
- gurubhai:1
- Abenguru:1
- apgurums:1
- ķengurus:1
- Mugurupe:1
- nogurums:1
- pagurums:1
- sagurums:1
- pārgurums:1
- piegurums:1
- gurupantha:1
- zempauguru:1
- gurubhāginī:1
- Buguruslana:1
- Kaugurupīte:1
- starppauguru:1
- Bhaišadžjaguru:1
- sprostnogurums:1
- korozijnogurums:1
- nogurumizturība:1
- gurugranthsahiba:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (741):
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru
- (uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- sadirt aiz noguruma sarauties
- aizkankāt aiziet nogurušiem soļiem
- atņirgties Aizmigt (aiz noguruma)
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
- Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
- Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā
- Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
- Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
- Glazunava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā
- Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Brizgova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā
- Černova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
- Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
- Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
- Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
- Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
- Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
- Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
- Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
- Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
- Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
- mugurpuse apģērba daļa, kas sedz muguru
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis
- adosēt ar muguru atzvelties
- atsakuprāties ar saliektu, kuprainu muguru atnākt
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā
- saarties arot kļūt nogurušam
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām
- atgurt Atgūties no noguruma
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru
- iniofaciāls attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi
- inioglabellārs attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju
- epikondilīts Audu iekaisums ap locītavas virspauguru
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē
- lituus Auguru zizlis
- Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants
- katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
- katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
- Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru
- līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji
- nenoguris bez paguruma, bez spēku apsīkuma
- nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- tikko turēties uz kājām (arī kājās) būt ļoti nogurušam
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) būt ļoti nogurušam
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam
- nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam
- nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
- nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
- nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt
- apsmurst būt nogurušam, pārgurušam
- bendēt būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam
- zaparitsja būt pārgurušam
- krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam
- ksantokreatinīns C5H10N4O, indīgs leikomaīns, kas rodas nogurušos muskuļos; veido dzeltenus kristālus; rada depresiju, miegainību, caureju, vemšanu
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- atspirdzināt darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli)
- pieskraidīties Daudz, līdz nogurumam skriet
- pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- apkušņi Dispozīcija nogurumam, gurdenumam
- pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
- kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
- rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
- plakandzelis Dzelis koka, vara un nošu grebšanai ar platu grebuma virsu un šauru muguru
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
- Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
- Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
- Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
- āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
- fonastēnija Funkcionāls balss vājums no noguruma
- atgaidīties Gaidīt līdz nogurumama
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- atdzimšana garīga atjaunošanās, kļūšana možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
- ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- seklais greblis greblis koka vai vara grebšanai ar platu virsu un šauru muguru, arī nošu grebšanai
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku
- mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls)
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- iedunkot Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
- nomīstīties ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt
- nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
- noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
- noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
- noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
- noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
- nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
- nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
- noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
- noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
- nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
- noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
- nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
- nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
- nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
- nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
- nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
- norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
- noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
- norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
- noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
- noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
- notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
- notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
- notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
- nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
- notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
- nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
- nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
- nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
- nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
- atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
- nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
- atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
- atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
- nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
- nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
- notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
- atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
- atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
- noblunkšķināt ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā
- izkaķēties ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt
- nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt
- tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
- āšrams Indiešu reliģijā eremīta mītne vai klosteris, ticīgo pulcēšanās centrs un vieta, kur tiek nodota guru vēsts
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama)
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma
- atdīdīties Iztrakoties līdz nogurumam
- noālēties Iztrakoties, izmuļķoties līdz nogurumam
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- Karigova izzudusi apdzīvotā vieta (skrajciems) Žīguru pagastā
- Bakstērsa šaurums jūras šaurums Austrālijā, Dienvidaustrālijas štata dienvidos, atdala Ķenguru salu no pārējā kontinenta
- nosēties kādu laiku sēt (līdz nogurumam)
- noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
- Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
- Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
- Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
- nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot
- toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā
- sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
- švīnīties Kasīt muguru
- Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā
- Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
- Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji
- mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
- mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
- skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji
- Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
- kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas
- Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
- kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma)
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
- izblisēt klīst apkārt cik tīk, līdz nogurumam; klīst pēc sirds patikas
- aplīkt kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru)
- noļekstēt kļūt gurdenam, nogurušam
- piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām)
- piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles
- patvāpt kļūt pagurušam no negulēšanas
- uzkumpt kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem)
- panīkt kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
- akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru
- macropodidae Ķenguru dzimta
- valabiji Ķenguru dzimtas ģints
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
- ķengurēns Ķenguru mazulis
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem
- ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi)
- veižot Lēnām, nogurušam iet
- atpļekāties Līdz nogurumam brist pa dubļiem
- noņurdzīt Līdz nogurumam burzīt
- atčalavīties Līdz pagurumam (pietiekami) pļāpāt
- izklibāties Līdz pagurumam klibot
- atbirzīties līdz pagurumam taisīt sēklu vagas
- mesties kūkumā liekt muguru
- sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi)
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām)
- kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru)
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
- Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
- arubs liels nogurums
- ģībiens liels nogurums
- atrubs liels nogurums, nespēks
- abloms liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums
- zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis
- Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā
- Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km
- liekņāt Līkņāt, strādāt ar saliektu muguru
- graust Likties gulēt (par nogurušu, arī piedzērušu cilvēku)
- nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
- līdz septītajiem sviedriem ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu)
- minutēze Maņu orgānu nogurums
- nolietošanās materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide
- nogurumizturība materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās
- palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
- ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
- osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem
- atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam
- garas acis miegainas, nogurušas acis
- Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda
- atdiršu Muguru pie muguras
- Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru
- niedrcālis neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums
- kangars Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt
- besis Nespēks, liels nogurums
- parētiskais nistagms nistagms noguruma dēļ
- uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts
- sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
- skapulārijs no diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru
- pagumt no noguruma vai vecuma nespēka ļimt
- noslempties no rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam
- noslempēties no rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
- aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam
- stekāt noguruma vai slimības dēļ smagi elpot
- gurdas Nogurums
- noguras Nogurums
- nogurs Nogurums
- piekušana Nogurums
- illiņi Nogurums, apgurums
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
- mizopsīhija Nogurums, dzīves apnikums
- aizkušņi Nogurums, gurdenums
- gurlums Nogurums, gurdenums
- izgura Nogurums, pagurums
- klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu)
- atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam
- dors- norāda uz muguru
- dorsi- norāda uz muguru
- dorso- norāda uz muguru
- not- norāda uz muguru
- noto- norāda uz muguru
- atstupāties Nostaigāties līdz pagurumam
- pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.)
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums
- gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
- Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru)
- aizkusme Pagurums, nespēks
- nopaisīties Paisīt līdz nogurumam
- nobendēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums
- pāršpļaut parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam
- ekshauscija Pārguruma sekas
- zaparka Pārgurums
- kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības
- E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
- E321 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
- atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.)
- atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai)
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
- Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
- kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
- kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
- kaupra Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura
- kaupris Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā)
- kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne
- paugurmasīvs Pauguru kopa uz vienas kopējas paceltas pamatnes, ko parasti norobežo nogāzes
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus
- Gracula religiosa pauguru maina
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
- rēve pauguru virkne
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
- stūra masīvs pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā; stūra paugurmasīvs
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- peguru Peguru vistas - kāda vistu šķirne ar īsām, spalvainām kājām
- Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju
- atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties
- smagainums Piekusums, sakrājies nogurums
- izbizenēties Pietiekami, līdz nogurumam bizojot, iztrakoties
- izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt
- atšūpāties Pietiekami, līdz nogurumam šūpoties
- atstaiģinēt Pietiekami, līdz pagurumam (šurp un turp) staigāt
- izkasties Pietiekami, līdz pagurumam (veltīgi) rakt
- atstrādāties Pietiekoši, līdz pagurumam (arī apnikumam) strādāt; atdzievāties
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams
- Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
- Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
- Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
- Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
- Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā
- Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
- Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
- Guldža pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining")
- Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
- Čerčena pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
- Barkela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Čira pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Šaidulla pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
- Baekela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļaustrumos
- Jekena pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs
- Kašgara pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Turpana pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Karamaja pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Karamai"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 401500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kumula pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju
- Manasa pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
- Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.)
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
- Poga Pogupe, Mugurupes satekupe
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus
- statometrs Psihotehniska ierīce pārbaudāmās personas noguruma mērīšanai
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam
- iegulties kaulos rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos
- apgurums rezultāts --> apgurt; pagurums
- gurums rezultāts --> gurt (1); nogurums, pagurums
- piekusums rezultāts --> piekust 1(1); nogurums
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna
- saguzums Sagurums, slimība
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
- raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas
- acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.)
- sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu
- mācas virsū kā nāve saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu
- kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku
- galva dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
- ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
- samest kūkumu saliekt muguru
- samesties kūkumā saliekt muguru
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām)
- uzmest kūkumu saliekt, izliekt muguru
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru)
- no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi
- dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī)
- lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē
- bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam
- sedlans sedlans zirgs - zirgs ar sedliem līdzīgu muguru
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
- Satguru Sikhismā dievs, īstenais un mūžīgais guru
- desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību
- ādigrantha sikhisma svētā grāmata; gurugranthsahiba
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- mugursiksna Siksna (iejūgam), ko novieto pār dzīvnieka muguru
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
- Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.)
- salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru
- dorsāla skaņa skaņa, kuru izrunā, ar mēles muguru pie aukslējām veidojot spraugu vai slēgumu
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
- noslidāties Slidināties līdz nogurumam
- noslidināties Slidināties līdz nogurumam
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas
- ponofobija Slimīgas bailes no sāpēm, noguruma, pārpūles
- kaugurs Smilšu paugurs; paugurs vai pauguru rinda
- izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums)
- pastruņķis Sods ar pātagu pa muguru
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
- Baiļi sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas
- Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
- intertuberkulārs Starppauguru
- interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs
- gāzties strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru)
- stūra paugurmasīvs stūra masīvs - pauguru, vaļņu un ieplaku sistēma, kurā reljefa formas sagrupējušās ar virsotni pret ledāju vērsta trīsstūra veidā
- šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru
- Glazunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Glazunova" nosaukuma variants
- Sasnica Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants
- Sasnīcas Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants
- Šalgunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
- Šaugunova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants
- Žīgurova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žeigurova" nosaukuma variants
- kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs)
- Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana)
- zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
- sīga šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- zalktis šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos
- zivjērglis šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis
- asaris šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru
- lasis šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem
- ielejains tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju
- jostains tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
- jostaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru
- ķutains tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- ķutaiņš tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- ķūtis tāds (mājlops), kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- paugurknābja tāds, kam ir knābis ar pauguru
- kūkumains tāds, kam ir kūkums (1) (par cilvēka vai dzīvnieka muguru)
- intertragisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
- intertraģisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
- mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
- mastoparietāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu
- mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru
- dorsāls tāds, kas attiecas uz muguru, saistīts ar to; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi
- iniomeziāls tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju
- inioglabelārs tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni
- pusdulls tāds, kas ir daļēji neskaidrs, apreibis (parasti noguruma, slimības, arī alkohola ietekmē) - par galvu
- dulls tāds, kas ir neskaidrs, apreibis (parasti noguruma, slimības, arī alkohola ietekmē) - par galvu
- pusādas tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu)
- pusaudekla tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu)
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas
- nogurdinošs tāds, kas izraisa nogurumu
- nenogurstošs tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma
- kalnains tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru
- kalnots tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru; kalnains
- paugurains tāds, kur ir daudz pauguru
- līdzens tāds, kur nav kalnu, pauguru, gravu (par vietu, reljefu)
- apmiegoties tāds, kurā izpaužas nogurums, miegainums
- gļēvs tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem)
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
- dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri
- mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
- lobi tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie
- gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- dagari tauta Ganas ziemeļu daļā un Burkinfaso, pieder pie bantu saimes guru grupas
- dagombi tauta Ganas ziemeļu daļā un Burkinfaso, pieder pie bantu saimes guru grupas
- mamprusi tauta Ganas ziemeļu daļā un Burkinfaso, pieder pie bantu saimes guru grupas
- nankasi tauta Ganas ziemeļu daļā un Burkinfaso, pieder pie bantu saimes guru grupas
- kulangi tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- barbi tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- sombi tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bobo tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms
- grusi tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- dogoni tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti
- temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- berbi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bilapili tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- natembi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- sorubi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
- salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hromēšana Tērauda izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar hromu (difuzīvā metalizēšana), lai palielinātu cietību, karstumizturību, dilumizturību, korozijizturību, nogurumizturību
- brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā
- kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni
- atplosīties Trakot, plosīties līdz nogurumam
- līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas
- Kumkati tuksnesis Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru
- Žīguru ūdenskrātuve ūdenskrātuve Žīguru pagastā, platība - 4 ha
- Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
- Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- kašgārieši Uiguri, kas dzīvo Kašgaras oāzē (Ķīnā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā)
- Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
- Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
- Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
- Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
- Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
- Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Džūkste upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste
- Slampe upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
- Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu
- paklapēt vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru)
- sakāpelēt vairākkārtīgi, līdz pagurumam kāpt augšup un lejup
- jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji
- kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
- kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
- kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
- Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums
- Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
- mugriņa vārds govij ar atšķirīgas krāsas muguru
- muguriņa vārds govij ar citas krāsas muguru
- lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla
- psihostimulators viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu
- putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija
- kagjudpa viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu
- folo viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gimini viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- karabori viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- kofoli viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- samaija viena no šaktisma sektām, kurai nav nekādu ārēju rituālu, tās sekotāji nododas iekšējām lūgšanām, meditācijai un kundalini jogai, koncentrējas uz personīgo mantru, kas saņemta no guru
- černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji
- Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
- Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
- mialģiskā astēnija vispārēja noguruma stāvoklis, savienots ar muskuļu sāpēm
- Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca
- grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
- slejs Zirga aizjūga daļa, sakām piestiprināts sisksnu savienojums pār zirga muguru
- loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti, tumšu svītru pār muguru
- sedlans zirgs zirgs ar sedliem līdzīgu muguru
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
- bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru
- bugurot Zvejot ar buguru
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem
- Dūņezers Žīguru ezers Naukšēnu pagastā
- Brizgava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Brizgova" nosaukuma variants
- Cirnava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants
- Cirnova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants
- Kargova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants
- Žeiguri Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žīguri" nosaukums latgaliski
- Žugura Žugura ezers - Žuguru ezers Andrupenes pagastā
guru citās vārdnīcās:
MLVV