Paplašinātā meklēšana
Meklējam akne.
Atrasts vārdos (89):
- akne:1
- aknes:1
- sakne:1
- aknene:1
- blakne:1
- olakne:1
- plakne:1
- haknejs:1
- īssakne:1
- pasakne:1
- plaknes:1
- saknene:1
- saknens:1
- strakne:1
- vībakne:1
- hakneijs:1
- hlorakne:1
- kubsakne:1
- mātsakne:1
- piesakne:1
- saknenis:1
- sānsakne:1
- sāņsakne:1
- bukusakne:1
- cūksaknes:1
- dīgļsakne:1
- īveļsakne:1
- melnsakne:1
- mērsaknes:1
- mietsakne:1
- piedrakne:1
- pirmsakne:1
- pusplakne:1
- saknellēt:1
- saldsakne:1
- sīksaknes:1
- tauksakne:1
- zeltsakne:1
- zemsaknes:1
- ziepsakne:1
- aknefobija:1
- altejsakne:1
- asinssakne:1
- balstsakne:1
- briežsakne:1
- brūnsaknes:1
- cīruļsakne:1
- cukursakne:1
- dārzsaknes:1
- garšsaknes:1
- klājsaknes:1
- kubiksakne:1
- maralsakne:1
- reteisakne:1
- retejsakne:1
- retējsakne:1
- sautusakne:1
- sūcējsakne:1
- šautrsakne:1
- tauksaknes:1
- zalšusakne:1
- zeltasakne:1
- ziepjsakne:1
- ziepusakne:1
- žubursakne:1
- bārkšsaknes:1
- citversakne:1
- galangsakne:1
- garenplakne:1
- koraļļsakne:1
- kraujplakne:1
- lakricsakne:1
- redmensakne:1
- rēdmensakne:1
- retmeisakne:1
- retmensakne:1
- saulessakne:1
- tvērējsakne:1
- ziepjusakne:1
- dzeltessakne:1
- kvadrātsakne:1
- meistarsakne:1
- normālplakne:1
- retējumsakne:1
- šķēlējplakne:1
- ziepjusaknes:1
- pieskarplakne:1
- pieslejplakne:1
- diagonālplakne:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts normatīvajos komentāros (27):
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _pielēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _pielēkt_. (šķirklī pielēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _uzlēkt_. (šķirklī uzlēkt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _ielēkt_. (šķirklī ielēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _lēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _lēkt_. (šķirklī lēkt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
- Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
- 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
Atrasts vārdu savienojumos (50):
- aritmētiskā sakne
- ārstniecības tauksakne
- ārstniecības ziepjusakne
- balsta sakne
- bārkšu sakne
- bazilika ziepjusakne
- diametrālā plakne
- gaisa saknes
- Galaktikas ekvatora plakne
- galvenā sakne
- genciānas sakne
- gnozeoloģiskās saknes
- griešanas plakne
- horizonta plakne
- kalnu briežsakne
- Kaukāza tauksakne
- kompleksā plakne
- koordinātu plakne
- kuba sakne
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni
- laist saknes
- lielziedu tauksakne
- mata sakne
- matiņa sakne
- mieta sakne
- naga sakne
- Olivjē ziepjusakne
- parastā aknene
- plaknes ģeometrija
- plaknes kvadrants
- plaknes līkne
- plikas saknes
- retinuma sakne
- saknes (arī radikāļa) zīme
- saknes direktorijs
- saknes kakls
- saknes rādītājs
- saknes vilkšana
- sarkanā tauksakne
- sautruma sakne
- skarbā tauksakne
- spēkpāra plakne
- trejdaivu koraļļsakne
- uzpūstā saknene
- viensaknes termins
- vilnas matiņa sakne
- virtuālā sakne
- zelta sakne
- ziepju sakne
- zilā tauksakne
Atrasts skaidrojumos (200):
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- fistulina aknenes
- fistulinaceae akneņu dzimta
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
- pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs; 1^g^ = 1 gon = π/200 rad = 0,015708 rad = 0,9°; iedala metriskajās minūtēs (1^g^ = 100^c^) un metriskajās sekundēs (1^g^ = 10000^cc^).
- Symphytum officinale ārstniecības tauksakne
- gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- Saponaria officinalis ārstniecības ziepjusakne
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- kalmes Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π)
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- primārā atvasināšana atvasināšana no saknes
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
- miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
- kāja Auga sakne
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- vasas augi augi, kam ir vasas un saknes
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
- puņķis augoņa sakne
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
- aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās)
- organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- mamons Bagātība kā ļaunuma sakne
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- balsta sakne balstsakne
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes
- Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
- seseli Briežsaknes
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
- neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem
- pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms
- atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni)
- salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
- arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- cigoreņš Cigoriņa sakne
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
- plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes
- mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
- saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
- oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
- tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
- Galaktikas ekvators debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Galaktikas simetrijas plakne šķeļ debess sfēru; tas aptuveni sakrīt ar riņķi, kas novilkts pa vidu Piena Ceļa gaišajai joslai; ar debess ekvatoru tas veido 63° leņķi
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
- saknīte dem. --> sakne
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- dīgļsaknīte Dīgļsakne
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
- bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
- Kavaljēri princips divu ķermeņu tilpumi ir vienādi, ja vienādi ir atbilstošo šķēlumu laukumi, kad ķermeņus šķeļ ar plaknēm, kas paralēlas dotajai plaknei
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
Atrasts piemēros (36):
- grāds Apstādījumos netālu no Sporta ielas iedzīvotāji pamanījuši sudrabegli, kas sasvērusies 45 grādu leņķī un kuras saknes vienā pusē izcēlušās no zemes.
