Paplašinātā meklēšana
Meklējam gult.
Atrasts vārdos (102):
- gult:1
- gulta:1
- gulte:1
- gultne:1
- apgult:1
- atgult:1
- dagult:1
- iegult:1
- izgult:1
- nogult:1
- pagult:1
- sagult:1
- uzgult:1
- gultele:1
- gultene:1
- gulties:1
- gultnis:1
- gultuve:1
- aizgult:1
- pārgult:1
- piegult:1
- iegults:1
- pagulta:1
- pagulte:1
- gultekus:1
- gultinis:1
- gultmala:1
- gultsega:1
- aizgulte:1
- apgultne:1
- atgultne:1
- dižgulta:1
- iegultne:1
- nogultne:1
- pagultne:1
- pusgulta:1
- gultapuža:1
- gultnieks:1
- apgulties:1
- apgultiņa:1
- apgultnis:1
- atgulties:1
- dagulties:1
- iegulties:1
- izgulties:1
- ngultrums:1
- nogulties:1
- pagulties:1
- piegultne:1
- sagulties:1
- sengultne:1
- uzgulties:1
- vecgultne:1
- gultasgals:1
- gultasrūme:1
- gultassega:1
- gultasveļa:1
- gultdrānas:1
- gultdrēbes:1
- gultinieks:1
- gultņojums:1
- aizgulties:1
- atgultenis:1
- dīvāngulta:1
- izagulties:1
- krēslgulta:1
- mākoņgulta:1
- nāvesgulta:1
- pārgulties:1
- pedergulta:1
- piegulties:1
- ritgultnis:1
- sausgultne:1
- testgultne:1
- ūdensgulta:1
- viengultas:1
- ziedgultne:1
- gultasapuža:1
- gultasdeķis:1
- gultasmaiss:1
- gultasvieta:1
- aizagulties:1
- apsagulties:1
- atsagulties:1
- dasagulties:1
- iesagulties:1
- nosagulties:1
- pamatgultne:1
- papildgulta:1
- sasagulties:1
- slīdgultnis:1
- gultasapakša:1
- gultasmaikss:1
- gultaspakaļa:1
- lodīšgultnis:1
- pamatgultnis:1
- pārsagulties:1
- sprungultiņš:1
- starpgultnis:1
- gultaskāgalis:1
- gultaskājgalis:1
- izslēdzējgultnis:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (616):
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
- likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
- āzguļa Aizgulte
- aizgult Aizgulties
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu)
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- apgult Apgulties
- dagulties Apgulties blakus
- apslīgt Apgulties uz sāniem
- pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
- apsagulties Apgulties; arī aizmigt
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- rāmulīte Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; gulta
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
- iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
- cisinieks ar salmiem pildīts gultas maiss
- klinoterapija Ārstēšana ar gultas režīmu
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
- atsagulties Atgulties
- dagulties Atgulties
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
- pārsagulties Atgulties šķērsām
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
- atgult Atgulties, iet gulēt
- atlaist muguru atgulties, lai atpūstos
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
- nokrist uz auss atgulties, pagulēt
- atgulēties Atgulties, pagulēt
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
- gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
- iegulstīt atkārtoti iegult
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- žeiris Bērns, kas slapinās gultā
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu
- lodīšgultņu bloks bloks, kura ass ievietota lodīšu gultnī
- iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
- portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem
- balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- šļūžāt Čurāt gultā
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
- čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm
- paļma Divstāvu gulta
- laulības gulta divvietīga gulta
- dinamiskais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko ievieto izstrādājamajā dokumentā, izmantojot objekta sasaistes un iegultes tehniku
- iegultais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas tiek pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu
- saistītais objekts dokuments vai tā daļa, kas izstrādāta vienam lietojumam un kas ar sasaistes un iegultes tehnikas palīdzību tiek izmantota citam lietojumam izstrādātā dokumentā
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
- Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā
- gultnieks Galdnieks, kas gatavo gultas
- pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis; gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā
- gaugals Galvgalis (gultas, guļvietas)
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
- klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
- kritēties Grozīties gultā
- kopāgulēšana Gulēšana vienā gultā
- guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām
- divstāvu gulta gulta ar vienu virs otras izvietotām guļvietām
- divguļamā gulta gulta diviem cilvēkiem
- vienguļamā gulta gulta vienam cilvēkam
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
- seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam
- mākoņgulta gultai līdzīgs mākoņu veidojums
- šinces Gultas aizkari (stabu gultai)
- gultasapakša Gultas apakša, pagulte
- gultasapuža Gultas apakša, pagulte
- Cimex lectularius gultas blakts
- cisinīks gultas maiss
- paseiļs gultas maiss
- paskeļs gultas maiss
- seņnīks gultas maiss
- lēča Gultasvieta, gulta
- laisties slīpi gulties
- līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas)
- gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
- gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
- likties slīpi gulties, lai gulētu miegā
- hidrostatiskais gultnis gultnis, kura darbību nodrošina ar hidrostatisko eļļošanu
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu
- aerostatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerostatisko eļļošanu
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens
- hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- aerodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā izmantojot t. s. nesošo gaisa ķīli, kas veidojas konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā
- hidrostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, pievadot eļļu ar statisko spiedienu
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu
- dvīņu gultas gultu izvietojuma veids viesnīcā, kad vienā numurā blakus atrodas divas vienguļamās gultas
- lagača Guļasvieta, gulta
- atgultne Guļvieta, gulta
- jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- iegulties Iegult (4)
- iegultā programmatūra iegultā datora programmatūra, ko izmanto sistēmā, kurā šis dators ir integrēts, specializētu aprēķinu veikšanai
- iesalikties Iegulties
- ielikties Iegulties (1)
- ielīst Iegulties (1)
- ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas
- Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas
- Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
- gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
- gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
- brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
- likties uz aci iet gulēt, apgulties
- likties uz auss iet gulēt, atgulties
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- dienasdeķis Īpaša gultas sega, ko sedza tikai pa dienu
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
- gultinieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu
- gultnieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu
- gultasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīnieks; gultas vieta
- guļasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks; gultas vieta
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties
- dreķēt Jaukt, savandīt (gultu)
- Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms
- iegultne Kādreizēja upes gultne
- izguļāties kādu brīdi (pietiekami) pagulēt gultā bez miega, atpūsties
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana
- klāt gultu kārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai
- iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā
- taisīties (arī doties, iet, likties) pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā
- Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas
- dauless Kokvilnas audums, kuru gk. izmanto gultas veļai
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- laisties gar zemi krist, arī gulties zemē
- evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
- sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu)
- noklaipāt Labībai nogulties gar zemi vējā un lietū
- gulšņavāt Laiku pa laikam nogulties un atkal celties augšā
- izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu
- čāva Lāva, gulta
- škonka Lāva, gulta
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā
- ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā
- atslīgt Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa)
- nolaisties Lēni nosēsties, nogulties
- nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
- noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
- uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties
- dižgulta liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem
- aerodroms Liela, plata gulta
- slažna liela, plata, nekārtīga gulta
- meandrēt Līkumoties (par upes gultni)
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu
- eģis Linu auduma josta gultām un krēsliem
- lodīšgultnis Lodīšu gultnis
- apgulināt Ļaut apgulties, apguldīt
- gulināt Ļaut gulties, guldīt
- kandava ļoti liela gulta
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu
- bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis)
- lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis
- antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli
- gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani
- lekste Maza, primitīva gulta
- nosviesties Mesties zemē; mesties ceļos; nogulties
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni
- onihoma Naga gultnes audzējs
- matricīts Naga gultnes iekaisums
- onihija Naga gultnes iekaisums
- pionīhija Naga gultnes piogēna (stafilokoku vai streptokoku) infekcija
- onihektomija Naga vai tā gultnes izgriešana
- palikt gultā neatstāt guļasvietu; ievērot gultas režīmu
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- gultele Neliela, arī neizturīga gulta
- aizlīcis neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi
- ripsna neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē
- vērags neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2)
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
- nošļauties Nevīžīgi nogulties
- BTN Ngultrums; Butānas Karalistes valūtas kods, sīknauda - čhetrums
- čika no dēļiem gatavota vienkārša gulta
- kājdrēbe no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- kājpalags no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- dāne no salmiem austa sega, ko izmanto kūtsmēslu gultu vai logu pārklāšanai
- dēkubits no spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā
- brička no vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
- saklapēt Nogult pie zemes, sablīvēties
- nogulstīties Nogulties
- nosagulties Nogulties
- nosalikties Nogulties
- nogult Nogulties (1)
- nogult Nogulties (2)
- aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā)
- nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu
- palikties Nogulties (kur, zem kā)
- aizagulties Nogulties aiz kā
- nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt)
- dasagulties Nogulties pie kā
- dagult Nogulties pie kāda, blakus kādam
- piegult Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt)
- apgulties Nogulties zem kā
- ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus
- paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu)
