Paplašinātā meklēšana
Meklējam Orga.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (515):
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations").
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
- UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
- OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
- CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization").
- SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization").
- Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka.
- Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
- CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
- ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece.
- EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
- EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation").
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
- OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development").
- OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences").
- OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
- citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā.
- OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
- metilēnzilais Organiska krāsviela, antiseptisks līdzeklis.
- leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
- biokurināmais Organiska matērija, kas tiek izmantota kā enerģijas avots.
- ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos.
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
- elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
- rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām.
- akrilskābe Organiska skābe CH~2~=CH-COOH, polimēru izejviela.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- gallskābe Organiska skābe, ko satur zalkšu sūreņu droga.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- somatopātija Organiska slimība.
- metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā.
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
- pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- luciferīns Organiska viela luminiscējošos organismos, kas, oksidējoties ar enzīma luciferāzes starpniecību, izstaro gaismu līdzīgi jāņtārpiņam.
- cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
- koenzīms Organiska viela, kam nav peptīdu uzbūves un kas saistās ar enzīmu un nodrošina enzimātisko reakciju norisi.
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
- piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
- pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni.
- kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
- santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe.
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
- heteroatomi Organiskajā ķīmijā - atomi, kas nav ogleklis vai ūdeņradis.
- aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
- krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
- biogēnisks Organiskas izcelsmes; tāds, kas cēlies no dzīviem organismiem, organogēns, biogēns.
- indamīni Organiskas krāsvielas, iegūst oksidējot p-diamīnu un monoamīnu maisījumu.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
- organiķis Organiskās ķīmijas speciālists.
- jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu.
- ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
- aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- naftēnskābes Organiskas skābes ar ciklisku struktūru, kuras izdala no naftas.
- ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē).
- trūdēšana Organiskas vielas sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā.
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā).
- sulfaminskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RNHSO~3~H.
- sulfinskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RSO2H.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- indandioni Organiski savienojumi, cikliskie diketoni, bioloģiski aktīvas vielas (antikoagulanti, pretiekaisuma, pretkrampju līdzekļi).
- uretāni Organiski savienojumi, karbamīnskābes esteri.
- kompleksoni Organiski savienojumi, kas ar metālu joniem veido kompleksus savienojumus; izmanto kompleksometrija, metalurģijā, lauksaimniecībā u. c.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
- biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
- diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-.
- ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm.
- hidrazoni Organiski savienojumi, kas veidojas aldehīdu vai ketonu mijiedarbībā ar hidrazīnu vai tā atvasinājumiem.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi.
- ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas.
- autokompleksi Organiski savienojumi, kur vienā molekulā atrodas gan elektronu donors, gan elektronu akceptors, tā ka starp šiem abiem fragmentiem var realizēties donorakceptorsadarbība.
- spirāni Organiski savienojumi, kuros katram no diviem cikliem ir viens kopējs atoms.
- nukleozīdi Organiski savienojumi, kuros ogļhidrāts saistīts pie purīna vai pirimidīna bāzes; nukleīnskābju sastāvdaļa.
- sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem.
- rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula.
- nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O.
- ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
- diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
- diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas.
- nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
- diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls.
- amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
- diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra.
- ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
- biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
- helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli.
- nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2.
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
- aldehīdgrupa Organisko savienojumu grupa, ko iegūst, oksidējot spirtu.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu.
- nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
- ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
- disimilācija Organisko vielu sairšana vielmaiņas procesā.
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
- ketogrupa Organiskos savienojumos - CO- grupa, kas saistīta ar 2 radikāliem.
- nitrozogrupa Organiskos savienojumos sastopamā -N:O grupa.
- propils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C3H7.
- heptils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C7H5.
- fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-.
- acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
- havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums.
- krezols Organisks fenolu rindas savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
- etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS.
- inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu.
- gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem.
- hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu.
- dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
- polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- glicīns Organisks savienojums, ko fotogrāfijā lieto attīstīšanai.
- ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
- aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
- dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābe Organisks savienojums, miosarvalsāna ieguves starpprodukts.
- borneols Organisks savienojums, no kura dehidrēšanas ceļā iegūst kamparu; lieto medicīnā un parfimērijā.
- acetilēts Organisks savienojums, no kura, to sildot kopā ar etiķa anhidrīdu vai acetilhlorīdu, ir aizvadīts ūdens.
- hloralhidrāts Organisks savienojums, nomierinošs līdzeklis, miega zāles.
- anizols Organisks savienojums, šķidrums; lieto organiskajā sintēzē.
- metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos.
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl.
- lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
- alīls Organisks vienvērtīgs radikālis ar vienu dubultsaiti.
- alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas.
- alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirti.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
- fosilizācija Organisku vielu pārakmeņošanās zemes garozas nogulu iežos; fosiliju izveidošanās.
- desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā.
- hlorēšana Organisku vielu reakcija ar hloru.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- detrīts Organisku vielu, audu sadalīšanās produkts.
- epifilakse Organisma aizsardzības reakciju pastiprināšanās.
- afilakse Organisma aizsardzības reakciju trūkums.
- imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem.
- imūndeficīts Organisma aizsargspēju zudums, imunitātes pavājinātība, zudums.
- mineralizācija Organisma apgāde ar minerālvielām, piem., dzerot minerālūdeņus.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē.
- dezintoksikācija Organisma atbrīvošana no toksiskām vielām.
- attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
- detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā.
- partenoģenēze Organisma attīstība no neapaugļotas dzimumšūnas.
- bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- blastogēnija Organisma attīstības vēsture, ontoģenēzes nozare.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- proliferācija Organisma audu attīstīšanās, veidojoties jaunām šūnām.
- apozīcija Organisma audu augšana, jaunām kārtām veidojoties uz agrāk izveidojušās virsmas.
- histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
- elektrostimulācija Organisma audu vai atsevišķu orgānu (piem., sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- eksomatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
- eksornatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
- katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
- perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
- epimorfoze Organisma daļas reģenerācija, šūnām proliferējot bojājuma vietā.
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā.
- biotelemetrija Organisma dzīvības funkcijas raksturojošu lielumu izmērīšana no attāluma.
- patoloģija Organisma dzīvības funkciju novirze no normas.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- autofarmakoloģija Organisma funkciju ķīmiskā regulēšana ar organisma audu dabiskajām sastāvdaļām, piem., ar hormoniem.
- diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa.
- genotips Organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums.
- autoimunizācija Organisma imunizācija ar baktēriju produktiem, kas atrodas viņā pašā.
- idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums.
- imūnatbilde Organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz svešu ģenētisko informāciju.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
- striktūra Organisma kanāla, vada sašaurinājums.
- dizontoģenēze Organisma kļūdaina attīstība.
- oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
- hemastēnija Organisma ķīmisko procesu pavājināšanās.
- augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem.
- infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
- imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- normerģija Organisma normāla reakcija uz infekciju.
- dispozīcija Organisma nosliece (uz kādu slimību).
- artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
- deviācija Organisma orgāna individuālajā attīstībā radusies novirze, kuras cēlonis ir eksistences apstākļu maiņa orgāna veidošanās vidējās stadijās.
- morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
- sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
- ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu.
- radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana.
- autoalergēns Organisma paša audi, kas kļuvuši par alergēniem.
- autotransplantācija Organisma paša audu pārstādīšana citā vietā.
- autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
- filakse Organisma pašaizsardzība pret infekciju.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- septikemija Organisma pašsaindēšanās.
- toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
- ozonterapija Organisma piesātināšana ar aktīvo skābekli, kas paaugstina organisma imunitāti un uzlabo vispārējo veselības stāvokli.
- treme Organisma pretestība pret transplantātu.
- biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē.
- detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- atgrūšana Organisma reakcija uz svešu ģenētisko informāciju orgānu transplantācijā.
- alergometrija Organisma reaktīvā stāvokļa noteikšana pret kādu alergēnu.
- dizerģija Organisma reaktivitātes traucējums.
- radiotoksēmija Organisma saindēšanās ar radioaktīvām vielām.
- toksēmija Organisma saindēšanās ar toksīniem.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
- muskulis Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
- anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse.
- fertilitāte Organisma spēja radīt pēcnācējus.
- eksterofekcija Organisma spēja reaģēt uz apkārtējās vides iedarbību, ko īsteno centrālā nervu sistēma.
