Paplašinātā meklēšana
Meklējam aplam.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (152):
- pretprātīgs Absurds, aplams.
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- pūdelēt aplami pašūt.
- derža Auša, aplamnieks.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
- aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
- gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
- pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
- ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- želkstēt Daudz un aplam runāt.
- telzt Daudz un aplami runāt.
- aplamīte Dem. --> aplame.
- aplamītis Dem. --> aplamis.
- UN-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad uz visām tā ieejām signāli atbilst loģiskajam 1 (patiess); visos citos gadījumos tās izejā parādās signāls 1.
- VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad visās tās ieejās signāli atbilst loģiskajai 0.
- VAI-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tās ieejām signāli atbilst loģiskajai 0 (aplams).
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
- blēņas Izdomājums; aplamības.
- izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- izgāzt podus izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- klebis Kāds, kas aplami pļāpā.
- gleisis Kāds, kas nesakarīgi (aplami) runā.
- šķelderis Kāds, kas pļāpā aplamības.
- žauka Kāds, kas runā aplamības, nepatiesību.
- nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
- nomuldēt Kādu laiku stāstīt aplamības.
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
- alīgs Kļūdains, maldīgs, aplams, nepareizs.
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2).
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību.
- trešā izslēgtā likums loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- fallācijas Loģiskā ceļā iegūti aplami secinājumi.
- NE operācija loģiskā operācija ar vienu operandu, kuras rezultātā loģiskā mainīgā vai formulas A vērtība kļūst aplama, ja A ir bijis patiess, un otrādi.
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams.
- VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q).
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems.
- NE elements loģiskais ventilis, kas pārveido ieejas signāla loģisko 1 (patiess) loģiskā 0 (aplams) un otrādi (realizē NE operāciju); invertors (4).
- netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
- netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
- nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība.
- Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams).
- sottise Muļķība, aplama runa.
- gļuks Muļķība, aplamība.
- amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- lagarēties Muļķīgi, aplami runāt.
- galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
- šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
- maldi Nepareizs, aplams (par rīcību, darbību).
- nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
- faux pas netaktiska, arī neapdomīga rīcība; aplams solis, kļūdīšanās.
- pesteļi Neticama aplamība.
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības.
- glupaste Nieks, muļķība, aplamība.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
- pavairoties Palielināties, paplašināties (par kā aplamu).
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu).
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
- grilēt Pļāpāt aplamības, melot.
- blāzt Pļāpāt aplamības.
- glemst Pļāpāt aplamības.
- kļaršķēt Pļāpāt aplamības.
- kleburot Pļāpāt aplamības.
- ļordzēt Pļāpāt aplamības.
- terzelēt Pļāpāt aplamības.
- žaunāt Pļāpāt aplamības.
- žaunāties Pļāpāt aplamības.
- žļarkstēt Pļāpāt aplamības.
- ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības.
- klenkstēt Pļāpāt, aplamības glemzt.
- klambīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- kreimelēt Pļāpāt, aplamības runāt.
- plaunīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- turšķis Pļāpāt; aplam, nepieklājīgi runāt.
- kompostrēt smadzenes pūlēties pārliecināt (parasti par ko aplamu).
- žaustīties Runāt aplamības, arī rupjības.
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību.
- laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
- runāt mežā runāt aplamības, runāt nesaprātīgi.
- blambāt Runāt aplamības.
- plampāt Runāt aplamības.
- gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības, ko nenozīmīgu.
- figļot Runāt vai rakstīt niekus, aplamības.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības).
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības).
- sapūst Sastāstīt (parasti ko aplamu).
- sapenterēt Sastāstīt aplamības.
- sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- sviestains Slikts, nekvalitatīvs; aplams; stulbs.
- kontradiktoriski spriedumi spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
- pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot.
- aizliet acis stāstīt izdomājumus, aplamības.
- iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
- sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
- globži Šķībi, greizi, aplami.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes; arī aplams.
- ploša Tāds, kas aplam plosās, kliedz.
- nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; aplams, maldīgs.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- blāda Tāds, kas runā aplamības.
- šļeberis Tāds, kas runā aplamības.
- žļarkste Tāds, kas runā aplamības.
- plampa Tāds, kurš runā aplamības.
- tumšinieks Tas, kas pēc otra domām kādā jautājumā dara vai saprot ko pavisam aplam.
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- sprieduma modalitāte veids (arī laiks, aspekts utt.), kādā spriedums ir patiess vai aplams.
- patiesuma vērtība vērtība "patiess" (1) vai "aplams" (0), kuru var pieņemt patiesuma funkcija (predikāts) vai loģiskais mainīgais.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- loģiskā vērtība viena no vērtībām, kuru var pieņemt loģiskais mainīgais - "patiess" vai "aplams", ko dažkārt sauc arī par Būla funkcijas vērtību.
- bangulis Viļņu dievība; neveiklis; aplamis.
aplam citās vārdnīcās:
MLVV