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagult (3)
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagulties (3)
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1)
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1)
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu
- standarts OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding")
- OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding"); standarts OLE
- okeāna dziļgultne okeāna gultnes centrālā, lielākā un dziļākā daļa (dziļāka par 2500 m), kas aizņem 80% no visas okeāna gultnes platības
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
- pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis
- gultapuža Pagulte
- pagulta Pagulte
- pavieta Pagulte
- paviete Pagulte
- pagult Pagulties
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- sagulstīties pakāpeniski sagulties, nogulties
- apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū
- aizklibināt Palīdzēt klibam cilvēkam aizklibot līdz gultai
- iedibene Pamatne, gultne
- gulstīties Pamazām gulties
- uzbakarēties Pamosties un piecelties no gultas
- kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte
- klāpāt Paretai labībai nogulties gar zemi, kamēr atsevišķi stiebri vēl stāv kājās
- pārgult Pārgulties (1)
- pārgult Pārgulties (2)
- nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
- upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus
- pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole
- piegultnes kāpas pauguraini pacēlumi, kas veidoti no smiltīm un stiepjas joslā gar palienes piegultnes daļu
- pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu
- izcelties Piecelties, uzcelties (no gultas)
- upes izžūšana pilnīga noteces izbeigšanās upes gultnē
- vecupe pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms
- ievāršķis Pinums gultā, ratos
- ievāši Pinums gultā, ratos
- iestaips Pinums gultas rāmī
- virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača
- Klusā okeāna ziemeļaustrumu lielieplaka plašākais okeāna gultnes pazeminājums starp Aelutu dziļvagu ziemeļos, Ziemeļrietumu grēdu, Havaju un Lainas grēdu rietumos, dziļums - līdz 7168 m
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
- apmālis Platāka vieta upes gultnē
- platguļas Platguļas gulta - plaša gulta
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
- platpalags Plats palags, kas paredzēts platai gultai
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) - par ūdeņiem
- krāces Posms (upē, strautā u. tml), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni
- pusgulta Puse gultas
- bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
- fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi)
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
- Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā
- skreja Rieva (iekārtā, ierīcē _u. tml._), pa ko virzās rites gultņi
- Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- kalnu kompass rīks pilnīgi pareizai kalnu slāņu vai rūdas gultnes noteikšanai attiecībā uz horizontu
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna
- rullīšu gultņi ritgultņi, kuros rites kermeņi ir cilindriski tērauda rullīši
- lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
- kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs
- rīmulī griezt lopus sadzīt lopus ganībās un ļaut tiem apgulties
- sagulēties Sagulties
- sasagulties Sagulties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem)
- apzvilt Sagulties, sakrist veldrē (par labību)
- uzklāt (arī saklāt) gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai
- uzklāt (arī saklāt) vietu sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai
- saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai
- saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas
- nolikties (arī aiziet) gulēt sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu
- ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- raskladuška Saliekamā gulta
- kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi
- cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.)
- cisinis Salmu maiss gultā
- selnieks Salmu vai siena gultas maiss
- segnis salokāmā siena, aizsegs, ar ko kopējā istabā nodalīt gultasvietas
- futors samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci
- apgult Saslimt tā, ka jāgulstas gultā
- sausgultne Sausa (tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces
- Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
- Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos
- Ātars sausgultne Alžīrijā (_Attar, Oued El_), Džilfas un Varglas vilājā
- Belrems sausgultne Alžīrijā, lietus periodā sākas Muidīra kalnājā, vairāk nekā 1300 m augstumā, ietek Džāritā
- Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
- Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
- Ainsleja sausgultne Austrālijā (_Einasleigh_), lietus periodā izveidojas Ņūkāslas grēdā un ietek Karpentārij līcī
- Aizaka sausgultne Austrālijā (_Isaac_), Kvīnslendas štata austrumos
- Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
- Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
- Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā
- Bao sausgultne Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā
- Auoba sausgultne Dienvidāfrikā (_Auob_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, turpinās Namībijā (Aopa)
- Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
- Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
- Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
- Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā
- Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka
- Adžīdžs sausgultne Irākā (_ʻAjīj, Wādī al_), Nīnavas (Ninīves) muhāfazas rietumu daļā
- Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
- Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā
- Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā
- Atasu sausgultne Kazahstānā (_Atasw_), Karghandi apgabala dienvidu daļā
- Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
- Afrašs sausgultne Lībijā (_Afrash, Wādī_), Vādī eš "Sātī šebījas austrumos
- Avāls sausgultne Lībijā (_Awāl, Wādī_), Gadāmisas šebījā
- Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
- Baji el Kebīrs sausgultne Lībijā, Sidras šebījā, lietus periodā ietek Sidras līcī, augštece Mizdas šebījā
- Azavaka sausgultne Mali un Nigērā (_Azouak, Vallée de l'_)
- Aopa sausgultne Namībijā (_Auob_), Hardapas un Karasas reģionā, turpinās Dienvidāfrikā
- Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
- Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
- Ašeluma sausgultne Nigērā, Agadesas reģiona ziemeļaustrumos
- Andāms sausgultne Omānā (_‘Andām, Wādī_), Šerkījas muhāfazas rietumu daļā
- Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā
- Asvads sausgultne Omānā, Zāhira un Dāhilīja muhāfazā
- Atui sausgultne Rietumsahārā un Mauritānijā (_Atoui, Khatt_)
- Ahdars sausgultne Saūda Arābijā (_Akhḑar, Wādī al_), Tebūkas mintākā
- Akīmī sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAqīmī, Shaʻīb al_), Rijādas mintakā
- Atks sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAtk, Wādī al_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Bātīns sausgultne Saūda Arābijas Šerkījas mintakas ziemeļrietumos un Kuveitas rietumu pierobežā
- Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā
- Amūra sausgultne Sudānā (_'Amūr, Wādī_), Nīlas un Bahr el Ahmera vilājā
- Aradeibs sausgultne Sudānā (_‘Aradeib, Wādi_), Ziemeļdārfūras un Rietumdārfūras vilājā
- Azūms sausgultne Sudānā (_‘Aẓūm, Wādī_), Rietumdārfūras un Dienviddārfūras vilājā
- Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka
- Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka
- Ada sausgultne un ūdenstece Sudānā, Dienviddārfūras vilājā
- mīna Savandīta gulta
- glacioadekvacija Savdabīga materiālu migrācija (parasti vertikālā virzienā), ko izraisa blīvuma inversija, visbiežāk notiek kontaktzonā starp ledu un ledāja gultni
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2)
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2)
- guldāmā sega sega, kuru pātrklāj gultai pirmajā kāzu naktī
- zamsegs Sega, sedzene, ko nosedz zemē gulēšanai (gultas vietā)
- šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem
- mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā
- sengultne sena upes gultne
- vecgultne sena upes gultne; sengultne
- marginālie kanāli senas erozijas iegultnes, ko kontinentālā ledāja malās izveidojuši tekošie kušanas ūdeņi
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā)
- plēkšņlapiņas sīkas, plēkšņveidīgas pieziedlapas kurvīša gultnē kurvjziežu sugām
- čhetrums Sīknaudas vienība Butānas Karalistē, vienāda ar 0,01 ngultrumu
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
- gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties
- inkubators Slēgta gulta nelaikā dzimušu bērnu aprūpei
- dziļūdens ieplaka slēgts okeāna gultnes pazeminājums, kura nogāžu slīpums ir līdz 45 grādiem un dziļums pārsniedz 5000 m
- liģens Slimības dēļ saistīts pie gultas
- klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī
- trusnīties Slinkot, valstīties (gultā)
- iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam)
- uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam)
- zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
- sanda smiltis, māls jūras gultnē
- radiālsprauga sprauga rotācijas asij perpendikulārā (radiālā) virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas rēdzi un slīdgultni vai radiāla sprauga zobratu pārvadā
- žārbiņāties Staipīties pa gultu
- šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
- sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
- (no)krist gar zemi strauji (no)gulties zemē
- (no)likties (arī laisties) gar zemi strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē
- krist pie zemes strauji gulties zemē, gāzties zemē
- likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē
- iemesties strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā)
- ieklupt strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties
- nokrist uz mutes strauji nogulties ar seju lejup pret ko
- nokrist gar zemi strauji nogulties zemē
- pakrist strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku
- krist strauji, arī nespēkā gulties
- nokrist strauji, arī nespēkā nogulties
- iegāzties strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā)
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas no auglenīcas un citām zieda daļām, parasti no ziedgultnes
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus
- bezspiediena plūsma šķidruma plūsma vaļējā gultnē vai slēgtā, nepilnīgi pildītā kanālā, kur šķidruma kustība notiek smaguma spēka iedarbībā
- antifriktīvs tāds, kam ir niecīgs berzes koeficients; šādus materiālus lieto pašeļļojošos gultņos, rotējošos iekārtu mezglos u. tml.
- klibs tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu)
- paklibs tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu)
- klinoīds tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums
- pusotrguļams tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams (piemēram, par gultu, dīvānu)
- divguļams tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem (par gultu, dīvānu u. tml.)
- vienguļams tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.)
- tukšs tāds, kurā nav ūdens (parasti par aku, ūdenstilpes gultni)
- šēzlongs Tapsēts, izstiepts krēsls, ko dēvē arī par dienas gultu
- eļļas smidzinātājs tehniska ierīce, kas izsmidzina eļļu gaisa plūsmā, lai eļļotu pneimoiekārtas kustīgos elementus vai rites gultņus
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi
- aizvieta telpa starp sienu un gultu (vietu)
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- nošļaukstīties Turpināt gulēt gultā kādu laiku pēc pamodināšanas
- katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2
- derivācija Ūdens novadīšana sānis no upes galvenās gultnes
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.)
- bezspiediena kustība ūdens plūsma smaguma spēka ietekmē atklātās gultnēs ar brīvu līmeņvirsmu
- Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
- Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
- Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras
- Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka)
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis
- krāts Upes gultne
- nogultne Upes gultne (veca)
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala
- iedzelme Upes gultnes dziļākā daļa, kas atrodas starp šķēršļiem un kas veidojas vietās, kur palu laikā palielinās straumes ātrums un tiek intensīvi izskalota gultne
- meandrēšana Upes gultnes līkumošanās
- maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu
- gultnes procesi upes gultnes un palienes morfoloģiskās uzbūves pārmaiņas tekoša ūdens iedarbībā
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā
- būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu
- grīvi Upes piegultnes vaļņi palienē
- uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma
- bifurkācija upes un tās gultnes sadalīšanās divos zaros, kas turpmāk nesavienojas un ietek dažādos baseinos
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms
- plaudeniski uz vēdera (gulēt, nogulties u. tml.); arī garšļaukus
- uzčavāt Uzčubināt (gultu)
- uzgulēt Uzgult
- uzgulšņāt Uzgult
- izagulties Uzgulties
- uzgulēties Uzgulties
- uzgult Uzgulties (1)
- uzgult Uzgulties (2)
- izgult Uzgulties virsū
- uzkraķēties Uzgulties virsū (veicot dzimumaktu)
- uzgumt Uzgulties, uzmesties ar krūtīm (uz kā)
- paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai
- uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
- apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka)
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm)
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā
- servera aktīvā lappuse valodas HTML lappuse, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī, pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam; tā ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas plappuses
- šlaukstīties Valstīties gultā
- kalināties Valstīties pa gultu
- rēdze Vārpstas vai ass daļa, kas balstās gultnī
- guļāties Vārtīties pa gultu (slinkojot)
- krabačka Veca gulta
- čīkata Veca, čīkstoša gulta
- tēce Veca, izžuvusi upes gultne
- tēcis Veca, izžuvusi upes gultne
- koika Veca, no dēļiem primitīvi darināta gulta; guļamā lāviņa
- pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga
- moškāties Velties, valstīties (gultā)
- zvelties Velties, valstīties (gultā)
- Packules lunka Ventas vecgultnes posms Ventspilī gar Bridas salu, pa kuru plūst Kamārces ūdeņi
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes
- lanuškeņa vienkārša gulta
- ločka Vienkārša no dēļiem veidota gultasvieta; lāva
- leča Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem)
- lečka Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem)
- divvietīgs numurs viesnīcas numurs ar vienu istabu un divām vienguļamām gultām, ko arasti piedāvā diviem kopā ceļojošiem klientiem vai arī diviem savstarpēji pazīstamiem tūristu grupas dalībniekiem
- divvietīgs numurs ar divguļamu gultu viesnīcas numurs, kur ir viena istaba ar vienu divguļamu gultu
- spilvenapakša vieta (piemēram, gultā, uz dīvāna), ko sedz spilvens
- aizgulte vieta aiz gultas
- gultaspakaļa vieta aiz gultas
- karstvieta vieta dokumentā, kurā atrodas iegultā hipersaite
- gultasvieta vieta gulēšanai, kurā ir gulta
- ampis vieta upē, kas ir platāka un dziļāka nekā tās normālā gultne (sevišķi līkumos)
- pazvaļa vieta, kur var atgulties
- pagulte vieta, telpa zem gultas
- assbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, kad tā karkasa viena mala ar slīdes gultņiem balstās uz riteņpāra ass, bet otra mala ar atsperu komplektu piekārta pie ratiņu rāmja šķērssijas
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai
- ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei
- apbalzīt Visapkārt apbāzt (piem., gultas segas vai palagus)
- megareljefs vislielākie Zemes virsas reljefa elementi ar viendabīgu Zemes garozu, piemēram, kalnāji, okeānu dziļgultnes, līdzenumi
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums – 2450 km, dziļums 3000–4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā)
- ziedu kurvītis ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals
- kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals
- ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals; ziedu kurvītis
- parodontīts Zoba gultnes iekaisums
gult citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV