Paplašinātā meklēšana
Meklējam ass.
Atrasts vārdos (300):
- ass:1
- ass:4
- ass:3
- ass:2
- assā:1
- bass:2
- bass:1
- čass:1
- kass:1
- lass:1
- pass:1
- sass:1
- zass:1
- assai:1
- Abass:1
- alass:1
- alass:2
- apass:1
- Boass:1
- brass:1
- ieass:1
- klass:1
- krass:1
- kvass:1
- neass:1
- Noass:1
- paass:1
- plass:1
- prass:1
- trass:1
- trass:2
- basso:1
- cassa:1
- kassa:1
- kasse:1
- Passa:1
- passé:1
- assara:1
- almass:1
- Almass:1
- ardass:1
- atlass:1
- atlass:2
- Atlass:1
- atvass:1
- dinass:1
- driass:1
- Ehlass:1
- fugass:1
- garass:1
- išiass:1
- jarass:1
- jūdass:1
- Jūdass:1
- kavass:1
- manass:1
- Manass:1
- melass:1
- Midass:1
- Mimass:1
- odžass:1
- palass:1
- Pēgass:1
- pinass:1
- pusass:1
- pusass:2
- strass:1
- tamass:1
- tapass:1
- Tīvass:1
- tomass:1
- triass:1
- vidass:1
- zāpass:1
- Zarass:1
- Bassen:1
- bassia:1
- cassia:1
- cassis:1
- chassé:1
- Lassen:1
- passer:1
- passim:1
- Rassņa:1
- assgals:1
- asskoks:1
- assmērs:1
- ananass:1
- baipass:1
- barkass:1
- burnass:1
- čerkass:1
- dīgļass:1
- Donbass:1
- duglass:1
- Girvass:1
- jambass:1
- karbass:1
- karkass:1
- karkass:2
- kompass:1
- Kompass:1
- kungass:1
- Kuzbass:1
- lampass:1
- madrass:1
- matrass:1
- pampass:1
- Parnass:1
- prīmass:1
- purpass:1
- subbass:1
- štukass:1
- tedžass:1
- tingass:1
- vienass:1
- bassone:1
- cassida:1
- impasse:1
- incasso:1
- kassete:1
- quassia:1
- asslodze:1
- abpusass:1
- Angirass:1
- Barahass:1
- garenass:1
- Grankass:1
- haldjass:1
- kanifass:1
- knibgass:1
- kubikass:1
- lovelass:1
- marakass:1
- pakaļass:1
- raigrass:1
- reismass:1
- vidusass:1
- brassica:1
- camassia:1
- crassula:1
- passaage:1
- passeres:1
- passione:1
- tayassus:1
- assvaloda:1
- abraksass:1
- Čegelvass:1
- Durvāsass:1
- fantomass:1
- grozāmass:1
- kaparvass:1
- kontrbass:1
- kronglass:1
- pankreass:1
- priekšass:1
- sasafrass:1
- tarantass:1
- tulumbass:1
- vertipass:1
- brassicon:1
- carassius:1
- classicum:1
- drassodes:1
- fricassee:1
- kassacija:1
- kassieris:1
- mājassēne:1
- Mārassils:1
- ogassēnes:1
- parnassia:1
- passaggio:1
- passerina:1
- Passexten:1
- Pawassern:1
- potassium:1
- rokassoma:1
- rūsassēne:1
- sargassum:1
- sassafras:1
- Sassenhof:1
- sassolino:1
- sparassus:1
- assemblers:1
- asspurains:1
- Antiatlass:1
- Eurailpass:1
- hrizoprass:1
- ikonostass:1
- kontrabass:1
- Načiketass:1
- Purūravass:1
- Setikedass:1
- abbassando:1
- cassidinae:1
- Cassiopeia:1
- dabasskats:1
- doassansia:1
- dwasseniks:1
- galvassega:1
- gultassega:1
- jūrasspēja:1
- Kassalieši:1
- landsassen:1
- Lassenbeck:1
- masspektrs:1
- miesassods:1
- nabassaite:1
- naudassods:1
- parnassius:1
- passamezzo:1
- passeridae:1
- passiflora:1
- passionato:1
- Rasskazova:1
- rokassaite:1
- Sassmacken:1
- sejassargs:1
- sienassega:1
- skolassoma:1
- terasskara:1
- tomassārņi:1
- asspalvains:1
- drum'n'bass:1
- ģenerālbass:1
- mikromegass:1
- paņčatapass:1
- peilkompass:1
- pleksiglass:1
- Vidusatlass:1
- žirokompass:1
- contrabasso:1
- galvassāpes:1
- glass-paper:1
- gribasspēks:1
- jūrassīpols:1
- jūrassirēna:1
- kaujasspēja:1
- Lassenskaja:1
- laumasslota:1
- Lejasstradi:1
- liesassērga:1
- miesassargs:1
- mīlasstāsts:1
- passacaglia:1
- puikasskuķi:1
- rokassomiņa:1
- sparassidae:1
- tayassuidae:1
- thanassimus:1
- astrokompass:1
- permo-triass:1
- radiokompass:1
- abbassamento:1
- abrasskrāpis:1
- ādasstrēmele:1
- Aderkasskaja:1
- appassionato:1
- Bārle-Nassau:1
- brassicaceae:1
- crassulaceae:1
- gaismasspēja:1
- Gross-Lassen:1
- haplodrassus:1
- jūrasslimība:1
- jūrasstagars:1
- Kanzassitija:1
- miesassardze:1
- rokassprādze:1
- Teksassitija:1
- Ziemassvētki:1
- Aguļasnegrass:1
- douglassiidae:1
- kapsētassvēki:1
- kārtībassargs:1
- parnassiaceae:1
- passeriformes:1
- passiflorales:1
- thalassiosira:1
- Vasarassvētki:1
- Vetrenijpojass:1
- Ārkanzassitija:1
- kapsētassvētki:1
- laissez-passer:1
- lejasstradieši:1
- passifloraceae:1
- raganassviests:1
- rokasspiediens:1
- rokasstiepiens:1
- sparassidaceae:1
- standartkompass:1
- masspektrogrāfs:1
- masspektrometrs:1
- dabassaimniecība:1
- lejasstrazdenieki:1
- masspektrogrāfija:1
- masspektrometrija:1
- masspektroskopija:1
- kondensatorkarkass:1
- masspektrometrisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- (ass) kā nātre
- abscisu ass
- ass kā nātre
- ass muskulis
- ASS tīkls
- ass zīmulis
- debess ass
- ekliptikas ass
- ex asse
- Galaktikas ass
- galvenā optiskā ass
- inerces ass
- jūras ass
- kabeļu līnijas ass
- koordinātu ass
- kristāla optiskā ass
- ļaunuma ass
- lēcas optiskā ass
- momentānā rotācijas ass
- optiskā ass
- ordinātu ass
- pasaules ass
- simetrijas ass
- stūres ass
- Zemes ass
- zieda ass
Atrasts skaidrojumos (1447):
- Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
- hipoforija Acs redzes ass novirze uz leju
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas
- orbitostats aparāts orbītas ass mērīšanai
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā
- Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
- Estervēgene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Latene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Ostrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Verlte apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Vestrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Zēgele apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Hāge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Marienhāfe apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Mordofa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Ramslo apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Varzingsfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- Vīsmora apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
- aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- espri Asprātība; ass prāts
- asrs ass
- astrs ass
- skadrs ass
- skandrs ass
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
- radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
- gara ieroči ass prāts, zināšanas
- skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms
- šerbs ass, neiecietīgs; arī ātrs
- spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu)
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
- svilīgs ass; sīvs, stiprs
- asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals
- statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī
- galvenā starpniekvaloda assvaloda - valoda, kas daudzvalodu saskares apstākļos tiek pieņemta par pamatvalodu, no kuras citās valodās tiek veikti tulkojumi
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass
- purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres)
- nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass
- atlas Atlass 1
- atlas Atlass 2
- Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem
- atlantoaksiāls attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
- dinamiskā balansēšana balansēšana, kas līdzsvaro rotora masas sadalījuma nobīdes ass garenvirzienā
- neatkarīgā balstiekārta balstiekārta, kurā vienas ass riteņa pārvietošanās nav atkarīga no šās ass otra riteņa pārvietošanās
- atkarīgā balstiekārta balstiekārta, kurā vienas ass viena riteņa pārvietojums izraisa šās ass otra riteņa pārvietojumu
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
- barkasa Barkass
- laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
- base Bass
- basso Bass
- dižbase Bass
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia")
- ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras)
- ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt
- ASBL Bezpeļņas organizācija (fr. "association sans but lucratif")
- lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- jaross Blāķis; jarass
- lodīšgultņu bloks bloks, kura ass ievietota lodīšu gultnī
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
- ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
- brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
- sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam
- savienotājceļš Ceļš, kas savieno ass ceļus un/vai rokādes
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
- precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu
- dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem)
- švurksts Ciets, ass (par apmatojumu)
- ļēlāgs cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļeļaks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- ļēļāks cilvēks bez gribasspēka un spēka
- pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās
- crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
- šerpts Dabā ass; skarbs
- Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
- ainava Dabasskats
- peizāža Dabasskats
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
- klubnīks Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- remenes Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- zemenājs Dārza zemene ("Fragaria ananassa")
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
- nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību
- debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- arējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā - objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
- ārējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā – objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē
- segnis Deķelis - studentu korporācijas biedru galvassega
- aseņa dem. --> ass 1(1)
- aseņš dem. --> ass 1(1)
- aseņa dem. --> ass 1(5)
- aseņš dem. --> ass 1(5)
- asīte dem. --> ass 2
- asīte dem. --> ass 3
- baseņš dem. --> bass 2
- uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot
- vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
- grozāmass Dilbs - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos)
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
- atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels
- dvīriči Divriči, nospriegota priekšass baļķu vilkšanai
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība
- špendele Drošības uzgrieznis ratu ass galā
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem
- dzeltīgs Durstīgs, ass (arī par cilvēku)
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
- indīgs Dzēlīgs, ass
- špicīgs Dzēlīgs, ass
- Cleome spinosa dzeloņainās kleomes "Cleome hassleriana" nosaukuma sinonīms
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass
- paase Dzelzs zem (ratu) ass
- pusass čaula dzenošā tilta korpusa daļa, kurā ievietota pusass
- echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms
- Camassia esculenta ēdamās kamasijas ("Camassia quamash") nosaukuma sinonīms
- jolka Egle; Ziemassvētku eglīte
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
- kondensatorkarkass elektriskā kondensatora karkass
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju
- Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā
- virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu
- cefalalģija Galvassāpes
- heideks Galvassāpes
- papiere Galvassāpes no intoksikācijas
- papieres Galvassāpes no intoksikācijas
- metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū
- apgalve Galvassega
- polene Galvassega no ādas ar apšuvumu
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs)
- čurbāns Galvassega, cepure
- naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai
- auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā
- uzpieris Galvassegas daļa, kas nosedz pieri
- kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
- ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele
- ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats)
- satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass
- salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas
- patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
- Parnāss grieķu mitoloģijā - Parnass
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
- nelāgs Griezīgs, ass (par skaņu)
- skudrs Griezīgs, ass, durstīgs
- dilbs Grozāmass - transportlīdzekļa priekšējās ass vai tilta daļa, kas nodrošina ar to saistītā vadāmā riteņa pagriešanu
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām
- Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
- alidāde Ģeodēzijā un astronomijā lietoto leņķu mērīšanas instrumentu (teodolīta u. c.) daļa - lineāls vai aplis, kas atrodas uz vienas ass ar limbu
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass
- hiperforija Heteroforijas veids, kad vienas acs redzes ass pavērsta uz augšu
- kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
- kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass
- muguras stiegra hordaiņu ass skelets
- abscisu ass horizontālā koordinātu ass
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens
- ģeogrāfiskais kurss horizontāls leņķis starp ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu
- magnētiskais kurss horizontāls leņķis starp magnētiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu
- aksonēma Hromosomas ass pavediens ar gēniem (genonēma)
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
- veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
- kāta ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa
- žiroazimuts ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass
- aksometrs instruments briļļu ass precīzai noteikšanai un novietošanai pretī redzokļa centram
- aksiometrs instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes
- omfalosotors instruments izkritušas nabassaites reponēšanai
- klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- slapjā ēku piepe īstā mājassēne
- mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
- ischias Išiass
- CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
- omfalotakse Izkritušas nabassaites reponēšana
- gumzis Izliekums, ass līkums, nelīdzenums
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai)
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
- vienības vektors izvēlētās atskaites sistēmas ass pozitīvajā virzienā vērsts vektors (orts), kura modulis ir viena vienība
- bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
- Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija
- Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
- Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu
- Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
- Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
- urginea Jūrassīpoli
- Urginea maritima jūrassīpols
- sirenia Jūrassirēnas
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
- blechnum penna-marina jūrasspalvu ēnpaparde
- Gasterosteus spinachia jūrasstagara "Spinachia spinachia" nosaukuma sinonīms
- Spinachia spinachia jūrasstagars
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
- lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist
- škāvas nice kāds galvassegas veids
- Fāsena kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta faassenii")
- Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
- Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
- Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
- Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos)
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Kuzika kamasija kamasiju suga ("Camassia cusickii")
- ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta")
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
- ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
- galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
- Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
- breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai)
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem
- inklinometrija Karotāžas metode, ar kuru noteic urbuma ass novirzīšanos no projektētā urbuma virziena
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
- zeltainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carassius carassius")
- šaurlapu kasija kasiju suga ("Cassia angustifolia")
- vairogu kasija kasiju suga ("Cassia corymbosa")
- dubultķekaru kasija kasiju suga ("Cassia didymobotria")
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- kalādys katoļu kulta maizīte ziemassvētkos
- oblata katoļu kulta maizīte ziemassvētkos
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega
- buzis kaut kas ass, durstīgs
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa")
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique")
- dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa")
- Sardinops sagax Klusā okeāna sardīne jeb ivass
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
- sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs
- virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu)
- brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe
- padoska Kokasu ratu ass apkalums
- kūlenis Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass
- greizšķiedrainums Koksnes šķiedru novirze no kokmateriāla garenass
- rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
- kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
- peilkompass Kompass, kas aprīkots ar virziena noteikšanai nepieciešamo ierīci - peilēkli
- šķidruma kompass kompass, kura katliņš pildīts ar speciālu nesasalstošu šķidrumu, kurā uz pludiņiem peld kompasa roze
- navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- contrabasso Kontrabass
- gove Kontrabass
- govs Kontrabass
- kontrbass Kontrabass
- pauka Kontrabass
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
- overbots krass preču tirgus cenu kāpums, kas seko iepirkuma apjoma ievērojamam pieaugumam
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā)
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
- olveida krasula krasulu suga ("Crassula ovata")
- kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents
- zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina")
- krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai
- cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
- rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
- innāvigābilitāte Kuģa jūrasspējas trūkums
- Ananas sativus kultūras ananass
- rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi
- kvasa Kvass
- miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos
- dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai
- inerces ass ķermeņa ass, ap kuru notiek rotācijas kustība
- nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
- atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko
- uzklātene Lakats (galvassega)
- uzklātenis Lakats (galvassega)
- biezs (arī apaļš, trekns) vārds lamu vārds; ass vārds vai teiciens
- biezs vārds lamuvārds; ass vārds vai teiciens
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa)
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu
- kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi
- LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike")
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu
- cefalagra Lēkmjveida galvassāpes
- izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla)
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena
- gorilla liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
- oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte
- espadrons liels divpusīgi ass kaujas zobens
- raspators liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis)
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta
- (ass) kā nātre ļoti ass
- kā bārdas nazis ļoti ass
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs)
- svelošs ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu)
- kā iesms ļoti ass, smails; sāpīgi, asi
- kā īlens ļoti ass, smails; tievs (augumā), vājš
- skaudrs ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām)
- kā nazis ļoti ass; veikls, enerģisks, drosmīgs
- spalgs ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas
- griezīgs ļoti stiprs, ass (par sāpēm)
- spalgs ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm)
- kā zibens ļoti veikls; ar ātru dabu, ass
- basso profondo ļoti zems bass
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus")
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus")
- Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
- MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology")
- krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras
- masspektrogrāfija Masspektrometrija
- masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
- involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija
- kurkata Mazi darba rati rati; čīkstoņa (no ratu ass)
- ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu
- padacka mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst
- builis mazs nazītis; neass nazis
- lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis
- drēbju pakaramais mēbeļu izstrādājums virsdrēbju pakāršanai un galvassegu novietošanai
- planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu)
- Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
- asskoks Mērīšanas rīks ar mērvienību ass 3(1); vienu asi 3(1) garš koks
- buksa Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
- bukse Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
- tulka Metāla doba detaļa, kurā griežas ratu ass
- skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai
- methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu
- Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa")
- gvarde Miesassardze
- bodigārds Miesassargs
- trabants Miesassargs, arī pavadonis
- apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis
- eksekūcija Miesassods
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
- divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass
- Mimants Mimass - Saturna pavadonis
- tomasmilti Minerālmēsli, ko iegūst, samaļot tomassārņus
- zvaigžņu detektors miniatūrs teleskops, kas reģistrē optiskās ass novirzi no virziena uz zvaigzni vai attālu planētu; izmanto arī kosmisko lidaparātu navigācijas sistēmā
- aksiālā miopija miopija kā acābola ass pagarināšanās sekas
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
- kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus
- varžiņa Nabassaite
- laterocidence Nabassaites cilpas izkrišana blakus auglim
- omfaloproptoze Nabassaites izkrišana
- omfalotomija Nabassaites pārgriešana dzemdībās
- builis Neass
- ķuips Neass
- kups Neass
- ķups Neass
- truls Neass
- liess Neass (tikai savienojumā "liess nazis")
- ambulis Neass cirvis
- builis Neass cirvis
- ķulis Neass cirvis
- buinis Neass cirvis, nazis
- smule Neass iespiedums, burta attēla sasmulēts ēnojums, rodas no mašīnas nepilnīga gājiena
- bole Neass nazis
- bolis Neass nazis
- čuilis Neass nazis
- peilis Neass nazis
- žulis Neass nazis
- bulans Neass nazis vai cirvis
- trulis Neass nazis, arī neass cirvis
- skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas)
- dute Neass rīks vai ierocis
- dutene Neass rīks vai ierocis; dute
- notrulis Neass, notrulināts
- ķuls Neass, truls
- uls Neass, truls
- sasa Negatava oga, sass
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām)
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām)
- hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna
- parenhimatozais neirīts neirīts, kas skar gk. mielīna apvalku un ass cilindru
- anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē
- neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
- kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm
- kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami
- basso continno nepārtraukts bass
- dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām)
- Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
- aksīts Nerva ass cilindra gala sazarojums
- neiraksīts Nerva ass cilindra iekaisums
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā
- īdrs Nikns, īgns, ass
- kūči no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūķes no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūce no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- kūķas no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- vārpiņa no saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti
- ģelzis Nolietots, arī neass nazis
- ģelznis Nolietots, arī neass nazis
- cirvene Nolietots, neass cirvis
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- novākoties Noņemt galvassegas
- omfal- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- omfalo- norāda uz nabu, uz nabassaiti
- subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.)
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem)
- Saules detektors optiski elektroniska ierīce, kas reģistrē ierīces optiskās ass novirzi no virziena uz Sauli; Saules detektoru izmanto arī kosmiskā lidaparāta navigācijas sistēmā
- žiroskopiskais detektors orientācijas detektors, kurā izmanto rotējoša žiroskopa īpašību saglabāt nemainīgu rotācijas ass stāvokli
- epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass
- plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis)
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
- Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
- pakaļass Pakaļējā ass
- pakaļase Pakaļējā ass (ratiem)
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
- fondamento Pamatbalss (bass)
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2)
- agrā kāpostu muša pamušu dzimtas suga ("Delia brassicae")
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains
- notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
- rokasstiepiens parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega
- protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol")
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
- nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
- glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem
- E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
- E620 pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums
- E282 pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes
- E252 pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
- E249 pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
- E283 pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas
- E1105 pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants
- E251 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
- E250 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
- E281 pārtikas uzlabotājs - nātrija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, mācīšanās grūtības, astma, kuņģa kairinājums, galvassāpes
- E280 pārtikas uzlabotājs - propionskābe, konservants, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas kairinājums, galvassāpes
- E472d pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
- Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis")
- zilā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora caerulea")
- ēdamā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora edulis")
- smirdošā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora foetida")
- mīkstā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora mollissima")
- vairogveida pasiflora pasifloru suga ("Passiflora subpeltata")
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums
- PCA Pasīvā ādas anafilakse (angļu "passive cutaneous anaphylaxis")
- Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo")
- Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
- buklis Pavisam neass, ļodzīgs cirvis vai nazis
- Noa pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass
- Pegasos Pēgass
- apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
- pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu)
- biezā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio crassus"), Latvijā aizsargājama
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass
- kaladū Piedziedājums Ziemassvētku tautasdziesmās
- elipsoīds Pieņemta matemātiski precīza Zemes forma, kuras izmēri atkarīgi no ekvatoriālās un polārās pusass garuma; tos izvēlas tā, lai Zemes forma būtu pēc iespējas tuvāka ģeoīdam
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass
- insercija Piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas piestiprināšanās vieta; nabassaites piestiprināšanās vieta pie placentas
- Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Īglpāsa pilsēta ASV ("Eagle Pass"), Teksasas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāntspāsa pilsēta ASV ("Grants Pass"), Oregonas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grāsveli pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grīnfīlda pilsēta ASV ("Greenfield"), Massačūsetas štatā, 17350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Homosaspringsa pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Independensa pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masena pilsēta ASV ("Massena"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masilona pilsēta ASV ("Massillon"), Ohaio štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ovaso pilsēta ASV ("Owasso"), Oklahomas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Paseika pilsēta ASV ("Passaic"), Ņūdžersijas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasufundu pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bobodjulaso pilsēta Burkinafaso ("Bobo-Dioulasso"), 436000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Avasa pilsēta Etiopijā (_Āwassa_), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Karkasona pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Masī pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Makasara pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pesidžvesta pilsēta Īrijā (_Passage West_), Korkas grāfistē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.); Pasoišta
- Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abjategraso pilsēta Itālijā ("Abbiategrasso"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alasio pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belpaso pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampobaso pilsēta Itālijā ("Campobasso"), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasamasīma pilsēta Itālijā ("Casamassima"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasīno pilsēta Itālijā ("Cassino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasola pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kivaso pilsēta Itālijā ("Chivasso"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kollepaso pilsēta Itālijā ("Collepasso"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grasāno pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masa pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masafra pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masaroza pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekasiāno pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orbasāno pilsēta Itālijā ("Orbassano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pontasjeve pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankasiāno pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasāno pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasāri pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasoferrato pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasuolo pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torre de Paseri pilsēta Itālijā ("Torre de' Passeri"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villamasardža pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpedro pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.)
- Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alblaserdāma pilsēta Nīderlandē ("Alblasserdam"), Dienvidholandes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārle-Nassau pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaselte pilsēta Nīderlandē ("Gasselte"), Drentes provincē, 1620 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaselterneivēna pilsēta Nīderlandē ("Gasselternijveen"), Drentes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasenheima pilsēta Nīderlandē ("Sassenheim"), Dienvidholandes provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāsenāra pilsēta Nīderlandē ("Wassenaar"), Dienvidholandes provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gura pilsēta Polijā ("Góra"), Lejassilēzijas vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Legņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 102400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1216. g.
- Kudovazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bistšica Klodzka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Sicova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Kovari pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1513. g.
- Miliča pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Volova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1285. g.
- Stšelina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Tšebņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Bžegdolni pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1663. g.
- Hojnova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 14200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Zombkovice Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Jelč-Laskovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zlotorija pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1211. g.
- Bogušova-Gorce pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1499. g.
- Stšegoma pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Vleņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1214. g.
- Bogatiņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lubomeža pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kamenna Gura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Lubaņa pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Polkovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1291.-1945. g. un kopš 1967. g.
- Prusice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1951. g. un kopš 2000. g.
- Svebodzice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Vjonzova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Nova Ruda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Svežava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Mendziboža pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1637. g.
- Radkova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1320. g.
- Bardo pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1310.-1945. g. un kopš 1969. g.
- Mendzilese pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Vonoša pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1290.-1945. g. un kopš 1984. g.
- Zloti Stoka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2940 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Vengliņeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemča pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Olava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Zgoželeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dzeržoņova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 34700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Prohovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Olesņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Vojcešova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Novogrodzeca pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Merošova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Zavidova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Sveradovzdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Olšina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Lesna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Berutova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Dušņikizdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Jedlinazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Karpača pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Javožina Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5260 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Ščitna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bolkova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1276. g.
