Paplašinātā meklēšana
Meklējam ceļi.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (254):
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- apkāļas Aplinki, aplinkus ceļi.
- apšķorēm Aplinku ceļiem.
- apkājām Aplinkus, pa apceļiem.
- apkārtīgi Aplinkus, pa aplinkus ceļiem.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- asaru aparāts asaru dziedzeris un asaru izvadceļi.
- asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
- pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās.
- ceļa vīrs ceļinieks.
- šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos.
- čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem.
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
- dubultsliedes Divi paralēli sliežu ceļi.
- melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem.
- krustceļnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Krustceļi" iedzīvotāji.
- cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- viēdukts Dzelzceļa vai cits kāds tilts, kas vilkts pāri ielām un ceļiem un kur pa apakšu arī uztur satiksmi; viadukts.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
- elpceļi Elpošanas ceļi.
- etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses.
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- noklenčēt Ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem).
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs.
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
- penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
- penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
- koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu.
- aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties.
- izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
- multilīnija Kabelis, kanāls vai kopne ar diviem vai vairākiem pārraides ceļiem (vadiem vai optiskajām šķiedrām).
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- izdopināt Kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
- izkrēpot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- trīvijs Krustceļš ar trim ceļiem, ceļa jūtis.
- sakrusts Krustojums (diviem vai vairākiem ceļiem, ielām).
- mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām).
- sariete Krustošanās punkts, krustceļi.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
- ceļa māte latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- ramžāties lēnām rāpties uz ceļiem.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- lielaiskrogs Liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības.
- lielaiskrogus Liela istaba krogā, kur apmetās ceļinieki, arī rīkoja svinības.
- ārakrogs Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
- ārakrogus Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
- īgarnis Liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu.
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa.
- vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos).
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē.
- pneimoloģija medicīnas nozare par plaušām un elpošanas ceļiem.
- jūras karte Merkatora projekcijas karte, kurā ietverti galvenokārt navigācijai nepieciešamie dati: dziļums, kuģuceļi, ugunis, ostas utt.
- trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums.
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
- hodoloģija Neiroloģijas nozare par nervu sistēmas ceļiem.
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa sliežu vai trošu ceļiem.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- noklupt Nokrist uz ceļiem.
- noklupties Nokrist uz ceļiem.
- uron- Norāda uz urīnu, urīnceļiem; uz asti.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- novadāt Novest no ceļa, novest uz neceļiem.
- tomotokija Operatīvā dzemdniecība, dzemdēšana ar griešanas palīdzību (piem., kad dzemdības ceļi par šauriem un auglis pa tiem ārā nevar izkļūt).
- regulētājs Operatīvs transporta kustības vadītājs (uz ielām, ceļiem).
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- rīkle Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi.
- aplokainis Pa apkārtceļiem, aplinkus, aplinki.
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- padopināt Pašūpot uz ceļiem.
- bermudas Pieguļošas vasaras bikses līdz ceļiem.
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- plostošana Plostu pārvietošana pa ūdensceļiem.
- dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs.
- prettanku barikāde prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- golfa zeķes pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.).
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem.
- Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski.
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
- blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm.
- celis Savienojumā "uz ceļiem": klēpī.
- satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, takām u. tml.).
- lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu.
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus.
- stacijas ceļi sliežu ceļi stacijas robežās.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).
- skriešana Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
- nogāzties Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
- krist ceļos strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
- krist pie kājām strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- šķirošanas uzkalns šķirošanas stacijas iekārta vagonu šķirošanai; sastāv no sliežu ceļa kāpuma, virsotnes un krituma, kas, izmantojot vagonu smaguma spēku komponenti krituma posmā, ļauj vagoniem patstāvīgi noripot uz attiecīgajiem šķirošanas parka ceļiem.
- stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
- ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
- divsliežu Tāds, kur ir divi paralēli sliežu ceļi.
- daudzsliežu Tāds, kur ir vairāki paralēli sliežu ceļi.
- golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu.
- venceļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Venceļi" iedzīvotāji.
- apkālība Tieksme iet pa aplinku ceļiem.
- režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi.
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- dzelzceļš Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
- gaisa transports transporta veids pasažieru un kravu pārvadāšanai pa gaisa ceļiem.
- autotransporta līdzeklis transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem (piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu).
- kamanas Transportlīdzeklis cilvēku vešanai pa sniega vai ledus ceļiem.
- vagons Transportlīdzeklis, arī tā sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
- satiksme transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- dzelzceļa transports transports pa sliežu ceļiem, transporta veids, kas visvairāk piemērots liela pasažieru skaita un masveida kravu pārvadājumiem.
- ūdenstransports Transports pa ūdensceļiem; ūdens transports.
- ūdens transports transports pa ūdensceļiem; ūdenstransports.
- uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos.
- ceļkauliski Uz ceļiem; celiski.
- celiski Uz ceļiem.
- celkauliski Uz ceļiem.
- kortikotalāmisks Uz nervu ceļiem starp lielo smadzeņu garozu un redzes uzkalnu attiecīgs.
- naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku.
- žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
- dzelzceļa mezgls vairāku dzelzceļa līniju savienojuma punkts, kurā ir savienotājceļi, kas saista vairākas dzelzceļa līnijas.
- tīrīšanās Vielu atdalīšanās no kustoņa dzemdes un dzemdes ceļiem pēc atnešanās.
- mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem.
- haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono.
- satiksmes noteikumi vienots dokuments, kas reglamentē satiksmes dalībnieku rīcību uz ceļiem (ielām), kā arī transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un iekārtojumu.
- A14 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne).
- A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
- A12 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).
- A13 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi).
- A11 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava).
- A15 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rēzeknes apvedceļš.
- A7 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle).
- A6 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki).
- A8 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene).
- A2 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene).
- A9 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Skulte - Liepāja.
- A10 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Ventspils.
- A1 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži).
- A4 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne).
- A5 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte).
- ceļgals Vieta (biksēs, garajās zeķēs) ap ceļiem.
- šekums vieta, kur divi ceļi saplūst asā leņķī.
- kvadrīvijs Vieta, kur krusojas četri ceļi; krustceļš.
- krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas.
- lokomotīve Vilces spēkmašīna dzelzceļa vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- kristcelieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" iedzīvotāji.
- Kristceli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukuma variants.
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja.
- guļuks vīrieša pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai bez vates.
- kuļka vīrieša pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai bez vates.
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- kuliks vīriešu pusmētelis līdz ceļiem, vatēts vai arī bez vates.
- skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem).
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- demultiplikators Visbiežāk divpakāpju papildu pārnesumkārba, kura atrodas aiz automobiļa pārnesumkārbas un kuras mazākais pārnesums paredzēts kustībai ar mazu ātrumu vai bezceļa apstākļos, bet lielākais pārnesums - kustībai ar lielu ātrumu pa cieta seguma ceļiem.
- tarifa attālums visīsākais kravas pārvadājumu attālums starp divām stacijām pa sliežu ceļiem, pēc kura aprēķina pārvadāšanas izmaksas.
- ekspluatācijas izmēģinājumi vispusīgi gaisakuģa izmēģinājumi reālos apstākļos, lai novērtētu tā ekspluatācijas īpašības, zemes apkopes līdzekļus, izmantošanas īpatnības, paceļoties no skrejceļiem ar dažādu segumu dažādos diennakts laikos un meteoroloģiskajos apstākļos.
- nekustamais īpašums zeme, uz tās novietotās celtnes, koki, piebraucamie ceļi u. c. palīgbūves
- žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
- zemesgabals Zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām.
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- žultsceļi Žults izvadceļi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ceļi.