Paplašinātā meklēšana

Meklējam I.

Atrasts vārdos (716):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis
(aiz)iet postā (Iz)nīkt
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
izaudzināt [Izaudzēt]{s:2067}
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē
Abruci Abruco - reģions Itālijā
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā
Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
AIA Afganistānas Islāma apvienība
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā)
aidss AIDS
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās)
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata")
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
Austrumalpi Alpu kalnu austrumu daļa, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
Amēdī Amādīja - pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_)
Amara Amāra - pilsēta Irākā
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute")
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Vecslabada apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Čonkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Ezerslokas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Alitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baldišēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Cirsti apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dauguņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Raņķi apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Rūcupe apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā
Anapole apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Dārtsmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Pētertāle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Snapji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Čaplinščina apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Kuzmini apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Zagorci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Mežslokas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Paiķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
Perkunišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā
Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā
Kravčonki apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā
Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā
Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Čerņavski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Šņitņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Ustje apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā
Krekeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā
Mazie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā
Lielie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā
Mazie Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši
Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Baltā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Barzjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Blukovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Breimari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Butkunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Dailidova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Dargeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Fiļipovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Ganusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Geidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Gorodišče apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Izova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Janeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Karklinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kļasi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Lapoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Liniķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Masiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Mateiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Melnā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Naktjunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Ostrovna apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Petrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Rusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Saveiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Savenci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Semjoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Šņokova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Udinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Vaicuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zareki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zeļonščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zizovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Bernadski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Beržine apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Celitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Eliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Gubernati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Hmeļnicki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kozliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Livkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Naiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Pitrini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Sprūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Sturmoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Torpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Tukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Undrukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Andži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bobieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Būrušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Činkuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Diervonīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Egļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Eipļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Fedorenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Gāgari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Greiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ivdri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Jurizdika apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kolnagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kubulova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Lemki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Malzūbi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Martiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mastari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mežavepri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pildagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Plindži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Potorova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ričiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rikmani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Romandova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Runtorta apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Speneri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Suhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Turaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zurzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Beļejova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Degliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Fiļki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ilza apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Jonički apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Kiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Kupriši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Lazari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Lomi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Meļņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Miškiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Padari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Papsuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Peličova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Piktjuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Poļačonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Puņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Rakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Razuvaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Riuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ševci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sibiļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Šilki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sokorņica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Spugova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Troniški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Volkarezi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Blantiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čudarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Danči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ērzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gleizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Goliševa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gorsvani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivgulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jekimāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klaugi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kozudauņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Letki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lucatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Plešaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puskundži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Reidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogozi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Sološnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Stogoršņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Turlaji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vaņkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vecgailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Voseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zaļūkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Žogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Bezdelīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Rūjienas novada Ipiķu pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā
Prūseni apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Jaunzemi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā
Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā
Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde
Nabala apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā
Pašuliene apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Rauda apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Istalsna apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Sāti apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Vaski apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
Rūrāni apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
Tiaņšuihai apdzīvota vieta Aksaičinas teritorijā (starp Ķīnu un Indiju)
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos
Angola apdzīvota vieta ASV (_Angola_), Indiānas štata ziemeļaustrumos
Atika apdzīvota vieta ASV (_Attica_), Indiānas štata rietumu daļā
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā
Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos
Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā
Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā
Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elvuda apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Itaka apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Louela apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūtona apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ročestera apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stontona apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vandeilija apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bentona apdzīvota vieta ASV, Ilinoisas štata dienvidu daļā
Aranli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Imišli rajonā
Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
Senpatī apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļaustrumu daļā
Fosa apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā
Viarma apdzīvota vieta Francijā, Ildefransas reģiona ziemeļu daļā
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos
Baghdati apdzīvota vieta Gruzijā, Imeretijas mharē
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos
Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Ārna apdzīvota vieta Igaunijā (_Aarna_), Pelvas apriņķī
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī
Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā
Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos
Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī
Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
Olgina apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa austrumu daļā
Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā
Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
Sinimē apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vīvikonna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Sindi apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kohtla-Nemme apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Liganuze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Sompa apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Voka apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā
Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē
Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī
Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā
Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā
Padize apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Rummu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Vazalemma apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa rietumu daļā
Kīju apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kolga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Kūsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vihaso apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Harju-Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumos
Kloga apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā
Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes
Tabasalu apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos
Pala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa austrumos
Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā
Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos
Pisisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Veiziku apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
Sadala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļu daļā
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Koeru apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa austrumos
Jerva-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļaustrumos
Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Rosna-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī
Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā
Mikitame apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Vēpsu apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Verska apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa austrumos
Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā
Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā
Saverna apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa rietumu daļā
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī
Jēsū apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumos
Tori apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumu daļā
Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā
Varbla apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumos
Vihtra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vendra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kergu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Konga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Lepe apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Libaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Pernu-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Totsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
Keru apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa austrumu daļā
Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā
Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Merjamā apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Sipa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Vanavigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Varbola apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kohila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Prillimē apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tudu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa austrumos
Laekvere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Rake apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Simuna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā
Jeneda apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Lehtse apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Sēze apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Vajangu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa rietumu daļā
Viru-Nigula apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Vezu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļu daļā
Āspere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Esu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Haljala apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Kadrina apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Lepna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Pajusti apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Roela apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Semeru apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Uhtna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Ulvi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vao apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Veikemārja apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Vinni apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Viru-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī
Laimjara apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas austrumu daļā
Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
Koza apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā
Annikoru apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Puhja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Rannu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Laeva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa ziemeļu daļā
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos
Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
Miso apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidaustrumu daļā
Meniste apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidrietumu daļā
Varstu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidu daļā
Obinitsa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumos
Lasva apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Parksepa apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļos
Kobela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos
Kuddre apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļrietumos
Veimela apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa ziemeļu daļā
Hānja apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Reuge apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Semerpalu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Vastselīna apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī
Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos
Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā
Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos
Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos
Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Kukruze apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī
Lontova apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļu daļā
Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā
Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
Āthagarha apdzīvota vieta Indijā (_Āthagarh_), Orisas štatā
Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
Baharota apdzīvota vieta Indonēzijā, Ačehas provincē, Sumatras salas ziemeļu daļā
Kadžuvaru apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas austrumu daļā
Pabeana apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas ziemeļu piekrastē
Brakasa apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Raasas salas austrumos
Rasana apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Sapudi salas ziemeļu daļā
Sankapura apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
Barhau apdzīvota vieta Indonēzijā, Benkulu provincē, Engano salā Indijas okeānā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Riau Salu provinces Riau arhipelāga Galanas salas dienvidu daļā
Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā
Anāraka apdzīvota vieta Irānā (_Anārak_), Isfahānas ostānā
Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
Ārādāna apdzīvota vieta Irānā (_Ārādān_), Semnānas ostāna rietumu daļā
Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
Alavīdže apdzīvota vieta Irānā (_ʻAlavījeh_), Isfahānas ostānā
Agda apdzīvota vieta Irānā (_ʻAqdā_), Jezdas ostāna rietumu daļā
Anī i Olja apdzīvota vieta Irānā, Ardabīlas ostāna austrumu daļā
Bālāde apdzīvota vieta Irānā, Fārsas ostāna rietumos
Bostāna apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Rafī apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Balade apdzīvota vieta Irānā, Māzenderānas ostānā
Bājka apdzīvota vieta Irānā, Rezāvi Horasāna ostānā
Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Fausgrudsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
Seidisfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā
Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā
Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā
Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā
Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos
Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā
Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
Tingeiri apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā
Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā
Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā
Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā
Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē
Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē
Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
Vohpnafjerdira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Vohpnafjorda rietumu krastā
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā
Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas
Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
Flūdira apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā
Leigarvahdna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā
Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē
Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē
Reikholta apdzīvota vieta Islandes Rietumu Zemē
Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos
Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē
Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā
Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē
Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos
Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē
Bellincago apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Gocāno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Kastelleto sopra Tičīno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Cornasko apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Santamarija Madžore apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Gravellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Varco apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Bačēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provinces ziemeļu daļā
Kvarona apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Alarija Valsezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Varallo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē
Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Breija-Servinija apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Donā apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Ertrubla apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Gresāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Gresonē-Senžana apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Koņa apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Latuila apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Moržē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Nī apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Pakjē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Ponsenmartēna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Šampolika-Šamplāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Šefljē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Senpjēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Senvensāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Valpelina apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Verē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
Kaprīno Veronēze apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē
Bardolīno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Magunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Malčezīne apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
Leposaviča apdzīvota vieta Kosovā, Ziemeļkosovā, Ibaras upes krastā
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Belaja Zima apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
Bajannuru apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Alašas aimakā
Bajanmoda apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas Autonomā reģiona Alašas aimakā
Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona austrumos, Hingāna aimakā
Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
Bajanovo apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou (Bugatas) aimakā
Balihaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Čifenas prefektūras dienvidos
Bajancagana apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bajannūra apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidaustrumos
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidu daļā
Bajantuga apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimaka austrumos
Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
Bajangola apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā
Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas līcī, Igaunijā
Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
Ikālīnena apdzīvota vieta Somijā (_Ikaalinen_), Pirkanmā reģionā
Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē
Ivalo apdzīvota vieta Somijā (_Ivalo_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Ajrandžilara apdzīvota vieta Turcijā, Izmiras ilā
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dibināta 1947. g., Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (1963.-2024. g.), Irākā (1968.-2003. g.)
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
Eraka Arāka - pilsēta Irānā
Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā
Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā
Areca Areco - pilsēta Itālijā
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
Barumīni nuragi arheoloģiskais piemineklis Itālijā, Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē
Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.)
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā)
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International")
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā)
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak")
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Komodo nacionālais parks atrodas Indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
Tingvallas nacionālais parks atrodas Islandē, izveidots 1930. g., platība - 92,7 km^2^
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka)
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
Džumgalas ieplaka atrodas Tjanšanā, uz rietumiem no Isikula ezera, Kirgizstānā, garums - 70 km, platums - līdz 30 km, 1500-2000 m vjl.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu
saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
Ludziles ezers Audzeļu ezers Istras pagastā
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Lielais Munameģis augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs (_Suure Munamäe_) , Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Kotaimalajs augstākā virsotne Kardamona kalnos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls
Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula")
ziliņš Automašīna ZIL
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā)
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas
Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi
Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē
Balagata Bālāghāta - upe Indijā
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā
Baldieša grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā
Baldiešu grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
Belojes ezers Baltais ezers Indras pagastā
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši
Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos
Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā
balzamīns Balzamīne ("Impatiens")
dārza balzamīne balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina")
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos
Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā
Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung")
babians banjans - gumijkoku suga Indijā
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā
Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs
Hari Batanhari - upe Indonēzijā
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.)
eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē
bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka
Briedene Briede, Iecavas pieteka
Briediena Briede, Iecavas pieteka
Briedupīte Briede, Iecavas pieteka
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
Sustalu-Briņģu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Susteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Zusteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Sustalas ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai
IO Britu Indijas okeāna teritorijas divburtu kods
stiepats Britu staģe ("Inula britanica")
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
imantnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā
čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji
Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā
buto Butungi - tauta Indonēzijā, Butungas salā
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV
CĀ Centrālāfrikas Impērija
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
piņolas Ciedru rieksti Itālijā
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās)
AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās)
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
joga cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā)
pandits cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
pārijs cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha
Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
Salema Čelama, pilsēta Indijā
Selama Čelama, pilsēta Indijā
Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
Avu darbīgs vulkāns Indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai
datne README datne LASIMANI
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
teksta datne datne, kurā ir tikai _ASCII_ rakstzīmes
rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs
CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration")
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction")
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
igarkieši Deportētie, kas bija nometināti Igarkā vai tās apkārtnē
berit Derība; Jahves derība ar Izraelu
Nemeks Derjačejenemeks, solončaks Irānas ziemeļos
doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā)
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network")
Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā
Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā
paskālsekunde Dinamiskās viskozitātes mērvienība SI mērvienību sistēmā
pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas
Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha
Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
Dolgojes ezers Dolgoje, ezers Istras pagastā
Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā
Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās)
domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
kannadu valoda dravīdu saimes valoda, oficiālā valoda Indijas štatā Karnātakā
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām
mazais dumpis dumpju suga ("Ixobrychus minutus")
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā
Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst
rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Ramotzky Dzelzceļa stacijas "Ieriķi" nosaukums 1889.-1919. g.
Bundzišķi Dzelzceļa stacijas "Ilūkste" nosaukums 1921.-1926. g.
Solitud Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1894.-1919. g.
Zolitūde Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1919.-1928. g.
Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
Balbinowo Dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1866.-1919. g.
Baļbinova dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1919.-1921. g.
Pumpuri Dzelzceļa stacijas "Istalsna" nosaukums 1928.-1934. g.
Malinowka Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1869.-1920. g.
Malinova Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1920.-1921. g.
Uzvaldi Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1921.-1925. g.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
Dzilaune Dziļaune, Ičas pieteka
Dziļzis Dziļezers Istras pagastā
Glubokojes ezers Dziļezers, ezers Istras pagastā
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Gaiķu upe Dzīvene, Imulas pieteka
zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā
Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums
Telanaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā
Telenaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre")
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džodpūra Džodhpura - pilsēta Indijā
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_
Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa
Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_)
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
IEE Eiropas ekonomikas pētījumu institūts (angļu "Institute for European Economics")
EIT Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (viens un tas pats saīsinājums visās valodās)
EII Eiropas Integrācijas institūts
EIP Eiropas Integrācijas padome
EIB Eiropas Investīciju banka
EIF Eiropas Investīciju fonds
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment")
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance")
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market")
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute")
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
piecgades plāni ekonomiskās attīstības plāni, ko gk. izmantoja PSRS un vairums komunistisko valstu, kā arī dažas citas valstis, piem., Indija
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
ekvivalences nolieguma operācija ekskluzīvā VAI operācija
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī
strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI)
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)")
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana
IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
Mētra Emajegi, upe Igaunijā
Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
taigas ērce ērču suga ("Ixodes persulcatus")
suņu ērce ērču suga ("Ixodes ricinus")
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum")
ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās)
IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās)
ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās)
IOU Esmu jums parādā (angļu "I owe you")
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās)
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā)
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem
sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.)
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
gludsporu ezerene ezereņu suga ("Isoetes lacustris")
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Aksaičinkels ezers Aksaičinā, Ķīnas un Indijas strīdus teritorijā
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze
Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers
Bezdibens ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha
Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers
Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
Endlas ezers ezers Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļrietumos
Ermistu ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā
Tehelas ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā, iztek Pādrema
Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā
Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
Ilemistes ezers ezers Igaunijā, Tallinas pilsētā un tās dienvidu nomalē
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī
Ehijervs ezers Igaunijā, uz Valgas un Veru apriņķa robežas
Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe
Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā
Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
Gaiļu ezers ezers Ilūkstes novada Dvietes pagastā, platība — 3,8 ha
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis
Čilikas ezers ezers Indijā, Odišas štata dienvidu daļā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
Kumeliņa ezers ezers Inešu pagastā, platība - <1 ha
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers
Vārnu ezers ezers Inešu pagastā, platība — <1 ha
Ilzītes ezers ezers Inešu pagastā, platība — 5,1 ha
Hammārs ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m
Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos
Hāmūns ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros
Dedifoss ezers Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Gardas ezers ezers Itālijā, Lombardijas un Venēcijas reģionā, Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m
Ortas ezers ezers Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas un Novāras provincē
Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
Rezijas ezers ezers Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona ziemeļrietumos
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers
Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Ierkules ezers
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers
Pangoncho ezers Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā un Indijas Džammu un Kašmiras štatā
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos
Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
Koteļoks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers
Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha
Volčaks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers
Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers
Banamanas ezers ezers Mozambikā, Iņambanes provincē
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers
Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers
Bejšehirs ezers Turcijā, Ispartas un Konjas ilā
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
Glēzeris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Ilziķis ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts
neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms)
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
IBM firma "International Business Machines, Inc."
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam
uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas
strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros
personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku
personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām
IBM PC firmas _IBM_ personālo datoru apzīmējums, ko izmantoja pirmā šīs firmas 1981. g. izstrādātā datora apzīmēšanai un ar ko vēlāk apzīmēja visu firmas _IBM_ personālo datoru saimi
kopne PC firmas _IBM_ pirmās paaudzes personālo datoru datu kopne
konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus
multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi
Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu
IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API")
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru
tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm
kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem
elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S)
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^
īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg
īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s)
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
diaforāze Flavoproteīns, ferments, kas katalizē I kofermenta oksidāciju
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos)
MKSCd Fotometrisko lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde un kandela; SI sastāvdaļa
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
napoleonidi Franču ķeizaru Napoleona I un III dinastijas locekļi
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (gk. runājot par Itāliju)
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
jaunā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma; Gregora kalendārs
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji
Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā
Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli")
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
Dolgoje Garais ezers Indras pagastā
Garzis Garais ezers Indras pagastā
Dolgojes ezers Garais ezers Indras pagastā
Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā
zardaštri Gebri - persiešu grupa Irānā
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā
gilaki Gīlāni - tauta Irānā
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glučanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glušņas ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glučanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface")
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.)
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju
Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā
Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
Grivka Grīva, Istras pieteka
Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
iņņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Iņņas" iedzīvotāji
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums
iļģenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" iedzīvotāji
Groseta Groseto, pilsēta Itālijā
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā)
Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio")
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka
burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav
vālī ģenerālgubernators Irānā
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu)
ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
ģīves Ģīga I
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya")
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium")
alanta Helēniju staģe ("Inula helenium")
alante Helēniju staģe ("Inula helenium")
alantes Helēniju staģe ("Inula helenium")
ālants Helēniju staģe ("Inula helenium")
alīva Helēniju staģe ("Inula helenium")
helēna Helēniju staģe ("Inula helenium")
staģes Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium")
sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium")
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma")
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma")
spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus")
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē
Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi
Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls
Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā
perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju
Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā
Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā
Dienvidu Garezers I Garezers
Lejas Garezers I Garezers
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
iberis Ibēres
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
Centaurea iberica Ibērijas dzelzene
ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
atbišeri Ibibiji - tauta Nigērijā
threskiornithidae Ibisu dzimta
platalea Ibisu dzimtas ģints
plegadis Ibisu dzimtas ģints
threskiornis Ibisu dzimtas ģints
ogbo Ibo - tauta Nigērijā
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
hidalgo Idalgo
Idaņka Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Idenija Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Idonezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Jidauss Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Jidaušs Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Kurlais ezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos
mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts
bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā)
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe
doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā)
parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums
humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.)
kauja Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5)
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos
pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu
bezštoks Ideju trūkums
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums
pazīstēt Identificēt (cilvēka personību)
atostīt Identificēt (izprast) smaržu
dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem
pieteikties Identificēties datorsistēmā
noslēgumiezīme Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
noslēgums Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
piešķire Identifikatora piešķiršana ierīcei vai kādam citam resursam, ko izmanto programmas
ID Identifikators; ID karte
idents Identisks
klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā)
identums Identiskums
identība Identitāte
identitātsimboliskums Identitātes simboliskums
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām
kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā)
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā
neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā
antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu
feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.)
papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu
Edfu Idfū - pilsēta Ēģiptē
idehāns Idhāns - smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā
eidille Idille
Arkādija Idilliskajā dzejā - "laimīgo ganu zeme"
eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā
autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās)
idīosinkrāsija Idiosinkrāzija
idiotisms Idiotija
idiņš Idiots
cefalons Idiots ar lielu galvu
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
idrs Idra 1
pliušķis Idra 1
idre Idra 1(1)
idres Idras ("Camelina")
idris Idras ("Camelina")
udri Idras ("Camelina")
camelina Idras 1(1)
Iduma Idumeja
Idums Idumeja
Idwen Idus
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā
Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā
iedzilināt Idzelt (par nātrēm)
Idzipoles ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā
Idzipoļes ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā
perdendo Idziestot, izgaistot
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
izdzīrāties Idzīroties
idžavi Idžo - tauta Nigērijā
iesa- Ie-
ieza- Ie-
ieacāt Ieacot
iekviest Ieaicināt, ielūgt
ievilbināt Ieaicināt, ievilināt
apšūpāt Ieaijāt (miegā)
nūnēt Ieaijāt miegā
zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot
zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot
zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot
iekāsēt Ieāķēt
iemetināt Ieāķēt; arī iestiprināt
Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m
kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
apalai Ieapaļi
apaliskai Ieapaļi (izgatavot, izveidot)
sferīti Ieapaļi kristāliski veidojumi augu šūnās
ieapaļisks Ieapaļš
ieapals Ieapaļš
paapals Ieapaļš
bumbulis Ieapaļš (lietus) mākonis
apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai)
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām)
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas
vanne Ieapaļš mazgājamais trauks
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas)
piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas
apgrobeņi Ieapaļš, apaļīgs, apaļš
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām)
izometrisks Ieapaļš, pretstatā garenstieptam, lineāram
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve
ieaudzināt Ieaudzēt
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus)
ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus)
iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu)
iedēstīt Ieaudzināt (1)
ieaudzēties Ieaugt
iestiprināties Ieaugt (organismā)
ieaurēt Ieaurot
ieaurēties Ieauroties
iemauroties Ieauroties (par vēju)
cauraust Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru)
ielest Ieaust ar skaliņiem
ataust Ieaust audus
iegraidāt Ieaust graidu
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas)
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras
ievilkums Ieausts krāsains diegs audumā tā rotāšanai
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem
iebaidināt Iebaidelēt
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
blefot Iebaidīt
iedracīt Iebaidīt
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku)
baigots Iebaidīts; tāds, kam rādās spoki, rēgi
iebadīt Iebakstīt (1); iedurstīt (1)
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu)
apdakstīt Iebakstīt visapkārt
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko)
iebalot Iebalēt
iesabalināties Iebalināties
iesabelīties Iebalināties
balsns Iebalts, balgans; balsnējs
iezāļot Iebalzamēt
ieoderēt Iebarot (ar auzām, sasmalcinātu āboliņu)
iebaukšēties Iebaukšķēties
iebaurāties Iebauroties
aizčubināt Iebāzt
iebucāt Iebāzt
iestūkāt Iebāzt
iestumt Iebāzt
ieštapēt Iebāzt (cieši sablīvējot); iepildīt
aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā
sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi)
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā)
atbāzt Iebāzt atpakaļ
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu)
ieštopēt Iebāzt, cieši sablīvējot; iepildīt
ietuncīt Iebāzt, iespaidīt; ieņurcīt; ietūcīt
iemurdzīt Iebāzt, iespiest
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā)
iespraudīt Iebāzt, iespraust
iesabāzties Iebāzties
iemiglīt Iebēgt
iemukt Iebēgt
iešļokāt Iebelzt, iesist
ielakstīt Iebērt
iesabērties Iebērt
krainīt Iebērt
iekritināt Iebērt, iebirdināt
inunkcija Ieberzēšana, ieziešana
ietrīt Ieberzēt
ieberzēties Ieberzēt sevi
pietrīt Ieberzēt, ieberzēties
ietriekšēt Ieberzties
ietriekšķēt Ieberzties
ielaist Iebīdīt
iegumdīt Iebīdīt, ievirzīt
iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt
intimidācija Iebiedēšana
iečamdīt Iebiedēt
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu
apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt
izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
sguščonka Iebiezinātais piens
pretdomas Iebildumi
iebilde Iebildums
pretruna Iebildums
reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs
iebildēt Iebilst
turēties pretī (arī pretim) Iebilst
iebilsties Iebilst (2)
pabilst Iebilst (2)
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas
atrunāties Iebilst (pretī)
iebildēt Iebilst, pretoties
pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu)
iebizenēt Iebizot
iebizinēt Iebizot
ieblakām Ieblakus
iesablandīties Ieblandīties
ieblorkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties
ieblurkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties
ieblāzmot Ieblāzmoties
uzblēt Ieblēties
aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli
aizblīkšēties Ieblīkšķēties
aizblīkšķēties Ieblīkšķēties
aizblīšķēties Ieblīkšķēties
iemaitāt Iebojāt
ietērēt Iebojāt
ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt
iemudēt Iebojāties
iemudēties Iebojāties
iesmeļķēt Iebojāties
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt
iesabrakšēties Iebrakškēties
iebrakstēties Iebrakšķēties
iebriukšēties Iebrakšķēties
sabrakšēt Iebrakšķēties
apsēta Iebraucamā vieta
iebrauktuve Iebraucamā vieta
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca
autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā
parižaņins Iebraucējs no laukiem
ierullēt Iebraukt
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot
iegriezt Iebraukt (kur iekšā)
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
danga Iebraukta gramba
tanga Iebraukta gramba
lēze Iebraukta ratu gramba
riesa Iebraukta sliede
risa Iebraukta sliede
apžeba Iebrauktā sliede, gramba
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
špūre Iebrauktas slēpju sliedes
špūre Iebraukts ceļš, rise
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes
iebrauktuva Iebrauktuve
iebrāzīt Iebrāzt
iebrāzt Iebrāzties (1)
iebrāzt Iebrāzties (2)
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi
iebrīdēt Iebrīdināt
sabrīkšēt Iebrīkšēties
aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties
aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
iebradāt Iebrist
iesliet Iebrist
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem
iebrokastēt Iebrokastot
aneksionists Iebrucējs, kas izdara aneksiju; aneksijas piekritējs
pagrauzdes Iebrucis ledus
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā
iežļukt Iebrukt, iegrūt
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā
iegāze Iebrukums, nobrukums
aizabubinēties Iebubināties
iesabubinēties Iebubināties
sabubinēt Iebubināties
sabūkāt Iebuknīt
iebokņīt Iebukņīt
iebuksnīt Iebukņīt (1)
iebuksnīt Iebukņīt (2)
pieduckāt Iebukņīt sānos, vairākkārtīgi iesist
iebokšēties Iebūkšķēties
iebunkšēties Iebūkšķēties
iebudelēt Iebuldurēt
iebulderēt Iebuldurēt
iebūkāt Iebungāt
iezēģelēt Ieburāt
ieborkšēties Ieburkšķēties
ieburnīt Ieburzīt (1)
iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
ieblankot Iebūvēt, iestiprināt plankas (stāvbūvē celtas ēkas sienā)
iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā)
mazmāja Iebūvieša māja
hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos
iebūvīša Iebūviete
iebavietis Iebūvietis
iebuinieks Iebūvietis
iebujietis Iebūvietis
iebujis Iebūvietis
iebujnieks Iebūvietis
iebujvietis Iebūvietis
iebūviets Iebūvietis
iebūvnieks Iebūvietis
īnumnieks Iebūvietis
īnums Iebūvietis
mazmājnieks Iebūvietis
pimpurnieks Iebūvietis
preikuris Iebūvietis
bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks
Eckau Iecava
Ieķeve Iecava (upe Zemgalē)
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
Mente Iecavas kreisā krasta pieteka
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji
dzimtmisenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Dzimtmisa" iedzīvotāji
grantinieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grantiņi" iedzīvotāji
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji
ibenetieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ibenete" iedzīvotāji
jurģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
kambarleiši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" (arī "Kambarleiši") iedzīvotāji
kambarlejnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" iedzīvotāji
kluburieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji
kluburnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji
podnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Podi" iedzīvotāji
strīķernieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Strīķeri" iedzīvotāji
tāmenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Tāmas" iedzīvotāji
zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji
ziemeļnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji
zorģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji
brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
dartijieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dartija" iedzīvotāji
meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji
raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji
rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji
šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji
upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji
zurģenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
postulācija Iecelšana augstākā garīdznieka amatā
iegniezt Iecelt
iestatīt Iecelt
sist Iecelt
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus)
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētās institūcijās ar šo institūciju lēmumu (bez papildu vēlēšanām)
pazīmot Iecelt (kādu) amatā
dižciltēt Iecelt par dižciltīgo
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu)
iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā)
uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa)
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks
pieceļot Ieceļojot papildināt, ieklīst
immigrācija Ieceļošana
immigrēt Ieceļot
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību
immigrants Ieceļotājs
ienākulis Ieceļotājs, imigrants; iebrucējs, nelūgts viesis
ieprātot Iecerēt
uzcerēt Iecerēt (1)
uzcerēt Iecerēt (2)
pacerēt Iecerēt, paredzēt
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
līgava Iecerētā
baltpuķīte Iecerētā, iemīļotā jauniete
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava
domāts Iecerēts, gribēts
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna
iemielot Iecienīt izklaidēm
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis
lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim
iecietīgums Iecietība
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos)
noliecība Iecietība, pacietība, tolerance
pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs
piedevīgs Iecietīgs, spējīgs piedot
noliecīgs Iecietīgs, tolerants
iestērķelēt Iecietināt
iestērķulēt Iecietināt
iekrapmalēt Iecietināt ar cieti
nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3)
iecalstelēt Iecilāt
iecalstīt Iecilāt
iecilpāt Iecilpot
ieleipatāt Iecilpot
valda Iecirknis
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus)
iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu)
iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur)
sunuķ Iecirst, iesist, iedurt
iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs
bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete
bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete
bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete
iekodīgs Iecirtīgs, stūrgalvīgs
ielokāt Iecirtot
rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus
metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt
sačabēt Iečabēties
iečakstēties Iečakstināties (2)
iečāpstināt Iečapstināt
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt
iečiebties Iečiepstēties
iečiepties Iečiepstēties
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties
aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu)
aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas)
aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties
ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana
iečūkstēt Iečukstēt
iešvikstēt Iečukstēt
iešvīkstināt Iečukstēt
ietutināt Iečukstēt
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī
iešveikstēt Iečukstēt, pačukstēt
iedabuit Iedabūt
iefīrēt Iedabūt
iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko)
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu)
iedale Iedalījums (1)
iedale Iedalījums (2)
departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā
trihotomija Iedalījums trīs daļās vai lietas aplūkošana no trim viedokļiem
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā
iedailināt Iedalīt
uzdalīt Iedalīt
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.)
paragrafēt Iedalīt rakstu paragrāfos
iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās
iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa
apakšiedaļa Iedaļas sīkāks iedalījums
iedarbe Iedarbība
iedirbe Iedarbība
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi
eficience Iedarbīgums
iekurbulēt Iedarbināt
piekurbulēt Iedarbināt (automašīnas motoru) ar kloķi
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri; iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei)
piešķilt Iedarbināt (iekšdedzes dzinēju)
kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi
palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu)
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.)
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu
gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg
apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos)
iedirbt Iedarboties
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci
ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām)
mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt
iedārdināt Iedārdēt
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
iedarvāt Iedarvot
iedaudzīt Iedauzīt
iepolēt Iedauzīt
buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā)
šapka Iedauzīta Lieldienu ola
iedaudzīties Iedauzīties
bukte Iedauzīts iedobums (piem., metāla virsmā)
buhte Iedauzīts iedobums (piemēram, metāla virsmā)
iedaravāt Iedāvināt
iedāvāt Iedāvināt
iedavināt Iedāvināt
iedāša Iedaža (1)
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
aizlipināt Iededzināt
iecepināt Iededzināt
iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni
lipt Iededzināt, aizdegt
iespingt Iededzināt, iekurt
zvērināt Iededzināt, uzpūst
stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme
aizlipt Iedegt
ielipināt Iedegt
ielipīt Iedegt
ielipt Iedegt
apdegt Iedegt (saulē)
svecīt Iedegt sveci
ieliesmoties Iedegties
iesadegties Iedegties
saspīdēt Iedegties
iekailēties Iedegties dusmās
aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
ielipīties Iedegties, uzliesmot
trimt Iedegties; pacelties
sauldedze Iedegums
sauldega Iedegums
zagars Iedegums
nocepums Iedegums saulē
iedancot Iedejot (kur iekšā)
iedancoties Iedejoties
atsagadīties Iederēties
atsatikties Iederēties
iestāvēt Iederēties
iederīgums Iederība
iebedīt Iedēstīt
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu)
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; dēstīt vēlreiz, no jauna
iedāvāt Iedēvēt
iešķuidīt Iedīdīt, iemācīt
iedeidzēt Iediedzēt
iedīdzēt Iediedzēt
ietrākalēt Iediegt
ietrākelēt Iediegt
ietrāklēt Iediegt
ieķerties Iedīgt, iezelt
iedimdināt Iedimdēt
štranka Iedoba svītra, rēta
izdobe Iedobe (1)
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem)
izšļaupt Iedobt, ieliekt
vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas
kurtums Iedobums
izdobums Iedobums (1)
lēģeris Iedobums būvbaļķī stūra savienojuma izveidei
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); iere (1)
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); ieris
kulba Iedobums krāsns priekšā
paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
ūķis Iedobums sienā
grebnice Iedobums uz ceļa
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas
losms Iedobums zem zirga pakava
iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā
dobule Iedobums, bedrīte
actiņa Iedobums, dobīte
apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
iegrobe Iedobums, rene
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā
krāsnsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra
krāsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra; krāsnsapuža
umbilikācija Iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā
cere Iedoma
iedoms Iedoma
piegaža Iedoma
uzdoma Iedoma
uzdomājums Iedoma
uzpīļi Iedoma, ideja
fantāzija Iedoma, izdomājums
ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko)
prikiņ Iedomājies!
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis
iedabāt Iedomāt
teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana
premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes
nezeme Iedomāta zeme, zeme, kuras īstenībā nav
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus
dadomāt Iedomāties
iegādāties Iedomāties
ieģist Iedomāties
iegudroties Iedomāties
iemelsties Iedomāties
ieprāsnēt Iedomāties
ieprāsnēties Iedomāties
iesadomāties Iedomāties
padomāties Iedomāties
pierēt Iedomāties
trjohnutsja Iedomāties
ieprātoties Iedomāties (4)
pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties)
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko)
iedāžāt Iedomāties ko bailīgu
atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav)
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko)
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko)
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
izķaupēties Iedomāties, noskaņoties
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties
satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja
epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai
doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība
gudība Iedomība
arrogance Iedomība, augstprātība
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība
pašiedomība Iedomība, uzpūtība
grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete
grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete
grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete
vinga Iedomīgas domas
iecildīgs Iedomīgs
puktīgs Iedomīgs
miens Iedomīgs cilvēks
pāvs Iedomīgs cilvēks
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm
špidelīgs Iedomīgs, āķīgs, niķīgs
iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks
uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks
kūžīgs Iedomīgs, augstprātīgs, lepns
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs
lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ieturīgs Iedomīgs, lepns, augstprātīgs
uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis
ieminīgs Iedomīgs, uzpūtīgs
pašprātīgs Iedomīgs, uzpūtīgs
spendīgs Iedomīgs, uzpūtīgs
štimmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs
kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks
klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms
iepilcis Iedomīgs, uzpūtīgs: izlutis
švicentīgs Iedomīgs; kaprīzs
švikstelīgs Iedomīgs; tāds, kas ātri apvainojas
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija
vīzija Iedomu vai sapņu tēls
pašaut Iedot
piešķirt Iedot
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai; arī atvēlēt (1)
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem)
dadot Iedot (ko) papildus
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā
iedāvināt Iedot (ko) par dāvanu
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās)
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto)
iebarot Iedot barību (dzīvniekam); pabarot
iebarāt Iedot barību, ēdienu
iešībēt Iedot brāķi
atdot Iedot citam, nepaturēt sev
iesmērēt Iedot dzeramnaudu, kukuli
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
druknuķ Iedot kukuli
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem)
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt
puļnuķ Iedot santīmu
dasviest Iedot vairāk, nekā paredzēts
izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam)
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu
ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu)
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus; piemest (5)
piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5)
iešķiņķot Iedot; uzdāvināt
iešķiebt Iedot; uzdāvināt; piešķirt
dots Iedotais, dāvana, deva
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski)
iedraudzēt Iedraudzēties
iedraudzināties Iedraudzēties
iesadraudzēties Iedraudzēties
iedrāzt Iedrāzties (1)
ienesties Iedrāzties (1)
ienesties Iedrāzties (2)
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
iedriskāt Iedriksnāt
iedrīstēties Iedrīkstēties
iedrosināt Iedrošināt
iedūšot Iedrošināt
ievīrināt Iedrošināt
savīrot Iedrošināt
uzvīrināt Iedrošināt
vīrināt Iedrošināt
aizmasināt Iedrošināt, pamudināt
ieskubināt Iedrošināt, uzkūdīt
atdrosināties Iedrošināties
iedrosināties Iedrošināties
iedrosīties Iedrošināties
iedrosmēties Iedrošināties
iemundrināties Iedrošināties
iesadrošināties Iedrošināties
ietīrīties Iedrošināties
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt
atsavažīties Iedrošināties ko darīt
uzdūšāties Iedrošināties, saņemties drosmi
iedrīkstēties Iedrošināties, uzdrošināties
iebirzīt Iedrupināt
ieburzināt Iedrupināt
iedrupačot Iedrupināt
iemikāt Iedrupināt
ietrupināt Iedrupināt
īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā
iedūcināties Ieducināties
iedudināties Ieducināties
ieduksnīt Iedunkāt
iedukstīt Iedunkāt
iedunckāt Iedunkāt
iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt
iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt
iedukņīt Iedunkāt; iebukņīt
pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt)
iedzelties Iedurties
iesadurties Iedurties
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
iedūšināt Iedūšot; iedrošināt
iedūšāties Iedūšoties
iesadūšāties Iedūšoties
iedaša Iedvesma
iedvesme Iedvesma
iedaža Iedvesma, iedoma
inspirācija Iedvesma; radošs stāvoklis; apskaidrība
Hipokrēne Iedvesmas avots
suģestējamība Iedvesmojamība
piebažīt Iedvesmojoši strādāt
inspirācija Iedvesmošana; arī musināšana (uz ko), pamudināšana, provocēšana
apdvēsmot Iedvesmot
iedvesmēt Iedvesmot (1)
iespārnot Iedvesmot (1)
iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt
kumdināt Iedvesmot, uzmundrināt, dzīt
inspirēt Iedvesmot; arī musināt (uz ko)
biedēt Iedvest bailes
biedināt Iedvest bailes; biedēt (1)
sašausmināt Iedvest kādam šausmas, bailes
derdzināt Iedvest riebumu
iegarot Iedvest, ierosināt
iedzaldēt Iedzeldēt
iedžaldēt Iedzeldēt
iedžalstēt Iedzeldēt
iezelt Iedzelt
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem
iecirst Iedzelt (par kukaiņiem)
iekost Iedzelt (par kukaiņiem)
iedzalstīt Iedzelt (par nātrēm)
iedzeldēt Iedzelt (par nātrēm)
iedzelstīt Iedzelt (par nātrēm)
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā
dzēlgans Iedzeltens
dzelkns Iedzeltens
dzelsnējs Iedzeltens
dzeltanans Iedzeltens
dzeltenējs Iedzeltens
iedzeltains Iedzeltens
iedzeltanans Iedzeltens
iedzeltans Iedzeltens
iedzeltāns Iedzeltens
iedzeltēns Iedzeltens
vaskāns Iedzeltens
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos
sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju
dzēls Iedzeltens, dzeltenīgs
iedzeltānans Iedzeltens; dzeltenīgs
iedzeltānīgs Iedzeltens; dzeltenīgs
vaskis Iedzeltens; vaskāns
iezaltīt Iedzeltēt
iedzanāt Iedzenāt
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt
pulduris Iedzērājs
iemesties Iedzēries
štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē
apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt
apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt
baļļuks Iedzeršana
drape Iedzeršana
drope Iedzeršana
dropings Iedzeršana
jūgs Iedzeršana
kodiens Iedzeršana
māviens Iedzeršana
pjanka Iedzeršana
pļāviens Iedzeršana
uzdzērība Iedzeršana
uzdzīres Iedzeršana saderinoties
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
dzera Iedzeršana, pacienāšana
sliznēšana Iedzeršana, žūpošana
hlobistnuķ Iedzert
iečarkot Iedzert
iečarkoties Iedzert
iedrinkot Iedzert
iekačāt Iedzert
ieķiķināt Iedzert
iekraut Iedzert
ieļukāt Iedzert
ietempt Iedzert
satalzīt Iedzert
trahnuķ Iedzert
uzsviķot Iedzert
uzvicot Iedzert
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ieklūgāt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ieplēst Iedzert (alkoholisku dzērienu)
iešvilpt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ietrekterēt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
ietrimpelēt Iedzert (alkoholisku dzērienu)
uzpravīties Iedzert (alkoholisku dzērienu)
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu)
iekosties Iedzert (alkoholiskus dzērienus)
iesviķot Iedzert (alkoholiskus dzērienus)
iešmigot Iedzert (alkoholu)
ietraukt Iedzert (alkoholu)
pakost Iedzert (alkoholu)
pasūkties Iedzert (alkoholu)
iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā
piemalkot Iedzert (daudz šķidruma)
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma)
iepidžināt Iedzert (nedaudz)
ielakt Iedzert (par cilvēkiem)
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu)
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
iepurināt Iedzert (parasti degvīnu)
iešaut Iedzert (parasti degvīnu)
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam)
ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem)
ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem)
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu
iešmorēt Iedzert alkoholisku dzērienu
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu
uzmest garu Iedzert alkoholisku dzērienu
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt
iešņabot Iedzert degvīnu
īčarkot Iedzert kādu alkoholisku dzērienu
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos)
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti
ieklunkšināt Iedzert tā, ka noklunkšķ
ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ
atdzert Iedzert uz paģirām
iejemt Iedzert, apēst
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā
uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi
sliznēt Iedzert, plītēt
ievitot Iedzert, žūpot
klimpot Iedzert; pļēgurot
iekampties Iedzerties
ievilnoties Iedzerties
iemesties Iedzerties; arī piedzerties
ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli)
iegoznis Iedziļinājums lauka vidū
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā
imersija Iedziļināšanās, iegremdēšanās (no angļu "immersion")
dziļoties Iedziļināties
ielūkoties Iedziļināties
iesadziļināties Iedziļināties
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
nodziļināties Iedziļināties (1)
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās)
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko
iesaskaitīties Iedziļināties lasīšanā
raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.)
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties; arī aizmirsties
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3)
lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam
lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam
apdzimt Iedzimt
ieradīt Iedzimt
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus
heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa
palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne
ezofagektopija Iedzimta barības vada atrašanās anomālā vietā
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne
perosplanhnija Iedzimta iekšējo orgānu kroplība
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija
derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums
asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva
kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu
kampilorīnija Iedzimta kroplība, ko raksturo deguna deformācija
distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres
kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija
eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle
aporocefālija Iedzimta kroplība, kurā augļa galva grūti atšķirama no ķermeņa
aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums
acefālija Iedzimta kroplība: galvas trūkums
acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla
acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums
acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums
acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums
abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums
aheilija Iedzimta kroplība: lūpu trūkums
abrahija Iedzimta kroplība: roku trūkums
akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija
acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums
acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija
akormija Iedzimta kroplība: vidukļa trūkums
leipomērija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku locekļu trūkums
adaktilija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku pirkstu trūkums
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums
torakoshīze Iedzimta krūškurvja šķeltne
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne
mikrotēlija Iedzimta krūtsgalu hipoplāzija
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne
miopātija Iedzimta muskuļu slimība, muskuļu vājums un atrofija
ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības
mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute
apkāļas Iedzimta novirze, neiet tieši uz mērķi, iet ar līkumu, aplinkiem
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā
shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā
retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām
shizognātisms Iedzimta žokļa šķeltne
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu)
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3)
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3)
dzimtenieks Iedzimtais iedzīvotājs
iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus
ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs
diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes
kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē
mikrospondilija Iedzimti mazi skriemeļi
apdzimums Iedzimtība
hereditāte Iedzimtība
maste Iedzimtība
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni
plazmonts Iedzimtības faktori citoplazmā
filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi
genetika Iedzimtības mācība; ģenētika
fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā
nātīvistisks Iedzimts
anoftalmija Iedzimts acs ābola trūkums
anoftalms Iedzimts acs vai acu trūkums
akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums
dermatolīze Iedzimts ādas šļauganums, kas radies pārmērīgas attīstības dēļ
adermija Iedzimts ādas trūkums
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa
agnātija Iedzimts apakšžokļa trūkums
embriotoksons Iedzimts apduļķojums radzenes malā
makrotija Iedzimts ārējās auss palielinājums
anotija Iedzimts ausu trūkums
aprozopija Iedzimts daļējs vai pilnīgs ģīmja trūkums
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni
arīnija Iedzimts deguna trūkums
dermolipoma Iedzimts dzeltens taukains audzējs zem konjunktīvas
ametrija Iedzimts dzemdes trūkums
anencefālija Iedzimts galvas smadzeņu trūkums
meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums
ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos
meromēlija Iedzimts kādas locekļu daļas trūkums, piem., adaktilija
apodija Iedzimts kāju trūkums
agīrija Iedzimts kroku trūkums smadzeņu garozā
agenosoms Iedzimts kroplis ar dzimumorgānu trūkumu vai izkropļojumu
cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula
anencefāls Iedzimts kroplis bez galvas smadzenēm
aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe
adaktils Iedzimts kroplis bez pirkstiem
amels Iedzimts kroplis, kam trūkst locekļu
ektromels Iedzimts kroplis, kuram trūkst locekļu vai tie ir defektīvi
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums
asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums
amastija Iedzimts krūts dziedzera trūkums
ektrogēnija Iedzimts ķermeņa daļas vai orgāna trūkums vai defekts
aliēnija Iedzimts liesas trūkums
asplēnija Iedzimts liesas trūkums
oligotrihija Iedzimts matu plānums
mikrogastrija Iedzimts mazs kuņģis
aglosija Iedzimts mēles trūkums
amiēlija Iedzimts muguras smadzeņu trūkums
amielencefālija Iedzimts muguras un galvas smadzeņu trūkums
astomija Iedzimts mutes trūkums
leipostomija Iedzimts mutes trūkums
anonihija Iedzimts nagu trūkums
oligodaktilija Iedzimts nepilns pirkstu skaits
klinodaktilija Iedzimts noliekts vai saliekts pirkstu stāvoklis
idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids
pantanencefālija Iedzimts pilnīgs galvas smadzeņu trūkums
iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums
ektrodaktilija Iedzimts pirksta vai tā daļas trūkums
pahidaktilija Iedzimts pirkstu resnums
syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā
simfalangisms Iedzimts pirkstu stīvums vai pirkstu locītavu ankiloze
atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai
ablefarija Iedzimts plakstiņu trūkums
apneimija Iedzimts plaušu trūkums
apostija Iedzimts priekšādas trūkums
pseidopapilledema Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums
pseidopapilledēma Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums
apleirija Iedzimts ribu trūkums
oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits
ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas
anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums
kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē
notanencefālija Iedzimts smadzenīšu trūkums
meroanencefālija Iedzimts smadzeņu daļas trūkums
fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski
acistija Iedzimts urīnpūšļa trūkums
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums
makroglosija Iedzimts vai iegūts mēles palielinājums
monoftalmija Iedzimts vai iegūts vienas acs trūkums
palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums
monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums
ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums
ektromēlija Iedzimts viena vai vairāku locekļu trūkums vai defektīvums
adentija Iedzimts zobu trūkums
natīvs Iedzimts; dabisks; nepārveidots
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras
pārdzintarojums Iedzintarojums
iedzirdināt Iedzirdīt
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzelknis Iedzirklis 1(1)
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1)
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2)
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1)
ieīlēt Iedzīt
iemūdīt Iedzīt
iedzenīt Iedzīt (1)
iedziļināt Iedzīt (3), ierakt
piemiet Iedzīt (blakus mietam)
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt)
sastukāt Iedzīt (mietu)
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu
ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties
bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu
zabināt Iedzīt lamatās, sprostā
ienaglot Iedzīt naglu
iemaidīt Iedzīt, iebāzt
iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt
iestuidīt Iedzīt, iedvest
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī)
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.)