- Sehņice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Scinava pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Ščavnozdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Svidņica pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 59700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Londekzdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Peņska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Stroņe Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Konti Vroclavske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Lubavka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Žmigroda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Piechovice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Polaņicazdroja pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Glušice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pilava Gurna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tvardogura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1293. g.
- Šklarska Poremba pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Glogova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 69200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Žarova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Grifova Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Sobutka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Lubina pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 74700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Hocjanova pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1894. g.
- Oborņiki Slonski pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Zembice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Lvuveka Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Sroda Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Pešice pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Valbžiha pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu ieplakā 440 m vjl., 119200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Klodzko pilsēta Polijā, Lejassilēzlijas vojevodistē, 28400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Boleslaveca pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Vroclava pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brežice pilsēta Slovēnijā ("Brežice"), Lejassavas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostanjevica pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krško pilsēta Slovēnijā ("Krško"), Lejassavas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Radeče pilsēta Slovēnijā ("Radeče"), Lejassavas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sevnica pilsēta Slovēnijā ("Sevnica"), Lejassavas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puertoljano pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasala pilsēta Sudānā ("Kassalā"), vilājas administratīvais centrs, 332900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Hasa pilsēta Turcijā ("Hassa"), Hatajas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Āhima pilsēta Vācijā (_Achim_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Auriha pilsēta Vācijā (_Aurich_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbentheima pilsēta Vācijā (_Bad Bentheim_), Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumos, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādpīrmonta pilsēta Vācijā (_Bad Pyrmont_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brēmerferde pilsēta Vācijā (_Bremervörde_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgdorfa pilsēta Vācijā (_Burgdorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bukstehūde pilsēta Vācijā (_Buxtehude_), Lejassaksijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klopenburga pilsēta Vācijā (_Cloppenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Damme pilsēta Vācijā (_Damme_), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Delmenhorsta pilsēta Vācijā (_Delmenhorst_), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīpholca pilsēta Vācijā (_Diepholz_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emdene pilsēta Vācijā (_Emden_), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēzense pilsēta Vācijā (_Esens_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frērene pilsēta Vācijā (_Frerten_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Firstenava pilsēta Vācijā (_Fuerstenau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hārene pilsēta Vācijā (_Haren am Ems_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jevere pilsēta Vācijā (_Jever_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēre pilsēta Vācijā (_Leer_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lingene pilsēta Vācijā (_Lingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mepene pilsēta Vācijā (_Meppen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordene pilsēta Vācijā (_Norden_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumos, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterholca-Šarmbeka pilsēta Vācijā (_Osterholz-Scharmbeck_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pāpenburga pilsēta Vācijā (_Papenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šortensa pilsēta Vācijā (_Schortens_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zīke pilsēta Vācijā (_Syke_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoltava pilsēta Vācijā (_Soltau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zulingene pilsēta Vācijā (_Sulingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fārele pilsēta Vācijā (_Varel_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fehta pilsēta Vācijā (_Vechta_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fērdene pilsēta Vācijā (_Verden am Aller_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valsrode pilsēta Vācijā (_Walsrode_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēnere pilsēta Vācijā (_Weener_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vesterštede pilsēta Vācijā (_Westerstede_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vildeshauzene pilsēta Vācijā (_Wildeshausen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinzene pilsēta Vācijā (_Winsen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitmunde pilsēta Vācijā (_Wittmund_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vunstorfa pilsēta Vācijā (_Wunstorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cēvene pilsēta Vācijā (_Zeven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alfelde pilsēta Vācijā ("Alfeld am Leine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbēvenzene pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādfallingbostele pilsēta Vācijā ("Bad Fallingbostel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādgandersheima pilsēta Vācijā ("Bad Gandersheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādharcburga pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādiburga pilsēta Vācijā ("Bad Iburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlauterberga pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādmindere pilsēta Vācijā ("Bad Münder am Deister"), Lejassaksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādnendorfa pilsēta Vācijā ("Bad Nenndorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzahza pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcderfurte pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Basuma pilsēta Vācijā ("Bassum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berzenbrika pilsēta Vācijā ("Bersenbrück"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Blekēde pilsēta Vācijā ("Bleckede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bokenema pilsēta Vācijā ("Bockenem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bodenverdere pilsēta Vācijā ("Bodenwerder"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunlāge pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunšveiga pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bīkeburga pilsēta Vācijā ("Bückeburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burgvēdele pilsēta Vācijā ("Burgwedel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Celle pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klaustāle-Cellerfelde pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dannenberga pilsēta Vācijā ("Dannenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasele pilsēta Vācijā ("Dassel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasova pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dinklāge pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīzene pilsēta Vācijā ("Dissen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dransfelde pilsēta Vācijā ("Dransfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dūderštate pilsēta Vācijā ("Duderstadt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Einbeka pilsēta Vācijā ("Einbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsfleha pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elce pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ešershauzene pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freilazinga pilsēta Vācijā ("Freilassing"), Bavārijas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Garbzene pilsēta Vācijā ("Garbsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 59900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gēstlande pilsēta Vācijā ("Geestland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gērdene pilsēta Vācijā ("Gehrden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geoergmarienhūte pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gifhorna pilsēta Vācijā ("Gifhorn"), Lejassaksijas federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Getingene pilsēta Vācijā ("Goettingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 116900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goslāra pilsēta Vācijā ("Goslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 50700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