- sakne Atrisināt vienādojumu nozīmē atrast visas tā saknes vai pamatot, ka vienādojumam sakņu nav.
- sakne Dižkundze bija virtuvē, kā allaž — grieza saknes sautējumam.
- etnisks Es to saucu par integrētu cilvēku, kas paturējis savas etniskās saknes un savu etnisko saiti, bet kas nav asimilējies.
- sakne Es to saucu par integrētu cilvēku, kas paturējis savas etniskās saknes un savu etnisko saiti, bet kas nav asimilējies.
- prast Esam izdzīvojuši, jo pratām labāk par citiem nosargāt savas saknes, kā arī piemēroties nelabvēlīgajiem vēstures apstākļiem.
- sakne Esam izdzīvojuši, jo pratām labāk par citiem nosargāt savas saknes, kā arī piemēroties nelabvēlīgajiem vēstures apstākļiem.
- izmantojams Izmantojams ir viss augs, ne tikai ziedi un lapas, bet arī saknes.
- sakne Ja b ir negatīvs, tad mīnus zīme paliek pirms saknes.
- sakne Kas ir zoba saknes kanāls?
- mīļš Lai mudinātu atcerēties savas saknes un dotu iespēju atkal redzēt savu mīļo pilsētu, Līvānu novada dome pilsētas svētkos organizēja Novadnieku salidojumu.
- bērns Lielā puķu podā augu bērni nonāk saskarē ar augu substrātu un veido nelielas saknes.
- sakne Mana ciltskoka saknes ir dziļas!
- sakne Manfrēda Grunda un Co firma bija nolēmusi te dziļi laist savas saknes.
- ķermenis Mēlei ir galotne, ķermenis un sakne, mēles priekšējā daļa ir brīva, bet mugurējā saistīta ar mēles kaulu.
- sakne Mēles saknes augšējā virsmā kārpiņu nav, te atrodas mēles mandele.
- cauraugt Micēlija auklas cauraug skuju koku saknes un tie aiziet bojā.
- augsne Mitrajā augsnē egles nebija saknes laidušas necik dziļi, un brāzmas, guldamās smagajos vainagos, bija gāzušas kokus krustu un šķērsu.
- ligzda Morfoleksikas līmenī aplūkota vārddarināšana, veidojot vienas saknes vārddarināšanas ligzdas.
- sakne Naga sakne.
- fizika Ne jau tikai dzeja, katrs cilvēks tiecas pēc ritma un raksta – kā fizikas eksperimentos, kur plaknes trīcēšana vai magnētiska enerģija sakārto visādus pulverīšus un skaidiņas ornamentos.
- albums Ne velti viņa solo albums saucās‘’ Roots”, latviski- saknes.
- sakne Nepāra pakāpes sakne ir definēta visiem reāliem skaitļiem ( arī negatīviem).
- sakne Nolauztu lapiņu ieliec ūdenī, un drīz tā laidīs saknes.
- ligzda Norādīts arī saknes atvasinājumu skaits un vērtība (vārdšķira), kas dominē konkrētajā vārddarināšanas ligzdā.
- izvilkt Novārījumus gatavo no augu cietajām daļām – saknes, mizu, sēklām, kas jāuzvāra vai jākarsē uz lēnas uguns, lai izvilktu no tiem esenci.
- sakne Pats galvenais elements vārdā ir sakne.
- sakne Priedēklis ir tā vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
- sakne Sakne norāda vārda leksisko nozīmi.
- sakne Šī nedēļa deva latviešiem iespēju atklāt pilnīgi jaunu kultūru, kuras saknes ietiecas gluži vai kosmiskās sfērās.
- puķains Tā saite, mani kungi, gan būs tā, ka visi mūsu pienākumi zēluši un dīguši uz vienas saknes, zemkopības, un ka gandrīz visu mūsu mācīto tautas dēlu šūpuļi līgojušies arāja būdiņā, un ka viņi savas bērnības dienas pavadījuši puķainās pļavās un līgojošās druvās.
- sakne To vēl vairāk veicināja viņa ebrejiskās saknes.
- cirvis Tujānajas ziedi ir sarkani kā lecošās saules krāšņums, tās lapas ir asas kā karavīra cirvja zobs, tās saknes ir stipras, un šī zāle aug uz klintīm, nolūkodamās uz dienvidiem.
- kruzuļains Uz galda pilna vāze balto ziedu sīkām, kruzuļainām ziedlapiņām, kā atvērušies, kā neizstāstīti stāsti, nepateikti vārdi – visi pilni dīvainas smaržas, kas vairāk līdzinās saknei nekā puķei.
- sakne Vētra lauza ozoliņu, saule saknes balināja.
- dzīšana Vitālijs jau tolaik, varen apsviedīgs būdams, ātri noorientējās perestroikas bardakā, veikli izmantoja apjukuma blaknes un nodibināja savu firmu, kura nodarbojās gan ar mašīnu dzīšanu no Vācijas, gan valūtas maiņu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa akne.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv