Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīva.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (229):
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
- biometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
- tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta zemas temperatūras ietekmi uz dzīvajiem organismiem
- biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne)
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
- turēties pie dzīvības būt dzīvam
- izvilkt būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību
- eksistēt būt dzīvam, dzīvot
- būt (šajā) pasaulē būt dzīvam; dzīvot
- atrasties starp dzīvajiem būt vēl dzīvam
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē
- hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu)
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
- vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- nadeila dzīva būtne, kas nedroši, bet nemitīgi pīkst vai čīkst, līdz apmierina savu iegribu
- kopēšana ar mākslīgo attēlu dzīva uzņēmuma kombinēšana ar animācijas tehnikā uzņemtiem kadriem
- vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā
- reāllaika videopārraide dzīvas (kustīgas) videoinformācijas pārraide
- organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve
- dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
- dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
- staigāt pa zemi (arī zemes virsu) dzīvot; būt dzīvam
- dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
- mēdzele Fiziski panīkusi dzīva būtne
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā
- štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība)
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
- fizioskops ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā
- latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs
- eksperienss Izjutējs - semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to
- Javas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais dzīvais pārstāvis redzēts 1976. gadā
- Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi
- ragacis jebkura dzīva radība ar ragiem
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2)
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība
- visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
- visuresme Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
- purle kāda maznozīmīga dzīva būtne
- plākšata kāds plāns priekšmets vai dzīva būtne
- biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā
- vecūkšņa kaut kas sens, vecs, jebkura veca dzīva radība
- piecelties no kapa kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
- uzcelties no kapa kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
- uzcelties no miroņiem kļūt dzīvam, atgūt dzīvību
- atdzīvoties kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā)
- atraisīties kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību)
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti
- lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva
- lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes)
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes)
- grelle Kustīga, nemierīga dzīva būtne
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem
- bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas
- Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei
- kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
- darba periods laiks, kurā tiek patērēts dzīvais darbs
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
- bezdvēsele Lelle, nedzīva ainava
- klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām
- ļemeks Liela, neizveicīga un ļengana dzīva radība
- īgarnis liels tīkls, kurā uzglabā dzīvas zivis
- kas lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti
- šitenāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- štāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
- mērauka ļoti kalsna dzīva būtne
- pacila ļoti nemierīga dzīva radība
- fizioloģija mācība par dzīva organisma funkcijām, par procesiem, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos, kā arī to saistību ar vidi
- iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot
- tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele)
- mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju
- anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība
- raštāns Nepatīkama, nejauka dzīva būtne
- slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
- služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
- mirene Nevarīga, nāvei tuvu esoša dzīva radība
- lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne
- ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne
- ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā
- audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē
- lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
- nekāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
- kurš norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums
- kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
- par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
- kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu
- tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
- kurš norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kas norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- par norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kurš norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu
- niviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību
- neviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos)
- šitenāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- štāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
- kāds norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
- kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
- neviens pats norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu
- nekāds norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu
- starp norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots
- par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
- tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
- viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- skaba novājējusi, liesa dzīva būtne
- mirna Novājināta, slimīga dzīva radība
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS
- biofāgi Organismi, kas ēd citas dzīvas būtnes
- uzveikt nāvi palikt dzīvam (kādos apstākļos, stāvoklī)
- izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos)
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
- endoparazīts Parazīts, kas dzīvo citu dzīvnieku un augu (saimnieku) ķermenī un pārtiek no to dzīvajiem audiem
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas
- niviens Pastiprina dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu
- glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
- animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli
- pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība
- rutulis samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns)
- troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
- apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs
- dvaša savienojumā ar "dzīva": dzīva būtne
- kas savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu
- izjutējs Semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to
- sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem)
- tafofobija Slimīgas bailes tikt apbedītam dzīvam
- pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu)
- dzīvsvars Svars (dzīvam mājdzīvniekam)
- hipovolēmisks šoks šoks, kas rodas, dzīvam organismam zaudējot asinis, plazmu, ūdeni (piemēram, pēc operācijas, asiņošanām, apdegumiem)
- nomaļš tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu)
- biohidraulisks tāds, kas attiecas uz ūdens un šķīdumu darbību dzīvajos audos
- saprofils tāds, kas barojas no pūstošām vai nedzīvam organiskām vielām (mikroorganisms)
- abiogēns tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma
- abiogēnisks tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma, tāds, kam ir neorganiska cilme
- skaļš tāds, kur ir drūzma, dzīva transporta kustība (parasti par vietu)
- nemierīgs tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību
- pakluss tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī samērā nomaļš
- kluss tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš
- blīvs tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas
- upuris tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1)
- ziedojums tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1)
- ūnikums tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm)
- knirpa tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets)
- meslis Tauka, resna dzīva radība
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām)
- ģeoķīmiskā anomālija teritorija, kurā ķīmisko elementu saturs iežos, augsnē, ūdenī, dzīvajos organismos vai citi ģeoķīmiskie rādītāji atšķiras no ģeoķīmiskā fona
- animātisms Ticība tam, ka daba un dabas parādības ir dzīvas
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- mīksne Tukla dzīva radība
- mīksnis Tukla dzīva radība
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes
- ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība
- dzādze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
- dzēdze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
- kūnis Vārgs, novājējis dzīvnieks, kustonis; slimīga dzīva būtne
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs
- klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets
- sprādzenis Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne
- sprādzene Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne; sprāgonis
- vecuļi Vecas lietas, koki, dzīvas būtnes
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms
- nevieta vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā
- aizakmens vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma
- noliegtais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta vai pazīmes noliegumu
- ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
- anatomija zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi; attiecīgais mācību priekšmets
- biometeoroloģija zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem
- ģeohigiēna zinātne, kas pētī pārmaiņas dzīvajā un nedzīvajā dabā, kas radušās cilvēka darbības rezultātā
- bioenerģētika zinātne, kurā ar fizikālām metodēm pēta enerģijas pārveidošanās mehānismus dzīvajos organismos
dzīva citās vārdnīcās:
MEV