- Hannmindene pilsēta Vācijā ("Hann. Muenden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hardegsene pilsēta Vācijā ("Hardegsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hasfurte pilsēta Vācijā ("Hassfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Helmštete pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hemingene pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hemmora pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hezišoldendorfa pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hildesheima pilsēta Vācijā ("Hildesheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, uz dienvidaustrumiem no Hannoveres, 99400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hicazkere pilsēta Vācijā ("Hitzacker"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoja pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Holcmindene pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigslutere pilsēta Vācijā ("Koenigslutter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lācene pilsēta Vācijā ("Laatzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langelsheima pilsēta Vācijā ("Langelsheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langenhāgene pilsēta Vācijā ("Langenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lasana pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lērte pilsēta Vācijā ("Lehrte"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihova pilsēta Vācijā ("Luechow im Wendland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līneburga pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melle pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moringene pilsēta Vācijā ("Moringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Munstere pilsēta Vācijā ("Munster"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nasava pilsēta Vācijā ("Nassau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustad an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīderkāzele pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Northeima pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obernkirhene pilsēta Vācijā ("Obernkirchen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterode pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oterndorfa pilsēta Vācijā ("Ottendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasava pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Patenzene pilsēta Vācijā ("Pattensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peine pilsēta Vācijā ("Peine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kvakenbrika pilsēta Vācijā ("Quakenbrueck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rehburga-Lokuma pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Retēme pilsēta Vācijā ("Rethem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rintelne pilsēta Vācijā ("Rinteln"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodenberga pilsēta Vācijā ("Rodenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ronnenberga pilsēta Vācijā ("Ronnenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaksenhāgene pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcgitere pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarštete pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zāsenberga pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnākenburga pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnēferdingene pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēningene pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēpenštete pilsēta Vācijā ("Schoeppenstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šūtorfa pilsēta Vācijā ("Schuettorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēlce pilsēta Vācijā ("Seelze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 32400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēzene pilsēta Vācijā ("Seesen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēnde pilsēta Vācijā ("Sehnde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špringe pilsēta Vācijā ("Springe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štathāgene pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatoldendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štasfurte pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tvistringene pilsēta Vācijā ("Twistringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilcene pilsēta Vācijā ("Uelzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uslara pilsēta Vācijā ("Uslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fīselhēvede pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vahenheima pilsēta Vācijā ("Wachenheim an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdzāzene pilsēta Vācijā ("Waldsassen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasenberga pilsēta Vācijā ("Wassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaserburga pilsēta Vācijā ("Wasserburg am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasertridingene pilsēta Vācijā ("Wassertruedingen"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisvasere pilsēta Vācijā ("Weisswasser"), Saksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīzmūra pilsēta Vācijā ("Wiesmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilkava-Haslava pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitingene pilsēta Vācijā ("Wittingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfenbitele pilsēta Vācijā ("Wolfenbuettel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volfsburga pilsēta Vācijā ("Wolfsburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 122500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vustrova pilsēta Vācijā ("Wustrow"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osnabrika pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 156300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bārzinghauzene pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
- teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali
- biezlapainā pitospora pitosporu suga ("Pittosporum crassifolium")
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu)
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos
- perihēlija rotācija planētas orbītas lielās ass stāvokļa maiņa telpā
- WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee")
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
- Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā)
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds
- priekšass Priekšējā ass
- slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis
- FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
- Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.)
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās
- psihalģija Psihiskas izcelsmes sāpes, piem., neirastēniskas galvassāpes
- greznā eiforbija puansetija ("Euphorbia pulcherrima") jeb "Ziemassvētku zvaigzne"
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte
- kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele
- sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē
- galvas pulveris pulveris pret galvassāpēm
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta
- Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā
- atula puķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
- atāla puķe purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirdišnieks purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirdspuķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirsneņa purva atālene ("Parnassia palustris")
- atāla Purva atālene ("Parnassia palustris")
- atālzāle Purva atālene ("Parnassia palustris")
- rudenspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
- rudinspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirdszāles Purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirdszālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
- sirsenīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
- vienlapa Purva atālene ("Parnassia palustris")
- vienlape Purva atālene ("Parnassia palustris")
- vīveļzālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- pusase Puse ass
- pusass puse no ass^3^
- sīpolu lakstu puskode puskožu dzimtas suga ("Acrolepiopsis assectella"), kuras kāpuri dzīvo sīpolu lapās un ziedos
- Ananas comosus pušķu ananass
- zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera")
- drastisks Radikāls, krass
- marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam
- šļikstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- brāziens Rājiens, (ass, bargs) pārmetums; bāriens
- brāzoņa Rājiens; (ass, barga) pārmetums
- drikte Ratiņa spoles ass
- drikts Ratiņa spoles ass
- atasnieks Ratu ass uzgrieznis
- plāķis Ratu daļa, kas guļ uz priekšass
- plāce Ratu daļa, kas novietota virs ass
- plācis Ratu daļa, kas novietota virs ass
- jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass
- priekšase Ratu priekšējā ass
- drivači Ratu priekšējā ass ar riteņiem baļķu vešanai
- snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
- serdeksnis Ratu tapa, kas tur ratus pie priekšējās ass
- tehnoloģiskā bāze ražojuma (detaļas, mezgla u. c.) virsma, ass, punkts, ko izmanto ražojuma novietošanai uz ierīces balstpunktiem, lai nodrošinātu tāstāvokļa precizitāti attiecībā pret tehnoloģiskās iekārtas darbvirsmām
- eksokataforija Redzes ass griešanās uz āru un lejup
- dekstrodukcija Redzes ass novirze pa labi
- hipereksoforija Redzes ass novirze uz āru un augšu
- hipoeksoforija Redzes ass novirze uz āru un leju
- hiperezoforija Redzes ass novirze uz iekšu un augšu
- hipendoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu
- hipoezoforija Redzes ass novirze uz leju un iekšu
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1)
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
- verdga Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts metāla stienis
- dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
- Kasutas ripsālis ripsāļu suga ("Rhipsalis cassutha")
- rokas peilkompass rokas kompass peilējuma vai pretpeilējuma noteikšanai
- rokastaša Rokassoma; soma
- durka Rokassomiņa (sieviešu)
- ārenbante Rokassprādze
- ārumbante Rokassprādze
- bruslets Rokassprādze
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
- ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā
- ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
- sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis")
- bāze sagataves vai izstrādājuma virsma vai to pašu funkciju izpildoša virsmu kombinācija, ass un punkts, kurus izmato bāzēšanai
- solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji
- masspektrometrisks saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs
- atsāne Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- atsāns Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu
- galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
- galva plīst (vai) pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes
- galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas
- paass samērā ass
- švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- truls samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm)
- patruls samērā, arī mazliet neass
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās)
- suņasardze Sardze no plkst. 16.00 līdz 20.00 (pēc angļu terminoloģijas), to dala uz pusēm: pirmā suņasardze - 16.00-18.00, otrā - 18.00-20.00; pēc vācu terminoloģijass: pirmā suņasardze ir no 00.00 līdz 02.00, otrā - 02.00-04.00
- Sinapis juncea Sareptas sinepes "Brassica juncea" nosaukuma sinonīms
- mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns
- sassafras Sasafrass
- zasa Sass - negatavs, nenobriedis
- uijāt Saukt, sassukties
- virpeļu savienojumā "virpeļu, vārpeļu" izmantoja kā refrēnu kādā Ziemassvētku dziesmā
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū")
- kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
- treinis sena tilpuma mērvienība, kas atbilda vienai ceturtajai vai vienai trešajai daļai no ass
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
- drabanti Senāk - augstu personu miesassargi
- žēckus Senāk Ziemassvētkos spēlēta rotaļu spēle
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
- palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
- svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē
- reģiks Sieviešu rokassomiņa
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice)
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
- dekstrokardiogramma Sirds elektriskās ass novirze pa labi
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi
- platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības
- šķerbains skabargains, nelīdzens, ass
- glezna Skaists dabasskats, vīzija
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu ass
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē
- metālisks Skanīgs, ass (par skaņu)
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass
- ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- skandrs Skarbs, ass (par skaņu, troksni)
- šerps Skarbs, ass, arī nikns
- jestrs Skarbs, ass, nelaipns (par cilvēku)
- atkarpains Skarbs, ass, tiešs (par izteicienu, runu)
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim
- kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli
- mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius")
- pamaša Slikta dūša, nelabums galvassāpes
- nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju)
- abulomānija Slimīga apziņa, ka zudis gribasspēks
- ļodze Slogojuma veids, kurā notiek taisna stieņa saliekšanās no spiedes spēka ass virzienā
- cefalalgiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi
- cefalalģiogramma Smadzeņu šķidruma spiediena grafisks pieraksts, kas rāda, vai galvassāpes rada paaugstināts smadzeņu šķidruma spiediens vai citi cēloņi
- špicīgs Smails, ass
- spicums Smails, ass gals
- šņepīgs Smailss, ass
- āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem)
- rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā; arī rokassomiņa
- resnsetas spārnene spārneņu suga ("Fissidens crassipes")
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
- ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš
- krass Spējš, ass (par virziena maiņu)
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme
- pakaļējais tilts spēkratu pakaļējā ass ar tai nepieciešamajiem piedziņas mehānismiem
- priekšējais tilts spēkratu priekšēja ass ar piedziņas un stūrēšanas mehānismiem, šasijas daļa ar grozāmiem riteņiem un bremzēm
- lastaukus sist spēle Ziemassvētkos, kurā vienam no dalībniekiem, kuram nav atļauts skatīties, tiek sitiens, līdz viņš var uzminēt sitēju, kurš pēc tam ieņem viņa vietu
- parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai
- skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā
- jestrs Spīvs, rūgts, ass
- aksiālsprauga sprauga rotācijas ass virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas galu un atduri
- standartkompass Standartam atbilstošs, pārbaudīts un noregulēts kompass
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
- ezokataforija stāvoklis, kad redzes ass pavērsta iekšup un lejup
- menstruālā intoksikācija stāvoklis, ko raksturo dermatoze, galvassāpes, vemšana, astmas lēkmes; novēro menstruāciju laikā
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1)
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
- ģestrs Stīvs, stingrs, nelīdzens, ass
- lēcienlīnija Stobra ass turpinājuma līnija, šāviņam (lodei) atstājot stobru
- kruts Straujš, ass (ceļa pagrieziens)
- deķelis Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure
- stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums
- paceļama stūre stūre, kuras lāpsta nostiprināta uz horizontālas ass un ir paceļama uz augšu
- attēla asums subjektīvs attēla vērtējums par detaļu un tekstūru skaidru un detalizētu atveidojumu; neass attēls ir neskaidrs un izplūdis
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
- satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem
- kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
- zvirbuļputni šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- vairogvabole šīs dzimtas ģints ("Cassida"), pie kuras pieder visas Latvijā konstatētas sugas
- atālene šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās
- zvirbulis šīs dzimtas ģints ("Passer"), 18 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sulla šīs dzimtas suga ("Sula bassana"), ko dažkārt dēvē arī par nirējpelikānu
- kāposti šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes
- dugongs šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti
- ūdenshiacinte šīs ģints suga ("Eichhornia crassipes")
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās
- rudkrūšu žubīšstērste šīs ģints suga ("Passerina amoena")
- zilā žubīšstērste šīs ģints suga ("Passerina cyanea")
- pasiflora šīs rindas dzimta ("Passifloraceae"), ko dažkārt iekļauj vijolīšu rindā
- pasiflora šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās)
- Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii")
- Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
- galvas tablete tablete pret galvassāpēm
- griezīgs tāds, ar ko var griezt 2(1); ass
- ekscentrisks tāds, kam ass neiet caur centru
- epigrammatisks tāds, kam epigrammas raksturs; dzēlīgs, ass
- aksiāls tāds, kam ir ass vai kas pats ir ass; tāds, kas atrodas uz ass
- kazinis tāds, kam ir ass, ciets apmatojums (par aitu)
- koaksiāls tāds, kam ir kopēja ass
- tēraudains tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piemēram, pelēka, zilgana krass, spīdums)
- bezgribas tāds, kam nav gribas, gribasspēka
- monoklīns tāds, kam viena ass ir perpendikulāra abām pārējām, kuras savā starpa veido slīpu leņķi (par kristālu)
- milzīgs tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli)
- milzu tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli)
- mazs tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli)
- distāls tāds, kas atrodas tālāk no ķermeņa vidusass
- epaksiāls tāds, kas atrodas virs ass
- aksopetāls tāds, kas iet aksona vai ass virzienā
- rupjš tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām); arī ass 1 (4)
- lielisks tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā)
- mīlīgs tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā)
- plašs tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu)
- galējs tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass
- mīksts tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu)
- maigs tāds, kas nav ass, raupjš (par augiem, to daļām); arī mīksts
- maigs tāds, kas nav kontrastains, krass (par līnijām, formām)
- raupjš tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass
- mīksts tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām)
- suks tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu
- aksofugāls tāds, kas virzās prom no aksona, no ass
- zigomorfs tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu)
- gleznains tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā)
- piedzīt tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā
- pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
- Conioselinum tataricum Tatārijasstobulis
- uzkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega
- apkubeklis Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls
- apkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2)
- ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas
- atsavinātā josla teritorija dzelzceļa līnijas vai valsts autoceļa abās pusēs, ko 30, 40 vai 50 un pat vairāk metru attālumā no ceļa ass līnijas nodod tam resoram, kura pārziņā atrodas ceļš
- tomasšlags Tomassārņi
- tomasšlaks Tomassārņi
- asslodze Transportlīdzekļa svara daļa, kuru uzņem vienas ass riteņi
- blankotrata Trata, kas formas ziņā neapmierina visassvarīgās rekvizītes, nepilnīga trata
- disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
- triads Triass
- trīas Triass
- triasa periods triass, mezozoja ēras pirmais periods
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse
- driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods"
- truļš Truls 1, neass
- dupens Truls, neass
- dups Truls, neass
- niess Truls, neass
- trubs Truls, neass
- trumpjš Truls, neass
- trusls Truls, neass
- tups Truls, neass
- beilis Truls, neass nazis; arī mazs nazis
- pasaluroze Trušu helmintozes veids, ko ierosina "Passalurus ambiguus" nematodes
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā
- Emsas-Jādes kanāls ūdensceļš Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā, savieno Emsas un Jādes līci
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā
- motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
- Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Leine upe Vācijā (_Leine_), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē
- Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
- Hāze upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Emsas labā krasta pieteka
- Vimme upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka
- Leda upe Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā, Emsas labā krasta pieteka
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3)
- runga uz ass nostiprināts ratu balsts
- rotorvads uz kopīgas rotācijas ass novietotu un savstarpēji saistītu rotoru kopums
- cibulīne uz oglēm cepta siļķe, kurai uzliets ieskābs kvass un uzgriezti sīpoli
- tandēms uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā
- mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
- aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija
- bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā)
- miemurs Valgs, kas savieno ratu priekšējās ass un ilkss galus
- konotatīvā nozīme vārda semantikasstilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
- rēdze Vārpstas vai ass daļa, kas balstās gultnī
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs
- sānvasa Vasas dala, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra)
- WR Vasermaņa reakcija (angļu "Wassermann reaction")
- bulēksis Vecs, neass nazis
- ķebzlis Vecs, neass nazis
- bekste Vecs, neass nazis vai cirvis
- duīlis Vecs, neass vai nolauzts nazis
- mārtīns Vējdzirnavu spārnu ass
- aksiālais ventilators ventilators, kurā gāzu plūsmu ventilatora ass virzienā rada rotējošā darbrata lāpstiņas
- līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa
- beņķis Vērpjamā ratiņa karkass
- ordinātu ass vertikālā koordinātu ass
- uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
- aksonēma Vicaiņu viciņas ass pavediens
- Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē
- parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku
- švinka Viena kubikass (malkas)
- migrēna viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
- ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas)
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus
- pols viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- vijoļu dzimta vijolei radniecīgo dažāda lieluma instrumentu kopums: vijole, alts, čells un kontrabass
- Kasūbijas vīķis vīķu suga ("Vicia cassubica")
- assbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, kad tā karkasa viena mala ar slīdes gultņiem balstās uz riteņpāra ass, bet otra mala ar atsperu komplektu piekārta pie ratiņu rāmja šķērssijas
- rāmjbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, piestiprinot pie ratiņu rāmja virs riteņpāra ass
- vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass
- pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu)
- cilenderis vīriešu galvassega - cilindrs
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs
- novietojuma novirze virsmas (profila) vai ass novirze no nominālā novietojuma
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama
- NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union")
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme
- asums vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krasums vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- krasums vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- dakšveidīgs zarojums zarojuma veids, kurā no zarošanās punkta jeb mezgla izaug divi sānzari, bet galvenā ass ir reducēta vai tās nav; dihotoms zarojums
- zasis Zass, negatavs
- karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius")
- dārza zemene zemeņu suga ("Fragaria ananassa")
- Zemes rotācijas nevienmērība Zemes cietā apvalka griešanās ātruma izmaiņas un Zemes rotācijas ass stāvokļa maiņa
- aizsargjosla zemes platība no autoceļa (ceļa) ass uz abām pusēm, ko izmanto ceļa paplašināšanai, sniega aizturēšanai, stādījumu un barjeru ierīkošanai u. tml.
- lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas
- planetārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu
- Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
- trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
- dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
- ziedgultne Zieda ass pamats
- puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
- puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu
- sirpis ziedkopa, kam labi attīstīta tikai viena sānass katrā zarojuma punktā, zari atrodas vienā plaknē vienā ass pusē
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums
- čemurs ziedkopa, kurā nav galvenās ass, bet sānasis izaug starveidīgi no aptuveni viena punkta
- ziedu galviņa ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedgalviņa
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa
- galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi
- spurdze Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass; nokarena vārpa
- monopodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass aug spēcīgāk nekā sānasis, ziedi, kas atrodas uz sānasīm, attīstās un aug akropetālā secībā (no apakšas uz augšu)
- simpodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass beidz augt garumā līdz ar pirmā zieda attīstību, katrs nākamais ziednesis, attiecībā pret iepriekšējo ziedu atzarojas bazipetāli
- Ziemas svētki Ziemas saulgriežu svētki; Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1)
- Ziemīši Ziemassvētki
- trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki
- gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
- gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
- ablatka Ziemassvētku dievmaize
- kaļada Ziemassvētku dziesmas
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem
- Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums
- spurgulis Ziemassvētku rotājums puzuris
- vērpēja Ziemassvētku rotaļa
- CX Ziemassvētku Sala, teritorijas divburtu kods
- CXR Ziemassvētku Sala, teritorijas trīsburtu kods
- bluķa vakars Ziemassvētku vakars
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala
- pēdējdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdēdiena
- pēdēdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdējdiena
- STOA Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtējums ("scientific and technological options assessment")
- grievalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
- grievalta Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
- griezvalga Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
- grīvanka Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi, atsaite
- meimurs Zirgu aizjūga piederums - saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti
- eubotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, cestodes ("Eubothrium crassum")
- saksaulu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer ammodendri")
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži
- melnkrūšu zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer hispaniolensis")
- Indijas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer indicus")
- lauka zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer montanus"), Latvijā sastopama bieži
- rudais zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer rutilans")
- tuksneša zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer simplex")
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines")
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
- aviohorizonts žiroskopiska aeronavigācijas ierīce, kas mēra gaisakuģa garensveres un sānsveres leņķus un rāda gaisakuģa garenass un šķērsass stāvokli attiecībā pret patieso horizontu; sastāv no žiroskopa, patiesās vertikāles korekcijas sistēmas un indikatora
ass citās vārdnīcās:
MEV