iemiet Iedzīt, iesist (zemē)
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus
ievantēt Iedzīt, ietriekt
ievārīt Iedzīt, ietriekt
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji
dzīvalnieks Iedzīvotājs
dzīvātājs Iedzīvotājs
dzīvelnieks Iedzīvotājs
dzīvinieks Iedzīvotājs
iemājnieks Iedzīvotājs
iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē)
pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
iedzīvnieks Iedzīvotājs, iemītnieks
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis
dzīvotājs Iedzīvotājs; iemītnieks
IAO Iedzīvotāju aizsardzības organizācija
autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu)
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ)
perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt
pārceļošana Iedzīvotāju migrācijas veids, valsts iekšējās kolonizācijas galvenais līdzeklis
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu)
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji
klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē
iedzīvāties Iedzīvoties
uzpērties Iedzīvoties
iedzievāties Iedzīvoties (1)
iedzievāties Iedzīvoties (4)
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos)
apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam)
iepaurēties Iedzīvoties, iekrāt mantu
iedzinkstēties Iedžinkstēties
uzēdināt Ieēdināt
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta
ieietava Ieeja
gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala
pronāoss Ieeja baznīcā
ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā
entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā
entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā)
antreja Ieeja, priekšnams; priekštelpa
angtreja Ieejas biļete, ieeja
spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei
aivāns Ieejas niša medresē
pieprasījums Ieejas ziņojums, ar kuru datu apstrādes sistēmai pieprasa kādu informāciju
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta
inspirācija Ieelpa, ieelpošana
apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu)
iedvašot Ieelpot
iedvesēt Ieelpot
ieelpt Ieelpot
inspirēt Ieelpot
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
elpot Ieelpot vai izelpot (gaisu)
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus)
respirēt Ieelpot; elpot
aizelpoties Ieelpoties
ieelsoties Ieelsties
ieeļļāt Ieeļļot
ieeļvot Ieeļļot
ieersināt Ieērcināt
ieķemmēt Ieēst
iekopties Ieēst
iekraut Ieēst
ielopņīt Ieēst
ieņammāt Ieēst
ienodēt Ieēst
iesist Ieēst
ietest Ieēst
ierevēt Ieēst (1)
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem
ieveķēt Ieēst (ko biezu)
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu)
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
iešļipstināt Ieēst (ko šķidru)
uzēst Ieēst (ko)
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
iehrapņīt Ieēst (nedaudz)
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem)
iebrokastot Ieēst brokastis
ieskostēt Ieēst kaut ko
ielaunagot Ieēst launagu
ieoderēt Ieēst pirms dzeršanas
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām
iebaudīt Ieēst, iedzert
iešutināt Ieēst, ierīt
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst
iepaikot Ieēst; paēst
parīt Ieēst; paēst
samdīt Iegādāt, tapināt
dagadāt Iegādāties
gādāties Iegādāties
iegādāt Iegādāties
iesagādāties Iegādāties
nogādāties Iegādāties
dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam
patapināt Iegādāties uz pēcmaksu
pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot
paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
ietrāpīties Iegadīties, gadīties
iegadzināties Iegāgināties
iegādzināties Iegāgināties
iekailēties Iegailēties
iesagailinēties Iegailēties
iemeslis Iegansts
zacepka Iegansts
aizgaite Iegansts, atruna, pamatojums
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
groda Iegarena zema vieta ar dūņainu pamatu
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma)
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts
histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu
drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
iegarans Iegarens
iegarāns Iegarens
iegareni Iegarens
pusgarens Iegarens
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze
auklis Iegarens koka klucītis
ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu)
grēda Iegarens krāvums
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
korķis Iegarens puvums
batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu)
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
čemburs Iegarens, grumbuļains veidojums (parasti augiem)
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā
stuļģe Iegarens, olveida māla pods
pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā)
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā)
pusgarans Iegarens; pusgarens
kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne
iegardināties Iegaršoties
iegārdināties Iegaršoties
iesagardināties Iegaršoties
iesmeķēties Iegaršoties
iegārtnis Iegātnis
iegātnieks Iegātnis
piegātnieks Iegātnis
primaks Iegātnis
ušavi Iegātnis
uškuris Iegātnis
uzgātnis Iegātnis
ielēcinis Iegātnis (nicinošā nozīmē, gandrīz lamuvārds)
iegāznis Iegātnis (zobgalīgi)
uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
aizagaudāties Iegaudoties
aizgaudāt Iegaudoties
aizgaudāties Iegaudoties
aizgaudēties Iegaudoties
aizgaudot Iegaudoties
iegaudāties Iegaudoties
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties
iečekot Iegaumēt
iedēbt Iegaumēt
ieģist Iegaumēt
ielāgot Iegaumēt
ievērot Iegaumēt
lāgot Iegaumēt, iedomāties
iepaurēt Iegaumēt, iemācīties
iezīlēt Iegaumēt, iepazīties
iezīmēt Iegaumēt, ievērot
vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost
paģisties Iegaumēt, uzmanīt
aizgavilēties Iegavilēties
iesagāzties Iegāzties
iesažauties Iegāzties
iekavāt Ieglabāt (1)
iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā)
iegliebties Ieglābties
ieguldīt Ieglaust (kur iekšā)
iepletēt Iegludināt
ieprasavāt Iegludināt
iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles
nobuktēt Iegludināt (bikšu vīles)
iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm)
kants Iegludināta bikšu vīle
buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
bukse Iegludināta vīle (biksēm)
bukts Iegludināta vīle (biksēm)
iekrabēties Iegrabēties
iekrabēties Iegrabināties
iekrabināties Iegrabināties
iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu)
iezambāt Iegrauzt, aizgrauzt
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis)
iegraverēt Iegravēt
iegreba Iegrebe
iegrambinēt Iegrebt
iegrebināt Iegrebt
ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu)
immersija Iegremdēšana; viena debess ķermeņa ieiešana otra ēnā (aptumšošanās gadījumā)
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā
iegrimdēt Iegremdēt
ieslīcināt Iegremdēt
iestidzināt Iegremdēt
sagremdint Iegremdēt (daudz)
iemērkt Iegremdēt (kādā masā)
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu)
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā)
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
dziļināties Iegremdēties, iegrimt
uzgriba Iegriba, kaprīza vēlēšanās
iekāmēties Iegribēties
iesadomāties Iegribēties
iesagribēties Iegribēties
ietīkoties Iegribēties
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
skumēties Iegribēties, iekāroties
iegriba Iegribīgs cilvēks
iegribis Iegribīgs cilvēks
cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai
cistidotrahelotomija Iegriešana urīnpūšļa kakliņā
daktiliografs Iegriezējs akmenī
entropijs Iegriezies acs plakstiņš
iešķērēt Iegriezt
iesnāt Iegriezt
iezabīt Iegriezt
aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai)
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam
ieriezt Iegriezt 1(1)
iešņāpt Iegriezt 2 (1)
ieņurīt Iegriezt ar neasu nazi
manturiķ Iegriezt ar žileti
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam)
iegrīvēt Iegriezt, ierobīt (zīmi kokā)
iedrāzt Iegriezt, ieskrambāt
zambāt Iegriezt, ievainot
skrostīt Iegriezt, robīt, rantīt
rise Iegriezta svītra (priekšmetā)
iestaigāt Iegriezties (2)
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu)
uzstaigāt Iegriezties, apciemot
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
draivs Iegriezts sitiens tenisā
dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai
bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai
ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
pārgriezums Iegriezums
onkotomija Iegriezums audzējā vai pietūkumā
mastostomija Iegriezums krūtī drenāžas veikšanai
kumburs Iegriezums sijā, kurā iegulda spāres stūri
grepe Iegriezums skrūvēm
omentotomija Iegriezums taukplēvē
šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā
epitome Iegriezums, ievainojums
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai
pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs
pelde Iegrime (1)
introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
iemirkt Iegrimt (šķidrumā) un saslapt
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem
atgrimt Iegrimt atpakaļ
noiet dibenā Iegrimt ūdenī līdz dibenam
iezemdēt Iegrimt zemē
sastaigt Iegrimt, ieslīkt
samigt Iegrimt, iestigt
iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties)
ģibt Iegrimt, locīties, grimt
apstrigt Iegrimt, nogrimt
saslīkt Iegrimt, nogrimt
gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam
iegubt Iegrimt, pārklāties
ielāma Iegrimums pļavā vai tīrumā
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu
ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt
laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot
iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs)
ieprāvēties Iegrozīties
ievērtīties Iegrozīties
iezabāt Iegrožot, ierobežot
iezubāt Iegrožot, ierobežot
apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas)
iešudīt Iegrūst iekšā
iegrūstīt Iegrūst vairākus, vai atkārtoti
iekruķēt Iegrūst, iebīdīt ar koku, kruķi u. tml.
ieķeksēt Iegrūst, iebīdīt ar ķeksi (piemēram, kokmateriālu ūdenī)
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā
iegrumīt Iegrūst, iestumt
iesagāzties Iegrūt
iegulums Iegula (1)
artava Ieguldījums, devums
SICAV Ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu pamatkapitālu
ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku)
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus)
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu
investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju
iegulties Iegult (4)
iesalikties Iegulties
ielikties Iegulties (1)
ielīst Iegulties (1)
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
konjugāta Iegurņa ieejas taisnais diametrs
šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa
zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā
pelvimetrija Iegurņa lieluma noteikšana
pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai
pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana
etrotomija Iegurņa pārgriešana
pelviorentgenogrāfija Iegurņa rentgenizmeklēšana
koksartrolistēze Iegurņa sašaurināšanās gadījumā, kad locītavas iedobums iespiežas iegurnī
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli
heptilskābe Iegūst oksidējot heptilaldehidu ar slāpekļskābi
meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos
heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu)
iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1)
gaut Iegūt
iekruit Iegūt
iemantot Iegūt
piegūt Iegūt
samantot Iegūt
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski)
trāpīt Iegūt, arī atrast (ko)
nostreļīt Iegūt, dabūt
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko)
izķīst Iegūt, iemainīt
atrast Iegūt, iemantot
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām
izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu
mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt
dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem
dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko)
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni
sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot)
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi)
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā
iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem
izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām)
iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos)
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus)
paskapēt Iegūt, saņemt, sagādāt
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā)
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana
pleķis Iegūta vieta (sacensībās)
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
heterologs Iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums
koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos
kolohoma Iegūts vai iedzimts defekts, gk. acs apvalkos
ķeips Ieguvums
zuplacis Ieguvums
loba Ieguvums, ķēriens, loms
dropsts Ieguvums, loms, ķēriens
akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana
ieģērbināt Ieģērbt
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu
ielīst Ieģērbties
saģipsēt Ieģipsēt
iedīkties Ieīdēties (par govīm)
ieieti Ieiešana
iekamsāt Ieiet
iepekot Ieiet
zaskočiķ Ieiet
iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2)
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
iekātot Ieiet (piem., telpā)
pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē)
priluņitsja Ieiet restorānā
iepēdot Ieiet, atstājot pēdas
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini)
iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa
ievantēties Ieiet, iekļūt (kur iekšā)
iekājot Ieiet, ienākt
iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā
iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā)
iesliept Ieiet, ievilkties
ieķegot Ieiet; iebēgt
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot
sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums
iesmirgt Ieilgt
kavēties Ieilgt
uzilgt Ieilgt
iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību)
ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību)
iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību)
dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot)
hroniskums Ieilgums
ķirķis Ieilgusi ķilda
sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt
atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti
pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību
saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti
iejāzdēt Iejādīt
iejādalēt Iejāt (2)
iejādīt Iejāt (2)
kankalēties Iejaucoties kavēt
ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis
iemudžināt Iejaukt (2)
iemaisīt Iejaukt (3)
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem)
burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī)
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā)
žūrēt Iejaukt maizi
iekulcināt Iejaukt, iemaisīt
iekulcinēt Iejaukt, iemaisīt
iemistrīt Iejaukt, iemaisīt
iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt
iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt
apjaut Iejaukt, samaisīt
iejaucīt Iejaukt; iemaisīt
iemuities Iejaukties
iemaisīties Iejaukties (1)
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā)
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā)
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā)
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā
ķezināties Iejaukties citu strīdā
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt
tarbāties Iejaukties, dirbīties
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu")
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā
iemudžināties Iejaukties, sajaukties
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
piņāties Iejaukties, traucēt
iedūcīt Iejaut
iejaucēt Iejaut
iežūrāt Iejaut
iežūrēt Iejaut
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu)
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni
iejaukt Iejaut (mīklu)
muldēt Iejaut miltus muldā
iemangalēt Iejaut, iemaisīt
iejavs Iejauta mīkla
jāvums Iejauta mīkla
ieprasīties Iejautāties
ietaujāties Iejautāties
ievaicāties Iejautāties
apjavs Iejavs
iejāvs Iejavs
jāveklis Iejavs
javs Iejavs
jāvs Iejavs
maisīms Iejavs
iejavputra Iejavs putras pagatavošanai
iejoma Iejoms
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
sānsaine Iejūga daļa, sānu saite
sānsaite Iejūga daļa, sānu saite
klape Iejūga daļas zirga redzes ierobežošanai
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles
ījougs Iejūgs
pripača Iejūgs, kurā netiek izmantotas ilksis
aizkamāt Iejūgt
aizkamīt Iejūgt
aizmetināt Iejūgt
pajūgt Iejūgt
sajūgt Iejūgt
važot Iejūgt
zubāt Iejūgt
iemetināt Iejūgt (1)
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus
ieknabināt Iejūgt 1(1)
uzjūgt Iejūgt 1(1)
aizķiņķīt Iejūgt, aizjūgt
iekabināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus
iemetināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus
žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt)
ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem)
iemuities Iejukt (par priekšmetiem)
iejūsmot Iejūsmināt
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas)
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos)
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
iejutība Iejūtība
pazimība Iejūtība
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem)
iejutīgs Iejūtīgs
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi)
mielīgs Iejūtīgs, labs
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs
pazimigs Iejūtīgs, smalkjūtīgs
iejutīgums Iejūtīgums
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī
iesakabināties Iekabināties
irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība
stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt
iekarcināt Iekairināt, uzbudināt
iekarināt Iekairināt, uzbudināt
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks
iebirināt Iekaisīt
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt
apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem)
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus"
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām)
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli)
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.)
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli)
apkaist Iekaist visapkārt
apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu)
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām)
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.)
piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni)
sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni)
dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni)
aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu
eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju
insudācija Iekaisuma šķidruma uzkrāšanās, piem., nierēs vai artēriju sienās
arteriofibroze Iekaisuma tipa fibrozo audu rašanās artērijas sienā
inflammācija Iekaisums
sakaisums Iekaisums
iekaisme Iekaisums (2)
peribronhiolīts Iekaisums ap bronhioliem
periomfalīts Iekaisums ap nabu
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni
hidroflegmāzija Iekaisums ar stipru tūsku
periooforosalpingīts Iekaisums audos ap olnīcu un olvadu
peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums
subglosīts Iekaisums zemmēles audos
anastomozīts Iekaisums, kas dažreiz rodas kuņģa un zarnu anastomozes vietā
pašiekaisums Iekaisums, kas radies bez ārējas iedarbības
panmetrīts Iekaisums, kas skar visus dzemdes sienas slāņus
panangiīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus
panangīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus
ehidnāze Iekaisumu radoša viela čūsku indē
ieerrināt Iekaitināt
ieērsināt Iekaitināt
iekalnis Iekalnus
iedalbāt Iekalt
iekaldināt Iekalt (1)
sakalt Iekalt (1)
iekaldināt Iekalt (2)
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos
iekandalāt Iekalt vazās
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas
iekalne Iekaltne
vnutrjaks Iekaļamā slēdzene
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
ieskāpināt Iekāpināt; likt iekāpt(ies)
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli)
ieskāpt Iekāpt
iepļekāt Iekāpt (dubļos u. tml.)
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī)
iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā)
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti
ielipt Iekāpt, ierāpties
iežārboties Iekāpt, uzkāpt
ieskāpties Iekāpties
aizkārdināt Iekārdināt
iekārināt Iekārdināt
iestaldzināt Iekārdināt
uzkārdināt Iekārdināt
uzkārsināt Iekārdināt
saldkāre Iekāre (parasti seksuāla)
iekārība Iekāre 1(1)
iekārība Iekāre 1(2)
iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā)
sagardināt Iekārināt
iemetināt Iekarināt, iekabināt
iekars Iekarināts priekšmets, lieta
dočka Iekārojama meitene
uzkarot Iekarot
cierēt Iekārot
ieģeist Iekārot
ietīkāt Iekārot
ietīkot Iekārot
kārināties Iekārot
uzkārot Iekārot
iekāroties Iekārot (1)
iekāroties Iekārot (2)
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā
aizmīlēt Iekarot mīlestību
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju)
sakārot Iekārot, parasti ļoti
tīka Iekārotājs
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts
ieģeisties Iekāroties
iekāreties Iekāroties
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti
aizsilt Iekarst
iekaisties Iekarst
iekaitēties Iekarst
iešmilt Iekarst
iekarsties Iekarst (1)
ietvīkt Iekarst (2)
iesilties Iekarst (par ko)
sakūsāt Iekarst (pēkšņi)
sakūsēt Iekarst (pēkšņi)
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam
iesvilties Iekarst, sakarst
pietvaicēt Iekarst, sakarst
iekart Iekārt
ieķibināt Iekārt
iekarināt Iekārt (1)
pastroika Iekārta
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai
sadalītājiekārta Iekārta (kā) sadalīšanai
grieztuva Iekārta (kā) sadalīšanai griežot
sildiekārta Iekārta (kā) sildīšanai
slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē)
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces)
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem
konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri
trimers Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai
doplerogrāfs Iekārta asinsvadu izmeklēšanai ar ultraskaņu
veltaves Iekārta audekla velšanai
veltenes Iekārta audekla velšanai
reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai
elektrogravieris Iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai; lāzergravieris
reproduktors Iekārta automātiskai datu pārrakstīšanai no viena perfokaršu masīva citā
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
cilspiede Iekārta cilspieduma iespiešanai
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem
antena Iekārta elektromagnētisko viļņu izstarošanai un/vai uztveršanai
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai
ofsetspiede Iekārta iespiešanai ofseta tehnikā
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai
grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot
filtrprese Iekārta keramisku lejamo masu (šlikeru) atūdeņošanai līdz 20-22% mitrumam ar spiedienu un filtrēšanu
telekinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
telekinoprojektors Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu
kratītavas Iekārta labības vētīšanai, ar sietu, ks kratās
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
pakārtene Iekārta ligzda, perēklis
grandeklis Iekārta linu tīrīšanai
nolīdzinātājs Iekārta lokšņu malu līdzināšanai
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju)
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai
porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai
perforators Iekārta mehāniskai urbšanai
elektropiedziņa Iekārta mehānismu vai mašīnu piedziņai ar elektrodzinējiem
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses)
krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei
reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs
šķērsgrieze Iekārta papīra, vai cita materiāla sagriešanai
dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai)
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
imidžseters Iekārta poligrāfisko filmu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto iespiedformu izgatavošanai
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai
rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem
defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
spiede Iekārta siena, salmu u. tml. materiālu sablīvēšanai, šķidras sastāvdaļas atdalīšanai, arī granulēšanai
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā
audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju)
sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai
krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem)
termoģenerators Iekārta tiešai siltumenerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā
neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
dekarbonizators Iekārta tvaika katlu barošanas ūdens atbrīvošanai no oglekļa dioksīda
hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators
energopatērētājs Iekārta vai ierīce, kas patērē enerģiju, pārveidojot to cita veida enerģijā
vējinīca Iekārta vētīšanai
masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku
plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī
granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās
kārstaviņas Iekārta vilnas ķemmēšanai
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai
kaste Iekārta, aparāts, mašīna
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai
līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai
līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei
ierīkojums Iekārta, iekārtojums
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai
retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai
plēsējs Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1)
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu
palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai, transportlīdzekļa bremzēšanai
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml, tās detaļa (kā) savākšanai; arī savācējs (2)
rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot
sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai
utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1)
šķirātājs Iekārta, ierīce u. tml. šķirošanai
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2)
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko)
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai; transporta līdzeklis
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam
mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu
datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram
aizturiekārta Iekārta, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu
hidropārvads Iekārta, kas mehānisko jaudu pārvada ar hidrauliskiem līdzekļiem
monohromators Iekārta, kas no elementārdaļiņu plūsmas nodala monoenerģētisku daļiņu kūli
aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu
detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā)
detektors Iekārta, kas veic detektēšanu - modulēta signāla izdalīšanu
ģeneratorstarteris Iekārta, kas vienlaikus veic kā ģeneratora, tā startera funkcijas
fotošūna Iekārta, kas, pamatojoties uz fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu elektriskajā strāvā
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām
gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju
elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina
aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu
maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu
bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu
bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls
avārijpierakste Iekārtas režīma parametru maiņas grafisks pieraksts pirms avārijas un avārijas laikā
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt
avārijremonts Iekārtas vai sistēmas elementa remonts pēc bojājuma
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai
iekārta Iekārtojums (1)
aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde
rīce Iekārtojums, ierīce
aranžements Iekārtojums, ierīkojums; samierināšanās
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
ierīkot Iekārtot (4)
ierīkot Iekārtot (5)
nogruntēt Iekārtot (darbā, vietā)
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā
iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā
piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
iekantēt Iekārtot (piemēram, darbā, amatā)
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē)
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (1)
ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku)
iekortelēt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu)
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu)
ierīkot Iekārtot (telpu)
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles
uzrantēt Iekārtot apmalojumu
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs)
ieriezt Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs)
kortelēt Iekārtot dzīvot (kur, pie kāda)
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu)
iešķirt Iekārtot nodalījumu (piemēram, matos celiņu)
(aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem
aiziet savu ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem
uzstigot Iekārtot stigu
ietiekt Iekārtot, ierīkot
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā
ierēdīt Iekārtot, ierīkot, sakārtot
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē)
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē)
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā)
iebrīvēties Iekārtoties
iekošņāties Iekārtoties
ieriktēties Iekārtoties
ierīkoties Iekārtoties (1)
ierīkoties Iekārtoties (2)
ierīkoties Iekārtoties (3)
piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda)
piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā)
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā)
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās)
iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā)
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā
iekunderēties Iekārtoties (kur, kādā vietā)
piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam)
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku)
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi
ieposties Iekārtoties, ierīkoties
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām)
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī)
akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus
pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
komponējums Iekārtu savstarpējs izvietojums kādā teritorijā
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss dažāda veida enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai
pārsūtīšana Iekārtu, izstrādājumu, preču u. tml. pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību
dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets
ievākt Iekasēt (naudu)
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem)
aizakāsēties Iekāsēties
nokrecelēties Iekāsēties, iekrekšķēties
iekramstīties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekremslēties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekremsloties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekrencelēties Iekāsēties, iekrekšķināties
nokrapšķēties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
iekremoties Iekāsēties, iekremšķināties
iekārst Iekāst
piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
apkarpīt Iekašāt, ierušināt
iekārnīt Iekašņāt
iekarpīt Iekašņāt
iekašāt Iekašņāt
iekast Iekašņāt
iekasīt Iekašņāt (kur iekšā)
iekarpīties Iekašņāt sevi
ieskārpīt Iekašņāt, iekast
ieskruķēt Iekašņāt, ierušināt
aizakaukties Iekaukties
ieliedēt Iekausēt; ielodēt
iekaustelēt Iekaustīt
iešļaukāt Iekaustīt
sanukāt Iekaustīt ar dūri
sapokņīt Iekaustīt, iepērt
iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku
sakliest Iekaustīt, iesist
vitēt Iekaustīt, nopērt
izkandavāt Iekaustīt, pātagot
sadirbt Iekaustīt, piekaut
sapuinīt Iekaustīt, sapērt
savitēt Iekaustīt, sapērt
savītēt Iekaustīt, sapērt
savitot Iekaustīt, sapērt
sazvīrot Iekaustīt, sapērt
ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt
deivelēt Iekaustīt; sabārt
sadeivelēt Iekaustīt; sabārt
akolāde Iekava, kas savieno vairākas nošu sistēmas
accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}"
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([])
iekledzināties Iekladzināties
ieblandīties Ieklaiņot
ieklimst Ieklaiņot
ieklimstēt Ieklaiņot
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur)
ieklāja Ieklājs
iesegt Ieklāt (1)
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus)
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu
nogrīdīt Ieklāt, gatavot grīdu
iesaklausīties Ieklausīties
dasaklausīties Ieklausīties citu runā
iekleburot Iekleberēt
ieklemberēt Ieklejot
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot
aizkāsēt Ieklepoties
aizklepoties Ieklepoties
iekāsēties Ieklepoties
sakāsēties Ieklepoties
aizkrekšķēties Ieklepoties, iekrekšķēties
kraugatot Ieklepoties, klepot
ieklencēt Ieklibot
ieklibāt Ieklibot
ieklikstināt Ieklidzināt
iebļaut Iekliegt
aizakliegties Iekliegties
aizčākstēties Iekliegties
aizķērkties Iekliegties
iebļauties Iekliegties (1)
iebļauties Iekliegties (2)
iebļauties Iekliegties (3)
uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis)
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem)
iekankstēties Iekliegties (par tītaru)
aizrēkties Iekliegties, iekaukties
iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot
iemulst Ieklīst
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot
iemuldēt Ieklīst, iemaldīties
iemuldēties Ieklīst, iemaldīties
ieklukšēties Ieklukstēties
ieklumpačot Ieklumburēt
iekluburot Ieklumburot
ieklunkurot Ieklumburot
ieglukstēties Ieklunkšķēties
ieklunkstēties Ieklunkšķēties
noklukstēt Ieklunkšķēties (rijot), dobji atskanēt
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)
inkulturācija Iekļaušanās kādā kultūrā
integrācija Iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā u. tml.
ievērpt Iekļaut (daiļdarbā)
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros)
iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā)
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.)
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.)
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā)
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā)
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā)
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam)
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.)
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur)
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
ierindot Iekļaut kādā secībā; attiecināt (uz kādu grupu)
integrēt Iekļaut kādā vienībā; papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus)
uzņemt Iekļaut savā apziņā
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu)
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā)
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu)
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā)
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši)
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā)
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.)
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.)
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā)
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros)
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
iekļābt Iekļobt
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā)
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā)
ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus
penetrācija Iekļūšana, iespiešanās
ieklempt Iekļūt
ieklimt Iekļūt
ietikt Iekļūt (1)
ietikt Iekļūt (2)
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties
ietapt Iekļūt (kur iekšā)
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti)
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī)
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā)
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1)
iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu
ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā)
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
iesabāzties Iekļūt kādā amatā
saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā)
iebandoties Iekļūt noziedznieku grupā, bandā
apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības
piesadzīties Iekļūt un pieķept
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem)
iekauties Iekļūt, iekrist (parādos)
ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē)
infiltrēt Iekļūt, piesātināt
iekņazāt Ieknābāt, ieēst
ieknozāt Ieknābāt, ieēst
iekņābt Ieknābt
ieknāpt Ieknābt
iekņāpt Ieknābt
ieknubināt Ieknibināt
iekņiebt Iekniebt
ieknīpēt Iekniebt, sakniebt
ieknukšēties Ieknukstēties
ieknukšķēties Ieknukstēties
ieknudēties Iekņudēties
apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli
iekonzervēt Iekonservēt
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta)
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.)
iekopties Iekopt saimniecību
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme
uzkost Iekost (4); arī uzēst (1)
iedzelt Iekost (par čūsku)
iepļaut Iekost (parasti par cūkām, zirgiem)
iekodīt Iekost vairākās vietās
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis)
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
iesakosties Iekosties
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām)
iegāda Iekrājums
iekrakstīties Iekrakstēties
iekrakšēties Iekrakšķēties
aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
iegārdzēties Iekrākties, iegārgties
iegārkties Iekrākties, iegārgties
uzgārdzēt Iekrākties, iegārgties
uzgārgt Iekrākties, iegārgties
iegarkstēties Iekrākties, iegārkties
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni
iekrapēties Iekrampēties
apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut
iepervēt Iekrāsot
iemēļot Iekrāsot zilā krāsā
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis)
nozeļķēt Iekrāsot, nosmērēt
iekrāties Iekrāt sev
attapināt Iekrāt, atlicināt
iekramstīt Iekrāt, ievākt (krējumu)
iesakrāties Iekrāties
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2)
iekrāmēt Iekraut
iekraustīt Iekraut
ievērst Iekraut
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
iezārdēt Iekraut zārdā
iezārdot Iekraut zārdā
iezvelt Iekraut, iedzīt
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā)
iekravāties Iekravāt
iepekelēties Iekravāties
iepindelēties Iekravāties
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi)
iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā)
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
aizkrekstēties Iekrekšķēties
iekrapšķēties Iekrekšķināties
iekremslāties Iekremsloties
iekrimšķināties Iekremsloties
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
iesalikties Iekrist
ievērsties Iekrist
ievirst Iekrist
īgostīs Iekrist
vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā
ielikties Iekrist (1)
iegrimt Iekrist (6)
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu)
iežauties Iekrist (kur iekšā)
iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem)
iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā)
iedobt Iekrist (parasti par acīm)
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu
iekampties Iekrist, iegāzties
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot)
ieglecēt Iekristies (par glīzdainu maizi)
iekratens Iekritens - ne gluži pilns
replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā)
ieļucis Iekrities
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem)
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
iekrunkāt Iekrokot
iekrunkot Iekrokot
iekrupēt Iekrupt
iekristīt Iekrustīt
jeksna Ieksna
kimā Iekš kam
iekšam Iekšā
iekšām Iekšā
iekšan Iekšā
ieškā Iekšā
in Iekšā
vidā Iekšā (telpā, celtnē)
intro- Iekšā esošs, iekšējs, iekšup
laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā
brauna Iekšas
braunas Iekšas
brauņas Iekšas
ķīkas Iekšas
ķildiņas Iekšas
skulbas Iekšas
ieškas Iekšas - dzīvnieku, putnu, zivju iekšējie orgāni
ķeska Iekšas (parasti zivīm); ķidas
lēvars Iekšas (sevišķi zivju)
lēvere Iekšas (sevišķi zivju)
pluči Iekšas, ķidas
plunduči Iekšas, ķidas
ķišķi Iekšas, ķiškas
vidspuse Iekšas, zarnas
škilberi Iekšas, zarnas, kuņģis
baugas Iekšas, zarnas, ķidas
ķoskas Iekšas, zarnas, ķidas
plaucis Iekšas, zarnas, plaušas
plucis Iekšas, zarnas, plaušas
plūcis Iekšas, zarnas, plaušas
plunce Iekšas, zarnas, plaušas
brauni Iekšas; brauna
ķesas Iekšas; ķidas
kiškas Iekšas; ķidas
ķiškas Iekšas; ķidas
ataudi Iekšaudi
iekšaudi Iekšauds
iekšauda Iekšauds - diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā
incuhte Iekšaudzēšana, inbrīdings
dibranchia Iekščauļi
iekšdegu Iekšdedzes
dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzeļmotors
benzīnmotors Iekšdedzes dzinējs, kam par degvielu izmanto benzīnu
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli
difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu
dīzeļmotors Iekšdedzes virzuļmotors ar pašaizdedzi; dīzelis (1)
iekšduris Iekšdurvis
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā
vidus Iekšējā (kā) daļa
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
entoderms Iekšējā dīgļlapa
kamera Iekšējā doba daļa (augā); dobums (organismā, orgānā)
iekšķīgums Iekšēja izpausme
iekšķība Iekšēja izpausme, sirsnība
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam)
iekšmala Iekšējā mala
endocelārijs Iekšējā membrāna, kas klāj celoma dobumu
iekšmisija Iekšēja misija
viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva
viscerotomija Iekšēja orgāna pārgriešana, piem., autopsijā
perisplanhnīts Iekšējā orgāna peritoneja iekaisums
paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā
endoprotēze Iekšējā protēze
viduspuse Iekšējā puse (apģērbam, apaviem)
iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam)
iekšredze Iekšējā redze; iztēle
rene Iekšēja robeža starp divām iespieduma lappusēm
inkrēcija Iekšējā sekrēcija
iekšsiena Iekšējā siena (celtnei); sienas iekšējā puse (telpā)
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)")
viduspuse Iekšējā vide (ķermenim)
iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse
viduspuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa
kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa
kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi
represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem)
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas
žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults
iekšpagalms Iekšējais pagalms
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
iekšturs Iekšējais saturs
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā)
hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2)
duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
endokrīnastēnija Iekšējās sekrēcijas orgānu funkcionēšanas nepietiekamība
vidssiena Iekšējās siena
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums
iebīties Iekšēji sākt baidīties
krācēji Iekšējie deguna caurumi
krācējumi Iekšējie deguna caurumi
vidi Iekšējie orgāni
iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem)
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem)
entoparazīti Iekšējie parazīti
entozoji Iekšējie parazīti
gemmulas Iekšējie pumpuri, ar kuriem vairojas lielākā daļa saldūdens sūkļu un arī daži jūras sūkļi
ģerminālijas Iekšējie, dīgļa radītāji dzimuma orgāni
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam)
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē)
koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
splanhnogrāfija Iekšējo orgānu aprakstošā anatomija
splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu
rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas
splanhnoptoze Iekšējo orgānu noslīdējums
visceroptoze Iekšējo orgānu noslīdējums
viscerogrāfija Iekšējo orgānu rentgenogrāfija
splanhnestēzija Iekšējo orgānu sajūta
visceralģija Iekšējo orgānu sāpes
periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums
splanhnoskleroze Iekšējo orgānu skleroze
splanhnopātija Iekšējo orgānu slimība
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2)
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā
izvirpošana Iekšējo virsmu apstrāde virpojot
iekšķīgs Iekšējs (2)
skrupels Iekšējs konflikts
neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds
iekšslīpēšana Iekšēju cilindrisku virsmu slīpēšana
vivisecējums Iekšēju pretrunu uzrādīšana
kontrolpārliecība Iekšēju vai ārēju cēloņu piedēvēšana
iekšene Iekšiene
iešķine Iekšiene
iekšķeša Iekškabata
entorāģija Iekšķīga asiņošana
iešķīgi Iekšķīgi
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām
enterāls Iekšķīgi lietojams
dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments
retinoīdi Iekšķīgi lietojams medikaments, ko izņēmuma gadījumos mēdz lietot psoriāzes ārstēšanā
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties
endoeksoterisks Iekšķīgiārīgs, atkarīgs kā no iekšķīgiem, tā ārīgiem cēloņiem vai apstākļiem
dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents
iekšīgs Iekšķīgs
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts
dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā
IeD Iekšlietu daļa
Iekšlietene Iekšlietu ministrija
IeM Iekšlietu ministrija
IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā)
intus Iekšpus, iekšā
vidspuse Iekšpuse
vidāk Iekšpusē
iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse
iekša Iekšpuse (2)
iekšiene Iekšpuse (2)
vidā Iekšpusē, iekšējā uzbūvē, sastāvā
viduspuse Iekšpuse, piemēram, telpai
pronators Iekšpusgriezējs muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi
iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem
intranets Iekštīkls, kāda uzņēmuma iekšējais datortīkls ar ierobežotu piekļuvi no ārpuses
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
entozoji Iekšu tārpi
IKP Iekšzemes kopprodukts
apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
indigens Iekšzemes, vietējs
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
entognatha Iekšžokleņi jeb segžokleņi
aizkukāt Iekūkoties
iekulkstīt Iekulstīt
iebokāt Iekult
iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās)
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
aizkunkstēties Iekunkstēties
iekunkstēt Iekunkstēties
iekamoties Iekūņoties, pārvērsties kūniņā
aizakurēties Iekurēties
iekurēt Iekurēties
iekurināties Iekurēties
iekurties Iekurēties
iesakurēties Iekurēties
piekurēties Iekurēties
uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot
iekurinājums Iekuri
pakuri Iekuri
uzkurs Iekuri krāsns iekuršanai
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis)
iekurēt Iekurināt
iekurstīt Iekurināt
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt
iekurkties Iekurkstēties
uzkurkt Iekurkstēties
iekorkšēties Iekurkšķēties; iekurkstēties
iekurcēties Iekurkties
aizkurs Iekurs
pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
piekurt Iekurt
piekurstīt Iekurt (daudzkārt)
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
drēzt Iekurt uguni
čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas
apkurināt Iekurt, iekurināt
apkurt Iekurt, pakurt (uguni) zem kā
iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt
aizkustināties Iekustēties
iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties
ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties
ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties
uzkustināt Iekustināt
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties
ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles)
iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā
iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos
iekņudināt Iekutināt
iekudināt Iekutināt
iekveldot Iekvēlināt
iekveldēt Iekvēlināt (1)
iekveldināt Iekvēlināt (1)
iekveldēt Iekvēlināt (2)
iekveldināt Iekvēlināt (2)
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo)
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo)
iekvēlāties Iekvēloties
iekvēlēties Iekvēloties
iesvēpēt Iekvēpināt (istabu), izkvēpināt
aizakviekties Iekviekties
iekvīkstēties Iekviekties
iekvinkstēties Iekviekties
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
ieķepēt Ieķept
ieķezēt Ieķept
aizķērkstēties Ieķērkties
aizkvarkstēties Ieķērkties
uzkārkt Ieķērkties
uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties
aiznārot Ieķert, aizskrūvēt
iecipt Ieķerties
iecirpties Ieķerties
ieķibināties Ieķerties
iepeņķēties Ieķerties
iesaķerties Ieķerties
iekampties Ieķerties (1)
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu)
iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem)
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā)
ieķirināt Ieķibināt
ieķibt Ieķibināties
ieķirināties Ieķibināties
aizcelt Ieķīlāt
ieklučot Ieķīlāt
iestaukāt Ieķīlāt
klučot Ieķīlāt
lombardēt Ieķīlāt
stangāt Ieķīlāt
staukāt Ieķīlāt
stenkāt Ieķīlāt
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt
štrāse Iela
street Iela
iele Iela (1)
strupiela Iela bez turpinājuma, strupceļš
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš
strada Iela, ceļš
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi
izlāgot Ielāgot
ielaids Ielaida
pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā
ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums
iepasēt Ielaikot; ievietot; pielāgot
ievilcināt Ielaist (slimību)
iekvēpēt Ielaist dūmus (kur iekšā)
pamparāties Ielaisties (nodarboties)
iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
sakabelēties Ielaisties 2(4)
aptepties Ielaisties ar kādu
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
kašerēties Ielaisties, nodarboties
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu
ielaizīties Ielaizīt
ielakties Ielakt
ieleksīt Ielakt
ieloksīt Ielakt
ieļuksīt Ielakt
ielamstīt Ielamāt, iesaukāt
ielamšat Ielamstīt
lāpene Ielāpa drāna
pompažains Ielāpains, skrandains
pompaļains Ielāpains, skrandains; pompažains
ielaidīt Ielāpīt, izšūt
aplāps Ielāps
čaraža Ielāps
ielāpums Ielāps
lāpienis Ielāps
lāpinis Ielāps
lāps Ielāps
pačs Ielāps
pielāps Ielāps
poika Ielāps
vanska Ielāps
lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals
lipstuķis Ielāps, uzšuvums
iellukturis Ielas apgaismojuma laterna
streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
ielenieki Ielas bērni, ielas jaunatne
ielene Ielas kurpes
ielmala Ielas mala
manga Ielasmeita
ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete
ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete
vancka Ielasmeita; klaidone
vanska Ielasmeita; klaidone
ielāsoties Ielāsmoties
kabe Ielaušanās caur griestiem
ieulznēties Ielauzīties
aplaupīt Ielauzties un apzagt
ieblodīties Ielavīties
iesaberīties Ielavīties
iesalavīties Ielavīties
ievilstīties Ielavīties
iesprukt Ielavīties (kur iekšā)
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties
iegulis Ieleja
ieliekne Ieleja
leja Ieleja
lieknēja Ieleja
paliekne Ieleja
roza Ieleja
dziļleja Ieleja ar redzami augstām malām
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
kalnstarpa Ieleja starp kalniem
dobe Ieleja, grava
puknis Ieleja, iedobums
ielejs Ieleja, ieplaka
sausieleja Ieleja, kuras dibenā nekad nav vai reti ir ūdens
upleja Ieleja, pa kuru plūst upe
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts
liekmaņa Ieleja, zemāka vieta
ieleņains Ielejains
lejenieks Ielejas iedzīvotājs
lejinieks Ielejas iedzīvotājs
lejnieks Ielejas iedzīvotājs
ielejums Ielejas pati zemākā (dziļākā) daļa
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet
ielakstīt Ielēkt
aprindot Ielenkt
ieslēgt Ielenkt
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to)
iesegt Ielenkt (medībās)
apsekt Ielenkt medījumu, uziet pēdas
aplingot Ielenkt, apiet apkārt
ielangot Ielenkt, saķert
maiss Ielenkums (2)
Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
ielidāt Ielidot
ielidēt Ielidot
ielidināt Ielidot
ienākt Ielidot (par bitēm)
ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem)
ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt
ieliekiņa Ieliekņa
infleksija Ieliekšana, ieliekums
kņubt Ieliekt
karvingot Ieliekt (angļu val. "to curve")
iestotēt Ieliekt un piešūt stoti (2)
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem
iedupt Ieliekties
iekalēties Ieliekties
iesaliekties Ieliekties
iekārties Ieliekties (kur iekšā)
ielīkt Ieliekties (kur iekšā)
līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu)
ieriezties Ieliekties, ielocīties
ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt
ielaidens Ieliekts, iedobts
konkāvs Ieliekts, iedobts
atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana
ieliece Ieliekums
ieliekne Ieliekums
ieloce Ieliekums
iegula Ieliekums (kādā virsmā)
introfleksija Ieliekums uz iekšu
aizkara Ieliekums, maza zemesmēle
inkurvācija Ieliekums, saliekums
iepidžināt Ieliet
iešēpt Ieliet
iežaut Ieliet
atliet Ieliet (atpakaļ)
iešķēlvinēt Ieliet (ēdienu, dzērienu)
iešpricēt Ieliet (nedaudz)
iebērt Ieliet alkoholu
ietilināt Ieliet ar sīku strūklu
iežūrēt Ieliet par daudz
iesalieties Ieliet sev
iešķēlvinēt Ieliet un saskalot
ielīkt Ielīgt
inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze)
ielīksmināt Ielīksmot
iedarīt Ielikt
ielocīt Ielikt
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma)
iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu)
iespert Ielikt (atzīmi)
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās
ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu
piešķirt Ielikt atzīmi
izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas
iestabulēt Ielikt cietumā
timbāt Ielikt cietumā
zavafļiķ Ielikt dzimumlocekli partnerim mutē
apgrīst Ielikt grīdu
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā
ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu)
iekļaustīt Ielikt ko vidū, iekļaut ar varu
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē
iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot)
saželēt Ielikt matos želeju
iesautēt Ielikt sautēt
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko)
izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus)
grīsties Ielikt, iebūvēt grīdu
iesvērties Ielīkt, ieliekties
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
iesēdināt Ielikt, ievietot
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu
izgrīst Ielikt, izklāt grīdu
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā)
ieliktnes Ieliktne
ieliktne Ieliktnes
iegultne Ielīkums
ieklēbēt Ielīmēt
ieklejāt Ielīmēt
ielingāt Ielingot (1)
ielingāt Ielingot (2), iecilpot
impasse Ieliņa bez izejas; grūts stāvoklis
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.)
iecērot Ielīst, ierāpties
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ)
ielaupīt Ielobīt
krumpe Ieloce
palde Ieloce
palte Ieloce
palle Ieloce (apģērbā)
skladka Ieloce (piemēram, tērpam)
falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums
ielieknis Ieloce, ieliekums
ieliektne Ieloce, ieliekums
kroķe Ieloce, kroka
loča Ieloce, plisējums
šņucis Ielocījums
iegomīt Ielocīt
ieklikstēt Ielocīt
ielēzēt Ielocīt
zūdīt Ielocīt
ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu)
iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas)
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam)
iekacēties Ielocīties
ieluncināties Ielocīties
iegomīties Ielocīties, ieliekties
dzimsaunieks Ieločēvele
zīmsaunieks Ieločēvele
ieloks Ielogs (3)
aploči Ieloki (apģērba ieloces)
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi)
iejoms Ieloks (2)
ieliece Ieloks (2)
ieloka Ieloks (5)
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
ielocis Ieloks (parasti upes vai meža)
apdārzs Ieloks, iežogojums
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī)
ieloknis Ieloksnis
stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā
brigants Ielu laupītājs Itālijā
trotoārs Ielu malu izbruģējums kājniekiem; trotuārs
hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū
ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos)
ievābīt Ielūgt, aicināt
aicināties Ielūgt, aicināt sevi
pārlūgt Ielūgt, atbildot uz ielūgumu
invitācija Ielūgums
ielitināt Ielutināt
ietutināt Ielutināt
infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums
ielampatāt Ieļepatot (par dzīvniekiem)
iestuidīt Iemācīt
ievuicīt Iemācīt
izmācīt Iemācīt (ko darīt)
davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu)
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt)
iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas)
iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas)
iestomīt Iemācīt lasīšanas pamatprasmes
piemācīt Iemācīt ļoti daudz
piemācīt Iemācīt papildus
iezīdīt Iemācīt zīst
ieskolot Iemācīt, iedīdīt
mācināt Iemācīt, iedīdīt, dresēt
iekandavāt Iemācīt, iedresēt
iekandavot Iemācīt, iedresēt
iepratināt Iemācīt, ievingrināt
ieūdelēt Iemācīt; iedresēt
kriptestēzija Iemācīta uztveres izsmalcināšana
ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana
iejemties Iemācīties
iemākt Iemācīties
iepaukāt Iemācīties
iesamācīties Iemācīties
iesavuicīties Iemācīties
izamācīties Iemācīties
izmācīties Iemācīties
izmākt Iemācīties
dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā)
iesaadīties Iemācīties labi adīt
iesaarties Iemācīties labi art
iesaausties Iemācīties labi aust
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt
piemācīties Iemācīties papildus
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces)
nablatikatsja Iemācīties runāt argo
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi
ieprasties Iemācīties, ievingrināties
iemīt Iemainīt
nomietot Iemainīt
iemitot Iemainīt, iemīt 2
mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs
iebaltēt Iemaisīt
iejaut Iemaisīt (vielu šķidrumā)
sakulināt Iemaisīt ūdenī
sakuļināt Iemaisīt ūdenī
ieķezināties Iemaisīties
iemist Iemājot
puls Iemaksa kāršu spēlē
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā
pāriemaksa Iemaksa, kas pārsniedz nepieciešamo
zologs Iemaksa; drošības nauda
aizpirkt Iemaksāt rokas naudu pirms pirkuma
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās)
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem
iealoties Iemaldīties
iemūdēt Iemaldīties
iemudīties Iemaldīties
iemuities Iemaldīties
iemangalēt Iemangot
iemānēt Iemānīt
iemusināt Iemānīt
ievilt Iemānīt, ievilināt
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt
damanīt Iemanīties
damanīties Iemanīties
iemodāt Iemanīties
iemuities Iemanīties
iesamanīties Iemanīties
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko
akvirēt Iemantot
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu)
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu)
baudīt Iemantot, iegūt, saņemt
iejūkums Iemaņas, iestrādāšanās, piera
sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību
iemarnavāt Iemarinēt
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu)
iesamarnavāties Iemarinēties
iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
iemets Iemats, iemetnis
aumuļi Iemaukti
iemaudi Iemaukti
iemausis Iemaukti
iemauti Iemaukti
iemavas Iemaukti
iemāvas Iemaukti
iemavi Iemaukti
iemeklis Iemaukti
mauti Iemaukti
mulksturi Iemaukti
mulsturi Iemaukti
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem
ievalgs Iemauktiem izlietots valgs
pasmakle Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
pasmaklis Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai
žabeklis Iemauktu laužņi
uzpierenis Iemauktu pieres siksna
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē
aizamaurāties Iemauroties
aizmauties Iemauroties
aizbauroties Iemauroties, aizmauroties, iebauroties
apmauties Iemauroties, sākt maurot
aizmauroties Iemauties
uzbaurot Iemauties
uzmaurot Iemauties
aizmaurot Iemauties, iebauroties
iepromēt Iemēģināt
ieprovēt Iemēģināt, izmēģināt
iemerkšēties Iemekšķināties
iemēļot Iemelot
iemelst Iemelot
iemelzt Iemelst
iemiekšķēt Iemērcēt
iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela
iemērēt Iemērīt
iemērot Iemērīt
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu)
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
burzīt Iemērkt (mazgāšanai)
atmērkt Iemērkt atsevišķi
apzluktēt Iemērkt sārmā (veļu)
nomērkt Iemērkt veselu rindu priekšmetu
apmērkt Iemērkt, apmērcēt
bāstīt Iemērkt, mērcēt
ote Iemērktu linu smarža; ūdens ar šādu smaržu
iedābt Iemēslot
iemēslāt Iemēslot
iesūdot Iemēslot
iepūdīt Iemēslot; ietrūdināt
atkarme Iemesls
emeklis Iemesls
iemesle Iemesls
iemeslis Iemesls
iemēsls Iemesls
iepa Iemesls
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis
iedaža Iemesls, cēlonis
iemūdīt Iemest
ieplinderēt Iemest
ievirst Iemest
ielidināt Iemest (1)
ielingot Iemest (1)
ielepīt Iemest (ar ko lipīgu)
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu)
ielikt Iemest (zvejas rīku)
sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu)
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā)
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem)
iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot)
iemetne Iemetnis
iedīžāt Iemīdīt
iepļekāt Iemīdīt
iemīņāt Iemīdīt (1)
iemīņāt Iemīdīt (2)
šļūcēt Iemīdīt taciņu, celiņu
hloroformēšana Iemidzināšana ar hloroformu
narkotizācija Iemidzināšana ar narkotiskām vielām
aizauklēt Iemidzināt
aizmidzīt Iemidzināt
apmidzināt Iemidzināt
ieaijināt Iemidzināt
iečučināt Iemidzināt
ielolot Iemidzināt
iemidzīt Iemidzināt
apmirdīt Iemidzināt (ar hloroformu pirms operācijas)
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt
nomidzināt Iemidzināt (dodot medikamentus)
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām)
lulināt Iemidzināt, ieaijāt
lelloties Iemidzināties
iešaut Iemiegt (asti)
pamiegt Iemiegt (parasti padusē)
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos)
iesamiegties Iemiegties
iemiekšēt Iemiekšķēt
ietēls Iemiesojums, zīme, simbols
inkarnācija Iemiesošanās, gara materializācija ķermenī
inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos
inkarnēt Iemiesot
pārmiesot Iemiesot
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā
iebest Iemiet
hipnoģenēze Iemigšana vai hipnozes stāvokļa radīšana
nomigties Iemigt
piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi
amantes Iemīlējies bezprātis
amentes Iemīlējies bezprātis
aizmielot Iemīlēt
ieļubīt Iemīlēt
noļubīt Iemīlēt
uzmīlēt Iemīlēt
uzmīļot Iemīlēt
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt
iedabāties Iemīlēties
iekampties Iemīlēties
ieķerties Iemīlēties
iekosties Iemīlēties
ielavīties Iemīlēties
iemieloties Iemīlēties
iesakārties Iemīlēties
iesaļubīties Iemīlēties
iesamīļāties Iemīlēties
paļubīt Iemīlēties
svapehatsja Iemīlēties
uzēsties Iemīlēties
samīlēties Iemīlēties (kādā)
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā)
iegrābties Iemīlēties, aizrauties
ceramā Iemīļotā
sirdsmīļā Iemīļotā
sirdspuķīte Iemīļotā
jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats
apīņots Iemīļots alus epitets
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais
apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus
iegādāties Ieminēties
iesaminēties Ieminēties
izminēt Ieminēties
ieblensties Iemirdzēties
uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu)
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli
aizzeltīties Iemirdzēties zelta krāsā
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt
uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot
ietekāt Iemīt, iepēdot
mina Iemīta pēda
apmājot Iemitināt, dot mājvietu
iemājot Iemitināties
iemitoties Iemitināties
piemājot Iemitināties
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu)
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem)
iemītnis Iemītnieks
iekšnieks Iemītnieks, iedzīvotājs
kāpene Iemīts kājceliņš uz lauku ceļa
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai
iečutināt Iemudināt
iežļukt Iemukt (2)
iemuldēties Iemuldēt, ieklīst
gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai)
spice Iemute
špicis Iemute
sprauste Iemute smēķēšanai
zobturis Iemutis (cigāra)
mulstiķis Iemutis (pīpes)
munstiķis Iemutis; munštiks
munštuks Iemutis; munštiks
iemūžot Iemūžināt
entrez Ienāciet! (iekšā!)
atnadze Ienadzis
atnadzis Ienadzis
atnags Ienadzis
atradzis Ienadzis
ienaģe Ienadzis
ienags Ienadzis (1)
ienags Ienadzis (2)
kutikuls Ienadži
ienaidnīca Ienaidniece
ienaidniecene Ienaidniece
ienīdnieks Ienaidnieks
ienīnieks Ienaidnieks
naidēklis Ienaidnieks
naidenieks Ienaidnieks
naidinieks Ienaidnieks (1)
naidnieks Ienaidnieks (1)
naidinieks Ienaidnieks (2)
naidnieks Ienaidnieks (2)
ienīdējs Ienaidnieks, nīdējs
nīdība Ienaids, skaudība
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
ievedības Ienākšana, iebraukšana, iekravāšanās
ietilināt Ienākt
iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām)
iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku)
iekamsot Ienākt gāzelīgā, grīļīgā gaitā
iekūkot Ienākt grīļīgā, ļodzīgā gaitā
iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam)
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to
iedipāt Ienākt smagiem soļiem
iestorēt Ienākt, ieiet
iesērst Ienākt, ieiet ciemos
ierietēt Ienākties, ietecēties
ietecēties Ienākties, nogatavoties
ietekt Ienākties, nogatavoties
ietekties Ienākties, nogatavoties
pamatienākums Ienākuma lielākā, arī galvenā daļa
robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību
robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko
ietekums Ienākums
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti
ieneša Ienākums, peļņa; raža
ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai
ienaži Ienāši
mešļa Ienesība
mešlība Ienesība (par labības sugu)
lukrātīvs Ienesīgs
naudīgs Ienesīgs
lecīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
lēcīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
mešlīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju)
mešļīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju)
beneficijs Ienesīgs amats Romas katoļu baznīcā
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
ienesība Ienesīgums
komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju
birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1)
iesanesties Ienest
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu)
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu)
ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
ievākums Ienesums
nesums Ienesums
aizaniezēties Ieniezēties
aizniezēties Ieniezēties
iekniesēties Ieniezēties
iekniest Ieniezēties
iekniestēties Ieniezēties
iekniesties Ieniezēties
iekniezēties Ieniezēties
iekudēties Ieniezēties
ienieztēties Ieniezēties
uzniezēt Ieniezēties
ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties
ieņurkot Ienirt
ienirties Ienirt (1)
noiet Ienirt (parasti dziļi)
ienaidīt Ienīst
ienīdēt Ienīst
IHTFP Ienīstu šito fakino vietu (angļu "I hate this f'n place"; īsziņās)
apnītīt Ienītēt
ieņaukšēties Ieņaudēties
ieņeudēties Ieņaudēties
postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats
čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu
iejimt Ieņemt
ienemt Ieņemt
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli)
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku
izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni)
aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās)
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā)
piejemt Ieņemt mutē (piemēram, šķidrumu)
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu)
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties
nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā
dzert Ieņemt šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur)
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1)
nogruntēties Ieņemt vietu
iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā
paņemties Ieņemties, pasākt
iejēmums Ieņēmums
ieņēmumi Ieņēmums
ienākšana Ieņēmums, ienākums
ieņirgāties Ieņirgties
ienirkstēties Ieņirkstēties
pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz
pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz
iesekus Iepakaļ
iepakaļā Iepakaļ (1)
iepakaļis Iepakaļ (1)
iepakaļā Iepakaļ (2)
iepakaļis Iepakaļ (2)
fasofka Iepakojums
aizsargiepakojums Iepakojums, kas aizsargā
iekraustīt Iepakot
iepumpt Iepampt
iepasatikties Iepatikties
iepatikt Iepatikties
ietikt Iepatikties
ietikties Iepatikties
instruktāža Iepazīstināšana ar instrukciju; instruēšana, pamācīšana
saveds Iepazīstināšana, kopā savešana
iepazītināt Iepazīstināt
pazīstināt Iepazīstināt
pazītināt Iepazīstināt
rekommendēt Iepazīstināt
sapazīstināt Iepazīstināt (1)
stādīties priekšā Iepazīstināt (kādu) ar sevi
stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi
iepazīstināties Iepazīstināt ar sevi
sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus)
iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt
sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt
zītināt Iepazīstināt, parādīt
apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot; apskatīšana
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai
noredzēt Iepazīt
uzlenkt Iepazīt
zītīt Iepazīt
sapazīt Iepazīt (1)
iepadzīkstēties Iepazīties
iepasazīties Iepazīties
iepazīstēties Iepazīties
iezīties Iepazīties
zamarjaņiķ Iepazīties
sapazīties Iepazīties (1)
sapazīties Iepazīties (2)
sasvātot Iepazīties precību nolūkā
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
iepēkstēties Iepēkšķēties
iemaut Iepeldēt
iepelāks Iepelēks
sirmēns Iepelēks
baltmāls Iepelēks māls
pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs
baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks
pelēkans Iepelēks; pelēcīgs
pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs
pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs
iedust Iepelēt
pelākans Iepellēks, pelēkgans
iepirināt Ieperināt
iepirināties Ieperināties
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem
piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm)
iebērnoties Ieperināties, izveidot ligzdu
iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties
iedauzīt Iepērt
iediegt Iepērt
iedrikāt Iepērt
iekapāt Iepērt
ieklopēt Iepērt
ieknaikstīt Iepērt
ieknozēt Iepērt
iekult Iepērt
ielobīt Iepērt
iemizāt Iepērt
iepeksēt Iepērt
iepeksīt Iepērt
iepleitēt Iepērt
ieplītēt Iepērt
iešaudīt Iepērt
ieskāt Iepērt
iešķilt Iepērt
ieskostēt Iepērt
iesmeltēt Iepērt
iešņorēt Iepērt
iestaukāt Iepērt
iestrieblāt Iepērt
iesukāt Iepērt
iesvoipīt Iepērt
ietest Iepērt
ietiesāt Iepērt
ietracēt Iepērt
ievantēt Iepērt
iežagarēt Iepērt
iežekstēt Iepērt
iemizot Iepērt (1)
iežeickāt Iepērt (1)
iežeikstēt Iepērt (1)
iedalstīt Iepērt (2)
iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt
iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu)
iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt
iepipkāt Iepērt ar pipku
iepleknēt Iepērt ar pletni; iepērt
iestibīt Iepērt ar stibu
iežagarot Iepērt ar žagariem
varzelēties Iepērt vienam otru, iesist
ieplencēt Iepērt, iekaustīt
pieklopēt Iepērt, iekaustīt
iepļokāt Iepērt, iepļaukāt
ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt
ievietēt Iepērt, iesist
iezaltēt Iepērt, iesist
iebērt Iepērt, nopērt
iemokāt Iepērt, nopērt
uzsukāt Iepērt, nopērt
vembelēt Iepērt, sist ar rīksti
iejozt Iepērt; arī iesist
ieloskāt Iepērt; iekaustīt
iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas
aizapīkstēties Iepīkstēties
iepinkstēties Iepīkstēties
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties
iepiekt Iepīkt
iepīkoties Iepiktoties
ielepīt Iepildīt (ko lipīgu)
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos)
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu)
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt
piļņavot Iepildīt, piepildīt
ielasēt Iepilēt
instilācija Iepilināšana
ielasināt Iepilināt
iepildināt Iepilināt
iepīpināt Iepīpēt
šopings Iepirkšanās
šopingisms Iepirkšanās mānija
šopholisms Iepirkšanās mānija, iepirkšanās atkarība
piejemt Iepirkt
iesapirkties Iepirkties
otovaritsja Iepirkties
nosapirkties Iepirkties; iegādāties (preces)
pašcena Iepirkuma cena; pašizmaksa
krautiņš Iepirkumu ratiņi
beitele Iepirkumu soma
setka Iepirkumu tīkliņš
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
iepenterēt Iepīt
iepiņķēt Iepīt (2)
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.)
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi
sakankalēt Iepīt, savedināt
iepeinēties Iepīties
iesieties Iepīties (1)
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā)
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā)
saplīksnēt Ieplaiksnīties
iedrimt Ieplaisāt
iešķēlot Ieplaisāt
iespraigāt Ieplaisāt
iesprangāt Ieplaisāt
iesvēdrāt Ieplaisāt
sasvēdrāt Ieplaisāt
aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem)
iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi)
saspraigāt Ieplaisāt, saplaisāt
iedobe Ieplaka
mulda Ieplaka
soklis Ieplaka
leja Ieplaka (1)
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas
Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m
Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m
Adatas raga lielieplaka ieplaka Indijas okeāna rietumos, dziļums 6150 m
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
ielieknis Ieplaka, ieleja
morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens
plakanans Ieplakans
ieģibt Ieplakt, iegrimt
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.)
drāksnāt Ieplēst
iedīrāt Ieplēst
ielampāt Ieplēst
ieplosīt Ieplēst
ievirgāt Ieplēst
bolēt Ieplest un grozīt (acis)
boļāt Ieplest un grozīt acis
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas
kankaris Ieplēsta vai atplēsta auduma daļa
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot
iesaplēsties Ieplēsties
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis
plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs)
iežvikstēties Ieplīkšķēties
lampains Ieplīsis, saplaisājis
iedruzēt Ieplīst
ieduzēt Ieplīst
iesprakšķēt Ieplīst
ievizēt Ieplīst
paplīst Ieplīst
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt
pāsēt Ieplīst, pārplīst
iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties
ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt
lūze Ieplīsums
šķerba Ieplīsums, sasprēgājums (ādā, parasti papēžos)
pielaipe Ieplīsusi garoza
aiztrūkums Ieplīsusi vieta
iluviāls Iepludināts, ieskalots
ievadžot Ieplūkt
iepļunkšēties Ieplunčēties
iemiglot Ieplūst
ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām
ieriezties Ieplūst (acīs) - par asarām
pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām
pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām
sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām)
iešņūkt Ieplūst (degunā)
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.)
ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām
ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu)
ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu)
ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu)
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces)
iesmirdēt Ieplūst smirdošai smakai
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā)
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru)
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu
iepļaustīt Iepļaukāt
iepļosnīt Iepļaukāt
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu
iepogāties Iepogoties
pašķelt Iepotēt
ieacot Iepotēt (2)
iestādīt Iepotēt (bakas)
ieprašņāties Ieprasīties
ieprātoties Ieprātēties (1)
balsams Iepriecinājums
džaugt Iepriecināt
iepriecēt Iepriecināt
pagardināt Iepriecināt
pamīlināt Iepriecināt
salīksmināt Iepriecināt
salīksmot Iepriecināt
pabarot Iepriecināt (acis)
apdžaugt Iepriecināt, ielīksmot
ielustēt Iepriecināt, saviļņot
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt)
iepriekšā Iepriekš
iepriekšis Iepriekš
iepriekšu Iepriekš
laiku Iepriekš
senāk Iepriekš
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.)
tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments
slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā
augstākminētais Iepriekš minētais
antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds
jauna seja Iepriekš neredzēts dalībnieks kādā norisē, jaunpienācējs
ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai)
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu)
predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko)
šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā)
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus
anterogrāds Iepriekš noticis
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata
aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums
fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku
izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
frankēt Iepriekš samaksāt par pasta sūtījumu, bagāžas pārvešanu un piegādi
randevu Iepriekš saskaņota kuģu satikšanās vieta jūrā
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko)
injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt
pirmāk Iepriekš, arī agrāk
agrāk Iepriekš; senāk
prolepsija Iepriekšēja attīstība
atslēgšana Iepriekšējā darba veikšanai nepieciešamo resursu atbrīvošana un to nodošana vispārējai lietošanai
viņdien Iepriekšējā dienā; arī todien
truks Iepriekšējā gada siena atliekas šķūnī
anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
prenumerācija Iepriekšēja izmaksa, iepriekšēja samaksa
priekšizmeklēšana Iepriekšēja izmeklēšana
viņulaik Iepriekšējā laikposmā
nezkad Iepriekšējā laikposmā; arī senāk
vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē
viennakts Iepriekšējā nakts
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām
predestinācija Iepriekšēja nolemtība
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda
priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude
prēdikācija Iepriekšējā pasludināšana
propaideutika Iepriekšēja sagatavošana, priekšmācība
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.)
ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni
zadki Iepriekšējā sodāmība
zadoks Iepriekšējā sodāmība
parafēšana Iepriekšēja starptautiska līguma apstiprināšana ar pilnvarotu dalībvalstu pārstāvju iniciāļiem
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī
vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī
precedente Iepriekšējais
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne
PMP Iepriekšējais menstruālais cikls (angļu "previous menstrual period")
priekšrunātājs Iepriekšējais runātājs
pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
antecedents Iepriekšējais, priekšgājējs; iepriekšējie apstākli, cēlonis
pirmējais Iepriekšējais; sākotnējais
agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma
ciršana Iepriekšējās apstrādes operācija, kurā materiālu sadala daļās vai nogriež liekā materiāla kārtu
prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi
deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli)
abrogācija Iepriekšējās vienošanās atcelšana
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars
prevencija Iepriekšēji izsargāšanās pasākumi
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums
prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu
prējūdicijs Iepriekšējs nolēmums
antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums
tentamens Iepriekšējs pārbaudījums pirms īstā pārbaudījuma (eksāmena)
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko)
pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks
provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts
preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
aizjauda Iepriekšparedzēšana, nojauta
iekrēst Iepurināt (kur iekšā)
ietirināt Iepurināt, iekratīt
iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur)
iepūšļāt Iepūst
iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu)
iešvipstelēt Iepūst, ieplūst
insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas)
iepūst Iepūšļāt
iepurpēt Iepūt
iepuvēt Iepūt
pietrunēt Iepūt
sūlāt Iepūt, ietrunēt (par koku)
ieputinēt Ieputināt
bigans Iepuvis koks
aizpuvis Iepuvis, sācis pūt
judra Iepuvums zirga zobos
iedabāt Ieradināt
iemostīt Ieradināt, iemācīt
iemustīt Ieradināt, iemācīt
ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam)
iejaucēt Ieradināt, pieradināt
iedabāties Ieradināties
iedaboties Ieradināties
iedabūties Ieradināties
ieredīt Ierādīt - atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi)
parēdīt Ierādīt (darbu)
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
aprīkot Ierādīt kalpiem darbu
ieriedīt Ierādīt; iekārtot
habitualizācija Ieraduma veidošanās
coutumes Ieradumi, parašas: ieradumu tiesības
iedaša Ieradums
iejaukums Ieradums
iemode Ieradums
padaba Ieradums
radums Ieradums
untums Ieradums
zamaška Ieradums (parasti slikts)
trihofāgija Ieradums košļāt matus
izpeicība Ieradums palutināt sevi
tempali Ieradums, mode
tempaļi Ieradums, mode
noradums Ieradums, paradums
mode Ieradums, paraža
ieraģe Ieradze
dzīvnadzis Ieradzis
dzīvradzis Ieradzis
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.)
ierakāt Ierakņāt
reģistrācija Ierakstīšana sarakstā, speciālā žurnālā, grāmatā
ieskrīvēt Ierakstīt
iespamot Ierakstīt (internetā)
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml)
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā
aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē)
antidatēt Ierakstīt agrāku datumu nekā ierakstīšanas diena
iekodēt Ierakstīt ar kodu
autografēt Ierakstīt autogrāfu
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu
eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu
debetēt Ierakstīt debetā
iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā
kadastrēt Ierakstīt kadastrā; sastādīt kadastru
kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu
kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu
ieprotokolēt Ierakstīt protokolā
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā)
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā)
antedatēt Ierakstīt, uzdot agrāku datumu nekā īstenībā
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule
iesarakstities Ierakstīties
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums
atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.); piezīme
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība
ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai
ligzdieraksts Ieraksts, kas satur lauku, kas pats ir ieraksts
pārrakt Ierakt citā vietā
apkast Ierakt, aprakt
ieskaust Ierakt, iebāzt
iekaust Ierakt, iekašņāt
iebest Ierakt; iegriezt
aprakties Ierakties
iebesties Ierakties
ierakāties Ierakties
iesarakties Ierakties
iekausties Ierakties, iekašņāties
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā)
šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā)
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
aprāmēt Ierāmēt
iebildēt Ierāmēt (attēlu)
ierāpāt Ierāpot
ierāpties Ierāpot
iesarāpties Ierāpties
iejūgt Ierast
iejūkt Ierast
iejukt Ierast
paradināties Ierast
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt)
iemodēt Ierast, pieradināties
atcipot Ierasties
iesakratīties Ierasties
iesarasties Ierasties
javīties Ierasties
podņatsja Ierasties
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot)
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt)
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem)
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu)
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā)
attriekties Ierasties (parasti steidzīgi)
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam)
sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem)
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni
atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku)
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.)
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku
apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos
vizitēt Ierasties vizītē
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem)
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem
atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi)
būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos
ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko)
iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku)
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
iesajavīties Ierasties; arī atgriezties
anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums
iesākts Ierasts
iesēdies Ierasts
pasākts Ierasts
ierauts Ierasts, kļuvis regulārs
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise
ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem)
satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem)
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi)
aizaraudāties Ieraudāties
iebimbāties Ieraudāties
iebiuvāties Ieraudāties
iedīkties Ieraudāties
iepidelēties Ieraudāties
iepiļļāties Ieraudāties
iepinkšēties Ieraudāties
iepinkšķēties Ieraudāties
uzdimzāt Ieraudāties
uzdingāt Ieraudāties
aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli)
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
iecildīt Ieraudzēt
ieraugt Ieraudzēt
iežūrēt Ieraudzēt (brāgu (2))
ieraugt Ieraudzīt
iesavērties Ieraudzīt
poļiķ Ieraudzīt
uzbolēt Ieraudzīt
uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt
noglenst Ieraudzīt, pamanīt
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī)
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības)
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt
uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt
piematīt Ieraudzīt, sajust
saziktīt Ieraudzīt, saskatīt
raugt Ieraudzīt, uzraudzīt
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt
īraugs Ieraugs
raudzeklis Ieraugs, rūgstoša masa
raudzeknis Ieraugs, rūgstoša masa
ietrausties Ierausties
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem
iesarauties Ierauties
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties
ielīst Ierauties (kur iekšā)
čiebējs Ierāvējs, zaglis
ierevēt Ieravēt
rits Ieraža
ieveša Ieraža, paraža
čuža Iere
čūža Iere
ieris Iere - iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt)
blicmēdele Ierēdne armijā
varneši Ierēdniecības un politiķu ironisks apzīmējums
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums
skrīveris Ierēdnis
činavnieks Ierēdnis (Krievijā līdz 1917)
eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās
ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm
ieraudzīt Ieredzēt
piemīlēt Ieredzēt
uzredzēt Ieredzēt
pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana
iedzerties Iereibis
iekampis Iereibis
iežilbt Iereibis
iežurbis Iereibis
miglains Iereibis
pusdzērumā Iereibis
pusreibā Iereibis
strīpains Iereibis
uzdūšojies Iereibis
paskurbis Iereibis, ieskurbis
žvingulī Iereibis, piedzēries
iereibties Iereibt
iesildīties Iereibt
iesilt Iereibt
ieskurbt Iereibt
iežilbt Iereibt
ieskurbums Iereibums
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus
iesarēkties Ierēkties
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos)
lāgadīt Ierēķināt, pieskaitīt
ieražģīt Ierežģīt
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu)
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt
televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai
pribors Ierīce; aparāts
ierikte Ierīce; darbarīku, piederumu komplekts
parikte Ierīce; priekšmets
trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai
pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu
elektronierīces Ierīces, kurās elektriski lādiņi vakuumā, gāzēs, šķidrumos vai cietvielās mijiedarbojas ar elektromagnētisko lauku un kuras paredzētas enerģijas vai signālu pārveidošanai
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā)
pričendāļi Ierīces, piederumi
pričendeili Ierīces, piederumi
pričendeiļi Ierīces, piederumi
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna
katliekārta Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu
kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai
bremzētājierīce Ierīču sistēma bremzēšanai
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā)
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā)
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei
ierīdināt Ierīdīt (2)
ieriesties Ieriest 1
ierietēt Ieriesties 2(2)
ieriest Ierietēt (1)
aizarieties Ierieties
aizvaukšķēties Ierieties
bauzināt Ierieties
ieķaukšēties Ierieties
ieļerkšēties Ierieties
ieriet Ierieties
segmentierievis Ierievis, kas piemērots precīziem savienojumiem nelielās slodzēs
mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu
lūnārijs Ierīkojums, kas izrāda mēness griešanos ap zemi
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana; pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai
ierīkāt Ierīkot
ietaisīt Ierīkot (1)
ietaisīt Ierīkot (2); iekārtot (1)
iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm)
grodot Ierīkot akai grodus
trubot Ierīkot cauruļvadus
drenēt Ierīkot drenas; nosusināt (zemi), ierīkojot drenas
spārēt Ierīkot jumta spāres
spārot Ierīkot jumta spāres
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju (1)
apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni
sēdināt Ierīkot logiem, durvīm aplodas
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm)
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu)
apriktēt Ierīkot, iekārtot
instituēt Ierīkot, iekārtot, nodibināt; mācīt
ieriktēt Ierīkot, iekārtot; noregulēt
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā)
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā
stroja Ierinda
strojs Ierinda
strojš Ierinda
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita
rindinieks Ierindnieks, kareivis
ierindināt Ierindot
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā
ieripinēt Ieripināt
ieripāt Ieripot
ieripāties Ieripot (1)
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu)
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām
determinēts Ierobežojošs
koercitīvs Ierobežojošs
gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā)
apvalda Ierobežojums; apvaldīšana
restrikcija Ierobežošana
iezabināt Ierobežot
novilkt robežu Ierobežot
iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās)
ietvert Ierobežot (kā ietvaros, kā robežās)
limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.)
aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu)
apžogot Ierobežot ar žogu
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur)
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem)
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm)
iespraugāt Ierobežot, norobežot
sadrātēt Ierobežot, nožogot visapkārt ar stieplēm
iešaurināt Ierobežot, sašaurināt
nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja
limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija
predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās
limitēts Ierobežots
limits Ierobežots (kā) lielums, skaits u. tml.; arī ierobežojums (2)
dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti
aplāgs Ierobežots iecirknis; apgaita
eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām)
aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst)
ierantīt Ierobīt, iecirst
aprantīt Ierobīt, iecirst visapkārt
ieskrostīt Ierobīt, iekalt
negs Ierobojums, iegriezums
aizrobīt Ierobot
aizrobs Ierobs
arma Ierocis
pretierocis Ierocis cita ieroča iznīcināšanai, neitralizēšanai
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu
tālšaujams Ierocis tālai šaušanai
ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
pārlādēšana Ieroča sagatavošana kārtējam šāvienam
lūks Ieroča vizieris, tēmēšanas grauds
reči Ieroči
lāzerieroči Ieroči, kuros tiek izmantota lāzerstarojuma termiskā iedarbība
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm
proliferācija Ieroču izplatīšana
biskalis Ieroču kalējs
armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis
armifers Ieroču nesējs
armamentārijs Ieroču noliktava, arsenāls
mauzeris Ieroču sistēma
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava
krecele Ieroču uzlādes rīks ar korķu viļķi
atbruņošana Ieroču, bruņojuma atņemšana
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts
glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi
ienesāt Ierodoties izplatīt
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības)
ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību)
atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai)
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī
impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru
ierosa Ierosinājums (1)
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
ieviļņojamība Ierosināmība
impulsēt Ierosināt
ierosīt Ierosināt (1)
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai; sakūdīt (kādu); izraisīt (kādā) naidu
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt
iekustināt Ierosināt (norisi, darbību)
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti
uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām)
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu)
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.)
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā)
sabuntot Ierosināt kādai darbībai
aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu)
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko)
proponēt Ierosināt, ieteikt
piedāvāt Ierosināt, ieteikt (ko)
iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi)
iekūdināt Ierosināt, pamudināt
iekūdīt Ierosināt, pamudināt
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt)
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.)
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1)
iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā
ierosmināt Ierosināt, rosināt
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību)
iniciēt Ierosināt; uzsākt
konditors Ierosinātājs, dibinātājs, cēlējs
faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
sasturme Ierosme
ierosa Ierosme (1)
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva
ierošties Ierosties
aferents Ierosu uz smadzenēm pārnesošs
aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris
ierubenēties Ierubināties
ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
ierūdans Ieruds
rusls Ieruds, sarkanbrūns
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta
aizarukstēties Ierukšķēties
aizrekstēties Ierukšķēties
ielorkšēties Ierukšķēties
ierokšēties Ierukšķēties
ierukšināties Ierukšķēties
ierukšķināties Ierukšķēties
ierukstēties Ierukšķēties
ierūcēties Ierūkties
aizgrausties Ierūkties (par pērkonu)
sarūkties Ierūkties, parūkt
aizarunāties Ierunāties
iebilsties Ierunāties
ieļerkšēties Ierunāties
iemurdēt Ierunāties
ieplukšēties Ierunāties
ieverkšēties Ierunāties
iebildēties Ierunāties (1)
ieteikties Ierunāties (1)
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1)
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu)
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm)
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem)
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī
ievarkšēties Ierunāties, iebilst
papuvis Ierūsējis
ierūst Ierūsēt
iestruvēt Ierūsēt
ieružināt Ierušināt
ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini
iepurināties Ierušināties
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml)
abecedārijs Iesācējs
iesāķis Iesācējs
jaudzumiņš Iesācējs
uzsācējs Iesācējs
jauniesācējs Iesācējs (2)
nūbs Iesācējs (angļu "newbie" pārveidojums)
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā
čorts Iesācējs narkomāns
molodņaks Iesācējs noziedznieks vai narkomāns
peksis Iesācējs pļāvējs
molodņaks Iesācējs, jaunulis
sjavka Iesācējs, nepieredzējis noziedznieks
pirmnieks Iesācējs, priekšgājējs
salaga Iesācējs, vārgulis
ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti
raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals
emballage Iesaiņojums
iepakojums Iesaiņojums
pekidžings Iesaiņojums (angļu "packaging")
saugs Iesaiņojums, tara
iepakāt Iesaiņot
iepakot Iesaiņot
iesprangāt Iesaiņot
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus)
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
noķuģelēties Iesaiņoties
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums
iesaiste Iesaistīšana
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.)
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām)
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā)
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus)
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā
ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā)
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu)
intriģēt Iesaistīt intrigās; vērst intrigas pret kādu
ieķimpāt Iesaistīt ķildā
sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus)
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā)
murzāt Iesaistīt, iepīt
instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju)
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā)
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim)
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā)
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā)
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5)
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4)
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm)
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
angažēts Iesaistīts, nolīgts, piejaucēts
aizblīst Iesāk aust
incipit Iesākas: teksta sākuma formula vecos rokrakstos un iespiedumos
uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot
inveterējies Iesakņojies, novecojis; hronisks
iegozties Iesakņoties
iesaknēties Iesakņoties
ieselēties Iesakņoties
iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt
audzēties Iesakņoties un augt
cominciare Iesākt
sasākt Iesākt
iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā)
pielaicīties Iesākt, ķerties klāt
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu)
izdarīt Iesākt, pasākt
padarīt Iesākt, pasākt
iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem)
klunkucis Iesākta perēt, bet neizperēta ola
klunkuris Iesākta perēt, bet neizperēta ola
iesasākties Iesākties
uzsākties Iesākties
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju)
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu)
pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu)
pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu)
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.)
iekustēties Iesākties (par runu, sarunu)
ievīties Iesākties (par sarunu)
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība)
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu)
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2)
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2)
iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā)
iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā)
pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu)
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu)
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu)
aizrisināts Iesākts
adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām
aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot
darīklis Iesākts darbs
aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs
iesāka Iesākums
iesākas Iesākums
uzsākums Iesākums
ievads Iesākums (kam)
pirmis Iesākums, vispirms
iesalkājas Iesala asni
iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā
iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā
šušērne Iesala darītava
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni
diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai
maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms
aznīca Iesala kalte
kājiņas Iesala miežu asni
iedars Iesala mīkla alus darīšanai
slabnieks Iesala žāvētava
Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka
Jūga Iesala, Braslas pieteka
Jūgupe Iesala, Braslas pieteka
Skausta Iesala, Braslas pieteka
Skaustupe Iesala, Braslas pieteka
Skrausta Iesala, Braslas pieteka
Skraustupe Iesala, Braslas pieteka
Susāne Iesala, Braslas pieteka
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas
sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu)
iesūkstināt Iesālīt
iesūrot Iesālīt
iemērcēt Iesālīt (gurķus, sēnes)
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu)
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai
iesasālīties Iesālīties
zardele Iesālīts anšovs
iesalgans Iesalkans
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
iesalnieks Iesalnieki
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā
iesalēt Iesalt
iesālijs Iesāļš
sāļans Iesāļš
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums
iesānā Iesānis
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties
aizasāpēties Iesāpēties
aizsāpt Iesāpēties
aizsūrkstēties Iesāpēties
iedergties Iesāpēties
iedzelksnīties Iesāpēties
iesāpt Iesāpēties
iešauties Iesāpēties
iesmeldzēties Iesāpēties
uzkaisties Iesāpēties
aizsmeldzēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsmilkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūrstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji
ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā
pussarkans Iesarkans
areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
sārtains Iesarkans, ruds
ierozgans Iesārts
ieružavs Iesārts
ievietoties Iesaskņoties
kļička Iesauka
kļikons Iesauka
pogoņalo Iesauka
mīzele Iesauka (meitenei)
mīžka Iesauka (meitenei)
bundzis Iesauka bullim
rušainīte Iesauka cūkai
rušuliņa Iesauka cūkai
rušulīte Iesauka cūkai
čaladriki Iesauka čigāniem
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba
seime Iesauka mājas saimei
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
grieči Iesauka meitenei
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam
lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam
sabalītis Iesauka sunim
buršs Iesauka vecāko kursu studentiem Vācijā
korkšķe Iesauka vistai
svipastis Iesauka zīlītei
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
prizvaļa Iesauka, palama
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis
ieģidāt Iesaukāt
ielamāt Iesaukāt
iesaukalēt Iesaukāt
uzlamāt Iesaukāt, nolamāt
atsročka Iesaukšanas (armijā) atlikšana
uzkristīt Iesaukt
ņemt Iesaukt (2)
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā)
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā)
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā
ieseimot Iesaukt, dēvēt
iešempēt Iesaukt, ielamāt
iekumerēt Iesaukt, sasukt
iesasaukties Iesaukties
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā)
pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī)
iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu
iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties
iesērkties Iesēkties, iekrākties
iesēdēt Iesēst
iesasēsties Iesēsties
ietupināties Iesēsties
iesēst Iesēsties (1)
iesēst Iesēsties (2)
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt)
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu)
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību)
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga)
piesēt Iesēt papildus
apsēt Iesēt zem virsauga
iekaisīt Iesēt, iebārstīt
iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā)
kājaiņi Iesētie graudi, kas jau ir uzdīguši
iekaisīties Iesēties
iesaseties Iesēties
uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši)
iesiekalāt Iesiekalot
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai)
ies. Iesiets (bibliogrāfiskajās piezīmēs)
cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums
sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita
iesildināt Iesildīt
ievīcināt Iesildīt (piemēram, motoru)
atkaist Iesilt
iekārst Iesilt
iesildīties Iesilt
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties
goujosim Iesim
allons Iesim! Uz priekšu!
ķūtains Iesirms
ķūtis Iesirms
sirmens Iesirms
sirmgans Iesirms
sirmnējs Iesirms
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties
dvinuķ Iesist
iedābt Iesist
iedēbt Iesist
iegniezt Iesist
ieguldēt Iesist
iejaukt Iesist
iekacēt Iesist
ieķesēt Iesist
iekļaustīt Iesist
ieklesēt Iesist
iekramstīt Iesist
iekraustīt Iesist
iekremelēt Iesist
ieķūlāt Iesist
ielepēt Iesist
iemačīt Iesist
iemaukt Iesist
iemetināt Iesist
iemilzt Iesist
iemočīt Iesist
iepangot Iesist
iepaurēt Iesist
ieplēst Iesist
ieraut Iesist
ieskaust Iesist
ieskaut Iesist
iešķiebt Iesist
iesmalīt Iesist
iesmitēt Iesist
iesnāt Iesist
iešņaukt Iesist
iesvilināt Iesist
ietraukt Iesist
ievālēt Iesist
ievanckāt Iesist
ievazāt Iesist
ieveķēt Iesist
ievērst Iesist
ievieķēt Iesist
iezeltīt Iesist
iezibinēt Iesist
iezvecēt Iesist
iezveķēt Iesist
izgniezt Iesist
izgreibt Iesist
izkacēt Iesist
lepēt Iesist
nošķilt Iesist
noštosēt Iesist
samočīt Iesist
saspļaudīt Iesist
sažaut Iesist
štosēt Iesist
trahnuķ Iesist
uzdābt Iesist
uzdidelēt Iesist
uzdiegt Iesist
uzglāstīt Iesist
uzjozt Iesist
uzklānīt Iesist
uzknesēt Iesist
uzkniedēt Iesist
uzkraistīt Iesist
uzmiegt Iesist
uzmiet Iesist
uzpērt Iesist
uzpipkāt Iesist
uzpļaut Iesist
uzskrotēt Iesist
uzslaistīt Iesist
uzsloksnēt Iesist
uzšmaukt Iesist
uzsmērēt Iesist
uzstebēt Iesist
uzsvecēt Iesist
uzsvilināt Iesist
uztēst Iesist
uzvalcīt Iesist
uzvantēt Iesist
uzvazāt Iesist
uzvazot Iesist
uzveitēt Iesist
uzvelēt Iesist
uzvilnāt Iesist
uzžarīt Iesist
uzžaut Iesist
uzzelēt Iesist
uzžmiegt Iesist
uzzolēt Iesist
uzzvejot Iesist
vlomaķ Iesist
iebliezt Iesist (1)
iemest Iesist (2)
iesmērēt Iesist (2)
ievilkt Iesist (2)
dacirst Iesist (ar pātagu)
kņotēt Iesist (ar pātagu)
pieknābt Iesist (ar pātagu)
pieknāpt Iesist (ar pātagu)
uzkņotēt Iesist (ar pātagu)
uzsokstīt Iesist (ar rīksti vai virves galu)
uzzibenēt Iesist (ar rīksti)
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam)
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
ievicot Iesist (parasti ar vicu)
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna
iešaut Iesist (pliķi, pļauku)
iezmelt Iesist (spēcīgi)
uzdukāt Iesist ar dūri
sarunkāt Iesist ar dūri sānos
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
iedunkot Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
uzkniķēt Iesist ar nūju vai spieķi
ieplaukstāt Iesist ar plaukstu
ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt
uzvicot Iesist ar rīksti (vicu)
iepinksēt Iesist ar stibu
iepliķēt Iesist dažus pliķus
dunckurēt Iesist dunku
iebūksnīt Iesist dunku
iemaidzīt Iesist kādam
ieknipāt Iesist knipi
ieknipēt Iesist knipi
špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus)
zafiķiļiķ Iesist pa seju
ieraust Iesist pliķi, iepliķēt
iepļaukāt Iesist pļauku
ieglaustīt Iesist pļauku, iepļaukāt
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas
nopliķēt Iesist vairākus pliķus
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt
padrāzt Iesist, iebukņīt
ieklapēt Iesist, iedauzīt (kur iekšā)
iedukāt Iesist, iedunkāt
ieduknīt Iesist, iedunkāt
ieklambāt Iesist, iedzīt (āķi)
iedrēbt Iesist, iegrūst
iedriegt Iesist, iegrūst
ieknaidīt Iesist, iekniedēt
iedot Iesist, iepērt
iedriksnīt Iesist, iepērt
ieknesēt Iesist, iepērt
iekoklēt Iesist, iepērt
ieļekāt Iesist, ieplēst
iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku)
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko)
ievencēt Iesist, sitot iedzīt
uzpuncīt Iesist, uzdauzīt
uzbelzt Iesist, uzsist
uzgraizīt Iesist, uzsist
uzmizāt Iesist, uzsist
uzmizot Iesist, uzsist
uzpātagot Iesist, uzsist
uzšļakāt Iesist, uzsist
uzziepēt Iesist, uzsist
iezvetēt Iesist; iepērt
iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem
sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu
ieskābināt Ieskābēt
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu)
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
ieķērnējis Ieskābis
atskatījies Ieskābis (par pienu)
ļurļaks Ieskābis piens
krecele Ieskābis vīns
škarbone Ieskābis, skābens
ieskāņš Ieskābs
paskāņš Ieskābs
skābains Ieskābs
skābenīgs Ieskābs, mazliet skābs
ieskānis Ieskābs, paskābs, skābans
ieskarbans Ieskābs, skābans, paskābs
skarbans Ieskābs; mazliet ieskābis
skābans Ieskābs; skābains
ieskarbt Ieskābt
nošķērmēt Ieskābt
sakamēt Ieskābt
uzskābt Ieskābt
saķērmēt Ieskābt (par ēdienu)
žūrēt Ieskābt, kļūt skābam
ieklārēt Ieskaidrot
iekoklēt Ieskaidrot
ieskaidrāt Ieskaidrot
iestāstīt Ieskaidrot
iesk. Ieskaite
automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās
piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai)
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai)
inclusive Ieskaitot
inkluzīvi Ieskaitot
iesk. Ieskaitot; ieskaitīts (novērtējumā)
uzieskāt Ieskājot atrast (utis)
apieska Ieskājoties atrastais
iebalsoties Ieskanēties
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
iespingties Ieskanēties augstā tonī
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
apducināt Ieskanēties pērkonam
ieklaikšēties Ieskanēties, iečīkstēties
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties
pažļankstēt Ieskanēties, iežvadzēties
sažvarkstēt Ieskanēties, iežvadzēties
anticipācija Ieskaņa - kāda akorda skaņa, kas parādās pirms visa akorda
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu)
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu)
ieskavāt Ieskāt
ieskuvāt Ieskāt
iesukāt Ieskāt
iezāt Ieskāt
uzieskāt Ieskāt (īsu brīdi)
izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt
bužāt Ieskāt, utīt (bērnu)
bužot Ieskāt, utot
izbužāt Ieskāt, utot
izbužināt Ieskāt, utot
utināt Ieskāt, utot
utkāt Ieskāt, utot
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties
utināties Ieskāties, utoties
utkāties Ieskāties, utoties
ieblenzt Ieskatīties
iečolēt Ieskatīties
iečollēt Ieskatīties
ieglūnēt Ieskatīties
ievērties Ieskatīties
iežūrēt Ieskatīties
ieredzēt Ieskatīties (3)
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties
ievirst Ieskatīties, iemīlēties
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties
noredze Ieskats, uzskats
ieslēgt Ieskaut (rokās)
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā)
uzmetināt Ieskicēt, uzrakstīt melnrakstā
ieskolēt Ieskolot
saskrabēt Ieskrabēties
skrapēt Ieskrabēties
ieskrabēt Ieskrabināt
laupīte Ieskrambājums, viegls ievainojums
ieskrīpāt Ieskrambāt
ieķeksēt Ieskrambāt, ieplīst
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras
sadriksnāt Ieskrambāt, saskrambāt
sadrīksnāt Ieskrambāt, saskrambāt
saskrabināt Ieskrambāt, saskrāpēt
iekramšāt Ieskrāpēt
ieskrābāt Ieskrāpēt
uzskrambt Ieskrāpēt (uz kā)
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem)
iedilbt Ieskriet
iedrēbt Ieskriet
iekrankāt Ieskriet
ielipīt Ieskriet
ielipsīt Ieskriet
iemelzt Ieskriet
iepost Ieskriet
iešēpt Ieskriet
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot
iedesāt Ieskriet, iebēgt
iemuģīt Ieskriet, iebēgt
iedipāt Ieskriet, ietipināt
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā)
iejūgties Ieskriet; iebēgt
aizskrieties Ieskrieties
iesaskrieties Ieskrieties
ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties
ieskrubīt Ieskrubināt
iegriezt Ieskrūvēt; arī ieurbt
ieskurbināties Ieskurbt
ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem)
iešļacināt Ieslacīt
ieslakāt Ieslacīt
iešļakāt Ieslacīt
ieslacināt Ieslacīt (1)
ieslacināt Ieslacīt (2)
iešļampāt Ieslampāt
ieslampot Ieslampāt
ieslapēt Ieslapināt
ieslīmēt Ieslāt, ielīst
iegodēt Ieslavēt
iecildināt Ieslavēt, ielielīt
renomēts Ieslavēts
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
inkorporēšana Ieslēgšana savā sastāvā, citu organizāciju pievienošana
inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos
aizcietināt Ieslēgt
aizslodzīt Ieslēgt
aizsloksnēt Ieslēgt
ierubīt Ieslēgt (aparātu, mehānismu, arī elektrību)
aizspiest Ieslēgt tā, ka netiek laukā
komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas
sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt
sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt
aizspostīt Ieslēgt, iesprostot
iesekt Ieslēgt, izolēt
aizaslēgties Ieslēgties
aizataisīties Ieslēgties
iesaslēgties Ieslēgties
iesprostoties Ieslēgties, noslēgties
aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu)
ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1
iesklidēt Ieslīdēt
iesklidināties Ieslīdēt
ieslidēt Ieslīdēt
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu)
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties
iesklidināt Ieslīdināt
iesliedot Iesliedēt
ieslēpēt Iesliedēt (taku, ceļu)
iesliegties Iesliekties
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā)
iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam
ieslīkt Ieslīgt (1)
ieslīkt Ieslīgt (2)
noslīgt Ieslīgt (2)
atplīst Ieslīgt dzēruma nemaņā
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
ielaidenis Ieslīpi
ieslīpai Ieslīpi
ieslīpaniski Ieslīpi
iezvilu Ieslīpi
pusgulu Ieslīpi
pusguļu Ieslīpi
pusgulus Ieslīpi
slīpanai Ieslīpi
slīpaniski Ieslīpi
iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam)
iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām
iešreijām Ieslīpi, iešķērsām
iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām
iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām
ielaidens Ieslīps
noslīpāns Ieslīps
pagāzens Ieslīps
pagāzins Ieslīps
slīpans Ieslīps
ieslīpens Ieslīps (1)
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens
noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps
noslīps Ieslīps, nedaudz slīps
cietoksnis Ieslodzījuma vieta
ļepila Ieslodzījuma vietas medicīnas daļas ārsts
IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde
klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera
iegūstīt Ieslodzīt
iespert Ieslodzīt
iespiest Ieslodzīt
iesprangāt Ieslodzīt
iesprēdzēt Ieslodzīt
iesprestīt Ieslodzīt
iesprūdīt Ieslodzīt
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus)
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
ietimbāt Ieslodzīt cietumā
iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt
saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt
saspostot Ieslodzīt, ieslēgt
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai
mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā
masņits Ieslodzīto sadale
iesmakāt Iesmakt 2
iesmaršot Iesmaržināt
iesmaržināt Iesmaržot
parfimēt Iesmaržot, iesmaržināt
aizsmaršot Iesmaržoties
ielaistīties Iesmaržoties
iesalaistīties Iesmaržoties
iesmaršoties Iesmaržoties
iesmaržāties Iesmaržoties
iesvaidīties Iesmaržoties
piesalieties Iesmaržoties
iesmaržināties Iesmaržoties (1)
odierēties Iesmaržoties (ar odekolonu, smaržām)
ieoderēties Iesmaržoties (ar odekolonu)
uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt)
iesmelgt Iesmelgties
iesmidzēties Iesmelgties
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu)
iesmelties Iesmelt sev (ko)
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
iežļāgt Iesmērēt
irbi Iesmi
irbji Iesmi
iesmīdīt Iesmīdināt
iesmiedēt Iesmīdināt
iesmiedināt Iesmīdināt
iešprice Iesmidzināšana
iesmildzināt Iesmidzināt
iesmidzēties Iesmidzināties
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem
aizsmiet Iesmieties
nokrikšķināt Iesmieties
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē)
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku)
aizsmilkstēties Iesmilkstēties uz mirkli
iesme Iesms
irbs Iesms
irbulis Iesms
virbs Iesms
iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai
iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai
špīrs Iesms ar varžu barību vēžiem
akste Iesms zivju žāvēšanai
dzids Iesms, šķēps
virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā
iesnots Iesnains
šņaukains Iesnains
šņorkains Iesnains
puņķdegunis Iesnains cilvēks
grūtumi Iesnas
iesmas Iesnas
iesmis Iesnas
iesna Iesnas
iesumas Iesnas
slāga Iesnas
šņorgas Iesnas
šnubis Iesnas
šņubis Iesnas
šņūka Iesnas
šņupes Iesnas
šņupis Iesnas
šņurkas Iesnas
blenorinīts Iesnas ar gļotu vai strutu pārmērīgu atdalīšanos
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums
purpas Iesnas, purduļi
šnupis Iesnas; šņupis
aizdrimt Iesnausties
iesnaust Iesnausties
sasnaust Iesnausties
iedrimt Iesnausties, aizmigt
nomiegot Iesnausties, aizmigt
pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto
iesnēgt Iesniegt
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību
akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli)
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
interpelēt Iesniegt interpelāciju
suplicēt Iesniegt lūgumrakstu
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata)
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
reklamēt Iesniegt reklamāciju
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu
iesliekties Iesniegties
iesniekties Iesniegties
iespiesties Iesniegties
ietiekties Iesniegties
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā)
iekacēt Iesniegties, iebāzt
lūgumraksts Iesniegums
hajs Iesniegums policijā
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
iesolīties Iesolīt, apsolīt
mēms Iespaidīgs, efektīgs
ahūns Iespaidīgs; lielisks
iespaidība Iespaidīgums (1)
iespaidība Iespaidīgums (2)
ietūcīt Iespaidīt
iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi)
aficēšana Iespaidošana
iemets Iespaids, ieskats
iestrāva Iespaids, ietekme
sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule
apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā
iespangumains Iespangains
ievirgt Iespēcināties
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.)
noteikšana Iespēja (ko) vadīt, rīkot, organizēt (pēc savas gribas, vēlēšanās); vara
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot
goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
likviditāte Iespēja ātri realizēt preces, pārdot citas materiālās vērtības par skaidru naudu
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās
serendipitāte Iespēja gūt nejaušu atklājumu, meklējot ko citu
caurtikšana Iespēja iziet, izkļūt kam cauri
rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
iegātnība Iespēja kļūt par iegātni
videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus
iezvanpieeja Iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu (piem., interneta tīklu), izmantojot modemu
pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos
piekļuve Iespēja piekļūt
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros
naktsredze Iespēja redzēt naktī ar speciālu ierīču palīdzību
atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ)
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
labojamība Iespēja tulkotājam labot tulkojumu tā tapšanas procesā vai pēc pabeigšanas
pārbaudāmība Iespēja tulkotājam, pārbaudot tulkojuma pareizību, izmantot dažādus rakstu avotus vai tiešas konsultācijas
dīkdonība Iespēja vai paraža dzīvot bez darba
ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot
posibilitāte Iespēja, iespējamība
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies
spējība Iespēja, varbūtība
varbūtne Iespēja, varbūtība
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
perspektīva Iespēja; izredzes
atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem
draudi Iespējamās briesmas
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
ķīmijprofilakse Iespējamās saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem
posibilisms Iespējamība
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm
īstenojams Iespējams
spējams Iespējams
varīgs Iespējams
varinams Iespējams
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs
veicams Iespējams, īstenojams
iedomājams Iespējams, varbūtējs
potenciāls Iespējams, varbūtējs
iespēks Iespējas, varēšana
paspēšana Iespējas, varēšana
saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi
iekužināties Iespēlēties, iecilāties
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
iespirt Iespert (3)
iesaspēties Iespēt
iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot
apjaudāt Iespēt, aizpildīt
nodžavāt Iespēt, varēt
iespīst Iespīdēt
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot
aizspīdināt Iespīdināt, iedegt
kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti (6 mm)
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums
nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā
mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas; bezmaksas eksemplārs
stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids; arī iespiedums 2(1)
galūna Iespieddarbā katra rinda, kas nepilni nobeidzas
iespiedgrafika Iespieddarba lapas ar grafifiskiem attēliem
iezīmēšana Iespieddarba papildināšana vai izlabošana ar zīmēšanu
faksimilizdevums Iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā
iespiedumdarbs Iespieddarbs
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko)
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu
izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam
autorsērija Iespieddarbu virkne, kas apvieno viena autora darbus
iespiedumforma Iespiedforma
starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa
kologrāfija Iespiedgrafika kolāžas tehnikā
slīdrāmis Iespiedierīces kustīgā daļa ar zīmju veidošanas mehānismu
iesēdies Iespiedies atmiņā
iespiedumkļūda Iespiedkļūda
iespiedumloksne Iespiedloksne
loksne Iespiedloksne; arī autorloksne
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
minjons Iespieduma burti, kuru grāds (lielums) vienāds ar 7 punktiem (apm. 2,6 mm)
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri
hialogrāfija Iespieduma plātņu izgatavojums stiklā
ķīmitipija Iespieduma plātņu izgatavošana
zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas
galūne Iespiedumdarbā katra rinda, kas nobeidzas nepilni
noeja Iespiedumformas vieta, kur iespiežamais veltnis nobeidz iespiedumu
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus
merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu
tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu
spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes
druka Iespiedums, iespiešana
kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras
aizspiegties Iespiegties
driķēt Iespiest
drukāt Iespiest
ieslogot Iespiest
iesprandzēt Iespiest
iesprengt Iespiest
iesprenkt Iespiest
iesprūdīt Iespiest
iestilpēt Iespiest
uzdriķēt Iespiest
nodrukāt Iespiest (2) (1)
iekniebt Iespiest (ko starp ko)
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
iekost Iespiest (ko) starp zobiem
iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā)
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās)
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos)
iemiegt Iespiest (starp ko)
drukavāt Iespiest (tekstu)
iespaust Iespiest 2
iedrukāt Iespiest 2 (1)
iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā)
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.)
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt
iemaidzīt Iespiest, iedzīt
iebuktēt Iespiest, ieliekt
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā)
iegumstīt Iespiest, ietūcīt
ietvert Iespiest, ievērt
iezmaugt Iespiest, iežņaugt
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos)
iedarīt Iespiest, saspiest
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs
iemākties Iespiesties
iemiegties Iespiesties
iesaspiesties Iespiesties
iesprūdīties Iespiesties
iesprudzināties Iespiesties
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties)
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju)
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu)
iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt
pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties
iespringt Iespiesties, iesprūst
iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu)
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus
oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
iespiestava Iespiestuve
virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums
iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
prototipija Iespiešanas tehnikas graudu pustoņa paņēmiens
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām
spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot
iekniebt Iespīlēt
iekniept Iespīlēt
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
uzžņaugties Iespīlēties
iespirdzēt Iespirdzināt
iespirdzīties Iespirdzināties
iespīrināties Iespirināties
satītīt Iespītēt
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti
iebilsties Iespītēties
iekosties Iespītēties
saspīlēties Iespītēties
iespīte Iespītība
iešpļaut Iespļaut
iešnallēties Iesprādzēties
aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt
ieprikšēties Iesprakšķēties
iesprašķēties Iesprakšķēties
iedakstīt Iespraudīt
iespraidīt Iespraudīt
iemetinājums Iespraudums
pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju
ielīst Iespraukties
iesprausties Iespraukties
iesprengties Iespraukties, iespiesties
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties
iespraušļāties Iesprauslāties
iesprīdināt Iespraust
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt)
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna
apspraust Iespraust kam apakšā
iesprausties Iespraust sev (apģērbā)
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā)
iesprauties Iesprausties
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsprēgāt Iesprēgāt
iesprudīt Iespriest
iesaspriesties Iespriesties
iespriegt Iespriesties
iespiesties Iespriesties (1)
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu
iespridzēt Iesprikstēt
iespridzēties Iesprikstēties
aizspundēt Iesprostot
ieskrostīt Iesprostot
iesprostīt Iesprostot
iespundēt Iesprostot
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus)
aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā
tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē)
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā
iesprugt Iesprukt
iešprukt Iesprukt
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem)
iespraicēties Iesprūst
iesprausties Iesprūst
iesprugt Iesprūst
iesprūgt Iesprūst
sasprūgt Iesprūst
spriesties Iesprūst
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu
aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties
sasprausties Iesprūst, iestrēgt
iespulgties Iespulgoties
iespurkšēties Iespurgties (2)
iespurkšķēties Iespurgties (2)
iespurkties Iespurgties (2)
iespurkstēties Iespurkšķēties
anštalte Iestāde
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai
gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē
depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos)
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem
dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā
īstenotājiestāde Iestāde, kas īsteno kādu pasākumu
klīringhauzs Iestāde, kas izdara dažādu organizāciju (gk. banku) savstarpējos norēķinus
izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari)
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari)
kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību
filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība
budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību
budžetiestāde Iestāde, kas veic varas vai pārvaldes funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem
lupozorijs Iestāde, kur ārstē ādas tuberkulozi
kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu
cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka
notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai
emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām
sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe
avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu
veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko)
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums
darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1)
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko)
iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem
atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem
spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2)
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums
iesēdināt Iestādīt
iestatīt Iestādīt
pasēdināt Iestādīt
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai)
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt)
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu)
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu)
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam)
sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus)
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pārstādīt Iestādīt citā vietā; stādīt vēlreiz, no jauna
piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru
apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma)
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību)
tricināt Iestaigāt, nonēsāt, nomīt
šļāka Iestaigāta sliede
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt
iespraudums Iestarpinājums (2)
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums)
epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām
interkalārs Iestarpināts
iemetināt Iestarpinot papildināt
ieblādēt Iestāstīt
ieblatot Iestāstīt
iepaust Iestāstīt
ieteikt Iestāstīt
saborēt Iestāstīt
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu)
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot
ieborēt Iestāstīt, iegalvot
tielēt Iestāstīt, kaulēties
iemēļot Iestāstīt, pārliecināt
iesludināt Iestāstīt, pārliecināt
iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot
iestāja Iestāšanās
liberālisms Iestāšanas par maksimālu indivīda brīvību un valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
iestāt Iestāties (1)
iestāt Iestāties (2)
iestāt Iestāties (3)
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu)
daiet Iestāties (par laikposmu)
atnākt Iestāties (par norisēm dabā)
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā
iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
sanakšņot Iestāties naktij
izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā)
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu
novakarāties Iestāties vakaram
novakarēties Iestāties vakaram
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu)
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu)
atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem)
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
aizģist Iestāties, rūpēties par kādu
uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex")
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas
skontrācija Iestāžu vai personu savstarpēju maksājumu pieprasījumu ieskaite
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari
iesteigt Iesteigties
aizstenēt Iestenēties
iegvergzdēties Iestenēties
noknekstoties Iestenēties
sastenēt Iestenēties
sastenēties Iestenēties
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties
tulēt Iestērķelēt, iecietināt
iesparoties Iestiepties
iestigāt Iestigot
cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus
iemuities Iestigt
iemukt Iestigt (1)
iesmukt Iestigt (1)
iesnigt Iestigt (1)
iestigties Iestigt (1)
iestrēgt Iestigt (1)
iestrigt Iestigt (1)
iestrigt Iestigt (2)
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem)
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos)
apstigt Iestigt (purvā)
drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem)
sastigt Iestigt, parasti dziļi
vitrifikācija Iestiklošana
aizglāzāt Iestiklot
glāžot Iestiklot
ieglāzēt Iestiklot
ielangāt Iestiklot
ielogot Iestiklot
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu)
iesēdināt Iestiklot; ierīkot (aplodu)
iestīmēt Iestīlēt
iebūve Iestiprinājums
iestiprēt Iestiprināt
iestiprot Iestiprināt
pastatīt Iestiprināt
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni
iekniedēt Iestiprināt (kniedi)
ielikt Iestiprināt (kur iekšā)
ierežģināt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi
ierežģīt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi
iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu
iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.)
iecapot Iestiprināt ar capām 1
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā)
ieķitēt Iestiprināt ar ķiti
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi
ierāmēt Iestiprināt ietvarā
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu)
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu)
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju)
iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē)
ieklemmēt Iestiprināt skrūvspīlēs
apspieķot Iestiprināt spieķus apkārt (riteņa rumbai)
iestīpāt Iestiprināt stīpā vai stīpās
iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu)
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu)
ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis)
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.)
sleņģot Iestiprināt, iebūvēt logu vai durvju aplodu
ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām
likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot)
iestiproties Iestiprināties, nostiprināties
iedzievāt Iestrādāt
iedzīvot Iestrādāt
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā)
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām
ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē)
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru)
iekalt Iestrādāt kalumā
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem)
ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā)
iepūlēties Iestrādāties
darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis
iekļuit Iestrēbt
ielekterēt Iestrēbt
ielepēt Iestrēbt
iestrēbties Iestrēbt
ietelzēt Iestrēbt
ietelzt Iestrēbt
ievirgāt Iestrēbt
cipt Iestrēgt
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā)
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē)
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē)
sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā)
ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu)
iedenderēt Iestreipuļot
ieģeņģerēt Iestreipuļot
iestraipalēt Iestreipuļot
iestraipuļot Iestreipuļot
iekrencelēties Iestreipuļot, iemeimurot
iestrinkšināties Iestrinkšēties
ietrinkšēties Iestrinkšēties
ietrinkšināt Iestrinkšināt
ietrinkšināties Iestrinkšināties
iestrinkšķināties Iestrinkšķēties
ietrinkšķēties Iestrinkšķēties
ietrinkšķināt Iestrinkšķināt
ietrinkšķināties Iestrinkšķināties
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi)
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu)
iebidžīt Iestumt (ar roku)
iešaudīt Iestumt, iebīdīt
iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst
ieoderēt Iestūrēt (ragavas baļķus vedot)
iestūreniski Iestūriski
iestūris Iestūriski
iegaust Iesūdzēt
izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā)
uzsūdzēt Iesūdzēt, nosūdzēt
iepumpēt Iesūknēt
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu)
ievilkt Iesūkt (šķidrumu šļircē)
resorbēt Iesūkt, uzsūkt
iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu)
iesasūkties Iesūkties
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem)
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi)
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu)
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu)
iesūņot Iesūnāt
ierepēt Iesūnot un appelēt
iesūkstēties Iesūrstēties
iesūrkstēties Iesūrstēties
ieriedīt Iesūtīt
sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest
konfirmands Iesvētāmais jaunietis, jauniete
eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana
iedzīras Iesvētīšana
iesvēte Iesvētīšana
iesvētība Iesvētīšana
iniciācija Iesvētīšana, ievadīšana
konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam
konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam
iesvētība Iesvētīšanas mācība
konfirmēt Iesvētīt
konsekrēt Iesvētīt
konserants Iesvētītājs
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs
ielepēt Iesviest ar dubļiem
ieskliest Iesviest, iemest
aizšvilpt Iesvilpoties
iesvilpēties Iesvilpoties
iesvelpt Iesvilpt
iešvilpt Iesvilpt
iesvelpties Iesvilpties
iesvilties Iesvilt (1)
ieskrīpstot Iesvītrot
iesvītrāt Iesvītrot
iešvītrot Iesvītrot
iešalkot Iešalkt
aizšalkoties Iešalkties
iešalkot Iešalkties
iešalkoties Iešalkties
iežvikstēties Iešalkties
ietenis Iešana (1)
skutelēšana Iešana ķekatās, budēļos
promiešana Iešana projām; aiziešana
procesus Iešana uz priekšu, augšana; sekmes
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts
gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens
iešaurēt Iešaurināt
iebliezt Iešaut
ieplaucēt Iešaut
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu)
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus)
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt
iesauties Iešauties
ieredzēties Iešauties prātā
iešķeudīties Iešķaudīties
iešķelst Iešķelt
iešķēlums Iešķeltā vieta
iekrustis Iešķērsām
iešķērs Iešķērsām
iešķērsan Iešķērsām
iešķērst Iešķērsām
iešķelties Iešķilties
iešķinst Iešķindēties
iešķinsties Iešķindēties
iežvikstēties Iešķindēties
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
iešļacīt Iešļākt, injicēt, ieslacīt
iešļākt Iešļākties
iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments
iešļankāt Iešļircināt
iešļircīt Iešļircināt
iešļirkstēt Iešļircināt
iešļirkstināt Iešļircināt
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju
iešļukāt Iešļūkt
iešļūkties Iešļūkt
iešmaukties Iešmaukt
iešmukt Iešmaukt
sašņakstēt Iešņakstēties
iešņaukāt Iešņaukt
iešņukt Iešņaukt
iešņūkt Iešņaukt (1)
ieškava Iešņava
viešiņa Iešņava
viešņava Iešņava
iešvīkāt Iešņīpāt
iežņerkstēties Iešņirkstēties
iežņirkstēties Iešņirkstēties
aizšņukstēties Iešņukstēties
ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt
apšūdināt Iešūdināt
iekūcināt Iešūpot
iešūpāt Iešūpot
iešvimbot Iešūpot
iesvimbināt Iešūpot (1)
ieeidāties Iešūpoties
iešvimboties Iešūpoties
sakūcināties Iešūpoties
iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot
iejamot Iešūt
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri
polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2)
iejemt Iešūt (iešuves)
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos)
ieveldinēt Iešūt (šuvi)
ielāpīt Iešūt ielāpu
ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā)
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
iešuvums Iešuve
brusfalte Iešuve apģērba vidukļa daļā
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs
ielaidnis Iešuvums
iešuva Iešuvums
aizšvīkstēties Iešvīkstēties
aizžvīkstēties Iešvīkstēties
cellot Iet (ar humora pieskaņu)
šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem)
ietiņāt Iet (bērnu runā)
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā)
zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt
ciekāt Iet (lēnām)
lorēt Iet (lēnām)
capāt Iet (neveikli)
stuidīt Iet (neveikli)
laušķinēt Iet (pa mežu) laužot zarus
seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt)
ļikāt Iet (par zaķi, arī bērnu)
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu)
kātot Iet (parasti ātri)
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko)
šlepēt Iet (pie kāda)
tīt Iet (prom), doties (prom)
noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet
apiet Iet apkārt
noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm
tilkāt Iet ar lieliem soļiem
lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek
trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu)
klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet
nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem
durinēt Iet ar noliektu galvu
stukāt Iet ar sīkiem soļiem
ķebēt Iet ar spieķi
kneijāt Iet ar spieķi, klibot
ačgārnis Iet atmuguriski
aizklēpjot Iet augsti ceļot kājas
aizklēpot Iet augsti ceļot kājas
krist Iet bojā (karā, kaujā)
pazūt Iet bojā, iet uz leju
ģinst Iet bojā, kļūt par ubagu
ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)
ukāties Iet bojā, nīkt ārā
izģeibt Iet bojā, nomirt
krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā
brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm)
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu)
izbirzīt Iet caur birzi lokot zarus (tautas dziesmās)
apslāt Iet cauri, pārstaigāt
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
ļumzāties Iet gāzelēdamies
meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot
kūkot Iet grīļīgā, ļodzīgā gaitā
šopingot Iet iepirkties
soļot Iet ierindā noteiktā ritmā
atieties Iet ilgi, līdz apnikumam
tipināt Iet īsiem, samērā ātriem soļiem
miškot Iet kā (līdzīgi) lācim
sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
šļēpāt Iet kājas pa zemi velkot
klišāt Iet kājas velkot
lāpsot Iet kājas velkot
garāmiet Iet kam garām
ķekāties Iet ķekatās
ķekoties Iet ķekatās
dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam
siroties Iet laupīt, izlaupīt
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem
līdziet Iet līdzi, pavadīt (kādu)
turēties līdzi Iet līdzi, sekot
ķelpāt Iet lieliem soļiem
klēpjot Iet lieliem soļiem
ķilkāt Iet lieliem soļiem vai skriet
ķilkot Iet lieliem soļiem vai skriet
koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem
kuldinēt Iet ļodzīdamies un pastiepjoties uz augšu
dirbuļot Iet maziem, sīkiem solīšiem
atiet Iet nost (sānis, atpakaļ)
klempt Iet pa dubļainu ceļu
laipot Iet pa laipu
makņāt Iet pa muklāju, staignu vietu
makņīt Iet pa muklāju, staignu vietu
lamzāt Iet pa staignu, slapju vietu
atviesoties Iet pretvizītē
supties Iet projām
dolzāt Iet projām, klīst apkārt
aiziet Iet prom
piļīt Iet prom
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā
kumuļot Iet salīkušā stāvoklī grīļojoties, streipuļojot
dipāt Iet sīkiem solīšiem
līpināties Iet sīkiem solīšiem
tripināt Iet sīkiem soļiem
tripinēt Iet sīkiem soļiem
pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem)
stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt
stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2)
šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi
gumbāt Iet smagiem soļiem
lāpstot Iet smagiem soļiem
slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem)
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt
klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem
kluburēt Iet streipuļojot, klūpot
paradēt Iet svinīgiem soliem, maršā
šļukāt Iet šļūcošā gaitā
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā; šļūkt (2)
šļūgāt Iet šļūcot, kājas pa zemi velkot
dulbinēt Iet taustīdamies
večot Iet ubagojot no mājas uz māju
ukā Iet ukā - iet bojā, iznīkt
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
noiet Iet un pabeigt iet
iet citu ceļu Iet uz citu pusi
galoties Iet uz galu, nomirt
aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām)
uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli
naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties
atzīmēties Iet uz tualeti
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus
maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt
pikēt Iet virsū; uzņemt virzienu
iztimst Iet zudumā
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli)
kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam)
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām)
bīdīt Iet, doties
cilsēt Iet, doties
cilsīt Iet, doties
pincinārēt Iet, doties
šaukt Iet, doties
kuģēt Iet, doties (kur)
kašīt Iet, doties (projām)
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.)
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties
lāpāt Iet, kājas gar zemi velkot
slotāt Iet, kājot
uzstaidzināt Iet, kāpt uz augšu; uzkāpt
gāts Iet, klāties
klincīt Iet, klīst
vilkties Iet, nākt
delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies
lāčot Iet, piedalīties lāču medībās
podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā
ķepāt Iet, rāpot (par bērnu)
kankāt Iet, rikšot lieliem, smagiem soļiem
lepēt Iet, skriet
šļūkt Iet, skriet
vaļīt Iet, skriet
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2)
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2)
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem)
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
vicot Iet, skriet, parasti ātri
pekot Iet, soļot
šagāt Iet, soļot
špagot Iet, soļot
stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām)
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas
stupīt Iet, soļot, staigāt
jeskāt Iet, staigāt
kaģīt Iet, staigāt
klemzēt Iet, staigāt
pēdot Iet, staigāt
stegot Iet, staigāt
stepīt Iet, staigāt
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem)
šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
pleznāt Iet, staigāt (par putniem, kam ir pleznas)
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem)
cimdot Iet, staigāt, doties
leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem
ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm)
šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
linot Iet, staigāt; klaiņot
sūdīt Iet, steigties
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku)
laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju
laipot Iet, vairoties no šķēršļiem
slūžāt Iet, velkot kājas gar zemi
slūžot Iet, velkot kājas gar zemi
stumt Iet, vest
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā
kājot Iet; arī staigāt
durt Iet; braukt
cipot Iet; cipāt
česīt Iet; doties
češīt Iet; doties
mīcīt Iet; doties
močīt Iet; doties
joškāt Iet; klaiņot
drosēt Iet; staigāt
ļempurot Iet; streipuļot
stumpāt Iet; vest
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli
kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai
platforma Ietaise (transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai
aizvars Ietaise aizsprostā vai ūdens kanālā, kuru atverot, izlaiž ūdens plūsmu
rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni
elektrolīnija Ietaise elektriskās enerģijas pārvadei
bruškuļi Ietaise lašu ķeršanai
palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis
braucikls Ietaise linu kulstīšanai
uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem
aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei
aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma
kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai
baipass Ietaise, kas aizvada visu plūsmu vai tās daļu pa apkārtceļu
aizturietaise Ietaise, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu
aizsargietaise Ietaise, kas paredzēta drošībai
elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
ietuļa Ietaļa
ietura Ietaļa
ietuva Ietaļa
vietaļa Ietaļa
vietara Ietaļa
ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva
ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere
ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene
ielabēt Ietapt
iestarkšēties Ietarkšķēties
ietārkšēties Ietarkšķēties
ieterkšēties Ietarkšķēties
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli
dazums Ietaupījums, atlicinājums
aizkrāt Ietaupīt
ieekonomēt Ietaupīt
ielaicīt Ietaupīt
iepāst Ietaupīt
uztapināt Ietaupīt
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt
šļākot Ietecēt
šļākt Ietecēt
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
palieties Ietecēt (par upi)
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu
tecēties Ietecēties, nogatavoties
ieriest Ietecināt
proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā)
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt
propaganda Ieteikšana lietošanai, iepazīstināšana
ievēstīt Ieteikt
noredīt Ieteikt
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai)
ierunāt Ieteikt (kādu)
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties
ievārdot Ieteikt, iegalvot
rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1)
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru)
ieminēt Ieteikt, pieminēt
iemeldēties Ieteikties
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties
ieteiksme Ieteikums
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties)
piedāvājums Ieteikums, priekšlikums
Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem
ietece Ieteka
upesmute Ieteka
leja Ieteka (upei)
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece
influence Ietekme
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība)
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās
persuabilitāte Ietekmējamība
simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā
IVN Ietekmes uz vidi novērtējums (spec.)
iespaidāt Ietekmēt
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
sabuntavāt Ietekmēt (kādu)
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības)
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt
atsasaukties Ietekmēt; izraisīt sekas
iespaidoties Ietekmēties
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē)
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā)
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu
ieturiņa Ieterīte
ietērpa Ietērps
uzvalks Ietērps
ietērpums Ietērps, noformējums
apģērbums Ietērps; formas tērps
aptērpt Ietērpt
ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas)
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs
pārtērpt Ietērpt citā tērpā
ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs)
uniformēt Ietērpt uniformā; vienādi apģērbt
apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas)
saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti
iztērpt Ietērpt, apgādāt
satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku)
aptērpties Ietērpties
pārtērpties Ietērpties citā tērpā
sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā
nomaskoties Ietērpties maskā (1)
iesitināties Ietērpties, ietīties
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu)
ietiela Ietiele (2)
ietieliņš Ietiepība
ietielība Ietiepība, stūrgalvība
ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība
ietiepums Ietiepība, stūrgalvība
tiepums Ietiepība, stūrgalvība
apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist
lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties
stīvēties Ietiepīgi pretoties
bumbāt Ietiepīgi raudāt
žīpstēt Ietiepīgi raudāt
upārts Ietiepīgs
ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem)
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns
čamains Ietiepīgs, nesapratīgs
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
aizatiepties Ietiepties
iemuities Ietiepties
iesatiepties Ietiepties
enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam
iestīvēties Ietiepties, iespītēties
ietirvēties Ietiepties, iespītēties
ietītīties Ietiepties, iespītēties
iestāvēt Ietiepties, uzstāties
tilpība Ietilpība
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas
tilpināt Ietilpināt
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu)
von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos
Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
iestilpt Ietilpt
pietilpt Ietilpt
satulpīties Ietilpt
tilpt Ietilpt
būt Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā)
satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu
ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām)
okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu
ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā)
iestankšēties Ietinkšķēties
iestinkšēties Ietinkšķēties
iestinkšķēties Ietinkšķēties
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti)
ieandelēt Ietirgot
iestirkšēties Ietirkšķēties
iestirkšināties Ietirkšķināties
ietīņāt Ietīstīt
savaražāt Ietīstīt
savīņāt Ietīstīt, ietērpt, ietīt
ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt
satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi
ietūstīties Ietīstīties
sabambināties Ietīstīties
sačenčerēties Ietīstīties
čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties
iekūņošanās Ietīšanās
iesitināt Ietīt
ietauņāt Ietīt
ietuntināt Ietīt
ievīkšķīt Ietīt
ievīkstināt Ietīt
satauņāt Ietīt
satuntināt Ietīt
vindelēt Ietīt autiņos
savīstīt Ietīt mīklā (pildījumu)
iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm
aizvīstīt Ietīt, aiztīt, ievīstīt
čunčelēt Ietīt, ietīstīt
čunčot Ietīt, ietīstīt
čunčulēt Ietīt, ietīstīt
aizvīkstīt Ietīt, ievīstīt
apčužināt Ietīt, ievīstīt
ievicināt Ietīt, ievīstīt
sitināt Ietīt, ievīstīt
tunturēt Ietīt, ievīstīt
ietiņāt Ietīt, ievīstīt (atkārtoti)
aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt
satīt Ietīt, parasti pilnīgi
iečubināt Ietīt, satīt
iečunčināt Ietīt, satīt
apčupināties Ietīties
apčupinēt Ietīties
iesatīties Ietīties
iesegties Ietīties
apdumēt Ietīties biezā miglā
aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos)
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros
aizmauties Ietīties mākoņos
iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties
iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties
sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties
aizvīstīties Ietīties, ievīstīties
aptīņāties Ietīties, ievīstīties
bambināties Ietīties, ievīstīties
iekužņāties Ietīties, ievīstīties
ieriesties Ietīties, ievīstīties
ņūņāties Ietīties, ievīstīties
sabuģenēties Ietīties, ievīstīties
sakubināties Ietīties, ievīstīties
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos)
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku
apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt)
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties
dasatīties Ietīties, satīties
toņāties Ietīties, silti apģērbties
bambulis Ietīts bērns
bambuls Ietīts bērns
involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā
tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš
viražēt Ietonēt ar virāžu 2 (fotoattēlu)
iezilināt Ietonēt ar zilu krāsu
ietracēt Ietracināt
ietrakot Ietracināt
iesadurnavāties Ietrakoties
iesaglupāties Ietrakoties
iesatrakāties Ietrakoties
ietrandīt Ietramdīt
iedrogavāt Ietramdīt (dzīvnieku)
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt
ietraukt Ietraukties
iesatrausties Ietrausties
ietrankāt Ietrenkāt
ietrinkt Ietrenkt
aiztricināties Ietrīcēties
aiztrīcināties Ietrīcēties
ietrīcēt Ietrīcēties
ielobt Ietriekt
iedzīties Ietriekties (2)
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist
ietreipt Ietriept
ietriebt Ietriept, ieziest
ietrīsēt Ietrīsēties
iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt
iesust Ietrūdēt
ietresēt Ietrūdēt, iepūt
irbulains Ietrunējis (koks)
iedrunēt Ietrunēt, iepūt
ietropēt Ietrupēt, ietrūdēt
ietupuļāt Ietuntuļot
ietuntulēt Ietuntuļot (1)
ietuntulēt Ietuntuļot (2)
ietuntuļoties Ietuntuļot (2)
ietuntuļāt Ietuntuļot; ietīstīt
ietuntulēties Ietuntuļoties (1)
ietuntulēties Ietuntuļoties (2)
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko)
ietupt Ietupties
ietutināties Ietupties, iesēsties
ietupēties Ietupties; ietupt
paturēt Ieturēt (maltīti)
iegnozīt Ieturēt azaidu
rītišķot Ieturēt brokastis
svirāt Ieturēt līdzsvaru
svīrāt Ieturēt līdzsvaru
svīrēt Ieturēt līdzsvaru
aizēst Ieturēt vieglu azaidu; uzkost
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem)
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6)
ēst Ieturēties
ieskabināt Ieturēties
oderēt Ieturēties
ietusnīties Ietusnīt
transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu
bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās
aprāmējums Ietvars
apskave Ietvars
aptvars Ietvars
iesitums Ietvars
rama Ietvars
tvirums Ietvars
ierāmējums Ietvars (1)
iejoms Ietvars (2); joma
rāmis Ietvars (brillēm)
ielogs Ietvars (gleznai, attēlam)
logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam)
aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem)
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas)
putrālis Ietvars; apmale
ietne Ietve
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
inkluzīvs Ietverošs, iekļaujošs
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu
iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu)
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu)
iekodēt Ietvert
nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu
ieslēgt Ietvert (skatienā)
apsklandēt Ietvert ar kāršu žogu, sadzīt aplokā
apvaļņot Ietvert ar valni vai valnim līdzīgu
kadrēt Ietvert kadrā (1)
iekapsulēt Ietvert kapsulā
iekapsulot Ietvert kapsulā
apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā)
aptvert Ietvert redzes lokā; uztvert (par skatienu)
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu)
aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu)
saturēt Ietvert sevī, savā sastāvā
inkorporēt Ietvert sevī; pievienot; iekļaut
apstigot Ietvert, apņemt
ieveidot Ietvert, attēlot (mākslas darbā)
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.)
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos)
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu)
glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī
ierubināt Ieurbināt - mazliet, arī vietumis paurbināt
ieķirmināt Ieurbt
ieurpt Ieurbt
ievurbt Ieurbt
ieborēt Ieurbt, parasti akmenī
ieurbulēties Ieurbties
iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem
aizurkstēties Ieurkšķēties
ieorkšēties Ieurkšķēties
ieve Ieva
smerdelis Ieva
piedzinējs Ievācējs, piedziņas (2) realizētājs
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu
propilajs Ievada raksti
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
ciparotājs Ievadierīce, ar kuru operators veic grafiskās informācijas pārveidošanu cipardatos un to ievadīšanu datorā
rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi
isagogika Ievadījums kādā zinātnē, sevišķi Bībelē
intromisija Ievadīšana, ielaišana
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt
uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām)
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1)
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā
iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu)
injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam)
ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu
aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību)
iekūpināt Ievadīt dūmus
gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu)
halogenizēt Ievadīt halogēnu organiska savienojuma sastāvā
iedirst Ievadīt izkārnījumus
katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā)
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot)
pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām)
iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.)
plastificēt Ievadīt plastifikatoru (vielā, materiālā)
iespirināt Ievadīt spiras (kur iekšā, par aitu)
sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā)
elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu
iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu)
atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ
lasēt Ievadīt, vest ostā
detubācija Ievadītas (intubācijas) caurules izņemšana
displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju
datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju
BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
sistēma BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
ievadnieks Ievadnieki
ievadnieki Ievadnieks
rektāli Ievadot pa taisno zarnu (piem., medikamentus)
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
ievads Ievadraksts
priekšruna Ievadruna
priekšvārdi Ievadruna
ievada Ievads (1)
ievadījiens Ievads (1)
ievadvārdi Ievads (2)
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība
ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam)
ievediens Ievads, priekšvārds
ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā)
ievadskaņa Ievadtonis
aizavaidēties Ievaidēties
aizsēkties Ievaidēties, iestenēties
aizvaimanāties Ievaimanāties
savaimaņāt Ievaimanāties
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī
iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties
vulnerabilitāte Ievainojamība
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi
grieziens Ievainojums
ieplēsums Ievainojums
pušums Ievainojums, brūce
tasa Ievainojums, iegarena rēta
iegriezums Ievainojums, kas radies iegriežot
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu
cirte Ievainojums, pušums
nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu
aizbendēt Ievainot
ienāvēt Ievainot
ierenīt Ievainot
ievaiņāt Ievainot
ievaiņot Ievainot
rēnīt Ievainot
savaiņot Ievainot
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt)
aizdurt Ievainot ar dūrienu
pārdzernēt Ievainot ar ko asu
ievainoties Ievainot sevi
aizkart Ievainot, aizskart
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt
aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem)
aizdeldēt Ievainot, izpostīt
kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci)
kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu)
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku)
pārbrāzt Ievainot, sasist
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās
uretrorāfija Ievainota urīnizvadkanāla sašūšana
pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā)
iedarīties Ievainoties
sadzievāties Ievainoties
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
pušs Ievainots
pušains Ievainots, savainots
ieselēties Ievairoties, savairoties (kur)
ieselināties Ievairoties, savairoties (kur)
ievaislināt Ievaislot
apvaidzēties Ievajadzēties
iesavajadzēties Ievajadzēties
pavajadzēties Ievajadzēties
uzvajadzēties Ievajadzēties
ievaine Ievājs
ievāja Ievājs
ievenis Ievājs
ieviens Ievājs
ievulājs Ievājs
ieviena Ievājs; ieviens
iezvejot Ievākt
sakāpt Ievākt (medu no biškokiem)
iemašot Ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
piekāpt Ievākt pietiekoši daudz medus kāpjot bišu kokos
apdruvāties Ievākt ražu
apglābināt Ievākt ražu, paglabāt
apvākt Ievākt tīrumu augļus
zondēt Ievākt ziņas (par ko)
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem)
ieražot Ievākt, noglabāt (ražu), iegūt
apkravāties Ievākties, iekravāties
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā)
iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā)
izvērtēšana Ievākto datu apstrāde
kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
Ievalču-Auļu ezers Ievalča ezers Dzērbenes pagastā
Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
ienasāt Ievalkāt
ienesāt Ievalkāt
ienēsāt Ievalkāt
iestaigāt Ievalkāt (apavus)
ienesāties Ievalkāties
ienēsāties Ievalkāties
iesanasāties Ievalkāties
iesavalstīties Ievalstīties
ievarzāties Ievarāties
zaptsburka Ievārījuma burka
vareņa Ievārījums
varenija Ievārījums
zapts Ievārījums
povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā
ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu)
zaurcevaķ Ievārīt čefīru
ievārškas Ievāršķis (2)
padus Ievas
uzvazāt Ievazāt (slimību)
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē)
ievēsināt Ievēcināt
Javane Ievedne, Pededzes pieteka
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
ieveids Ieveidojams (1)
ieveids Ieveidojums (2)
saondulēt Ieveidot
saveidot Ieveidot
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu)
ieart Ieveidot (kādā virsmā rievu, vagu) - par ko smagu, kas virzās vai tiek virzīts
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu)
ierobot Ieveidot (kādā virsmā robu)
ievagot Ieveidot (kur vagu)
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas
ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus)
iepaltēt Ieveidot ieloces
ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju
iegrumbāt Ieveidot krokas
iekrokot Ieveidot krokas (kur)
iekrokāt Ieveidot krokas, ieloces
iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur)
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem)
iegulties Ieveidoties (par matiem)
apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā; pārstāvju palāta
iebalsāt Ievēlēt
iebalsot Ievēlēt
savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus)
arodkomiteja Ievēlēta arodorganizācijas vadības institūcija
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs)
vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē)
reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce)
ieripuļot Ievelt
iebukurēt Ievelt (ko smagu)
ieripuļoties Ievelties
iesavelties Ievelties
rizinka Ieveramā gumija
NB Ievēro labi (latīņu "nota bene")
mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta)
remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem
nefromegālija Ievērojama nieres palielināšanās
gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu"
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
pirmais Ievērojamākais; izcilākais
kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri
Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu)
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu)
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas)
pieblīst Ievērojami palielināties apjomā
pieblīzt Ievērojami palielināties apjomā
piemilzt Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem)
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā)
deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību)
deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli)
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu)
oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus
puscena Ievērojami samazināta cena
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.)
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī
diždēls Ievērojams dēls
diždzejnieks Ievērojams dzenieks
Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves
makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs
epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā)
dižtautietis Ievērojams tautietis vai novadnieks
liels Ievērojams, izcils (par cilvēku)
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs
nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
plejāda Ievērojamu darbinieku kopa
apgaismojums Ievērojot (ko), no kāda viedokļa, no kādām pozīcijām
atkarā Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā
iecemīt Ievērot
ieprātot Ievērot
iesakopties Ievērot
ietaumēt Ievērot
ievēroties Ievērot
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko)
turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā
nociklēties Ievērot (tikai ko vienu)
konspirēties Ievērot konspirāciju
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus)
iezīmot Ievērot, iegaumēt
iezināties Ievērot, iegaumēt
taumēt Ievērot, iegaumēt
iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties
ģidāt Ievērot, manīt
nogaumēt Ievērot, nojaust, sajēgt
likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā
raudzīties Ievērot, ņemt vērā
skatīties Ievērot, ņemt vērā
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā
aizzīmāt Ievērot, pamanīt
ielāgot Ievērot, pamanīt
iesavērties Ievērot, pamanīt
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko)
savērot Ievērot, paturēt prātā
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.)
nomatīt Ievērot, sajust
jēgot Ievērot, uzmanīt
ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības)
iezīmāt Ievērot; pazīt pēc kādām pazīmēm
cienīt Ievērot; respektēt
narstīt Ievērt (auklu)
ieķemmēt Ievērt (dziju) šķietā
iešērēt Ievērt galu vai trosi blokā
ienītēt Ievērt nītīs (šķērus)
ienītīt Ievērt nītīs (šķērus)
ievalcīt Ievērt pavedienu
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm)
iesavērties Ievērties
iešķūtēt Ievest
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu)
ielavīt Ievest (labību)
ievizināt Ievest (par transportlīdzekli)
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm
ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus)
sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus)
ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku)
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā)
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus
immisija Ievešana valdījumā no tiesas puses
pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas)
ievest Ieviest (kādu jauninājumu)
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē)
dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu
aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni)
automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā)
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā)
pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni
pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni
kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā)
konveijerizēt Ieviest konveijerus
mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā)
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.)
motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu)
iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt
sovietizēt Ieviest padomju iekārtu
rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.)
pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai
pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās)
pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas)
iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt
iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu
ieselināt Ieviest; ieaudzēt
iesugot Ieviest; ieaudzēt
iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē)
iecistēt Ieviesties
iestiproties Ieviesties
ievesties Ieviesties
ieviersties Ieviesties
ieviesoties Ieviesties
ievirst Ieviesties
ievirsties Ieviesties
pavirsties Ieviesties
insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem
pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem)
pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem)
iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.)
iemesties Ieviesties (par parazītiem)
iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem)
papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem)
ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem)
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem)
ieaugļoties Ieviesties un pavairoties
iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā)
piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām)
ievērsties Ieviesties, ielavīties
ieriesties Ieviesties, ierasties
iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību)
pieselēties Ieviesties, pievairoties
apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā
ieselīties Ieviesties, savairoties
pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem
piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
iezelties Ieviesties, sazelt 1
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem)
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem)
iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam
iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
iekombinēt Ievietot
iekrāmēt Ievietot
iekronēt Ievietot
ievietēt Ievietot
žākstīt Ievietot
tupināt Ievietot (apcietinājuma, cietuma)
sadrenāt Ievietot (augsnē) drenas
iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs
iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā)
ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā)
iespundēt Ievietot (cietumā)
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos)
stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā 1(1)
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī
novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur)
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu; ieveidot segumu (kur)
ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus)
ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu)
ierūmēt Ievietot (kur iekšā)
iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt
iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā)
iecept Ievietot (mīklā) un izcept
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos
iesviest Ievietot (parasti ar varu)
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā
ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
ielikt Ievietot (piemēram, cietumā)
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā)
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā)
ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā)
ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā)
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē
iesalikties Ievietot (sludinājumu)
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus)
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā)
okunuķ Ievietot cietumā
gasiķ Ievietot cietuma kamerā
brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā
iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties
puļnuķ Ievietot kamerā vēl vienu cilvēku
iebedīt Ievietot kapā (līķi)
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā)
ieraugot Ievietot kodinātājā
iesārmot Ievietot sārmā
saspraišļot Ievietot spraišļus 1(1)
spraugt Ievietot starp
aizstiklot Ievietot un nostiprināt stiklu
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu)
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā)
iemastīt Ievietot, ielāgot
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā
ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu)
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas)
kritināt Ievietot, ļaut iekrist (gropēs u. tml.)
iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko
ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu)
atšāstīt Ievietot, pievienot
iestellēt Ievietot; novietot; iebūvēt, iestiprināt (detaļu celtnē)
ieguldīties Ievietoties guļus
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku
ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu
ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā
ieilgt Ievilcināt
iemaldināt Ievilināt
ievilstīt Ievilināt
satābināt Ievilināt (vairākus)
aizviļināt Ievilināt, aizvilināt
aizvilstīt Ievilināt, aizvilināt
iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko
ieviļināties Ievilināties
ietrusnīt Ievilkt
iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu)
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos)
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru)
apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs
iešņaukt Ievilkt degunā
atspūsties Ievilkt elpu
ieņemt Ievilkt jahtā (kuģī) enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt.
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu; _(biežāk)_ ieskrambāt
ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet
iemiegt Ievilkt starp kājām, (asti)
randīt Ievilkt zīmes
ievēcināt Ievilkt, ievēdināt
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras
ievecēties Ievilkties (7)
iesavilkties Ievilkties (par vielu, uzlējumu u. tml.)
bufe Ievilkts, sakrokots volāns
ierāvums Ievilkums
ievilnīt Ieviļņot (1)
ievilnīt Ieviļņot (2)
ieveldrēt Ieviļņot, ļodzīgā gaitā ienākt, ieiet
ielauzīt Ievingrināt
ielocīt Ievingrināt
ievingurēt Ievingrināt
ielobīties Ievingrināties
iepratināties Ievingrināties
ievingurēties Ievingrināties
dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi
ielidināties Ievingrināties lidot
iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
ietīrīties Ievingrināties tīrīt
iegudrēties Ievingrināties, iemanīties
iepravīties Ievingrināties; iemanīties
ievirpot Ievirpuļot (1)
ievirpot Ievirpuļot (2)
dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties
ievirzināt Ievirzīt
piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu)
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus)
ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup)
ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu)
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā) - par parādībām dabā
ienest Ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu)
ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams; ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā)
iepūst Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) - par vēju
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
izspēlēt Ievirzīt kāršu spēlē (kārti)
ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu)
ieskandēt Ievirzīt skaņu (kur, kam ausīs)
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par dzīvniekiem
ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4)
ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu)
iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu
iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu)
iestellēt Ievirzīt; iesūtīt
ievirzināties Ievirzīties
ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam
iekustēties Ievirzīties (kur iekšā)
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi
iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli
ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku
iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci
iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi)
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā)
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai)
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai)
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini)
ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli)
piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem)
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu)
ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu)
ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu)
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām)
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu)
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt
iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos)
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām)
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā)
ievīkstīt Ievīstīt
sačunčalot Ievīstīt, biezi saģērbt
sapumpuļot Ievīstīt, biezi saģērbt
sapoināt Ievīstīt, ietērpt
ietilināt Ievīstīt, ietīt
nūņāt Ievīstīt, ietīt
iekūņot Ievīstīt, ietīt, ietērpt
sapangāt Ievīstīt, silti saģērbt
ietutināt Ievīstīt, visapkārt atbalstīt
apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt
balzīties Ievīstīties
bāzīties Ievīstīties
ievīkstīties Ievīstīties
iejozties Ievīstīties, ieterpties
sapoināties Ievīstīties, ietērpties
nūņāties Ievīstīties, ietīties
iebozties Ievīstīties, satuntulēties
iesnāt Ievīt
ieviznīties Ievizēties
ievižņoties Ievizēties
ievene Ievoga
ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta
ievziedi Ievu ziedi
rhopalosiphum Ievu-labības laputs
ievilties Iezagties
iezāļoties Iezaļot
iezemojums Iezemējums
iezemot Iezemēt
iezibēt Iezibēties
iežibēties Iezibēties
iezibinēt Iezibēties
iezibsnīt Iezibsnīties
iezīdens Iezīdains
ieziemāt Ieziemot
ieputot Ieziepēt
ziepjot Ieziepēt
ādaks Ieziepēta vilnas lupata, ar kuru mazgā
iesaziepēties Ieziepēties
apziepēties Ieziepēties viscaur
iesmērēt Ieziest
ietepēt Ieziest
ietept Ieziest
ietraipīt Ieziest
ievieķēt Ieziest
iezieķēt Ieziest
iezviest Ieziest
novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus)
ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus)
iepernicot Ieziest ar pernicu
iesviķot Ieziest ar sveķiem
pataukot Ieziest ar taukiem
ietaukot Ieziest ar taukvielām
trānot Ieziest ar trānu
ievaskot Ieziest ar vasku
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
satept Ieziest, apziest, aptašķīt
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu
iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā)
ieglaudīt Ieziest, ietaukot
iesaziesties Ieziesties
iesmērēties Ieziesties
smērprese Ieziešanas šļirce
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu
iezilt Iezilēt
apzilinis Iezilgans
iezilgs Iezilgans
gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos)
manis Iezīme, zīme; sajūta, izpratne
marķēšana Iezīmēšana
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju
aizbirzīt Iezīmēt
iemētāt Iezīmēt
iezīmot Iezīmēt
ievilkt Iezīmēt (1)
atzīmēt Iezīmēt (ar kādu zīmi)
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko
ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā)
sarantīt Iezīmēt (ierobojot)
nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem
piedrīksnāt Iezīmēt ar skrambu
iesvītrot Iezīmēt ar svītrām
atstrīpāt Iezīmēt ar svītru
biržot Iezīmēt birzi 2
apriebt Iezīmēt kādu vietu, lai to atpazītu
risovaķ Iezīmēt kārtis
dastot Iezīmēt kokus cirtei
nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
pārmejāt Iezīmēt robežu ar iespraustām meijām
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
pabirzēt Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
pabiržot Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
šporēt Iezīmēt stigu ar kārtīm
iekernēt Iezīmēt uz metāla virsmas vietu cauruma urbšanai
apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem
ķekavot Iezīmēt, apzīmogot
ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni)
iedrismēt Iezīmēt, ieskrāpēt
sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem)
laineris Iezīmēta līnija, uzklājot krāsojumu u. tml.
kupenice Iezīmēta robežvieta; robežakmens
kupice Iezīmēta robežvieta; robežakmens
kupuce Iezīmēta robežvieta; robežakmens
kupučs Iezīmēta robežvieta; robežakmens; kupuce
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās)
zīmjains Iezīmēts
zīmots Iezīmēts
dzegulains Iezīmēts (par spēļu kārtīm)
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite
girozs Iezīmēts vai norobežots ar apļa līnijām
ieza Iezis
pāzis Iezis
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali
kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts
kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā
paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža)
aizturiezis Iezis, kas ierobežo (kā) plūsmu
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi)
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem
holokristallisks Iezis, kas satur vienīgi kristalliskas sastāvdaļas
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
trachīts Iezis, kas viegli irst
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus
granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu)
ieskulbināt Iezvanīt
iemangalēt Iezvejot (ko) no bļodas
aizazviegties Iezviegties
aizzviegt Iezviegties
aizzviegties Iezviegties
uzzviegt Iezviegties
aizgrudzināties Iezviegties, izdot zviedzošas skaņas
anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā
apžegoties Iežagoties
iežegoties Iežagoties
uzžagot Iežagoties
sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti
iežēlēties Iežēloties
iezis Ieži
blakusieži Ieži, kas no sāniem aptver derīgo izrakteņu iegulu
segkārta Ieži, kas pārsedz derīgā izrakteņa slāni
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem
hidatopirogeni Ieži, kas radušies no ūdens tvaikiem piesātinātas magmas
silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona)
drupieži Ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskas sairšanas produktiem; klastiskie ieži; terigēnie ieži
minerālsāļi Ieži, kas viegli šķīst ūdenī, galvenokārt hlorīdi, sulfāti, nitrāti
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
iežibt Iežibēties
iezmauga Iežmauga
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
iežmaugt Iežņaugt (1)
iežmiegt Iežņaugt (1)
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt
iežmaugties Iežņaugties (1)
apmargojums Iežogojums ar margām
bulvarks Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena
bulverķis Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena
margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju; margmala
iežogs Iežogojums, arī žogs
sklads Iežogojums, būris
aizmargojums Iežogojums, piem., tiesas zālē
spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
apsēta Iežogojums, žogs
apsēte Iežogojums, žogs
aizkāršot Iežogot
aizkārtīt Iežogot
aizmastīt Iežogot
apmienot Iežogot
apmiet Iežogot
apsētīt Iežogot
apslēgt Iežogot
iesklandēt Iežogot
žogāt Iežogot
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
iemastīt Iežogot, apžogot
iemietēt Iežogot, apžogot
klondārzs Iežogota telpa pie klona
priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
aplenka Iežogotas ganības, aploks
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
karbonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem
karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos)
fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
ekskavācija Iežu iegūšana no iegulas ar spridzināšanu vai rakšanas mašīnām
atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko)
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti
slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība
intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi
alohtoni Iežu masīvs, ko ģeoloģiski procesi pārvietojuši vairāku desmitu vai simtu kilometru attālumā no savas cilmvietas
serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā
indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā
retromorfoze Iežu metamorfozes paveids
blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli
dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
disjunktīvs Iežu plaisa
ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti
kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs
diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums
horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm
starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem
glaciodislokācijas Iežu slāņu deformācijas ledāja spiediena ietekmē
plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā
konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā
sīkslāņojnms Iežu slāņu tekstūra, ko veido plānu (no mm desmitdaļām līdz dažiem cm biezu) slānīšu kopas
magnetizējamība Iežu spēja magnetizēlies Zemes magnētiskā lauka ielekmē
sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos
horizonts Iežu stratigrāfiskā iedalījuma vienība
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem
hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā
aeroelektroizpēte Iežu un rūdu elektrovadītspējas pētīšana ar lidaparātos novietotiem mēraparātiem
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati
sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē
Ieža Iežupe, Gaujas pieteka
Iža Iežupe, Gaujas pieteka
Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka
Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
iezuzināt Iežužināt
iežužināt Iežūžināt
iežūžināties Iežūžoties
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu
ipheion Ifeones
vienzieda ifeone ifeonu suga ("Ipheion uniflorum")
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
Idsel Igate
Dzirnupe Igate, Aģes pieteka
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā
igaunīca Igauniete
igoniete Igauniete
Estija Igaunija
kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs
EE Igaunija, valsts divburtu kods
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik")
EST Igaunija, valsts trīsburtu kods
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Hījumā apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Hiiu maakond"), administratīvais centrs - Kerdla, platība - 1023,2 km^2^, 8580 iedzīvotāju (2015. g.)
Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
IB Igaunijas Banka
Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Ekr. Igaunijas krona
EEK Igaunijas kronas starptautiskais apzīmējums
IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski
IR Igaunijas Republika
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rīgikogu Igaunijas Republikas parlaments (igauņu "Riigikogu")
Saussurea esthonica Igaunijas rūgtlape
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica")
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms
igaunītis Igaunijas šķirnes zirgs; Igaunijā pirkts zirgs
ITF Igaunijas Tautas fronte
cumlaks Igaunis
igauns Igaunis
igonis Igaunis
iguns Igaunis
kurrats Igaunis
igoniski Igauniski
igauniskis Igaunisks
igoniskis Igaunisks
estiņi Igauņi
ēstiņi Igauņi
kurati Igauņi
kurratas Igauņi
Peko Igauņu (setu) mitoloģijā - auglības, mājas un ražas dievs
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
Tāra Igauņu mitoloģijā - debesu un pērkona dievs
Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus
Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis)
Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs
algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus
haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars)
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
ig. Igauņu-; igauņu valoda
Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
ielimināt Igriezt (izmežģītu locekli)
Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka
Igrive Igrīve, Pededzes pieteka
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
leguāna Iguāna
leguāns Iguāna
iguanidae Iguānu dzimta
iguāneņi Iguānu dzimta ("Iguanidae")
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā
krāts Igvāts
kummiņš Igvāts, bļoda, māla trauks ar stāvām malām
Īģe Iģe, Salacas pieteka
Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode")
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā
Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km
Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
mangusta Ihneimons, mangusts
zivjēdāji Ihtiofāgi
ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm
ichtargans Ihtiola savienojums ar apmēram 30% sudraba
ihtoforms Ihtiola un formaldehida savienojums; antiseptisks zarnu līdzeklis pret caureju, tīfu u. c. kaitēm
ihtiologs Ihtioloģijas speciālists
ichtiols Ihtiols
ichthyostegalia Ihtiostegāļi
ichthyosauria Ihtiozauri
ichtiozaurs Ihtiozaurs
ihtiosaurs Ihtiozaurs
Vidējais Garezers II Garezers
Līlastes Garezers III Garezers
Ziemeļu Garezers III Garezers
izgrandīties Iizgāzties, "izkrist cauri"
zodijs Ik 12. daļa zodiaka
iknugadus Ik gadus
papirst Ik pa brīdim pirst
ķerstalēt Ik pa brīdim sagrābt (noķert)
pārdebešiem Ik pēc laiciņa (par lietu)
vienmēr Ik reizi; katrreiz
stundīgi Ik stundu; arī pastāvīgi, bieži
triplets Ik viens no trim kādas retas grāmatas utt. eksemplāriem
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte
Ikaros Ikars
darbdiena Ikdiena
pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās
valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs)
efemērs Ikdienas
kopšanās Ikdienas darbu veikšana lauku saimniecībā
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums
salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs
salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts
etnometodoloģija Ikdienas realitātes un sociālās mijiedarbības analīze no konkrētās sabiedrības indivīda viedokļa
bromatometrija Ikdienas uztura aprēķināšana indivīdam
diendienība Ikdienība
ikdienišķība Ikdienība
everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks
profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais
stāvucis Ikdienišķs viesis
dienišķīgs Ikdienišķs, parasts
darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs
prozisks Ikdienišķs, parasts; prozaisks (2)
prozaisks Ikdienišķs, parasts; prozisks (2)
proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle
čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas
katrgadējs Ikgadējs
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
annuitāte Ikgadējs maksājums pēc šāda aizņēmuma
ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu
tikkatrs Ikkatrs
ikkurš Ikkatrs (1)
ikkurš Ikkatrs (2)
sevkurš Ikkatrs, katrs
izklaiņoties Ikliedēties, izgaist
refinansēšana Ikmēneša parādmaksājumu samazināšana
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine")
atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas
īsinājumikona Ikona, ko izmanto operētājsistēma un kas nodrošina ātru piekļuvi kādai programmai
ikrene Ikraina zivs
ikrots Ikrains
kurreiz Ikreiz; katru reizi
cinksla Ikri
činksla Ikri
jikri Ikri 1 un 2
ņikri Ikri 2(1) un (retāk) 1
ikstri Ikri 3
ixia Iksijas
hibrīdā iksija iksiju suga ("Ixia hybride")
skarainā iksija iksiju suga ("Ixia paniculata")
krāšņā iksija iksiju suga ("Ixia speciosa")
zaļziedu iksija iksiju suga ("Ixia viridiflora")
ixiolirion Iksiolirioni
kalnu iksiolirions iksiolirionu suga ("Ixiolirion montanum syn. Ixiolirion palasii")
ixora Iksoras
šarlaksarkanā iksora iksoru suga ("Ixora coccinea")
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām
Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka
Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka
Uexkuell Ikšķile
Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils
Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji
jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jesperi" iedzīvotāji
laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski
ikšķilieši Ikšķiles pilsētas iedzīvotāji
Alberts Ikšķiles un Rīgas bīskaps ("Albert of Riga", ap 1165.-1229. g.), 1199.-1201. g. Ikšķiles bīskaps, Rīgas dibinātājs, 1201.-1229. g. Rīgas bīskaps
pseidodzelte Ikteriska ādas krāsa, ko nav radījuši žults pigmenti
ekzematoze Ikviena ādas slimība, kas līdzīga ekzēmai
dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas
pigmentdermatoze Ikviena ādas slimība, kuras gadījumā novēro pigmentāciju
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
arteriolopātija Ikviena arteriolu slimība
disglobulinēmija Ikviena asins globulīnu patoloģija
hemopātija Ikviena asins slimība
hemodistrofija Ikviena asins slimība, ko izraisījusi nepareiza parenterāla barošana
adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos
histeropātija Ikviena dzemdes slimība
zootoksīns Ikviena dzīvnieku organisma inde
kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija
granulocitopātija Ikviena granulocītu patoloģija
lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām
gastricisms Ikviena kuņģa slimība
būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā
imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība
glomerulopātija Ikviena nieru kamoliņu slimība
glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
encefaloze Ikviena organiska galvas smadzeņu slimība
heterogeizija Ikviena parageizija, kuras gadījumā visi garšas stimuli mainīti līdzīgā veidā
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.)
heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
farmakopsihoze Ikviena psihoze, kuras cēlonis ir alkohols, medikamenti vai indes
dermatokonioze Ikviena putekļu izraisīta ādas slimība
keratopātija Ikviena radzenes slimība, kas nav radusies iekaisuma dēļ
kolonopātija Ikviena resnās zarnas slimība vai disfunkcija
keratocīts Ikviena saistaudu šūna, kas atrodas starp radzenes fibrozo audu slāņiem

I citās vārdnīcās:

MLVV