- termorecepcija Organisma spēja sajust apkārtējās temperatūras maiņas.
- hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos.
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- pirmsvēzis Organisma stāvoklis, slimība, kas var izraisīt vēzi.
- fotoinorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- fotomorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- citodiagnostika Organisma šūnu mikroskopiska izmeklēšana diagnozes noskaidrošanai.
- nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
- galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
- dispozija Organisma tieksme, nosliece.
- ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
- metabolisms Organisma vai atsevišķas šūnas vielmaiņa.
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
- kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
- trofisms Organisma vai tā daļas barojuma stāvoklis.
- elektrotaksija Organisma vai tā daļu pārvietošanās elektriskā lauka ietekmē.
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
- skrimslis Organisma veidojums, kas sastāv no skrimšļaudiem.
- kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
- homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
- radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi.
- poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki.
- miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās.
- prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
- saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām; trūdēži.
- hemolitotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un neorganiskās vielas.
- hemoorganoheterotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas.
- fotolitotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un neorganiskās vielas.
- fotoorganotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un organiskās vielas.
- fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju.
- simbionti Organismi, kas dzīvo simbiozē.
- limnobionti Organismi, kas dzīvo stāvošos saldūdeņos (ezeros, dīkos).
- halofili Organismi, kas dzīvo tikai sāļā vidē, piem., koraļļi.
- hidrobionti Organismi, kas dzīvo ūdenī.
- mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
- polisaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām stipri piesārņotos ūdeņos.
- biofāgi Organismi, kas ēd citas dzīvas būtnes.
- detrītēdāji Organismi, kas pārtiek no detrīta.
- detrītofāgi Organismi, kas pārtiek no detrīta.
- stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
- reobionti Organismi, kas pielāgojušies dzīvei straujos, ar skābekli bagātos ūdeņos.
- vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
- halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
- katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
- kriofili Organismi, kuru augšanai un attīstībai nepieciešama zema vides temperatūra.
- aerobi Organismi, kuru izdzīvošanai nepieciešams brīvs skābeklis.
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
- būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- haploīds Organisms (šūna, kodols), kurā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
- albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
- oligomorfs Organisms ar nedaudzām attīstības stadijām.
- homoterms Organisms ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru jebkuros vides apstākļos.
- diplonts Organisms diplofāzē.
- recipients Organisms vai šūna, kas saņem daļu vai visu cita organisma vai šūnas (donora) genomu.
- autotrofs Organisms, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskām vielām (fotosintēzes vai hemosintēzes ceļā).
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- parasīts Organisms, kas dzīvo uz cita organisma un pārtiek no viņa sulām.
- ektobionts Organisms, kas dzīvo uz saimniekorganisma virsmas.
- producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
- planktonts Organisms, kas ietilpst planktonā.
- koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
- sarkobionts Organisms, kas mīt gaļā.
- visēdājs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem; polifāgs.
- polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
- monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs.
- stenohalīns Organisms, kas piemērojies dzīvei šaurā vides sāļuma diapazonā.
- stenobionts Organisms, kas spēj dzīvot tikai relatīvi pastāvīgos apstākļos.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- endobionts Organisms, kas visu mūžu vai kādu tā daļu pavada saimniekorganismā.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- poliauksotrofs Organisms, kura attīstībai nepieciešami vairāki augšanas faktori.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- mikroterms Organisms, kura dzīvības procesi noris zemā temperatūrā.
- saimniekorganisms Organisms, kurā ir pārstādīts cita organisma orgāns.
- papildsaimnieks Organisms, kurā noris kāpuru attīstība parzītiskajiem tārpiem ar vairāku saimnieku maiņu.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- poliploīdi Organisms, kura šūnās ir divi vai vairāki veseli hromosomu komplekti (genomi); rodas, divkāršojoties, trīskāršojoties utt. tā paša organisma genomam (autopoliploīdi) vai apvienojoties vairāku sugu genomiem (alopoliploīdi).
- aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs.
- aloheteroploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir divu vai vairāku sugu hromosomu komplekti.
- alopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi dažādu sugu hromosomu komplekti.
- poliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi haploidāli hromosomu komplekti.
- autopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas sugas haploidālie hromosomu kompleksi.
- eiploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir viens vai vairāki veseli hromosomu komplekti.
- superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- autolīze Organismu audu un šūnu sadalīšanās tajos esošo fermentu iedarbībā.
- vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
- morfofilija Organismu formas evolūcija.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
- fototaksija Organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece.
- fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību.
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
- morfometrija Organismu un to daļu izmēru noteikšana.
- hidrotakse Organismu vai šūnu kustība mitruma virzienā.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
- agamogonija Organismu vairošanās bez apaugļošanās - dalīšanās vai pumpurošanās ceļā.
- heteroģenēze Organismu vairošanās tipu maiņa divu vai vairāku paaudžu laikā.
- grausts Organismu, zemes paliekas.
- loža Organizācija (brīvmūrniekiem), kā arī telpa, kur sanāk brīvmūrnieku (masonu) organizatoriskā šūniņa.
- aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi.
- būvorganizācija Organizācija būvdarbu veikšanai.
- OLNA Organizācija Līvānu novada attīstībai (raj.).
- palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
- virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli.
- raidsabiedrība Organizācija, kas nodrošina raidījumus.
- koncertorganizācija Organizācija, kas rīko koncertus.
- kredītbirojs Organizācija, kas sniedz informāciju par klientu, kura nepieciešama viņa kredītspējas analīzei, un kas darbojas kā kredītu dokumentu klīringcentrs.
- savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- bāze Organizācija, kuru izmanto par pamatu, veidojot citu organizāciju.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces).
- sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas piedalās kāda pasākumu finansēšanā.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- brīvtīkls Organizācijas datoru tīkls, kas nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu pieeju interneta tīklam.
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- shizma Organizatoriska dalīšanās (kristiešu baznīcās).
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- apvienot Organizatoriski saistīt.
- radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (organizatorisks veidojums).
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- noorganizēt Organizēt un pabeigt organizēt.
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- ridīt Organizēt, iekārtot kādu vietu.
- nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- celt Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
- gāzesapgāde Organizēta deggāzes piegāde un sadale patērētājiem.
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- kapella Organizēta kriminālgrupa.
- cirks Organizēta mulsināšana.
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
- denominācija Organizēta reliģisko draudžu kopa.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- sagāde Organizēta, plānveidīga (kā) resursu, fondu radīšana.
- mantažņiks Organizētājs.
- krusttēvs Organizētas kriminālgrupas vadonis; mafijas boss.
- krjostnijs Organizētas kriminālgrupas vadonis.
- ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
- ONKAB Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs.
- pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- kārtība Organizētība, disciplīna.
- dezorganizācija Organizētības trūkums; kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana; nesaskaņotība, sajukums.
- pulcēties Organizēties kopējai darbībai.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- transfers Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- iesaukums Organizēts, plašs (kadru) papildinājums.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- iešūnis Organoīds - šūnas daļa ar noteiktu uzbūvi, kas veic noteiktas funkcijas.
- organon Organons.
- organotekstolīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras auduma pildvielu; konstrukcijas un elektroizolācijas materiāls aviorūpniecībā un mašīnbūvē.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- organotropisks Organotrops - tāds, kas enerģiju iegūst no organiskām vielām.
- asinodija Orgasma nesakrišana partneriem dzimuma aktā.
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
- WBO Pasaules Boksa organizācija, nodibināta 1988. gadā (angļu "World Box Organization").
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
- WTO Pasaules tirdzniecības organizācija (angļu "World Trade Organization").
- WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation").
- WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
- Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
- mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
- Starptautiskā telekomunikācijas apvienība speciāla Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija, kuras uzdevums ir harmonizēt dažādu valstu nacionālās intereses un veicināt to sadarbību telekomunikāciju jomā.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
- ICAO Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (angļu "International Civil Aviation Organization").
- ILO Starptautiskā Darba organizācija (angļu "International Labour Organization"), viena no ANO struktūrām.
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
- WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms").
- OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television").
- ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
- IOS Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization").
- Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation").
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS.
- IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation").
- Apvienotās Nācijas valstis, kas 2. pasaules kara laikā ietilpa antihitleriskajā koalīcijā un 1945 nodibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajām institūcijām, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (angļu "North Atlantic Treaty Organization").
- NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Orga.