Paplašinātā meklēšana

Meklējam I.

Atrasts vārdos (810):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
letarģiskais miegs _sar._ Ilgstošs miegs.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
brimērs "Miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI).
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis.
(aiz)iet postā (Iz)nīkt.
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Abruci Abruco - reģions Itālijā.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji.
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
AIA Afganistānas Islāma apvienība.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
aids AIDS.
aidss AIDS.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers.
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās).
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata").
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata").
Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma.
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
Amara Amāra - pilsēta Irākā.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
Ahmadabada Amdāvāda - pilsēta Indijas rietumos Gudžaratas štatā (angļu valodā "Ahmadabad"), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā.
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā.
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā.
Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Čaplinščina Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kuzmini Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zagorci Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Perkunišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā.
Cepurītes apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
Visagals apdzīvota vieta (skrajciems) Indrānu pagastā.
Kravčonki apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Indras pagastā.
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
Ķirbēni apdzīvota vieta (skrajciems) Ipiķu pagastā.
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Čerņavski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Šņitņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Ustje apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Istras pagastā.
Krekeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Mazie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Lielie Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Mazie Suveizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Izvaltas pagastā.
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Baltā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Barzjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Blukovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Breimari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Butkunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dailidova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dargeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Fiļipovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Ganusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Geidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Gorodišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Izova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Janeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Karklinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kikovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kļasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Lapoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Liniķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Masiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Mateiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Melnā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Naktjunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Osiņņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Ostrovna Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Petrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Rusakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Saveiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Savenci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Semjoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Šņokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Udinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Vaicuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zareki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zeļonščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zizovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Bernadski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Beržine Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Butāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Celitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Eliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Gubernati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Hmeļnicki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kozliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Kurtiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Livkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Naiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Pitrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Sprūģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Sturmoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Torpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Tukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Undrukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Beļejova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Degliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Fiļki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Jonički Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Kupriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lazari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Lomi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Meļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Miškiņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Padari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Papsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Peličova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Piktjuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Poļačonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pricimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Puņišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Pupiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Rakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Razuvaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ribački Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Riuseņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ševci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sibiļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Šilki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Sokorņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Spugova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Troniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Volkarezi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Blantiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čudarāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Danči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ērzeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gleizdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Goliševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gorsvani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivgulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jekimāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klaugi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kozudauņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kūkoji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Letki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lucatnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Plešaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puskundži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Reidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Sološnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Stogoršņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Turlaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vaņkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vecgailumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Voseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zaļūkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Žogoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Bezdelīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rūjienas novada Ipiķu pagastā.
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
Prūseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā.
Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā.
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Sāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Vaski Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Rūrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos.
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā.
Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā.
Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā.
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā.
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos.
Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Louela Apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ročestera Apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos.
Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos.
Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalā.
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā.
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
Kukruze Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī.
Lontova Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļu daļā.
Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā.
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
Djegogarsija Apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā.
Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē.
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas.
Agda apdzīvota vieta Irānā (_ʻAqdā_), Jezdas ostāna rietumu daļā.
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē.
Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas.
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā.
Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants.
Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā.
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru.
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās.
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda.
Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dib. 1947, Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (kopš 1963), Irākā (1968.-2003. g.).
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
Eraka Arāka - pilsēta Irānā.
Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā.
Areca Areco - pilsēta Itālijā.
arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Orkney Islands"), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks.
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā).
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International").
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
Subatas muiža atradās Ilūkstes apriņķa Subates pilsētā.
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak").
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi.
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
Āfrikas-Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis.
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^.
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m.
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m.
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains.
Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m.
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
Komodo nacionālais parks atrodas Indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^.
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
Tingvallas nacionālais parks atrodas Islandē, izveidots 1930. g., platība - 92,7 km^2^.
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m.
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers.
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
Armēnijas kalniene atrodas Rietumāzijā, Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m.
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers.
Džumgalas ieplaka atrodas Tjanšanā, uz rietumiem no Isikula ezera, Kirgizstānā, garums - 70 km, platums - līdz 30 km, 1500-2000 m vjl.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
Ludziles ezers Audzeļu ezers Istras pagastā.
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m.
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Munameģis Augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs, Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
Kotaimalajs Augstākā virsotne Kardamona kalnmos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m.
Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti.
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m.
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m.
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
Etna Augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. "Etna"), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums.
subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji.
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa.
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants.
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants.
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants.
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems.
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants.
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums.
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis.
Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula").
ziliņš Automašīna ZIL.
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže.
Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos ("Regione Autonoma Valle d'Aosta"), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum").
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvuidamerikā.
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
Balagata Bālāghāta - upe Indijā.
Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
Baldieša grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
Baldiešu grāvis Baldiešēnu grāvis Inešu pagastā.
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
Belojes ezers Baltais ezers Indras pagastā
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
balzamīns Balzamīne ("Impatiens").
dārza balzamīne balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.).
Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā.
Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
babians banjans - gumijkoku suga Indijā.
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā.
Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne.
Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
Hari Batanhari - upe Indonēzijā.
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā.
iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji.
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji.
dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji.
fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji.
pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
b Beigas; beigās (kopā ar apzīmētāju, piem., XIX gs. b.).
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji.
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā.
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija.
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums.
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.).
eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā.
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā.
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē.
bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta.
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
Briedene Briede, Iecavas pieteka.
Briediena Briede, Iecavas pieteka.
Briedupīte Briede, Iecavas pieteka.
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
Sustalu-Briņģu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Susteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Zusteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
Sustalas ezers Briņģu ezers Inešu pagastā.
euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai.
IO Britu Indijas okeāna teritorijas divburtu kods.
stiepats Britu staģe ("Inula britanica").
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
imantnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas.
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji.
Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā.
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
buto Butungi - tauta Indonēzijā, Butungas salā.
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā.
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību.
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV.
CĀ Centrālāfrikas Impērija.
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
Pāulēni Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulēni" nosaukuma variants.
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji.
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms.
piņolas Ciedru rieksti Itālijā.
Arukila Ciemats Igaunijā netālu no Tartu.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās).
AFAIC Ciktāl tas skar mani (angļu "as far as I'm concerned"; īsziņās).
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
ilzinieši Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" iedzīvotāji.
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha.
Gaigalu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija.
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna.
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
Salema Čelama, pilsēta Indijā.
Selama Čelama, pilsēta Indijā.
Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
Aldabra Četru salu grupa Indijas okeānā ("Aldabra Islands"), uz ziemeļiem no Madagaskaras (Seišelu Republikā), kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos.
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
Čiongšona grēda Čionsona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā.
Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā.
Čudarēnu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
Čudoranu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu.
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā.
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
Avu Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Sanihes salās, augstums - 1320 m.
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
datne README datne LASIMANI.
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
teksta datne datne, kurā ir tikai _ASCII_ rakstzīmes.
rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs.
CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration").
CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction").
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā.
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris.
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier").
MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums.
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2.
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
Ikaunīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" nosaukuma variants.
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
igarkieši Deportētie, kas bija nometināti Igarkā vai tās apkārtnē.
berit Derība; Jahves derība ar Izraelu.
Nemeks Derjačejenemeks, solončaks Irānas ziemeļos.
doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu.
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā.
Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā.
paskālsekunde Dinamiskās viskozitātes mērvienība SI mērvienību sistēmā.
pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas.
Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni.
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri.
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas.
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha.
Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā.
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju.
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā).
Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
Dolgojes ezers Dolgoje, ezers Istras pagastā.
Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā.
Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā.
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās).
domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus.
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
fango Dubļi; Bataljo (Itālijā) karstavotu minerāldūņas, ko lieto vietējām aplikācijām.
mazais dumpis dumpju suga ("Ixobrychus minutus").
Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km.
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
Dweeten Dvietes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Dvietes pagastā.
Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Ramotzky Dzelzceļa stacijas "Ieriķi" nosaukums 1889.-1919. g.
Bundzišķi Dzelzceļa stacijas "Ilūkste" nosaukums 1921.-1926. g.
Solitud Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1894.-1919. g.
Zolitūde Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1919.-1928. g.
Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
Balbinowo Dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1866.-1919. g.
Baļbinova dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1919.-1921. g.
Pumpuri Dzelzceļa stacijas "Istalsna" nosaukums 1928.-1934. g.
Malinowka Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1869.-1920. g.
Malinova Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1920.-1921. g.
Uzvaldi Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1921.-1925. g.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
Dzilaune Dziļaune, Ičas pieteka.
Dziļzis Dziļezers Istras pagastā.
Glubokojes ezers Dziļezers, ezers Istras pagastā.
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Gaiķu upe Dzīvene, Imulas pieteka.
zoolatrija Dzīvnieku pielūgšana, reliģisks dzīvnieku kults, kas bija plaši izplatīts senos laikos, it īpaši Ēģiptē un Indijā.
Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums.
Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums.
Telenaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā.
Telanaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā.
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre").
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džodpūra Džodhpura - pilsēta Indijā.
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
Alpi Ectāles Alpi - kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - \~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa.
Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā ("Iechternach").
Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions").
IEE Eiropas ekonomikas pētījumu institūts (angļu "Institute for European Economics").
EIT Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (viens un tas pats saīsinājums visās valodās).
EII Eiropas Integrācijas institūts.
EIP Eiropas Integrācijas padome.
EIB Eiropas Investīciju banka.
EIF Eiropas Investīciju fonds.
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation").
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment").
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance").
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies").
ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs.
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency").
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
piecgades plāni ekonomiskās attīstības plāni, ko gk. izmantoja PSRS un vairums komunistisko valstu, kā arī dažas citas valstis, piem., Indija.
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
ekvivalences nolieguma operācija ekskluzīvā VAI operācija.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI).
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
Mētra Emajegi, upe Igaunijā.
Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
taigas ērce ērču suga ("Ixodes persulcatus").
suņu ērce ērču suga ("Ixodes ricinus").
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
IOU Esmu jums parādā (angļu "I owe you").
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās).
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
gludsporu ezerene ezereņu suga ("Isoetes lacustris").
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze.
Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers.
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers.
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
Laukezers Ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers.
Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha; Iudrines ezers.
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers.
Bezdibens Ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha.
Garasts Ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers.
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers.
Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers.
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha.
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers.
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers.
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers.
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu.
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers.
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Gaiļu ezers ezers Ilūkstes novada Dvietes pagastā, platība — 3,8 ha.
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers.
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis.
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers.
Kumeliņa ezers ezers Inešu pagastā, platība - <1 ha.
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers.
Vārnu ezers ezers Inešu pagastā, platība — <1 ha.
Ilzītes ezers ezers Inešu pagastā, platība — 5,1 ha.
Hammārs Ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m.
Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos.
Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
Bolsēnas ezers ezers Italijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m.
Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers.
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers.
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers.
Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers.
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers.
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers.
Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti.
Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Erkules ezers; Ierkules ezers.
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers.
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers.
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers.
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha.
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha.
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers.
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers.
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha.
Volčaks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers.
Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m.
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka.
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers.
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers.
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers.
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers.
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha.
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha; Čudarēnu ezers; Čudoranu ezers; Čudorānu ezers.
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha; Gailuma ezers; Gailuša ezers.
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers.
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers.
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers.
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss.
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
Čumals Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers.
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers.
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
Ilziķis Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m.
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers; Guženieku ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms).
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes.
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship").
fiat FIAT - itāļu autokoncerns (itāļu "Fabrica Italiana Automobili Torino") un automobiļu marka.
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
IBM firma "International Business Machines, Inc.".
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes.
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām.
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība.
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas.
strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros.
personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku.
personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām.
IBM PC firmas _IBM_ personālo datoru apzīmējums, ko izmantoja pirmā šīs firmas 1981. g. izstrādātā datora apzīmēšanai un ar ko vēlāk apzīmēja visu firmas _IBM_ personālo datoru saimi.
kopne PC firmas _IBM_ pirmās paaudzes personālo datoru datu kopne.
konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi.
Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi.
mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa.
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm.
lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi.
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni.
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT.
mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu.
IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus.
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem.
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API").
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša.
makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators.
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem.
firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram.
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru.
tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem.
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem.
elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg.
īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
diaforāze Flavoproteīns, ferments, kas katalizē I kofermenta oksidāciju.
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas").
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada.
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
MKSCd Fotometrisko lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde un kandela; SI sastāvdaļa.
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts.
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu.
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
napoleonidi Franču ķeizaru Napoleona I un III dinastijas locekļi.
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (gk. runājot par Itāliju).
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
Gailuma ezers Gailumu ezers Ilzeskalna pagastā.
Gailuša ezers Gailumu ezers Ilzeskalna pagastā.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji.
Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā.
Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli").
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m.
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
Dolgoje Garais ezers Indras pagastā.
Garzis Garais ezers Indras pagastā.
Dolgojes ezers Garais ezers Indras pagastā.
Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā.
zardaštri Gebri - persiešu grupa Irānā.
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
gilaki Gīlāni - tauta Irānā.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glučanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glušņas ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glučanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface").
GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface").
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.).
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs.
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā.
Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
Grivka Grīva, Istras pieteka.
iņņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Iņņas" iedzīvotāji.
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums.
iļģenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" iedzīvotāji.
Groseta Groseto, pilsēta Itālijā.
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio").
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Gununglesers Gununglesera dabas parks Indonēzijā.
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka.
burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav.
vālī ģenerālgubernators Irānā.
ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēma; GIS.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
ostgoti Ģermāņu cilts, gotu A atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras Z piekrastē, arī Krimā; 488 iebruka Itālijā un 493 tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
ģīves Ģīga I.
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā.
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya").
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium").
alanta Helēniju staģe ("Inula helenium").
alante Helēniju staģe ("Inula helenium").
alantes Helēniju staģe ("Inula helenium").
ālants Helēniju staģe ("Inula helenium").
alīva Helēniju staģe ("Inula helenium").
helēna Helēniju staģe ("Inula helenium").
staģes Helēniju staģe ("Inula helenium").
stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium").
stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium").
sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium").
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km.
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā.
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m.
Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m.
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma").
spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls.
Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā.
perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju.
Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā.
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā.
Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā.
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā.
Dienvidu Garezers I Garezers.
Lejas Garezers I Garezers.
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
iberis Ibēres.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
Centaurea iberica Ibērijas dzelzene.
ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski.
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
atbišeri Ibibiji - tauta Nigērijā.
threskiornithidae Ibisu dzimta.
platalea Ibisu dzimtas ģints.
plegadis Ibisu dzimtas ģints.
threskiornis Ibisu dzimtas ģints.
ogbo Ibo - tauta Nigērijā.
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
hidalgo Idalgo.
Idaņka Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Idenija Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Idonezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Jidauss Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Jidaušs Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Kurlais ezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids.
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.).
kauja Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5).
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
bezštoks Ideju trūkums.
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
pazīstēt Identificēt (cilvēka personību).
atostīt Identificēt (izprast) smaržu.
dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
pieteikties Identificēties datorsistēmā.
noslēgumiezīme Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
noslēgums Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
piešķire Identifikatora piešķiršana ierīcei vai kādam citam resursam, ko izmanto programmas.
ID Identifikators; ID karte.
idents Identisks.
klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
identums Identiskums.
identība Identitāte.
identitātsimboliskums Identitātes simboliskums.
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
Edfu Idfū - pilsēta Ēģiptē.
idehāns Idhāns - smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā.
eidille Idille.
Arkādija Idilliskajā dzejā - "laimīgo ganu zeme".
eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās).
idīosinkrāsija Idiosinkrāzija.
idiotisms Idiotija.
cefalons Idiots ar lielu galvu.
idiņš Idiots.
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
idrs Idra 1.
pliušķis Idra 1.
idre Idra 1(1).
judra Idra.
idres Idras ("Camelina").
idris Idras ("Camelina").
udri Idras ("Camelina").
camelina Idras 1(1).
Iduma Idumeja.
Idums Idumeja.
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
Idwen Idus.
iedzilināt Idzelt (par nātrēm).
Idzipoles ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā.
Idzipoļes ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā.
i Idzi - tauta Ķīnā.
perdendo Idziestot, izgaistot.
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
izdzīrāties Idzīroties.
idžavi Idžo - tauta Nigērijā.
iesa- Ie-.
ieza- Ie-.
iesa Ie.
ieacāt Ieacot.
iekviest Ieaicināt, ielūgt.
ievilbināt Ieaicināt, ievilināt.
apšūpāt Ieaijāt (miegā).
nūnēt Ieaijāt miegā.
zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot.
zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot.
zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot.
iemetināt Ieāķēt; arī iestiprināt.
iekāsēt Ieāķēt.
Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
apaliskai Ieapaļi (izgatavot, izveidot).
sferīti Ieapaļi kristāliski veidojumi augu šūnās.
apalai Ieapaļi.
bumbulis Ieapaļš (lietus) mākonis.
apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
vanne Ieapaļš mazgājamais trauks.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
puns Ieapaļš veidojums (uz kāda priekšmeta virsmas).
piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas.
apgrobeņi Ieapaļš, apaļīgs, apaļš.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
izometrisks Ieapaļš, pretstatā garenstieptam, lineāram.
bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
ieapaļisks Ieapaļš.
ieapals Ieapaļš.
paapals Ieapaļš.
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
ieaudzināt Ieaudzēt.
iedēstīt Ieaudzināt (1).
iestiprināties Ieaugt (organismā).
ieaudzēties Ieaugt.
ieaurēt Ieaurot.
iemauroties Ieauroties (par vēju).
ieaurēties Ieauroties.
cauraust Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
ielest Ieaust ar skaliņiem.
ataust Ieaust audus.
iegraidāt Ieaust graidu.
iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas).
piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
ievilkums Ieausts krāsains diegs audumā tā rotāšanai.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
iebaidināt Iebaidelēt.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
blefot Iebaidīt.
iedracīt Iebaidīt.
baigots Iebaidīts; tāds, kam rādās spoki, rēgi.
iebadīt Iebakstīt (1); iedurstīt (1).
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu).
apdakstīt Iebakstīt visapkārt.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
iebalot Iebalēt.
iesabalināties Iebalināties.
iesabelīties Iebalināties.
balsns Iebalts, balgans; balsnējs.
iezāļot Iebalzamēt.
ieoderēt Iebarot (ar auzām, sasmalcinātu āboliņu).
iebaukšēties Iebaukšķēties.
iebaurāties Iebauroties.
ieštapēt Iebāzt (cieši sablīvējot); iepildīt.
aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
pabāzt Iebāzt, arī izbāzt (priekšmetu).
ieštopēt Iebāzt, cieši sablīvējot; iepildīt.
ietuncīt Iebāzt, iespaidīt; ieņurcīt; ietūcīt.
iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
iemurdzīt Iebāzt, iespiest.
iespraudīt Iebāzt, iespraust.
aizčubināt Iebāzt.
iebucāt Iebāzt.
iestūkāt Iebāzt.
iestumt Iebāzt.
iesabāzties Iebāzties.
iemiglīt Iebēgt.
iemukt Iebēgt.
iešļokāt Iebelzt, iesist.
iekritināt Iebērt, iebirdināt.
ielakstīt Iebērt.
iesabērties Iebērt.
krainīt Iebērt.
inunkcija Ieberzēšana, ieziešana.
ieberzēties Ieberzēt sevi.
pietrīt Ieberzēt, ieberzēties.
ietrīt Ieberzēt.
ietriekšēt Ieberzties.
ietriekšķēt Ieberzties.
iegumdīt Iebīdīt, ievirzīt.
iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
ielaist Iebīdīt.
intimidācija Iebiedēšana.
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu.
apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt.
izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
iečamdīt Iebiedēt.
sguščonka Iebiezinātais piens.
pretdomas Iebildumi.
iebilde Iebildums.
pretruna Iebildums.
reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs.
iebilsties Iebilst (2).
pabilst Iebilst (2).
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
atrunāties Iebilst (pretī).
iebildēt Iebilst, pretoties.
pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
iebildēt Iebilst.
turēties pretī (arī pretim) Iebilst.
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
iebizenēt Iebizot.
iebizinēt Iebizot.
ieblakām Ieblakus.
iesablandīties Ieblandīties.
ieblorkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties.
ieblurkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties.
ieblāzmot Ieblāzmoties.
aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli.
uzblēt Ieblēties.
aizblīkšēties Ieblīkšķēties.
aizblīkšķēties Ieblīkšķēties.
aizblīšķēties Ieblīkšķēties.
ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt.
iemaitāt Iebojāt.
ietērēt Iebojāt.
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt.
iemudēt Iebojāties.
iemudēties Iebojāties.
iesmeļķēt Iebojāties.
iesabrakšēties Iebrakškēties.
iebrakstēties Iebrakšķēties.
iebriukšēties Iebrakšķēties.
sabrakšēt Iebrakšķēties.
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
apsēta Iebraucamā vieta.
iebrauktuve Iebraucamā vieta.
autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
parižaņins Iebraucējs no laukiem.
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
ierullēt Iebraukt.
danga Iebraukta gramba.
tanga Iebraukta gramba.
lēze Iebraukta ratu gramba.
apžeba Iebrauktā sliede, gramba.
riesa Iebraukta sliede.
risa Iebraukta sliede.
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
špūre Iebrauktas slēpju sliedes.
špūre Iebraukts ceļš, rise.
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
iebrauktuva Iebrauktuve.
iebrāzīt Iebrāzt.
iebrāzt Iebrāzties (1).
iebrāzt Iebrāzties (2).
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
iebrīdēt Iebrīdināt.
sabrīkšēt Iebrīkšēties.
aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties.
aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
iebradāt Iebrist.
iesliet Iebrist.
iebrokastēt Iebrokastot.
aneksionists Iebrucējs, kas izdara aneksiju; aneksijas piekritējs.
pagrauzdes Iebrucis ledus.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
iežļukt Iebrukt, iegrūt.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
iegāze Iebrukums, nobrukums.
aizabubinēties Iebubināties.
iesabubinēties Iebubināties.
sabubinēt Iebubināties.
sabūkāt Iebuknīt.
iebuksnīt Iebukņīt (1).
iebuksnīt Iebukņīt (2).
pieduckāt Iebukņīt sānos, vairākkārtīgi iesist.
iebokņīt Iebukņīt.
iebokšēties Iebūkšķēties.
iebunkšēties Iebūkšķēties.
iebudelēt Iebuldurēt.
iebulderēt Iebuldurēt.
iebūkāt Iebungāt.
iezēģelēt Ieburāt.
ieborkšēties Ieburkšķēties.
ieburnīt Ieburzīt (1).
iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1).
ieblankot Iebūvēt, iestiprināt plankas (stāvbūvē celtas ēkas sienā).
iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
mazmāja Iebūvieša māja.
hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
iebūvīša Iebūviete.
bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
iebavietis Iebūvietis.
iebuinieks Iebūvietis.
iebujietis Iebūvietis.
iebujis Iebūvietis.
iebujnieks Iebūvietis.
iebujvietis Iebūvietis.
iebūviets Iebūvietis.
iebūvnieks Iebūvietis.
īnumnieks Iebūvietis.
īnums Iebūvietis.
mazmājnieks Iebūvietis.
pimpurnieks Iebūvietis.
preikuris Iebūvietis.
Ieķeve Iecava (upe Zemgalē).
Eckau Iecava.
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km.
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km.
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.
audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji.
dzimtmisenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Dzimtmisa" iedzīvotāji.
grantinieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grantiņi" iedzīvotāji.
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
ibenetieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ibenete" iedzīvotāji.
jurģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
kambarleiši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" (arī "Kambarleiši") iedzīvotāji.
kambarlejnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" iedzīvotāji.
kluburieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
kluburnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
podnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Podi" iedzīvotāji.
strīķernieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Strīķeri" iedzīvotāji.
tāmenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Tāmas" iedzīvotāji.
zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
ziemeļnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
zorģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji.
dartijieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dartija" iedzīvotāji.
meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
šautlērieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
šautrēlieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Šautlēri" (arī "Šautrēļi", "Šautleri") iedzīvotāji.
upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
zurģenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
postulācija Iecelšana augstākā garīdznieka amatā.
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētās institūcijās ar šo institūciju lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
pazīmot Iecelt (kādu) amatā.
dižciltēt Iecelt par dižciltīgo.
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā).
uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
iegniezt Iecelt.
iestatīt Iecelt.
sist Iecelt.
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
pieceļot Ieceļojot papildināt, ieklīst.
immigrācija Ieceļošana.
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
immigrēt Ieceļot.
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
rūsi Ieceļotāji senkrievu valstī, kuru 9. gs. nodib. Rjuriks.
ienākulis Ieceļotājs, imigrants; iebrucējs, nelūgts viesis.
immigrants Ieceļotājs.
uzcerēt Iecerēt (1).
uzcerēt Iecerēt (2).
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
pacerēt Iecerēt, paredzēt.
ieprātot Iecerēt.
baltpuķīte Iecerētā, iemīļotā jauniete.
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
līgava Iecerētā.
domāts Iecerēts, gribēts.
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
iemielot Iecienīt izklaidēm.
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
noliecība Iecietība, pacietība, tolerance.
iecietīgums Iecietība.
pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs.
piedevīgs Iecietīgs, spējīgs piedot.
noliecīgs Iecietīgs, tolerants.
nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
iekrapmalēt Iecietināt ar cieti.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3).
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
iestērķelēt Iecietināt.
iestērķulēt Iecietināt.
iecalstelēt Iecilāt.
iecalstīt Iecilāt.
iecilpāt Iecilpot.
ieleipatāt Iecilpot.
valda Iecirknis.
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu).
iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur).
sunuķ Iecirst, iesist, iedurt.
iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
iekodīgs Iecirtīgs, stūrgalvīgs.
ielokāt Iecirtot.
rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos.
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
sačabēt Iečabēties.
iečakstēties Iečakstināties (2).
iečāpstināt Iečapstināt.
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt.
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties.
iečiebties Iečiepstēties.
iečiepties Iečiepstēties.
aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties.
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties.
ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana.
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
iešveikstēt Iečukstēt, pačukstēt.
iečūkstēt Iečukstēt.
iešvikstēt Iečukstēt.
iešvīkstināt Iečukstēt.
ietutināt Iečukstēt.
iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
iedabuit Iedabūt.
iefīrēt Iedabūt.
iedale Iedalījums (1).
iedale Iedalījums (2).
departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
trihotomija Iedalījums trīs daļās vai lietas aplūkošana no trim viedokļiem.
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
paragrafēt Iedalīt rakstu paragrāfos.
iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās.
iedailināt Iedalīt.
uzdalīt Iedalīt.
iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa.
apakšiedaļa Iedaļas sīkāks iedalījums.
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
iedarbe Iedarbība.
iedirbe Iedarbība.
eficience Iedarbīgums.
piekurbulēt Iedarbināt (automašīnas motoru) ar kloķi.
piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri; iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru); iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
piešķilt Iedarbināt (iekšdedzes dzinēju).
kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to.
iekurbulēt Iedarbināt.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt.
iedirbt Iedarboties.
iedārdināt Iedārdēt.
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
iedarvāt Iedarvot.
buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā).
iedaudzīt Iedauzīt.
iepolēt Iedauzīt.
šapka Iedauzīta Lieldienu ola.
iedaudzīties Iedauzīties.
bukte Iedauzīts iedobums (piem., metāla virsmā).
buhte Iedauzīts iedobums (piemēram, metāla virsmā).
iedaravāt Iedāvināt.
iedāvāt Iedāvināt.
iedavināt Iedāvināt.
iedāša Iedaža (1).
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
iedrēzt Iededzināt sērkociņu, uguni.
lipt Iededzināt, aizdegt.
iespingt Iededzināt, iekurt.
zvērināt Iededzināt, uzpūst.
aizlipināt Iededzināt.
iecepināt Iededzināt.
stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
apdegt Iedegt (saulē).
svecīt Iedegt sveci.
aizlipt Iedegt.
ielipināt Iedegt.
ielipīt Iedegt.
ielipt Iedegt.
aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties.
iekailēties Iedegties dusmās.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
ielipīties Iedegties, uzliesmot.
trimt Iedegties; pacelties.
ieliesmoties Iedegties.
iesadegties Iedegties.
saspīdēt Iedegties.
nocepums Iedegums saulē.
sauldedze Iedegums.
sauldega Iedegums.
zagars Iedegums.
iedancot Iedejot (kur iekšā).
iedancoties Iedejoties.
atsagadīties Iederēties.
atsatikties Iederēties.
iestāvēt Iederēties.
iederīgums Iederība.
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; dēstīt vēlreiz, no jauna.
iebedīt Iedēstīt.
iedāvāt Iedēvēt.
iešķuidīt Iedīdīt, iemācīt.
iedeidzēt Iediedzēt.
iedīdzēt Iediedzēt.
ietrākalēt Iediegt.
ietrākelēt Iediegt.
ietrāklēt Iediegt.
ieķerties Iedīgt, iezelt.
iedimdināt Iedimdēt.
štranka Iedoba svītra, rēta.
izdobe Iedobe (1).
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
izšļaupt Iedobt, ieliekt.
vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas.
izdobums Iedobums (1).
lēģeris Iedobums būvbaļķī stūra savienojuma izveidei.
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni.
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); iere (1).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); ieris.
kulba Iedobums krāsns priekšā.
paceple Iedobums maizes krāsns apakšā.
ūķis Iedobums sienā.
grebnice Iedobums uz ceļa.
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas.
losms Iedobums zem zirga pakava.
iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā.
dobule Iedobums, bedrīte.
actiņa Iedobums, dobīte.
apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī.
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
iegrobe Iedobums, rene.
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
krāsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra; krāsnsapuža.
krāsnsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra.
kurtums Iedobums.
umbilikācija Iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā.
uzpīļi Iedoma, ideja.
fantāzija Iedoma, izdomājums.
ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta.
cere Iedoma.
iedoms Iedoma.
piegaža Iedoma.
uzdoma Iedoma.
uzdomājums Iedoma.
atrast Iedomājies, izdomājis, arī izvēlējies (ko).
prikiņ Iedomājies!
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
iedabāt Iedomāt.
teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana.
premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
nezeme Iedomāta zeme, zeme, kuras īstenībā nav.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
ieprātoties Iedomāties (4).
pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties).
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav).
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
izķaupēties Iedomāties, noskaņoties.
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties.
dadomāt Iedomāties.
iegādāties Iedomāties.
ieģist Iedomāties.
iegudroties Iedomāties.
iemelsties Iedomāties.
ieprāsnēt Iedomāties.
ieprāsnēties Iedomāties.
iesadomāties Iedomāties.
padomāties Iedomāties.
pierēt Iedomāties.
trjohnutsja Iedomāties.
satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība.
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
arrogance Iedomība, augstprātība.
pašiedomība Iedomība, uzpūtība.
gudība Iedomība.
grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
vinga Iedomīgas domas.
miens Iedomīgs cilvēks.
pāvs Iedomīgs cilvēks.
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
špidelīgs Iedomīgs, āķīgs, niķīgs.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
kūžīgs Iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs.
ieturīgs Iedomīgs, lepns, augstprātīgs.
uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts.
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
iepilcis Iedomīgs, uzpūtīgs: izlutis.
ieminīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
pašprātīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
spendīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
štimmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
švicentīgs Iedomīgs; kaprīzs.
švikstelīgs Iedomīgs; tāds, kas ātri apvainojas.
iecildīgs Iedomīgs.
puktīgs Iedomīgs.
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai; arī atvēlēt (1).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
dadot Iedot (ko) papildus.
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
iedāvināt Iedot (ko) par dāvanu.
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
iebarot Iedot barību (dzīvniekam); pabarot.
iebarāt Iedot barību, ēdienu.
iešībēt Iedot brāķi.
atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
iesmērēt Iedot dzeramnaudu, kukuli.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
druknuķ Iedot kukuli.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem.
samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt.
puļnuķ Iedot santīmu.
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
dasviest Iedot vairāk, nekā paredzēts.
izlīdzēt Iedot, aizdot (kādam).
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu.
ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus; piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
iešķiebt Iedot; uzdāvināt; piešķirt.
iešķiņķot Iedot; uzdāvināt.
pašaut Iedot.
piešķirt Iedot.
dots Iedotais, dāvana, deva.
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
iedraudzēt Iedraudzēties.
iedraudzināties Iedraudzēties.
iesadraudzēties Iedraudzēties.
iedrāzt Iedrāzties (1).
ienesties Iedrāzties (1).
ienesties Iedrāzties (2).
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
iedriskāt Iedriksnāt.
iedrīstēties Iedrīkstēties.
aizmasināt Iedrošināt, pamudināt.
ieskubināt Iedrošināt, uzkūdīt.
iedrosināt Iedrošināt.
iedūšot Iedrošināt.
ievīrināt Iedrošināt.
savīrot Iedrošināt.
uzvīrināt Iedrošināt.
vīrināt Iedrošināt.
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt.
atsavažīties Iedrošināties ko darīt.
uzdūšāties Iedrošināties, saņemties drosmi.
iedrīkstēties Iedrošināties, uzdrošināties.
atdrosināties Iedrošināties.
iedrosināties Iedrošināties.
iedrosīties Iedrošināties.
iedrosmēties Iedrošināties.
iemundrināties Iedrošināties.
iesadrošināties Iedrošināties.
ietīrīties Iedrošināties.
īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā.
iebirzīt Iedrupināt.
ieburzināt Iedrupināt.
iedrupačot Iedrupināt.
iemikāt Iedrupināt.
ietrupināt Iedrupināt.
iedūcināties Ieducināties.
iedudināties Ieducināties.
iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt.
iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt.
iedukņīt Iedunkāt; iebukņīt.
ieduksnīt Iedunkāt.
iedukstīt Iedunkāt.
iedunckāt Iedunkāt.
pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
iedzelties Iedurties.
iesadurties Iedurties.
iedūšināt Iedūšot; iedrošināt.
iedūšāties Iedūšoties.
iesadūšāties Iedūšoties.
iedaža Iedvesma, iedoma.
inspirācija Iedvesma; radošs stāvoklis; apskaidrība.
iedaša Iedvesma.
iedvesme Iedvesma.
Hipokrēne Iedvesmas avots.
suģestējamība Iedvesmojamība.
piebažīt Iedvesmojoši strādāt.
inspirācija Iedvesmošana; arī musināšana (uz ko), pamudināšana, provocēšana.
iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu.
iedvesmēt Iedvesmot (1).
iespārnot Iedvesmot (1).
uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt.
uzjūsmināt Iedvesmot, aizraut.
kumdināt Iedvesmot, uzmundrināt, dzīt.
inspirēt Iedvesmot; arī musināt (uz ko).
apdvēsmot Iedvesmot.
biedināt Iedvest bailes; biedēt (1).
biedēt Iedvest bailes.
sašausmināt Iedvest kādam šausmas, bailes.
derdzināt Iedvest riebumu.
iegarot Iedvest, ierosināt.
iedzaldēt Iedzeldēt.
iedžaldēt Iedzeldēt.
iedžalstēt Iedzeldēt.
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
iecirst Iedzelt (par kukaiņiem).
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
iedzalstīt Iedzelt (par nātrēm).
iedzeldēt Iedzelt (par nātrēm).
iedzelstīt Iedzelt (par nātrēm).
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
iezelt Iedzelt.
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
dzēls Iedzeltens, dzeltenīgs.
iedzeltānans Iedzeltens; dzeltenīgs.
iedzeltānīgs Iedzeltens; dzeltenīgs.
vaskis Iedzeltens; vaskāns.
dzēlgans Iedzeltens.
dzelkns Iedzeltens.
dzelsnējs Iedzeltens.
dzeltanans Iedzeltens.
dzeltenējs Iedzeltens.
iedzeltains Iedzeltens.
iedzeltanans Iedzeltens.
iedzeltans Iedzeltens.
iedzeltāns Iedzeltens.
iedzeltēns Iedzeltens.
vaskans Iedzeltens.
vaskāns Iedzeltens.
iezaltīt Iedzeltēt.
iedzanāt Iedzenāt.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
pulduris Iedzērājs.
štīmē Iedzēries, piem.: viņš ir labā štimē.
iemesties Iedzēries.
švunkā Iedzēries.
apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt.
uzdzīres Iedzeršana saderinoties.
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi.
dzera Iedzeršana, pacienāšana.
sliznēšana Iedzeršana, žūpošana.
baļļuks Iedzeršana.
drape Iedzeršana.
drope Iedzeršana.
dropings Iedzeršana.
jūgs Iedzeršana.
kodiens Iedzeršana.
māviens Iedzeršana.
pjanka Iedzeršana.
pļāviens Iedzeršana.
uzdzērība Iedzeršana.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ieklūgāt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ieplēst Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iešvilpt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ietrekterēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
ietrimpelēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
uzpravīties Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iekosties Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
iesviķot Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā.
iešmigot Iedzert (alkoholu).
ietraukt Iedzert (alkoholu).
pakost Iedzert (alkoholu).
pasūkties Iedzert (alkoholu).
piemalkot Iedzert (daudz šķidruma).
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma).
iepidžināt Iedzert (nedaudz).
ielakt Iedzert (par cilvēkiem).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iepurināt Iedzert (parasti degvīnu).
iešaut Iedzert (parasti degvīnu).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iešmorēt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
uzmest garu Iedzert alkoholisku dzērienu.
iešņabot Iedzert degvīnu.
īčarkot Iedzert kādu alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ieklunkšināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
atdzert Iedzert uz paģirām.
iejemt Iedzert, apēst.
sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi.
sliznēt Iedzert, plītēt.
ievitot Iedzert, žūpot.
klimpot Iedzert; pļēgurot.
hlobistnuķ Iedzert.
iečarkot Iedzert.
iečarkoties Iedzert.
iedrinkot Iedzert.
iekačāt Iedzert.
ieķiķināt Iedzert.
iekraut Iedzert.
ieļukāt Iedzert.
ietempt Iedzert.
satalzīt Iedzert.
trahnuķ Iedzert.
uzsviķot Iedzert.
uzvicot Iedzert.
iemesties Iedzerties; arī piedzerties.
iekampties Iedzerties.
ievilnoties Iedzerties.
ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
iegoznis Iedziļinājums lauka vidū.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana.
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
imersija Iedziļināšanās, iegremdēšanās (no angļu "immersion").
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
nodziļināties Iedziļināties (1).
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
iesaskaitīties Iedziļināties lasīšanā.
raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties; arī aizmirsties.
dziļoties Iedziļināties.
ielūkoties Iedziļināties.
iesadziļināties Iedziļināties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
apdzimt Iedzimt.
ieradīt Iedzimt.
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa.
palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne.
ezofagektopija Iedzimta barības vada atrašanās anomālā vietā.
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu.
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
perosplanhnija Iedzimta iekšējo orgānu kroplība.
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu.
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums.
asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva.
kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu.
kampilorīnija Iedzimta kroplība, ko raksturo deguna deformācija.
distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres.
kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija.
eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma.
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle.
aporocefālija Iedzimta kroplība, kurā augļa galva grūti atšķirama no ķermeņa.
aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija.
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums.
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis.
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
acefālija Iedzimta kroplība: galvas trūkums.
acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums.
acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums.
acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums.
abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
aheilija Iedzimta kroplība: lūpu trūkums.
abrahija Iedzimta kroplība: roku trūkums.
akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija.
acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija.
akormija Iedzimta kroplība: vidukļa trūkums.
leipomērija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku locekļu trūkums.
adaktilija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku pirkstu trūkums.
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums.
torakoshīze Iedzimta krūškurvja šķeltne.
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
mikrotēlija Iedzimta krūtsgalu hipoplāzija.
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne.
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
miopātija Iedzimta muskuļu slimība, muskuļu vājums un atrofija.
ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute.
apkāļas Iedzimta novirze, neiet tieši uz mērķi, iet ar līkumu, aplinkiem.
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija.
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā.
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne.
debilitāte Iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma.
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu.
hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā.
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā.
shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā.
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā.
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā.
retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada.
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne.
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
shizognātisms Iedzimta žokļa šķeltne.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
dzimtenieks Iedzimtais iedzīvotājs.
iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis.
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus.
ingenium Iedzimtas spējas, talants; daba, raksturs.
diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē.
mikrospondilija Iedzimti mazi skriemeļi.
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
apdzimums Iedzimtība.
hereditāte Iedzimtība.
maste Iedzimtība.
plazmonts Iedzimtības faktori citoplazmā.
filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie.
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
genetika Iedzimtības mācība; ģenētika.
fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
anoftalmija Iedzimts acs ābola trūkums.
anoftalms Iedzimts acs vai acu trūkums.
akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums.
dermatolīze Iedzimts ādas šļauganums, kas radies pārmērīgas attīstības dēļ.
adermija Iedzimts ādas trūkums.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa.
agnātija Iedzimts apakšžokļa trūkums.
embriotoksons Iedzimts apduļķojums radzenes malā.
makrotija Iedzimts ārējās auss palielinājums.
anotija Iedzimts ausu trūkums.
aprozopija Iedzimts daļējs vai pilnīgs ģīmja trūkums.
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni.
arīnija Iedzimts deguna trūkums.
dermolipoma Iedzimts dzeltens taukains audzējs zem konjunktīvas.
ametrija Iedzimts dzemdes trūkums.
anencefālija Iedzimts galvas smadzeņu trūkums.
meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums.
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos.
meromēlija Iedzimts kādas locekļu daļas trūkums, piem., adaktilija.
apodija Iedzimts kāju trūkums.
agīrija Iedzimts kroku trūkums smadzeņu garozā.
agenosoms Iedzimts kroplis ar dzimumorgānu trūkumu vai izkropļojumu.
cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula.
anencefāls Iedzimts kroplis bez galvas smadzenēm.
aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe.
adaktils Iedzimts kroplis bez pirkstiem.
amels Iedzimts kroplis, kam trūkst locekļu.
ektromels Iedzimts kroplis, kuram trūkst locekļu vai tie ir defektīvi.
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija.
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā.
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums.
amastija Iedzimts krūts dziedzera trūkums.
ektrogēnija Iedzimts ķermeņa daļas vai orgāna trūkums vai defekts.
aliēnija Iedzimts liesas trūkums.
asplēnija Iedzimts liesas trūkums.
oligotrihija Iedzimts matu plānums.
mikrogastrija Iedzimts mazs kuņģis.
aglosija Iedzimts mēles trūkums.
amiēlija Iedzimts muguras smadzeņu trūkums.
amielencefālija Iedzimts muguras un galvas smadzeņu trūkums.
astomija Iedzimts mutes trūkums.
leipostomija Iedzimts mutes trūkums.
anonihija Iedzimts nagu trūkums.
oligodaktilija Iedzimts nepilns pirkstu skaits.
klinodaktilija Iedzimts noliekts vai saliekts pirkstu stāvoklis.
idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
pantanencefālija Iedzimts pilnīgs galvas smadzeņu trūkums.
iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums.
ektrodaktilija Iedzimts pirksta vai tā daļas trūkums.
pahidaktilija Iedzimts pirkstu resnums.
syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
simfalangisms Iedzimts pirkstu stīvums vai pirkstu locītavu ankiloze.
atretoblefārija Iedzimts plakstiņu saaugums, analoģisks simblefārijai.
ablefarija Iedzimts plakstiņu trūkums.
apneimija Iedzimts plaušu trūkums.
apostija Iedzimts priekšādas trūkums.
pseidopapilledema Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums.
pseidopapilledēma Iedzimts redzes nerva papillas paaugstinājums.
apleirija Iedzimts ribu trūkums.
oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits.
ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas.
anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums.
kardioanastrofija Iedzimts sirds novietojums labajā pusē.
notanencefālija Iedzimts smadzenīšu trūkums.
meroanencefālija Iedzimts smadzeņu daļas trūkums.
fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski.
acistija Iedzimts urīnpūšļa trūkums.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
makroglosija Iedzimts vai iegūts mēles palielinājums.
monoftalmija Iedzimts vai iegūts vienas acs trūkums.
palmatūra Iedzimts vai posttraumatisks pirkstu saaugums.
monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums.
ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums.
ektromēlija Iedzimts viena vai vairāku locekļu trūkums vai defektīvums.
adentija Iedzimts zobu trūkums.
natīvs Iedzimts; dabisks; nepārveidots.
nātīvistisks Iedzimts.
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
pārdzintarojums Iedzintarojums.
iedzirdināt Iedzirdīt.
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzelknis Iedzirklis 1(1).
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
iedzenīt Iedzīt (1).
iedziļināt Iedzīt (3), ierakt.
piemiet Iedzīt (blakus mietam).
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
sastukāt Iedzīt (mietu).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
iedukāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
iedūkāt Iedzīt bailes ar dūres sitienu.
ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties.
bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
zabināt Iedzīt lamatās, sprostā.
ienaglot Iedzīt naglu.
iemaidīt Iedzīt, iebāzt.
iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt.
iestuidīt Iedzīt, iedvest.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
ievantēt Iedzīt, ietriekt.
ievārīt Iedzīt, ietriekt.
ieīlēt Iedzīt.
iemūdīt Iedzīt.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
iedzīvnieks Iedzīvotājs, iemītnieks.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
dzīvotājs Iedzīvotājs; iemītnieks.
dzīvalnieks Iedzīvotājs.
dzīvātājs Iedzīvotājs.
dzīvelnieks Iedzīvotājs.
dzīvinieks Iedzīvotājs.
iemājnieks Iedzīvotājs.
IAO Iedzīvotāju aizsardzības organizācija.
autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt.
pārceļošana Iedzīvotāju migrācijas veids, valsts iekšējās kolonizācijas galvenais līdzeklis.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji.
klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās; pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
iedzievāties Iedzīvoties (1).
iedzievāties Iedzīvoties (4).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos.
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam).
iepaurēties Iedzīvoties, iekrāt mantu.
iedzīvāties Iedzīvoties.
uzpērties Iedzīvoties.
iedzinkstēties Iedžinkstēties.
uzēdināt Ieēdināt.
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala.
pronāoss Ieeja baznīcā.
ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām.
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā).
antreja Ieeja, priekšnams; priekštelpa.
ieietava Ieeja.
angtreja Ieejas biļete, ieeja.
spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
aivāns Ieejas niša medresē.
pieprasījums Ieejas ziņojums, ar kuru datu apstrādes sistēmai pieprasa kādu informāciju.
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
inspirācija Ieelpa, ieelpošana.
apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
elpot Ieelpot vai izelpot (gaisu).
vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
respirēt Ieelpot; elpot.
iedvašot Ieelpot.
iedvesēt Ieelpot.
ieelpt Ieelpot.
inspirēt Ieelpot.
aizelpoties Ieelpoties.
ieelsoties Ieelsties.
ieeļļāt Ieeļļot.
ieeļvot Ieeļļot.
ieersināt Ieērcināt.
ierevēt Ieēst (1).
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem.
ieveķēt Ieēst (ko biezu).
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt.
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu).
iešļipstināt Ieēst (ko šķidru).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
uzēst Ieēst (ko).
iehrapņīt Ieēst (nedaudz).
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem).
iebrokastot Ieēst brokastis.
ieskostēt Ieēst kaut ko.
ielaunagot Ieēst launagu.
ieoderēt Ieēst pirms dzeršanas.
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām.
iebaudīt Ieēst, iedzert.
iešutināt Ieēst, ierīt.
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti.
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst.
iepaikot Ieēst; paēst.
parīt Ieēst; paēst.
ieķemmēt Ieēst.
iekopties Ieēst.
iekraut Ieēst.
ielopņīt Ieēst.
ieņammāt Ieēst.
ienodēt Ieēst.
iesist Ieēst.
ietest Ieēst.
samdīt Iegādāt, tapināt.
dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam.
patapināt Iegādāties uz pēcmaksu.
pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
dagadāt Iegādāties.
gādāties Iegādāties.
iegādāt Iegādāties.
iesagādāties Iegādāties.
nogādāties Iegādāties.
ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
iegadzināties Iegāgināties.
iegādzināties Iegāgināties.
iekailēties Iegailēties.
iesagailinēties Iegailēties.
aizgaite Iegansts, atruna, pamatojums.
iemeslis Iegansts.
zacepka Iegansts.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
groda Iegarena zema vieta ar dūņainu pamatu.
skramba Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu.
drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
auklis Iegarens koka klucītis.
ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu).
grēda Iegarens krāvums.
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
korķis Iegarens puvums.
batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu).
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
čemburs Iegarens, grumbuļains veidojums (parasti augiem).
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā.
stuļģe Iegarens, olveida māla pods.
pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
pusgarans Iegarens; pusgarens.
iegarans Iegarens.
iegarāns Iegarens.
iegareni Iegarens.
pusgarens Iegarens.
kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne.
iegardināties Iegaršoties.
iegārdināties Iegaršoties.
iesagardināties Iegaršoties.
iesmeķēties Iegaršoties.
ielēcinis Iegātnis (nicinošā nozīmē, gandrīz lamuvārds).
iegāznis Iegātnis (zobgalīgi).
uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
iegārtnis Iegātnis.
iegātnieks Iegātnis.
piegātnieks Iegātnis.
primaks Iegātnis.
ušavi Iegātnis.
uškuris Iegātnis.
uzgātnis Iegātnis.
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
aizagaudāties Iegaudoties.
aizgaudāt Iegaudoties.
aizgaudāties Iegaudoties.
aizgaudēties Iegaudoties.
aizgaudot Iegaudoties.
iegaudāties Iegaudoties.
lāgot Iegaumēt, iedomāties.
iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
iezīlēt Iegaumēt, iepazīties.
iezīmēt Iegaumēt, ievērot.
vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost.
paģisties Iegaumēt, uzmanīt.
iečekot Iegaumēt.
iedēbt Iegaumēt.
ieģist Iegaumēt.
ielāgot Iegaumēt.
ievērot Iegaumēt.
aizgavilēties Iegavilēties.
iesagāzties Iegāzties.
iesažauties Iegāzties.
iekavāt Ieglabāt (1).
iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
iegliebties Ieglābties.
ieguldīt Ieglaust (kur iekšā).
iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles.
nobuktēt Iegludināt (bikšu vīles).
iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm).
iepletēt Iegludināt.
ieprasavāt Iegludināt.
kants Iegludināta bikšu vīle.
buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
bukse Iegludināta vīle (biksēm).
bukts Iegludināta vīle (biksēm).
iekrabēties Iegrabēties.
iekrabēties Iegrabināties.
iekrabināties Iegrabināties.
iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
iezambāt Iegrauzt, aizgrauzt.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
iegraverēt Iegravēt.
iegreba Iegrebe.
ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst.
iegrambinēt Iegrebt.
iegrebināt Iegrebt.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
immersija Iegremdēšana; viena debess ķermeņa ieiešana otra ēnā (aptumšošanās gadījumā).
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
sagremdint Iegremdēt (daudz).
iemērkt Iegremdēt (kādā masā).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt.
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā).
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā.
iegrimdēt Iegremdēt.
ieslīcināt Iegremdēt.
iestidzināt Iegremdēt.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
dziļināties Iegremdēties, iegrimt.
uzgriba Iegriba, kaprīza vēlēšanās.
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
skumēties Iegribēties, iekāroties.
iekāmēties Iegribēties.
iesadomāties Iegribēties.
iesagribēties Iegribēties.
ietīkoties Iegribēties.
iegriba Iegribīgs cilvēks.
iegribis Iegribīgs cilvēks.
cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai.
cistidotrahelotomija Iegriešana urīnpūšļa kakliņā.
daktiliografs Iegriezējs akmenī.
entropijs Iegriezies acs plakstiņš.
aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
ieriezt Iegriezt 1(1).
iešņāpt Iegriezt 2 (1).
ieņurīt Iegriezt ar neasu nazi.
manturiķ Iegriezt ar žileti.
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
iegrīvēt Iegriezt, ierobīt (zīmi kokā).
iedrāzt Iegriezt, ieskrambāt.
zambāt Iegriezt, ievainot.
skrostīt Iegriezt, robīt, rantīt.
iešķērēt Iegriezt.
iesnāt Iegriezt.
iezabīt Iegriezt.
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
iestaigāt Iegriezties (2).
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
uzstaigāt Iegriezties, apciemot.
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
draivs Iegriezts sitiens tenisā.
dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai.
ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
onkotomija Iegriezums audzējā vai pietūkumā.
mastostomija Iegriezums krūtī drenāžas veikšanai.
kumburs Iegriezums sijā, kurā iegulda spāres stūri.
grepe Iegriezums skrūvēm.
omentotomija Iegriezums taukplēvē.
šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā.
epitome Iegriezums, ievainojums.
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai.
pārgriezums Iegriezums.
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs.
pelde Iegrime (1).
introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas.
iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iemirkt Iegrimt (šķidrumā) un saslapt.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
atgrimt Iegrimt atpakaļ.
noiet (retāk aiziet) dibenā Iegrimt ūdenī līdz dibenam.
iezemdēt Iegrimt zemē.
sastaigt Iegrimt, ieslīkt.
samigt Iegrimt, iestigt.
iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
apstrigt Iegrimt, nogrimt.
saslīkt Iegrimt, nogrimt.
gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
iegubt Iegrimt, pārklāties.
ielāma Iegrimums pļavā vai tīrumā.
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu.
ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt.
laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
ieprāvēties Iegrozīties.
ievērtīties Iegrozīties.
iezabāt Iegrožot, ierobežot.
iezubāt Iegrožot, ierobežot.
apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus.
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
iešudīt Iegrūst iekšā.
iegrūstīt Iegrūst vairākus, vai atkārtoti.
iekruķēt Iegrūst, iebīdīt ar koku, kruķi u. tml.
ieķeksēt Iegrūst, iebīdīt ar ķeksi (piemēram, kokmateriālu ūdenī).
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
iegrumīt Iegrūst, iestumt.
iesagāzties Iegrūt.
iegulums Iegula (1).
artava Ieguldījums, devums.
SICAV Ieguldījumu sabiedrība ar mainīgu pamatkapitālu.
ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku).
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju.
iegulties Iegult (4).
ielikties Iegulties (1).
ielīst Iegulties (1).
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni.
iesalikties Iegulties.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
konjugāta Iegurņa ieejas taisnais diametrs.
šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa.
zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem.
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
pelvimetrija Iegurņa lieluma noteikšana.
pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai.
pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana.
etrotomija Iegurņa pārgriešana.
pelviorentgenogrāfija Iegurņa rentgenizmeklēšana.
koksartrolistēze Iegurņa sašaurināšanās gadījumā, kad locītavas iedobums iespiežas iegurnī.
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
heptilskābe Iegūst oksidējot heptilaldehidu ar slāpekļskābi.
meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos.
heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda.
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1).
apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
holografēt Iegūt (kā) attēlu ar hologrāfijas metodi.
rentgenogrammēt Iegūt (kā) rentgenogrammu.
piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, arī apkrāpjot).
paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
iemantāt Iegūt (ko) mantojumā.
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
iekarāt Iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
dabūt Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu).
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
nokačāt Iegūt (parasti nelikumīgi) naudu.
iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izplēst Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
apgaldēt Iegūt cietu garozu, virskārtu.
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti.
folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
informēties Iegūt informāciju.
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
pasamācīties Iegūt izglītību.
pasavuicīties Iegūt izglītību.
nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
dasakantēties Iegūt kāda draudzību, simpātijas.
pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
dabūties Iegūt kaut ko pietiekošā apjomā.
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
iegodināt Iegūt labu reputāciju.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
patapt Iegūt laiku.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
izlozēt Iegūt loterijas izlozē.
atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
samantoties Iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas).
mantot Iegūt mantojumu.
iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
iemelnot Iegūt melnganu nokrāsu.
apgardināt Iegūt mutē labu garšu.
saduzēt Iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem).
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
piesājēt Iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu.
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
falovka Iegūt no kaut kā labumu.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
dagūt Iegūt papildus.
nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
pavaldīt Iegūt pārvaldību par kaut ko.
ieravēties Iegūt pieredzi ravēšanā.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
pārpoļoties Iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti.
adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
pelnīt Iegūt samaksu, atlīdzību (par darbu).
iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
grumbt Iegūt sejā grumbas.
ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
notiekties Iegūt sev.
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
aizmudēties Iegūt sliktu garšu.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
iešokolādēties Iegūt šokolādes krāsas (brūnās) iedegumu.
satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); iegūt nozīmīgumu.
ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
nostreļīt Iegūt, dabūt.
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
izķīst Iegūt, iemainīt.
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
atrast Iegūt, iemantot.
izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt.
dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus.
ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām).
iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
paskapēt Iegūt, saņemt, sagādāt.
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
gaut Iegūt.
iekruit Iegūt.
iemantot Iegūt.
mantot Iegūt.
piegūt Iegūt.
samantot Iegūt.
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana.
pleķis Iegūta vieta (sacensībās).
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
heterologs Iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums.
koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos.
kolohoma Iegūts vai iedzimts defekts, gk. acs apvalkos.
loba Ieguvums, ķēriens, loms.
dropsts Ieguvums, loms, ķēriens.
akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
ķeips Ieguvums.
zuplacis Ieguvums.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
ieģērbināt Ieģērbt.
ielīst Ieģērbties.
saģipsēt Ieģipsēt.
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
ieieti Ieiešana.
iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku.
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2).
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties.
pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
iekātot Ieiet (piem., telpā).
pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
priluņitsja Ieiet restorānā.
iepēdot Ieiet, atstājot pēdas.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa.
ievantēties Ieiet, iekļūt (kur iekšā).
iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
iekājot Ieiet, ienākt.
iesliept Ieiet, ievilkties.
ieķegot Ieiet; iebēgt.
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot.
iekamsāt Ieiet.
iepekot Ieiet.
zaskočiķ Ieiet.
sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību).
ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību).
iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību).
dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot).
iesmirgt Ieilgt.
kavēties Ieilgt.
uzilgt Ieilgt.
hroniskums Ieilgums.
ķirķis Ieilgusi ķilda.
sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt.
atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību.
saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
iejāzdēt Iejādīt.
iejādalēt Iejāt (2).
iejādīt Iejāt (2).
kankalēties Iejaucoties kavēt.
ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis.
iemudžināt Iejaukt (2).
iemaisīt Iejaukt (3).
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī).
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
žūrēt Iejaukt maizi.
iekulcināt Iejaukt, iemaisīt.
iekulcinēt Iejaukt, iemaisīt.
iemistrīt Iejaukt, iemaisīt.
iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt.
iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt.
apjaut Iejaukt, samaisīt.
iejaucīt Iejaukt; iemaisīt.
iemaisīties Iejaukties (1).
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.).
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā).
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā).
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā.
ķezināties Iejaukties citu strīdā.
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt.
tarbāties Iejaukties, dirbīties.
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā.
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā.
iemudžināties Iejaukties, sajaukties.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
piņāties Iejaukties, traucēt.
iemuities Iejaukties.
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu).
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
iejaukt Iejaut (mīklu).
muldēt Iejaut miltus muldā.
iemangalēt Iejaut, iemaisīt.
iedūcīt Iejaut.
iejaucēt Iejaut.
iežūrāt Iejaut.
iežūrēt Iejaut.
iejavs Iejauta mīkla.
jāvums Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
iejavputra Iejavs putras pagatavošanai.
apjavs Iejavs.
iejāvs Iejavs.
jāveklis Iejavs.
javs Iejavs.
jāvs Iejavs.
maisīms Iejavs.
iejoma Iejoms.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sānsaine Iejūga daļa, sānu saite.
sānsaite Iejūga daļa, sānu saite.
klape Iejūga daļas zirga redzes ierobežošanai.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
pripača Iejūgs, kurā netiek izmantotas ilksis.
ījougs Iejūgs.
iemetināt Iejūgt (1).
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus.
ieknabināt Iejūgt 1(1).
uzjūgt Iejūgt 1(1).
aizķiņķīt Iejūgt, aizjūgt.
iekabināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus.
iemetināt Iejūgt, neizmantojot visus iejūga piederumus.
žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus.
aizkamāt Iejūgt.
aizkamīt Iejūgt.
aizmetināt Iejūgt.
pajūgt Iejūgt.
sajūgt Iejūgt.
važot Iejūgt.
zubāt Iejūgt.
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
iemuities Iejukt (par priekšmetiem).
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas).
iejūsmot Iejūsmināt.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
iejutība Iejūtība.
pazimība Iejūtība.
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
mielīgs Iejūtīgs, labs.
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs.
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
pazimigs Iejūtīgs, smalkjūtīgs.
iejutīgs Iejūtīgs.
iejutīgums Iejūtīgums.
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
iesakabināties Iekabināties.
irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība.
stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
iekarcināt Iekairināt, uzbudināt.
iekarināt Iekairināt, uzbudināt.
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
iebirināt Iekaisīt.
apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu).
apkaist Iekaist visapkārt.
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni).
sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni).
dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni).
aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu.
eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums.
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
insudācija Iekaisuma šķidruma uzkrāšanās, piem., nierēs vai artēriju sienās.
arteriofibroze Iekaisuma tipa fibrozo audu rašanās artērijas sienā.
iekaisme Iekaisums (2).
peribronhiolīts Iekaisums ap bronhioliem.
periomfalīts Iekaisums ap nabu.
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni.
hidroflegmāzija Iekaisums ar stipru tūsku.
periooforosalpingīts Iekaisums audos ap olnīcu un olvadu.
peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
subglosīts Iekaisums zemmēles audos.
anastomozīts Iekaisums, kas dažreiz rodas kuņģa un zarnu anastomozes vietā.
pašiekaisums Iekaisums, kas radies bez ārējas iedarbības.
panmetrīts Iekaisums, kas skar visus dzemdes sienas slāņus.
panangiīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
panangīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
inflammācija Iekaisums.
sakaisums Iekaisums.
ehidnāze Iekaisumu radoša viela čūsku indē.
ieerrināt Iekaitināt.
ieērsināt Iekaitināt.
iekalnis Iekalnus.
iekaldināt Iekalt (1).
sakalt Iekalt (1).
iekaldināt Iekalt (2).
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
iekandalāt Iekalt vazās.
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
iedalbāt Iekalt.
iekalne Iekaltne.
vnutrjaks Iekaļamā slēdzene.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
ieskāpināt Iekāpināt; likt iekāpt(ies).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
iepļekāt Iekāpt (dubļos u. tml.).
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
ielipt Iekāpt, ierāpties.
iežārboties Iekāpt, uzkāpt.
ieskāpt Iekāpt.
ieskāpties Iekāpties.
aizkārdināt Iekārdināt.
iekārināt Iekārdināt.
iestaldzināt Iekārdināt.
uzkārdināt Iekārdināt.
uzkārsināt Iekārdināt.
saldkāre Iekāre (parasti seksuāla).
iekārība Iekāre 1(1).
iekārība Iekāre 1(2).
iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
iemetināt Iekarināt, iekabināt.
sagardināt Iekārināt.
iekars Iekarināts priekšmets, lieta.
dočka Iekārojama meitene.
iekāroties Iekārot (1).
iekāroties Iekārot (2).
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
aizmīlēt Iekarot mīlestību.
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
sakārot Iekārot, parasti ļoti.
uzkarot Iekarot.
cierēt Iekārot.
ieģeist Iekārot.
ietīkāt Iekārot.
ietīkot Iekārot.
kārināties Iekārot.
uzkārot Iekārot.
tīka Iekārotājs.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
ieģeisties Iekāroties.
iekāreties Iekāroties.
iekarsties Iekarst (1).
ietvīkt Iekarst (2).
iesilties Iekarst (par ko).
sakūsāt Iekarst (pēkšņi).
sakūsēt Iekarst (pēkšņi).
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
aizsilt Iekarst.
iekaisties Iekarst.
iekaitēties Iekarst.
iešmilt Iekarst.
iekarināt Iekārt (1).
iekart Iekārt.
ieķibināt Iekārt.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai.
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
grieztuva Iekārta (kā) sadalīšanai griežot.
sadalītājiekārta Iekārta (kā) sadalīšanai.
sildiekārta Iekārta (kā) sildīšanai.
slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri.
trimers Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
doplerogrāfs Iekārta asinsvadu izmeklēšanai ar ultraskaņu.
veltaves Iekārta audekla velšanai.
veltenes Iekārta audekla velšanai.
reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā.
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
elektrogravieris Iekārta augstspiedes un dobspiedes iespiedformu izgatavošanai; lāzergravieris.
reproduktors Iekārta automātiskai datu pārrakstīšanai no viena perfokaršu masīva citā.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
cilspiede Iekārta cilspieduma iespiešanai.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
antena Iekārta elektromagnētisko viļņu izstarošanai un/vai uztveršanai.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
ofsetspiede Iekārta iespiešanai ofseta tehnikā.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
grieztuve Iekārta kaut kā sagriešanai, sadalīšanai griežot.
filtrprese Iekārta keramisku lejamo masu (šlikeru) atūdeņošanai līdz 20-22% mitrumam ar spiedienu un filtrēšanu.
telekinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā.
telekinoprojektors Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā.
induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
kratītavas Iekārta labības vētīšanai, ar sietu, ks kratās.
lietētājs Iekārta lietēšanai.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
pakārtene Iekārta ligzda, perēklis.
grandeklis Iekārta linu tīrīšanai.
nolīdzinātājs Iekārta lokšņu malu līdzināšanai.
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai.
perforators Iekārta mehāniskai urbšanai.
elektropiedziņa Iekārta mehānismu vai mašīnu piedziņai ar elektrodzinējiem.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses).
krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs.
šķērsgrieze Iekārta papīra, vai cita materiāla sagriešanai.
dekulators Iekārta papīrmasas deaerācijai papīra ražošanas procesā.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā.
imidžseters Iekārta poligrāfisko filmu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto iespiedformu izgatavošanai.
porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai.
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem.
defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
spiede Iekārta siena, salmu u. tml. materiālu sablīvēšanai, šķidras sastāvdaļas atdalīšanai, arī granulēšanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju).
sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem).
termoģenerators Iekārta tiešai siltumenerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
dekarbonizators Iekārta tvaika katlu barošanas ūdens atbrīvošanai no oglekļa dioksīda.
hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators.
energopatērētājs Iekārta vai ierīce, kas patērē enerģiju, pārveidojot to cita veida enerģijā.
vējinīca Iekārta vētīšanai.
masspektrometrs Iekārta vielas daļiņu (atomu, molekulu) sašķirošanai pēc masas ar elektrisko un magnētisko lauku.
plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās.
kārstaviņas Iekārta vilnas ķemmēšanai.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
kaste Iekārta, aparāts, mašīna.
taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
ierīkojums Iekārta, iekārtojums.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
plēsējs Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai, transportlīdzekļa bremzēšanai.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml, tās detaļa (kā) savākšanai; arī savācējs (2).
rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai.
utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1).
šķirātājs Iekārta, ierīce u. tml. šķirošanai.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina 1 (2).
transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai; transporta līdzeklis.
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram.
aizturiekārta Iekārta, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
hidropārvads Iekārta, kas mehānisko jaudu pārvada ar hidrauliskiem līdzekļiem.
monohromators Iekārta, kas no elementārdaļiņu plūsmas nodala monoenerģētisku daļiņu kūli.
aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu.
kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
detektors Iekārta, kas veic detektēšanu - modulēta signāla izdalīšanu.
ģeneratorstarteris Iekārta, kas vienlaikus veic kā ģeneratora, tā startera funkcijas.
fotošūna Iekārta, kas, pamatojoties uz fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu elektriskajā strāvā.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu.
maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
pastroika Iekārta.
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls.
avārijpierakste Iekārtas režīma parametru maiņas grafisks pieraksts pirms avārijas un avārijas laikā.
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt.
avārijremonts Iekārtas vai sistēmas elementa remonts pēc bojājuma.
žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
iekārta Iekārtojums (1).
aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde.
rīce Iekārtojums, ierīce.
aranžements Iekārtojums, ierīkojums; samierināšanās.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
ierīkot Iekārtot (4).
ierīkot Iekārtot (5).
nogruntēt Iekārtot (darbā, vietā).
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā.
piemitināt Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
iekantēt Iekārtot (piemēram, darbā, amatā).
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (1).
ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
iekortelēt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
ierīkot Iekārtot (telpu).
uzrantēt Iekārtot apmalojumu.
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
ieriezt Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
kortelēt Iekārtot dzīvot (kur, pie kāda).
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
iešķirt Iekārtot nodalījumu (piemēram, matos celiņu).
(aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
uzstigot Iekārtot stigu.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
ierēdīt Iekārtot, ierīkot, sakārtot.
ietiekt Iekārtot, ierīkot.
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda).
piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā).
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
iekunderēties Iekārtoties (kur, kādā vietā).
piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
ieposties Iekārtoties, ierīkoties.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
iebrīvēties Iekārtoties.
iekošņāties Iekārtoties.
ieriktēties Iekārtoties.
akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs.
radiostacija Iekārtu komplekss (kā) uztveršanai un pārraidei, izmantojot radioviļņus.
pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
elektrotīkls Iekārtu komplekss, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadīšanai un sadalīšanai.
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
komponējums Iekārtu savstarpējs izvietojums kādā teritorijā.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss dažāda veida enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
pārsūtīšana Iekārtu, izstrādājumu, preču u. tml. pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību.
dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
ievākt Iekasēt (naudu).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
nokrecelēties Iekāsēties, iekrekšķēties.
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties.
iekramstīties Iekāsēties, iekrekšķināties.
iekremslēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
iekremsloties Iekāsēties, iekrekšķināties.
iekrencelēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
nokrapšķēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
iekremoties Iekāsēties, iekremšķināties.
aizakāsēties Iekāsēties.
piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
iekārst Iekāst.
apkarpīt Iekašāt, ierušināt.
iekasīt Iekašņāt (kur iekšā).
iekarpīties Iekašņāt sevi.
ieskārpīt Iekašņāt, iekast.
ieskruķēt Iekašņāt, ierušināt.
iekārnīt Iekašņāt.
iekarpīt Iekašņāt.
iekašāt Iekašņāt.
iekast Iekašņāt.
aizakaukties Iekaukties.
ieliedēt Iekausēt; ielodēt.
sanukāt Iekaustīt ar dūri.
iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
sakliest Iekaustīt, iesist.
vitēt Iekaustīt, nopērt.
izkandavāt Iekaustīt, pātagot.
sadirbt Iekaustīt, piekaut.
sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
savitēt Iekaustīt, sapērt.
savītēt Iekaustīt, sapērt.
savitot Iekaustīt, sapērt.
sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt.
deivelēt Iekaustīt; sabārt.
sadeivelēt Iekaustīt; sabārt.
iekaustelēt Iekaustīt.
iešļaukāt Iekaustīt.
akolāde Iekava, kas savieno vairākas nošu sistēmas.
accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}".
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
iekledzināties Iekladzināties.
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
ieblandīties Ieklaiņot.
ieklimst Ieklaiņot.
ieklimstēt Ieklaiņot.
ieklāja Ieklājs.
iesegt Ieklāt (1).
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu.
nogrīdīt Ieklāt, gatavot grīdu.
dasaklausīties Ieklausīties citu runā.
iesaklausīties Ieklausīties.
iekleburot Iekleberēt.
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
ieklemberēt Ieklejot.
aizkrekšķēties Ieklepoties, iekrekšķēties.
kraugatot Ieklepoties, klepot.
aizkāsēt Ieklepoties.
aizklepoties Ieklepoties.
iekāsēties Ieklepoties.
sakāsēties Ieklepoties.
ieklencēt Ieklibot.
ieklibāt Ieklibot.
ieklikstināt Ieklidzināt.
iebļaut Iekliegt.
iebļauties Iekliegties (1).
iebļauties Iekliegties (2).
iebļauties Iekliegties (3).
uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis).
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
iekankstēties Iekliegties (par tītaru).
aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties.
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
aizakliegties Iekliegties.
aizčākstēties Iekliegties.
aizķērkties Iekliegties.
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot.
iemuldēt Ieklīst, iemaldīties.
iemuldēties Ieklīst, iemaldīties.
iemulst Ieklīst.
ieklukšēties Ieklukstēties.
ieklumpačot Ieklumburēt.
iekluburot Ieklumburot.
ieklunkurot Ieklumburot.
noklukstēt Ieklunkšķēties (rijot), dobji atskanēt.
ieglukstēties Ieklunkšķēties.
ieklunkstēties Ieklunkšķēties.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
inkulturācija Iekļaušanās kādā kultūrā.
integrācija Iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā u. tml.
ievērpt Iekļaut (daiļdarbā).
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
ieskaitīt Iekļaut (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
iekalkulēt Iekļaut (nodomos, plānos u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā locekli, dalībnieku (kolektīvā, organizācijā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
ierindot Iekļaut kādā secībā; attiecināt (uz kādu grupu).
integrēt Iekļaut kādā vienībā; papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
uzņemt Iekļaut savā apziņā.
uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
iekļābt Iekļobt.
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus.
penetrācija Iekļūšana, iespiešanās.
ietikt Iekļūt (1).
ietikt Iekļūt (2).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
ietapt Iekļūt (kur iekšā).
saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1).
ielauzties Iekļūt ar varu (kur iekšā).
iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus.
iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu.
ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
iesabāzties Iekļūt kādā amatā.
saslāvīt Iekļūt ļaužu valodās, baumās.
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
iebandoties Iekļūt noziedznieku grupā, bandā.
apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības.
piesadzīties Iekļūt un pieķept.
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
iekauties Iekļūt, iekrist (parādos).
ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē).
infiltrēt Iekļūt, piesātināt.
ieklempt Iekļūt.
ieklimt Iekļūt.
iekņazāt Ieknābāt, ieēst.
ieknozāt Ieknābāt, ieēst.
iekņābt Ieknābt.
ieknāpt Ieknābt.
iekņāpt Ieknābt.
ieknubināt Ieknibināt.
ieknīpēt Iekniebt, sakniebt.
iekņiebt Iekniebt.
ieknukšēties Ieknukstēties.
ieknukšķēties Ieknukstēties.
apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli.
ieknudēties Iekņudēties.
sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iekonzervēt Iekonservēt.
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta).
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
iekopties Iekopt saimniecību.
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme.
uzkost Iekost (4); arī uzēst (1).
iedzelt Iekost (par čūsku).
iepļaut Iekost (parasti par cūkām, zirgiem).
iekodīt Iekost vairākās vietās.
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
izknazerēt Iekost, sadzelt vairākās vai daudzās vietās (ādu, ķermeņa daļu) - par utīm, blusām u. tml.
iesakosties Iekosties.
nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
iegāda Iekrājums.
iekrakstīties Iekrakstēties.
aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
iekrakšēties Iekrakšķēties.
iegārdzēties Iekrākties, iegārgties.
iegārkties Iekrākties, iegārgties.
uzgārdzēt Iekrākties, iegārgties.
uzgārgt Iekrākties, iegārgties.
iegarkstēties Iekrākties, iegārkties.
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni.
apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut.
iekrapēties Iekrampēties.
iemēļot Iekrāsot zilā krāsā.
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
nozeļķēt Iekrāsot, nosmērēt.
iepervēt Iekrāsot.
iekrāties Iekrāt sev.
attapināt Iekrāt, atlicināt.
iekramstīt Iekrāt, ievākt (krējumu).
iesakrāties Iekrāties.
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
iezārdēt Iekraut zārdā.
iezārdot Iekraut zārdā.
iezvelt Iekraut, iedzīt.
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā).
iekrāmēt Iekraut.
iekraustīt Iekraut.
ievērst Iekraut.
iekravāties Iekravāt.
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā).
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem.
iepekelēties Iekravāties.
iepindelēties Iekravāties.
aizkrekstēties Iekrekšķēties.
iekrapšķēties Iekrekšķināties.
iekremslāties Iekremsloties.
iekrimšķināties Iekremsloties.
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā.
ielikties Iekrist (1).
iegrimt Iekrist (6).
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
iežauties Iekrist (kur iekšā).
iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
iedobt Iekrist (parasti par acīm).
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
iekampties Iekrist, iegāzties.
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot).
iesalikties Iekrist.
ievērsties Iekrist.
ievirst Iekrist.
īgostīs Iekrist.
ieglecēt Iekristies (par glīzdainu maizi).
iekratens Iekritens - ne gluži pilns.
replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
ieļucis Iekrities.
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
iekrunkāt Iekrokot.
iekrunkot Iekrokot.
iekrupēt Iekrupt.
iekristīt Iekrustīt.
jeksna Ieksna.
kimā Iekš kam.
vidā Iekšā (telpā, celtnē).
intro- Iekšā esošs, iekšējs, iekšup.
laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā.
iekšam Iekšā.
iekšām Iekšā.
iekšan Iekšā.
ieškā Iekšā.
in Iekšā.
ieškas Iekšas - dzīvnieku, putnu, zivju iekšējie orgāni.
ķeska Iekšas (parasti zivīm); ķidas.
lēvars Iekšas (sevišķi zivju).
lēvere Iekšas (sevišķi zivju).
pluči Iekšas, ķidas.
plunduči Iekšas, ķidas.
ķišķi Iekšas, ķiškas.
škilberi Iekšas, zarnas, kuņģis.
baugas Iekšas, zarnas, ķidas.
ķoskas Iekšas, zarnas, ķidas.
plaucis Iekšas, zarnas, plaušas.
plucis Iekšas, zarnas, plaušas.
plūcis Iekšas, zarnas, plaušas.
plunce Iekšas, zarnas, plaušas.
vidspuse Iekšas, zarnas.
brauni Iekšas; brauna.
ķesas Iekšas; ķidas.
kiškas Iekšas; ķidas.
ķiškas Iekšas; ķidas.
brauna Iekšas.
braunas Iekšas.
brauņas Iekšas.
ķīkas Iekšas.
ķildiņas Iekšas.
skulbas Iekšas.
ataudi Iekšaudi.
iekšauda Iekšauds - diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
iekšaudi Iekšauds.
incuhte Iekšaudzēšana, inbrīdings.
dibranchia Iekščauļi.
dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
dīzelis Iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzeļmotors.
benzīnmotors Iekšdedzes dzinējs, kam par degvielu izmanto benzīnu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu.
dīzeļmotors Iekšdedzes virzuļmotors ar pašaizdedzi; dīzelis (1).
iekšdegu Iekšdedzes.
iekšduris Iekšdurvis.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
vidus Iekšējā (kā) daļa.
kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
entoderms Iekšējā dīgļlapa.
kamera Iekšējā doba daļa (augā); dobums (organismā, orgānā).
iekšķība Iekšēja izpausme, sirsnība.
iekšķīgums Iekšēja izpausme.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
iekšmala Iekšējā mala.
endocelārijs Iekšējā membrāna, kas klāj celoma dobumu.
iekšmisija Iekšēja misija.
viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva.
viscerotomija Iekšēja orgāna pārgriešana, piem., autopsijā.
perisplanhnīts Iekšējā orgāna peritoneja iekaisums.
paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā.
endoprotēze Iekšējā protēze.
viduspuse Iekšējā puse (apģērbam, apaviem).
iekšpuse Iekšējā puse (apģērbam).
iekšredze Iekšējā redze; iztēle.
rene Iekšēja robeža starp divām iespieduma lappusēm.
inkrēcija Iekšējā sekrēcija.
iekšsiena Iekšējā siena (celtnei); sienas iekšējā puse (telpā).
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)").
viduspuse Iekšējā vide (ķermenim).
iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
viduspuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (ieža) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
iekšpagalms Iekšējais pagalms.
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
iekšturs Iekšējais saturs.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas.
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums.
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2).
duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs.
endokrīnastēnija Iekšējās sekrēcijas orgānu funkcionēšanas nepietiekamība.
vidssiena Iekšējās siena.
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
iebīties Iekšēji sākt baidīties.
krācēji Iekšējie deguna caurumi.
krācējumi Iekšējie deguna caurumi.
iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem).
vidi Iekšējie orgāni.
entoparazīti Iekšējie parazīti.
entozoji Iekšējie parazīti.
gemmulas Iekšējie pumpuri, ar kuriem vairojas lielākā daļa saldūdens sūkļu un arī daži jūras sūkļi.
ģerminālijas Iekšējie, dīgļa radītāji dzimuma orgāni.
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
splanhnogrāfija Iekšējo orgānu aprakstošā anatomija.
splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas.
splanhnoptoze Iekšējo orgānu noslīdējums.
visceroptoze Iekšējo orgānu noslīdējums.
viscerogrāfija Iekšējo orgānu rentgenogrāfija.
splanhnestēzija Iekšējo orgānu sajūta.
visceralģija Iekšējo orgānu sāpes.
periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums.
splanhnoskleroze Iekšējo orgānu skleroze.
splanhnopātija Iekšējo orgānu slimība.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
izvirpošana Iekšējo virsmu apstrāde virpojot.
iekšķīgs Iekšējs (2).
skrupels Iekšējs konflikts.
neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds.
iekšslīpēšana Iekšēju cilindrisku virsmu slīpēšana.
vivisecējums Iekšēju pretrunu uzrādīšana.
kontrolpārliecība Iekšēju vai ārēju cēloņu piedēvēšana.
iekšene Iekšiene.
iešķine Iekšiene.
iekšķeša Iekškabata.
entorāģija Iekšķīga asiņošana.
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments.
retinoīdi Iekšķīgi lietojams medikaments, ko izņēmuma gadījumos mēdz lietot psoriāzes ārstēšanā.
enterāls Iekšķīgi lietojams.
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
iešķīgi Iekšķīgi.
endoeksoterisks Iekšķīgiārīgs, atkarīgs kā no iekšķīgiem, tā ārīgiem cēloņiem vai apstākļiem.
dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents.
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
iekšīgs Iekšķīgs.
dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā.
IeD Iekšlietu daļa.
Iekšlietene Iekšlietu ministrija.
IeM Iekšlietu ministrija.
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts.
priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
intus Iekšpus, iekšā.
iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse.
iekša Iekšpuse (2).
iekšiene Iekšpuse (2).
vidā Iekšpusē, iekšējā uzbūvē, sastāvā.
viduspuse Iekšpuse, piemēram, telpai.
vidspuse Iekšpuse.
vidāk Iekšpusē.
pronators Iekšpusgriezējs muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi.
iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
intranets Iekštīkls, kāda uzņēmuma iekšējais datortīkls ar ierobežotu piekļuvi no ārpuses.
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
entozoji Iekšu tārpi.
IKP Iekšzemes kopprodukts.
apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
indigens Iekšzemes, vietējs.
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
entognatha Iekšžokleņi jeb segžokleņi.
aizkukāt Iekūkoties.
iekulkstīt Iekulstīt.
iebokāt Iekult.
iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
aizkunkstēties Iekunkstēties.
iekunkstēt Iekunkstēties.
iekamoties Iekūņoties, pārvērsties kūniņā.
uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot.
aizakurēties Iekurēties.
iekurēt Iekurēties.
iekurināties Iekurēties.
iekurties Iekurēties.
iesakurēties Iekurēties.
piekurēties Iekurēties.
uzkurs Iekuri krāsns iekuršanai.
iekurinājums Iekuri.
pakuri Iekuri.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iesvēpt Iekurināt, nedaudz sasildīt.
iekurēt Iekurināt.
iekurstīt Iekurināt.
iekurkties Iekurkstēties.
uzkurkt Iekurkstēties.
iekorkšēties Iekurkšķēties; iekurkstēties.
iekurcēties Iekurkties.
pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai.
aizkurs Iekurs.
piekurstīt Iekurt (daudzkārt).
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas.
drēzt Iekurt uguni.
apkurināt Iekurt, iekurināt.
apkurt Iekurt, pakurt (uguni) zem kā.
piekurt Iekurt.
iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties.
ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
aizkustināties Iekustēties.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles).
iedrikāt Iekustināt, izmēģināt kustībā.
iešautīt Iekustināt, izraisīt viļņošanos.
uzkustināt Iekustināt.
iekņudināt Iekutināt.
iekudināt Iekutināt.
iekveldēt Iekvēlināt (1).
iekveldināt Iekvēlināt (1).
iekveldēt Iekvēlināt (2).
iekveldināt Iekvēlināt (2).
aizdedzināt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
aizdegt Iekvēlināt, aizkūpināt (smēķējamo).
iekveldot Iekvēlināt.
iekvēlāties Iekvēloties.
iekvēlēties Iekvēloties.
iesvēpēt Iekvēpināt (istabu), izkvēpināt.
aizakviekties Iekviekties.
iekvīkstēties Iekviekties.
iekvinkstēties Iekviekties.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
ieķepēt Ieķept.
ieķezēt Ieķept.
uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties.
aizķērkstēties Ieķērkties.
aizkvarkstēties Ieķērkties.
uzkārkt Ieķērkties.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
aiznārot Ieķert, aizskrūvēt.
iekampties Ieķerties (1).
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
iecipt Ieķerties.
iecirpties Ieķerties.
ieķibināties Ieķerties.
iepeņķēties Ieķerties.
iesaķerties Ieķerties.
ieķirināt Ieķibināt.
ieķibt Ieķibināties.
ieķirināties Ieķibināties.
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
aizcelt Ieķīlāt.
ieklučot Ieķīlāt.
iestaukāt Ieķīlāt.
klučot Ieķīlāt.
lombardēt Ieķīlāt.
stangāt Ieķīlāt.
staukāt Ieķīlāt.
stenkāt Ieķīlāt.
iele Iela (1).
strupiela Iela bez turpinājuma, strupceļš.
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
strada Iela, ceļš.
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
štrāse Iela.
street Iela.
izlāgot Ielāgot.
ielaids Ielaida.
pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju.
ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums.
iepasēt Ielaikot; ievietot; pielāgot.
ievilcināt Ielaist (slimību).
iekvēpēt Ielaist dūmus (kur iekšā).
pamparāties Ielaisties (nodarboties).
iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
sakabelēties Ielaisties 2(4).
aptepties Ielaisties ar kādu.
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
kašerēties Ielaisties, nodarboties.
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
ielaizīties Ielaizīt.
ielakties Ielakt.
ieleksīt Ielakt.
ieloksīt Ielakt.
ieļuksīt Ielakt.
ielamstīt Ielamāt, iesaukāt.
ielamšat Ielamstīt.
lāpene Ielāpa drāna.
pompaļains Ielāpains, skrandains; pompažains.
pompažains Ielāpains, skrandains.
ielaidīt Ielāpīt, izšūt.
lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals.
lipstuķis Ielāps, uzšuvums.
aplāps Ielāps.
čaraža Ielāps.
ielāpums Ielāps.
lāpienis Ielāps.
lāpinis Ielāps.
lāps Ielāps.
pačs Ielāps.
pielāps Ielāps.
poika Ielāps.
vanska Ielāps.
iellukturis Ielas apgaismojuma laterna.
streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
ielenieki Ielas bērni, ielas jaunatne.
ielene Ielas kurpes.
ielmala Ielas mala.
ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
vancka Ielasmeita; klaidone.
vanska Ielasmeita; klaidone.
manga Ielasmeita.
ielāsoties Ielāsmoties.
kabe Ielaušanās caur griestiem.
ieulznēties Ielauzīties.
aplaupīt Ielauzties un apzagt.
iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
ieblodīties Ielavīties.
iesaberīties Ielavīties.
iesalavīties Ielavīties.
ievilstīties Ielavīties.
dziļleja Ieleja ar redzami augstām malām.
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
kalnstarpa Ieleja starp kalniem.
dobe Ieleja, grava.
puknis Ieleja, iedobums.
ielejs Ieleja, ieplaka.
sausieleja Ieleja, kuras dibenā nekad nav vai reti ir ūdens.
upleja Ieleja, pa kuru plūst upe.
strautleja Ieleja, pa kuru tek strauts.
liekmaņa Ieleja, zemāka vieta.
iegulis Ieleja.
ieliekne Ieleja.
leja Ieleja.
lieknēja Ieleja.
paliekne Ieleja.
roza Ieleja.
ieleņains Ielejains.
lejenieks Ielejas iedzīvotājs.
lejinieks Ielejas iedzīvotājs.
lejnieks Ielejas iedzīvotājs.
ielejums Ielejas pati zemākā (dziļākā) daļa.
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase.
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
ielakstīt Ielēkt.
ielekt Ielēkt.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
iesegt Ielenkt (medībās).
apsekt Ielenkt medījumu, uziet pēdas.
aplingot Ielenkt, apiet apkārt.
ielangot Ielenkt, saķert.
aprindot Ielenkt.
ieslēgt Ielenkt.
maiss Ielenkums (2).
Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m.
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
ienākt Ielidot (par bitēm).
ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem).
ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt.
ielidāt Ielidot.
ielidēt Ielidot.
ielidināt Ielidot.
ieliekiņa Ieliekņa.
infleksija Ieliekšana, ieliekums.
karvingot Ieliekt (angļu val. "to curve").
iestotēt Ieliekt un piešūt stoti (2).
kņubt Ieliekt.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iekārties Ieliekties (kur iekšā).
ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu).
ieriezties Ieliekties, ielocīties.
ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
iedupt Ieliekties.
iekalēties Ieliekties.
iesaliekties Ieliekties.
ielaidens Ieliekts, iedobts.
konkāvs Ieliekts, iedobts.
atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana.
iegula Ieliekums (kādā virsmā).
introfleksija Ieliekums uz iekšu.
aizkara Ieliekums, maza zemesmēle.
inkurvācija Ieliekums, saliekums.
ieliece Ieliekums.
ieliekne Ieliekums.
ieloce Ieliekums.
atliet Ieliet (atpakaļ).
iešķēlvinēt Ieliet (ēdienu, dzērienu).
iešpricēt Ieliet (nedaudz).
iebērt Ieliet alkoholu.
ietilināt Ieliet ar sīku strūklu.
iežūrēt Ieliet par daudz.
iesalieties Ieliet sev.
iešķēlvinēt Ieliet un saskalot.
iepidžināt Ieliet.
iešēpt Ieliet.
iežaut Ieliet.
ielīkt Ielīgt.
inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
ielīksmināt Ielīksmot.
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu).
iespert Ielikt (atzīmi).
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās.
ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi.
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas.
piešķirt Ielikt atzīmi.
iestabulēt Ielikt cietumā.
timbāt Ielikt cietumā.
zavafļiķ Ielikt dzimumlocekli partnerim mutē.
apgrīst Ielikt grīdu.
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā.
ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu).
iekļaustīt Ielikt ko vidū, iekļaut ar varu.
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē.
iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
saželēt Ielikt matos želeju.
iesautēt Ielikt sautēt.
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi.
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus).
grīsties Ielikt, iebūvēt grīdu.
iesvērties Ielīkt, ieliekties.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
iesēdināt Ielikt, ievietot.
izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu.
izgrīst Ielikt, izklāt grīdu.
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
iedarīt Ielikt.
ielocīt Ielikt.
ieliktnes Ieliktne.
ieliktne Ieliktnes.
iegultne Ielīkums.
ieklēbēt Ielīmēt.
ieklejāt Ielīmēt.
ielingāt Ielingot (1).
ielingāt Ielingot (2), iecilpot.
impasse Ieliņa bez izejas; grūts stāvoklis.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
iecērot Ielīst, ierāpties.
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
ielaupīt Ielobīt.
palle Ieloce (apģērbā).
skladka Ieloce (piemēram, tērpam).
falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
ielieknis Ieloce, ieliekums.
ieliektne Ieloce, ieliekums.
kroķe Ieloce, kroka.
loča Ieloce, plisējums.
krumpe Ieloce.
palde Ieloce.
palte Ieloce.
šņucis Ielocījums.
ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu).
iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas).
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
iegomīt Ielocīt.
ieklikstēt Ielocīt.
ielēzēt Ielocīt.
zūdīt Ielocīt.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
iegomīties Ielocīties, ieliekties.
iekacēties Ielocīties.
ieluncināties Ielocīties.
dzimsaunieks Ieločēvele.
zīmsaunieks Ieločēvele.
ieloks Ielogs (3).
aploči Ieloki (apģērba ieloces).
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
iejoms Ieloks (2).
ieliece Ieloks (2).
ieloka Ieloks (5).
klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
ielocis Ieloks (parasti upes vai meža).
apdārzs Ieloks, iežogojums.
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
ieloknis Ieloksnis.
stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
brigants Ielu laupītājs Itālijā.
trotoārs Ielu malu izbruģējums kājniekiem; trotuārs.
hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
aicināties Ielūgt, aicināt sevi.
ievābīt Ielūgt, aicināt.
pārlūgt Ielūgt, atbildot uz ielūgumu.
invitācija Ielūgums.
ielitināt Ielutināt.
ietutināt Ielutināt.
infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums.
ielampatāt Ieļepatot (par dzīvniekiem).
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu).
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
iestomīt Iemācīt lasīšanas pamatprasmes.
piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
piemācīt Iemācīt papildus.
iezīdīt Iemācīt zīst.
mācināt Iemācīt, iedīdīt, dresēt.
ieskolot Iemācīt, iedīdīt.
iekandavāt Iemācīt, iedresēt.
iekandavot Iemācīt, iedresēt.
iepratināt Iemācīt, ievingrināt.
ieūdelēt Iemācīt; iedresēt.
iestuidīt Iemācīt.
ievuicīt Iemācīt.
kriptestēzija Iemācīta uztveres izsmalcināšana.
ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana.
dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
iesaadīties Iemācīties labi adīt.
iesaarties Iemācīties labi art.
iesaausties Iemācīties labi aust.
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
piemācīties Iemācīties papildus.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
iejemties Iemācīties.
iemākt Iemācīties.
iepaukāt Iemācīties.
iesamācīties Iemācīties.
iesavuicīties Iemācīties.
izamācīties Iemācīties.
izmācīties Iemācīties.
izmākt Iemācīties.
iemitot Iemainīt, iemīt 2.
iemīt Iemainīt.
nomietot Iemainīt.
mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
iejaut Iemaisīt (vielu šķidrumā).
sakulināt Iemaisīt ūdenī.
sakuļināt Iemaisīt ūdenī.
iebaltēt Iemaisīt.
ieķezināties Iemaisīties.
iemist Iemājot.
puls Iemaksa kāršu spēlē.
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
pāriemaksa Iemaksa, kas pārsniedz nepieciešamo.
zologs Iemaksa; drošības nauda.
aizpirkt Iemaksāt rokas naudu pirms pirkuma.
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem.
iealoties Iemaldīties.
iemūdēt Iemaldīties.
iemudīties Iemaldīties.
iemuities Iemaldīties.
iemangalēt Iemangot.
ievilt Iemānīt, ievilināt.
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
iemānēt Iemānīt.
iemusināt Iemānīt.
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
damanīt Iemanīties.
damanīties Iemanīties.
iemodāt Iemanīties.
iemuities Iemanīties.
iesamanīties Iemanīties.
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
baudīt Iemantot, iegūt, saņemt.
akvirēt Iemantot.
iejūkums Iemaņas, iestrādāšanās, piera.
sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
iemarnavāt Iemarinēt.
iesamarnavāties Iemarinēties.
iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
iemets Iemats, iemetnis.
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
aumuļi Iemaukti.
iemaudi Iemaukti.
iemausis Iemaukti.
iemauti Iemaukti.
iemavas Iemaukti.
iemāvas Iemaukti.
iemavi Iemaukti.
iemeklis Iemaukti.
mauti Iemaukti.
mulksturi Iemaukti.
mulsturi Iemaukti.
ievalgs Iemauktiem izlietots valgs.
pasmakle Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa.
pasmaklis Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa.
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
žabeklis Iemauktu laužņi.
uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu.
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
aizbauroties Iemauroties, aizmauroties, iebauroties.
apmauties Iemauroties, sākt maurot.
aizamaurāties Iemauroties.
aizmauties Iemauroties.
aizmaurot Iemauties, iebauroties.
aizmauroties Iemauties.
uzbaurot Iemauties.
uzmaurot Iemauties.
ieprovēt Iemēģināt, izmēģināt.
iepromēt Iemēģināt.
iemerkšēties Iemekšķināties.
iemēļot Iemelot.
iemelst Iemelot.
iemelzt Iemelst.
iemiekšķēt Iemērcēt.
iesūcināt Iemērcot ko, panākt, ka tajā iesūcas kāda viela.
iemērēt Iemērīt.
iemērot Iemērīt.
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
burzīt Iemērkt (mazgāšanai).
atmērkt Iemērkt atsevišķi.
apzluktēt Iemērkt sārmā (veļu).
nomērkt Iemērkt veselu rindu priekšmetu.
apmērkt Iemērkt, apmērcēt.
bāstīt Iemērkt, mērcēt.
ote Iemērktu linu smarža; ūdens ar šādu smaržu.
iepūdīt Iemēslot; ietrūdināt.
iedābt Iemēslot.
iemēslāt Iemēslot.
iesūdot Iemēslot.
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis.
aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
iedaža Iemesls, cēlonis.
atkarme Iemesls.
emeklis Iemesls.
iemesle Iemesls.
iemeslis Iemesls.
iemēsls Iemesls.
iepa Iemesls.
ielidināt Iemest (1).
ielingot Iemest (1).
ielepīt Iemest (ar ko lipīgu).
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
ielikt Iemest (zvejas rīku).
sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu).
ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
iemūdīt Iemest.
ieplinderēt Iemest.
ievirst Iemest.
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
iestukāt Iemetināt, ielaist (šujot, lāpot).
iemetne Iemetnis.
iemīņāt Iemīdīt (1).
iemīņāt Iemīdīt (2).
šļūcēt Iemīdīt taciņu, celiņu.
iedīžāt Iemīdīt.
iepļekāt Iemīdīt.
hloroformēšana Iemidzināšana ar hloroformu.
narkotizācija Iemidzināšana ar narkotiskām vielām.
apmirdīt Iemidzināt (ar hloroformu pirms operācijas).
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt.
nomidzināt Iemidzināt (dodot medikamentus).
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
lulināt Iemidzināt, ieaijāt.
aizauklēt Iemidzināt.
aizmidzīt Iemidzināt.
apmidzināt Iemidzināt.
ieaijināt Iemidzināt.
iečučināt Iemidzināt.
ielolot Iemidzināt.
iemidzīt Iemidzināt.
lelloties Iemidzināties.
iešaut Iemiegt (asti).
pamiegt Iemiegt (parasti padusē).
ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
iesamiegties Iemiegties.
iemiekšēt Iemiekšķēt.
ietēls Iemiesojums, zīme, simbols.
inkarnācija Iemiesošanās, gara materializācija ķermenī.
inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos.
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
inkarnēt Iemiesot.
pārmiesot Iemiesot.
iebest Iemiet.
hipnoģenēze Iemigšana vai hipnozes stāvokļa radīšana.
piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi.
nomigties Iemigt.
amantes Iemīlējies bezprātis.
amentes Iemīlējies bezprātis.
aizmielot Iemīlēt.
ieļubīt Iemīlēt.
noļubīt Iemīlēt.
uzmīlēt Iemīlēt.
uzmīļot Iemīlēt.
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
samīlēties Iemīlēties (kādā).
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
iedabāties Iemīlēties.
iekampties Iemīlēties.
ieķerties Iemīlēties.
iekosties Iemīlēties.
ielavīties Iemīlēties.
iemieloties Iemīlēties.
iesakārties Iemīlēties.
iesaļubīties Iemīlēties.
iesamīļāties Iemīlēties.
paļubīt Iemīlēties.
svapehatsja Iemīlēties.
uzēsties Iemīlēties.
jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
ceramā Iemīļotā.
sirdsmīļā Iemīļotā.
sirdspuķīte Iemīļotā.
apīņots Iemīļots alus epitets.
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
iegādāties Ieminēties.
iesaminēties Ieminēties.
izminēt Ieminēties.
uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu).
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
aizzeltīties Iemirdzēties zelta krāsā.
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
ieblensties Iemirdzēties.
uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot.
ietekāt Iemīt, iepēdot.
mina Iemīta pēda.
apmājot Iemitināt, dot mājvietu.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
iemājot Iemitināties.
iemitoties Iemitināties.
piemājot Iemitināties.
iekšnieks Iemītnieks, iedzīvotājs.
iemītnis Iemītnieks.
kāpene Iemīts kājceliņš uz lauku ceļa.
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
iečutināt Iemudināt.
iežļukt Iemukt (2).
iemuldēties Iemuldēt, ieklīst.
gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai.
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
sprauste Iemute smēķēšanai.
spice Iemute.
špicis Iemute.
zobturis Iemutis (cigāra).
mulstiķis Iemutis (pīpes).
munstiķis Iemutis; munštiks.
munštuks Iemutis; munštiks.
iemūžot Iemūžināt.
entrez Ienāciet! (iekšā!).
ienags Ienadzis (1).
ienags Ienadzis (2).
atnadze Ienadzis.
atnadzis Ienadzis.
atnags Ienadzis.
atradzis Ienadzis.
ienaģe Ienadzis.
kutikuls Ienadži.
ienaidnīca Ienaidniece.
ienaidniecene Ienaidniece.
naidinieks Ienaidnieks (1).
naidnieks Ienaidnieks (1).
naidinieks Ienaidnieks (2).
naidnieks Ienaidnieks (2).
ienīdējs Ienaidnieks, nīdējs.
ienīdnieks Ienaidnieks.
ienīnieks Ienaidnieks.
naidēklis Ienaidnieks.
naidenieks Ienaidnieks.
nīdība Ienaids, skaudība.
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
ievedības Ienākšana, iebraukšana, iekravāšanās.
iepļekāt Ienākt (ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām).
iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
iekamsot Ienākt gāzelīgā, grīļīgā gaitā.
iekūkot Ienākt grīļīgā, ļodzīgā gaitā.
iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā.
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
iedipāt Ienākt smagiem soļiem.
iesērst Ienākt, ieiet ciemos.
iestorēt Ienākt, ieiet.
ietilināt Ienākt.
ierietēt Ienākties, ietecēties.
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
ietekt Ienākties, nogatavoties.
ietekties Ienākties, nogatavoties.
pamatienākums Ienākuma lielākā, arī galvenā daļa.
robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību.
robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma.
papildienākumi Ienākumi, ko iegūst papildus iepriekš paredzētajiem ienākumiem.
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
ieneša Ienākums, peļņa; raža.
ietekums Ienākums.
ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
ienaži Ienāši.
mešlība Ienesība (par labības sugu).
mešļa Ienesība.
lecīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem).
lēcīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem).
mešlīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju).
mešļīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju).
beneficijs Ienesīgs amats Romas katoļu baznīcā.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
lukrātīvs Ienesīgs.
naudīgs Ienesīgs.
nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju.
birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1).
ienesība Ienesīgums.
ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
iesanesties Ienest.
ievākums Ienesums.
nesums Ienesums.
ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties.
aizaniezēties Ieniezēties.
aizniezēties Ieniezēties.
iekniesēties Ieniezēties.
iekniest Ieniezēties.
iekniestēties Ieniezēties.
iekniesties Ieniezēties.
iekniezēties Ieniezēties.
iekudēties Ieniezēties.
ienieztēties Ieniezēties.
uzniezēt Ieniezēties.
ienirties Ienirt (1).
noiet Ienirt (parasti dziļi).
ieņurkot Ienirt.
ienaidīt Ienīst.
ienīdēt Ienīst.
IHTFP Ienīstu šito f... vietu (angļu "I hate this f'n place"; īsziņās).
apnītīt Ienītēt.
ieņaukšēties Ieņaudēties.
ieņeudēties Ieņaudēties.
postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
piejemt Ieņemt mutē (piemēram, šķidrumu).
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
dzert Ieņemt šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību.
nogruntēties Ieņemt vietu.
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
iejimt Ieņemt.
ienemt Ieņemt.
paņemties Ieņemties, pasākt.
ieņēmums Ieņēmumi.
ienākšana Ieņēmums, ienākums.
iejēmums Ieņēmums.
ieņēmumi Ieņēmums.
ieņirgāties Ieņirgties.
ienirkstēties Ieņirkstēties.
pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
iepakaļā Iepakaļ (1).
iepakaļis Iepakaļ (1).
iepakaļā Iepakaļ (2).
iepakaļis Iepakaļ (2).
iesekus Iepakaļ.
aizsargiepakojums Iepakojums, kas aizsargā.
fasofka Iepakojums.
iekraustīt Iepakot.
iepumpt Iepampt.
iepasatikties Iepatikties.
iepatikt Iepatikties.
ietikt Iepatikties.
ietikties Iepatikties.
instruktāža Iepazīstināšana ar instrukciju; instruēšana, pamācīšana.
saveds Iepazīstināšana, kopā savešana.
sapazīstināt Iepazīstināt (1).
stādīties priekšā Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
iepazīstināties Iepazīstināt ar sevi.
sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus).
iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
zītināt Iepazīstināt, parādīt.
iepazītināt Iepazīstināt.
pazīstināt Iepazīstināt.
pazītināt Iepazīstināt.
rekommendēt Iepazīstināt.
apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot; apskatīšana.
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
sapazīt Iepazīt (1).
noredzēt Iepazīt.
uzlenkt Iepazīt.
zītīt Iepazīt.
sapazīties Iepazīties (1).
sapazīties Iepazīties (2).
sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
iepadzīkstēties Iepazīties.
iepasazīties Iepazīties.
iepazīstēties Iepazīties.
iezīties Iepazīties.
zamarjaņiķ Iepazīties.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
iepēkstēties Iepēkšķēties.
iemaut Iepeldēt.
baltmāls Iepelēks māls.
pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs.
baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks.
pelēkans Iepelēks; pelēcīgs.
pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs.
pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs.
iepelāks Iepelēks.
sirmēns Iepelēks.
iedust Iepelēt.
pelākans Iepellēks, pelēkgans.
iepirināt Ieperināt.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem.
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
iebērnoties Ieperināties, izveidot ligzdu.
iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
iepirināties Ieperināties.
iemizot Iepērt (1).
iežeickāt Iepērt (1).
iežeikstēt Iepērt (1).
iedalstīt Iepērt (2).
iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
iepipkāt Iepērt ar pipku.
iepleknēt Iepērt ar pletni; iepērt.
iestibīt Iepērt ar stibu.
iežagarot Iepērt ar žagariem.
varzelēties Iepērt vienam otru, iesist.
ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
iepļokāt Iepērt, iepļaukāt.
ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt.
ievietēt Iepērt, iesist.
iezaltēt Iepērt, iesist.
iebērt Iepērt, nopērt.
iemokāt Iepērt, nopērt.
uzsukāt Iepērt, nopērt.
vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
iejozt Iepērt; arī iesist.
ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
iedauzīt Iepērt.
iediegt Iepērt.
iedrikāt Iepērt.
iekapāt Iepērt.
ieklopēt Iepērt.
ieknaikstīt Iepērt.
ieknozēt Iepērt.
iekult Iepērt.
ielobīt Iepērt.
iemizāt Iepērt.
iepeksēt Iepērt.
iepeksīt Iepērt.
iepleitēt Iepērt.
ieplītēt Iepērt.
iešaudīt Iepērt.
ieskāt Iepērt.
iešķilt Iepērt.
ieskostēt Iepērt.
iesmeltēt Iepērt.
iešņorēt Iepērt.
iestaukāt Iepērt.
iestrieblāt Iepērt.
iesukāt Iepērt.
iesvoipīt Iepērt.
ietest Iepērt.
ietiesāt Iepērt.
ietracēt Iepērt.
ievantēt Iepērt.
iežagarēt Iepērt.
iežekstēt Iepērt.
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties.
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties.
aizapīkstēties Iepīkstēties.
iepinkstēties Iepīkstēties.
iepiekt Iepīkt.
iepīkoties Iepiktoties.
ielepīt Iepildīt (ko lipīgu).
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
piļņavot Iepildīt, piepildīt.
ielasēt Iepilēt.
instilācija Iepilināšana.
ielasināt Iepilināt.
iepildināt Iepilināt.
iepīpināt Iepīpēt.
šopholisms Iepirkšanās mānija, iepirkšanās atkarība.
šopingisms Iepirkšanās mānija.
šopings Iepirkšanās.
piejemt Iepirkt.
nosapirkties Iepirkties; iegādāties (preces).
iesapirkties Iepirkties.
otovaritsja Iepirkties.
pašcena Iepirkuma cena; pašizmaksa.
krautiņš Iepirkumu ratiņi.
beitele Iepirkumu soma.
setka Iepirkumu tīkliņš.
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs.
iepiņķēt Iepīt (2).
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.).
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt.
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
sakankalēt Iepīt, savedināt.
iepenterēt Iepīt.
iesieties Iepīties (1).
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
iepeinēties Iepīties.
saplīksnēt Ieplaiksnīties.
aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem).
iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi).
saspraigāt Ieplaisāt, saplaisāt.
iedrimt Ieplaisāt.
iešķēlot Ieplaisāt.
iespraigāt Ieplaisāt.
iesprangāt Ieplaisāt.
iesvēdrāt Ieplaisāt.
sasvēdrāt Ieplaisāt.
leja Ieplaka (1).
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas.
Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m.
Adatas raga lielieplaka ieplaka Indijas okeāna rietumos, dziļums 6150 m.
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
ielieknis Ieplaka, ieleja.
morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
iedobe Ieplaka.
mulda Ieplaka.
soklis Ieplaka.
plakanans Ieplakans.
ieģibt Ieplakt, iegrimt.
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
bolēt Ieplest un grozīt (acis).
boļāt Ieplest un grozīt acis.
drāksnāt Ieplēst.
iedīrāt Ieplēst.
ielampāt Ieplēst.
ieplosīt Ieplēst.
ievirgāt Ieplēst.
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
kankaris Ieplēsta vai atplēsta auduma daļa.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs).
iesaplēsties Ieplēsties.
iežvikstēties Ieplīkšķēties.
lampains Ieplīsis, saplaisājis.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
pāsēt Ieplīst, pārplīst.
iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
ietrūkt Ieplīst; ieplaisāt.
iedruzēt Ieplīst.
ieduzēt Ieplīst.
iesprakšķēt Ieplīst.
ievizēt Ieplīst.
paplīst Ieplīst.
šķerba Ieplīsums, sasprēgājums (ādā, parasti papēžos).
lūze Ieplīsums.
pielaipe Ieplīsusi garoza.
aiztrūkums Ieplīsusi vieta.
iluviāls Iepludināts, ieskalots.
ievadžot Ieplūkt.
iepļunkšēties Ieplunčēties.
ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
ieriezties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām.
sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
iešņūkt Ieplūst (degunā).
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
iesmirdēt Ieplūst smirdošai smakai.
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
iemiglot Ieplūst.
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
iepļaustīt Iepļaukāt.
iepļosnīt Iepļaukāt.
iepogāties Iepogoties.
ieacot Iepotēt (2).
iestādīt Iepotēt (bakas).
pašķelt Iepotēt.
ieprašņāties Ieprasīties.
ieprātoties Ieprātēties (1).
balsams Iepriecinājums.
pabarot Iepriecināt (acis).
apdžaugt Iepriecināt, ielīksmot.
ielustēt Iepriecināt, saviļņot.
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
džaugt Iepriecināt.
iepriecēt Iepriecināt.
pagardināt Iepriecināt.
pamīlināt Iepriecināt.
salīksmināt Iepriecināt.
salīksmot Iepriecināt.
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments.
slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
antecedents Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds.
augstākminētais Iepriekš minētais.
jauna seja Iepriekš neredzēts dalībnieks kādā norisē, jaunpienācējs.
ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
anterogrāds Iepriekš noticis.
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
frankēt Iepriekš samaksāt par pasta sūtījumu, bagāžas pārvešanu un piegādi.
randevu Iepriekš saskaņota kuģu satikšanās vieta jūrā.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
pirmāk Iepriekš, arī agrāk.
agrāk Iepriekš; senāk.
iepriekšā Iepriekš.
iepriekšis Iepriekš.
iepriekšu Iepriekš.
laiku Iepriekš.
senāk Iepriekš.
prolepsija Iepriekšēja attīstība.
atslēgšana Iepriekšējā darba veikšanai nepieciešamo resursu atbrīvošana un to nodošana vispārējai lietošanai.
viņdien Iepriekšējā dienā; arī todien.
truks Iepriekšējā gada siena atliekas šķūnī.
anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
prenumerācija Iepriekšēja izmaksa, iepriekšēja samaksa.
priekšizmeklēšana Iepriekšēja izmeklēšana.
nezkad Iepriekšējā laikposmā; arī senāk.
vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē.
viņulaik Iepriekšējā laikposmā.
viennakts Iepriekšējā nakts.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
predestinācija Iepriekšēja nolemtība.
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
priekšpārbaude Iepriekšēja pārbaude.
prēdikācija Iepriekšējā pasludināšana.
propaideutika Iepriekšēja sagatavošana, priekšmācība.
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
zadki Iepriekšējā sodāmība.
zadoks Iepriekšējā sodāmība.
parafēšana Iepriekšēja starptautiska līguma apstiprināšana ar pilnvarotu dalībvalstu pārstāvju iniciāļiem.
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām.
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
PMP Iepriekšējais menstruālais cikls (angļu "previous menstrual period").
priekšrunātājs Iepriekšējais runātājs.
pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu).
antecedents Iepriekšējais, priekšgājējs; iepriekšējie apstākli, cēlonis.
pirmējais Iepriekšējais; sākotnējais.
agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
precedente Iepriekšējais.
ciršana Iepriekšējās apstrādes operācija, kurā materiālu sadala daļās vai nogriež liekā materiāla kārtu.
prolegomena Iepriekšējas piezīmes, kāda raksta ievads vai priekšvārds; prolegomenas.
preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi.
deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
abrogācija Iepriekšējās vienošanās atcelšana.
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
prevencija Iepriekšēji izsargāšanās pasākumi.
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu.
prējūdicijs Iepriekšējs nolēmums.
antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums.
tentamens Iepriekšējs pārbaudījums pirms īstā pārbaudījuma (eksāmena).
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
pirmāks Iepriekšējs, arī agrāks.
provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
aizjauda Iepriekšparedzēšana, nojauta.
iekrēst Iepurināt (kur iekšā).
ietirināt Iepurināt, iekratīt.
iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur).
iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
iešvipstelēt Iepūst, ieplūst.
iepūšļāt Iepūst.
insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
iepūst Iepūšļāt.
sūlāt Iepūt, ietrunēt (par koku).
iepurpēt Iepūt.
iepuvēt Iepūt.
pietrunēt Iepūt.
ieputinēt Ieputināt.
bigans Iepuvis koks.
aizpuvis Iepuvis, sācis pūt.
judra Iepuvums zirga zobos.
ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
iemostīt Ieradināt, iemācīt.
iemustīt Ieradināt, iemācīt.
iejaucēt Ieradināt, pieradināt.
iedabāt Ieradināt.
iedabāties Ieradināties.
iedaboties Ieradināties.
iedabūties Ieradināties.
ieredīt Ierādīt - atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
parēdīt Ierādīt (darbu).
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
aprīkot Ierādīt kalpiem darbu.
ieriedīt Ierādīt; iekārtot.
habitualizācija Ieraduma veidošanās.
coutumes Ieradumi, parašas: ieradumu tiesības.
zamaška Ieradums (parasti slikts).
trihofāgija Ieradums košļāt matus.
izpeicība Ieradums palutināt sevi.
tempali Ieradums, mode.
tempaļi Ieradums, mode.
noradums Ieradums, paradums.
mode Ieradums, paraža.
iedaša Ieradums.
iejaukums Ieradums.
iemode Ieradums.
padaba Ieradums.
radums Ieradums.
untums Ieradums.
ieraģe Ieradze.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
dzīvnadzis Ieradzis.
dzīvradzis Ieradzis.
iedzīt Ieraidīt (kur iekšā futbola bumbu, hokeja ripu u. tml.).
ierakāt Ierakņāt.
reģistrācija Ierakstīšana sarakstā, speciālā žurnālā, grāmatā.
iespamot Ierakstīt (internetā).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
antidatēt Ierakstīt agrāku datumu nekā ierakstīšanas diena.
iekodēt Ierakstīt ar kodu.
autografēt Ierakstīt autogrāfu.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
eksportēt Ierakstīt datus datnē, izmantojot kādu īpašu formātu.
debetēt Ierakstīt debetā.
iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
kadastrēt Ierakstīt kadastrā; sastādīt kadastru.
kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu.
ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.).
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai.
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
antedatēt Ierakstīt, uzdot agrāku datumu nekā īstenībā.
ieskrīvēt Ierakstīt.
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
iesarakstities Ierakstīties.
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.); piezīme.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
ligzdieraksts Ieraksts, kas satur lauku, kas pats ir ieraksts.
pārrakt Ierakt citā vietā.
apkast Ierakt, aprakt.
ieskaust Ierakt, iebāzt.
iekaust Ierakt, iekašņāt.
iebest Ierakt; iegriezt.
iekausties Ierakties, iekašņāties.
aprakties Ierakties.
iebesties Ierakties.
ierakāties Ierakties.
iesarakties Ierakties.
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā).
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
iebildēt Ierāmēt (attēlu).
aprāmēt Ierāmēt.
ierāpāt Ierāpot.
ierāpties Ierāpot.
iesarāpties Ierāpties.
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
iemodēt Ierast, pieradināties.
iejūgt Ierast.
iejūkt Ierast.
iejukt Ierast.
paradināties Ierast.
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
vizitēt Ierasties vizītē.
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
atcipot Ierasties.
iesakratīties Ierasties.
iesarasties Ierasties.
javīties Ierasties.
podņatsja Ierasties.
anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums.
ierauts Ierasts, kļuvis regulārs.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
iesākts Ierasts.
iesēdies Ierasts.
pasākts Ierasts.
ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli).
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties.
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
aizaraudāties Ieraudāties.
iebimbāties Ieraudāties.
iebiuvāties Ieraudāties.
iedīkties Ieraudāties.
iepidelēties Ieraudāties.
iepiļļāties Ieraudāties.
iepinkšēties Ieraudāties.
iepinkšķēties Ieraudāties.
uzdimzāt Ieraudāties.
uzdingāt Ieraudāties.
iežūrēt Ieraudzēt (brāgu (2)).
iecildīt Ieraudzēt.
ieraugt Ieraudzēt.
uzķīķerēt Ieraudzīt ar binokli.
pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
uzvīdēt Ieraudzīt, sajēgt.
piematīt Ieraudzīt, sajust.
saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
raugt Ieraudzīt, uzraudzīt.
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
ieraugt Ieraudzīt.
iesavērties Ieraudzīt.
poļiķ Ieraudzīt.
uzbolēt Ieraudzīt.
raudzeklis Ieraugs, rūgstoša masa.
raudzeknis Ieraugs, rūgstoša masa.
īraugs Ieraugs.
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
ietrausties Ierausties.
paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
iesarauties Ierauties.
čiebējs Ierāvējs, zaglis.
ierevēt Ieravēt.
ieveša Ieraža, paraža.
rits Ieraža.
ieris Iere - iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
čuža Iere.
čūža Iere.
blicmēdele Ierēdne armijā.
varneši Ierēdniecības un politiķu ironisks apzīmējums.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
činavnieks Ierēdnis (Krievijā līdz 1917).
eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās.
ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm.
skrīveris Ierēdnis.
ieraudzīt Ieredzēt.
piemīlēt Ieredzēt.
uzredzēt Ieredzēt.
pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
paskurbis Iereibis, ieskurbis.
žvingulī Iereibis, piedzēries.
iedzerties Iereibis.
iekampis Iereibis.
iežilbt Iereibis.
iežurbis Iereibis.
miglains Iereibis.
pusdzērumā Iereibis.
pusreibā Iereibis.
strīpains Iereibis.
uzdūšojies Iereibis.
iereibties Iereibt.
iesildīties Iereibt.
iesilt Iereibt.
ieskurbt Iereibt.
iežilbt Iereibt.
ieskurbums Iereibums.
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
iesarēkties Ierēkties.
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
lāgadīt Ierēķināt, pieskaitīt.
ieražģīt Ierežģīt.
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu).
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai (caurskatīšanai).
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra mērīšanai.
aizbīdnis Ierīce (caurules) noslēgšanai.
vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai.
izsviedējs Ierīce (kā) izmešanai (piemēram, no mašīnas).
izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
ķeramierīce Ierīce (kā) ķeršanai.
svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
mērierīce Ierīce (kā) mērīšanai.
slēgs Ierīce (kā) noslēgšanai vai pārslēgšanai.
pacēlājs Ierīce (kā) pacelšanai.
perspektogrāfs Ierīce (kā) perspektīvo projekciju rasēšanai.
pildītājs Ierīce (kā) pildīšanai.
pilinātājs Ierīce (kā) pilināšanai.
sadalītājierīce Ierīce (kā) sadalīšanai.
satvērējierīce Ierīce (kā) satveršanai.
sildierīce Ierīce (kā) sildīšanai.
slēdzējierīce Ierīce (kā) slēgšanai.
spriegotājierīce Ierīce (kā) spriegošanai.
transportierīce Ierīce (kā) transportēšanai; transporta ierīce.
dzirnas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
dzirnavas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
dzirnavas Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
udočka Ierīce (makšķere) zādzībai caur logu vai kaut kā nodošanai no kameras kamerā.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
kontrolieris Ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
šapirogrāfs Ierīce (teksta, attēla) pavairošanai, neizmantojot tipogrāfisko salikumu.
rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
triplekss Ierīce (vai process), kas sastāv no trim patstāvīgiem elementiem.
korelators Ierīce (visbiežāk specializēts elektroniskais skaitļotājs) automātiskai stacionāru vai tiem pielīdzinātu (kvazistacionāru) gadījumprocesu savstarpējās korelācijas vai autokorelācijas funkcijas aprēķināšanai.
signālierīce Ierīce [signālu]{s:1673} radīšanai un pārraidei.
oftalmotermometrs Ierīce acs temperatūras mērīšanai.
sensimetrs Ierīce ādas jutības mērīšanai.
dermografometrs Ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai.
aerators Ierīce aerācijai, arī irdināšanai.
sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
ekrāns Ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.).
klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
lādējamais Ierīce akumulatora vai bateriju uzlādēšanai.
ametrometrs Ierīce ametropijas pakāpes noteikšanai.
luksmetrs Ierīce apgaismojuma mērīšanai.
trimeris Ierīce apmatojuma apcirpšanai vienādā garumā; ierīce zāles apcirpšanai; trimmeris (4).
greifers Ierīce apstrādājamā priekšmeta satveršanai, satvērējs.
pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
fizioskops Ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
hemocitometrs Ierīce asins šūnu skaitīšanai.
angiogrāfs Ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai.
astigmatometrs Ierīce astigmatisma veida un pakāpes noteikšanai.
lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
piknozonde Ierīce ātrai jūras ūdens blīvuma noteikšanai dažādā dziļumā.
punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
pupillostatometrs Ierīce atstatuma noteikšanai starp abu zīlīšu centriem.
oftalmodiastimetrs Ierīce atstatuma noteikšanai, kādā viens no otra novietojami briļļu stikli.
shistometrs Ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām.
izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
kelektoms Ierīce audu paraugu iegūšanai no audzējiem.
pirometrs Ierīce augstas temperatūras mērīšanai no attāluma.
altimetrs Ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos).
miglātājs Ierīce augu miglošanai.
drāga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena; draga (2).
droga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1).
autopacēlājs Ierīce auto pacelšanai.
termobarografs Ierīce automātiskai gaisa spiediena un temperatūras reģistrēšanai.
perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
odometrs Ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai.
bumbturis Ierīce aviācijas bumbu (un citu iznīcināšanas līdzekļu) piestiprināšanai pie lidmašīnas.
kolonimetrs Ierīce baktēriju koloniju saskaitīšanai uz cietas barotnes.
ezofagogastroskops Ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei.
pahimetrs Ierīce biezuma mērīšanai.
kalipers Ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti.
dūminieks Ierīce bišu dūmošanai.
kūpelnīca Ierīce bišu dūmošanai.
deinis Ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli.
dioptrimetrs Ierīce briļļu stiklu optiskā stipruma noteikšanai.
būgordiņi Ierīce buru kuģu buru savilkšanai.
ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
ūdensslēgs Ierīce cauruļvados, kas neļauj gāzēm izkļūt gaisā, bet laiž cauri šķidrumus; lieto kanalizācijā un tualešu podos.
caurumotājs Ierīce caurumu veidošanai.
patelometrs Ierīce ceļa refleksa mērīšanai.
stērķeļmašīna Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
stērķeļmašīns Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
kaltavas Ierīce cilvēku spīdzināšanai.
numerators Ierīce ciparu uzspiešanai (uz kā).
reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
atkārtotājs Ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem.
izvadmezgls Ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
izvadierīce Ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas.
aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
dēdeklis Ierīce desas nostiprināšanai un pakāpeniskai aizpildīšanai.
ķilpe Ierīce desu gatavošanai.
ķilpiņš Ierīce desu gatavošanai.
ķilpis Ierīce desu gatavošanai.
mūrdzītne Ierīce detaļu pievienošanai pie mūra.
diadohokimogrāfs Ierīce diadohokinēzes reģistrācijai.
pussummators Ierīce divu bināru skaitļu atsevišķu pozīciju summas aprēķināšanai.
gludeklis Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
dreneris Ierīce drenu veidošanai.
dūmsvece Ierīce dūmu aizsega radīšanai, signalizācijai un dezinsekcijai.
aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī); aizbīdnis.
durvjveris Ierīce durvju atvēršanai un aizvēršanai.
šautris Ierīce durvju vai logu aizbultēšanai.
mētreurinters Ierīce dzemdes kakla paplašināšanai.
dzesētājs Ierīce dzesēšanai.
audiklāvs Ierīce dzirdes uzlabošanai.
dzirdne Ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās.
mikrokamera Ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem.
kollektors Ierīce elektriskā potenciāla konstatēšanai un mērīšanai zemes elektriskā lauka kādā punktā (salīdzinot ar zemes virsu).
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
reotoms Ierīce elektriskās strāvas izslēgšanai un ieslēgšanai ķēdē uz īsu laiku.
elektrodinamometrs Ierīce elektriskās strāvas jaudas mērīšanai.
ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
reostats Ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt.
elektroskops Ierīce elektrisko lādiņu konstatēšanai.
reversers Ierīce elektrisko mašīnu griešanās virziena maiņai.
ciparindikators Ierīce elektrisko signālu vizuālai indikācijai ciparu formā.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (2).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
respirometrs Ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai.
respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
pneimogrāfs Ierīce elpošanas kustību reģistrēšanai.
eļļotājs Ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām.
kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
halometrs Ierīce eritrocītu vidējā diametra noteikšanai, izmērot to difrakcijas disku diametrus.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
kinetoskops Ierīce filmu demonstrēšanai vienam skatītājam.
miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
fluorometrs Ierīce fluorescences dzišanas laika mērīšanai.
sensitometrs Ierīce fotomateriāla fotogrāfisko īpašību mērīšanai.
elektrokultivators Ierīce gaisa elektrisko lādiņu uztveršanai un novadīšanai uz augiem.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
novilcējs Ierīce gaisa, dūmu novadīšanai.
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
dimmers Ierīce gaismas intensitātes regulēšanai.
bazogrāfs Ierīce gaitas grafiskai reģistrācijai.
reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
cefalometrs Ierīce galvas mērīšanai.
giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
kraniometrs Ierīce galvaskausa dimensiju mērīšanai.
kraniografs Ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas.
cisinieks Ierīce garkūļu salmu gatavošanai.
dazimetrs Ierīce gāzes blīvuma mērīšanai.
efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
difuziometrs Ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
deflektors Ierīce gāzes, šķidruma u. c. plūsmu virziena mainīšanai.
eidiometrs Ierīce gāzu analīzei.
manoskops Ierīce gāzu blīvuma noteikšanai.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
pjezometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai.
aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
refleksmultiplikators Ierīce grafiskai cīpslu refleksu reģistrācijai.
integrators Ierīce grafiskai vai skaitliskai integrēšanai (integrāļa aprēķināšanai).
bruņurupucis Ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas.
filete Ierīce grāmatsietuvē zelta rotājumu iespiešanai uz vākiem u. c.
lobītājs Ierīce graudu apvalku atdalīšanai.
gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
hromocitometrs Ierīce hemoglobīna procenta noteikšanai asinīs.
hronaksimetrs Ierīce hronaksijas mērīšanai.
koksankilometrs Ierīce iegurņa nolieces mērīšanai gūžas locītavas slimību gadījumā.
pelviklizeometrs Ierīce iegurņa slīpuma un diametru noteikšanai.
ekonomaizers Ierīce iekšdedzes dzinēja karburatorā degmaisījuma bagātināšanai, lai palielinātu dzinēja ekonomiskumu.
gruntstveris Ierīce iežu paraugu ņemšanai no urbuma sienām.
dekoders Ierīce informācijas dekodēšanai.
radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
oftalmotonometrs Ierīce intraokulārā spiediena noteikšanai.
drosofors Ierīce istabas puķu rasināšanai.
hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
izlūks Ierīce izlūkošanai (1).
enkurslēdzis Ierīce izpletņa automātiskai atvēršanai, atraujoties no enkurtroses.
ekstraktors Ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas.
mekometrs Ierīce jaundzimušo garuma mērīšanai.
baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
tralis Ierīce jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
zākars Ierīce jūras tīklu un pazudušu enkuru meklēšanai.
remontuars Ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa.
kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds.
darbgalds Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbmašīna.
fonautografs Ierīce kāda skanoša ķermeņa vibrējumu atzīmēšanai.
termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai vai dzesēšanai.
detektors Ierīce kādas parādības atklāšanai, konstatēšanai.
grauzdētava Ierīce kādas uztura vielas grauzdēšanai.
vājinātājs Ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai.
mērgalva Ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai.
margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
fedometrs Ierīce kažokādu apmatojuma krāsas izturības pārbaudei.
litaskops Ierīce kinolenšu skatīšanai un montāžai; litakinoskops.
mīlis Ierīce koka pārogļošanai.
lenktuve Ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai.
beņķis Ierīce kokasu ratu riteņu rumbu virpošanai.
baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
atskujotājs Ierīce koku atskujošanai.
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai; miglotājs.
kompostrētājs Ierīce kompostrēšanai.
kondicionētājs Ierīce kondicionēšanai.
aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
pašizgāzējierīce Ierīce kravas automobiļa platformas vai kravas kastes pacelšanai.
celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
greifers Ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem).
krāvējierice Ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai.
pneimatoskops Ierīce krūškurvja perkusijas skaņas auskultācijai pa muti.
sternogoniometrs Ierīce krūšu kaula leņķa mērīšanai.
radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
autostūrmanis Ierīce kuģa automātiskai noturēšanai noteiktā kursā un kursa mainīšanai.
kāta Ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā.
kimoskops Ierīce kustības, sevišķi asins plūsmas novērošanai.
vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
permeametrs Ierīce ķermeņu magnētisko raksturlielumu mērīšanai.
pūriņš Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
auksometrs Ierīce lēcas palielināšanas spējas noteikšanai.
leikocitometrs Ierīce leikocītu skaitīšanai.
statogrāfs Ierīce līdzsvara svārstību atzīmēšanai.
līnmetējs Ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē.
rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai; nošu līniju vilkšanai.
pakarenis Ierīce lokšņu uzkāršanai un piestiprināšanai žāvējot.
fluorometrs Ierīce luminescences intensitātes mērīšanai.
starteris Ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai.
akribometrs Ierīce ļoti sīku priekšmetu mērīšanai.
flinderbārs Ierīce magnētiskā kompasa deviācijas iznīcināšanai.
deflektors Ierīce magnētiskā kompasa deviācijas mērīšanai un likvidēšanai.
teslametrs Ierīce magnētiskā lauka indukcijas vai sprieguma mērīšanai nemagnētiskā vidē.
anizometrs Ierīce magnētisko anizotropijas konstanšu noteikšanai.
taisnotājs Ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis.
vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
mikseris Ierīce maisījumu gatavošanai.
maizgriezis Ierīce maizes griešanai šķēlēs.
nefoskops Ierīce mākoņu kustības ātruma un virziena noteikšanai.
oksigenators Ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā.
tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
masmetrs Ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī.
pielaidējs Ierīce mašīnas iedarbināšanai.
penetrometrs Ierīce materiālu konsistences noteikšanai.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medspiedne Ierīce medus izspiešanai no šūnām.
stopers Ierīce mehāniskai augšup vērstu urbumu urbšanai; perforatora (2) paveids.
aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
palatomiogrāfs Ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā.
aleirometrs Ierīce miltu uzbrieduma noteikšanai.
kikstarteris Ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
rahiometrs Ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
ergogrāfs Ierīce muskuļu darba grafiskai reģistrēšanai; lietojama noguršanas procesa u. c. procesu pētīšanai; viens no ergometra veidiem.
miodinamometrs Ierīce muskuļu spēka noteikšanai.
mušķērājs Ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai.
dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
alonžs Ierīce nekondensējušos cinka tvaiku uztveršanai cinka ieguves procesā.
stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
bareters Ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
audiofiltrs Ierīce nevēlamo frekvenču atdalīšanai skaņas ierakstā.
bolometrs Ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai.
hodometrs Ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī).
higrostats Ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
kapnometrs Ierīce oglekļa dioksīda parciālā spiediena mērīšanai.
olvāris Ierīce olu vārīšanai.
densitometrs Ierīce optiskā blīvuma mērīšanai.
spektrālaparāts Ierīce optiskā starojuma spektrālā sastāva analīzei.
ortoptoskops Ierīce ortoptiskiem vingrinājumiem.
osmometrs Ierīce osmozes mērīšanai.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa; ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
olfaktometrs Ierīce ožas pārbaudei.
akselerometrs Ierīce paātrinājuma (pārslodzes) mērīšanai dažādos kustībā esošos objektos.
deselerometrs Ierīce palēninājuma mērīšanai dažādos kustībā esošos objektos.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
giljotīna Ierīce papīra griešanai un smalcināšanai.
garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
kollimātors Ierīce paralēlu gaismas staru iegūšanai.
triecienmehānisms Ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci.
austiņķemme Ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām.
pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
laktodensimetrs Ierīce piena blīvuma mērīšanai.
tenzimetrs Ierīce piesātinātu tvaiku spiediena mērīšanai.
pipirnīca Ierīce piparu smalcināšanai.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
pašlikvidators Ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina.
kuvēze Ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai.
prognatometrs Ierīce prognātisma pakāpes mērīšanai.
pronometrs Ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai.
pulsometrs Ierīce pulsa mērīšanai.
uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
pomfoligometrs Ierīce pūslīšu skaitīšanai un mērīšanai.
koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
inkubators Ierīce putnu olu perināšanai.
histerostats Ierīce radioaktīvu preparātu aplikācijai dzemdē vēža ārstēšanai.
radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
radioierīce Ierīce radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai.
šļūte Ierīce ratu bremzēšanai.
liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
haploskops Ierīce redzes asu mērīšanai.
periskops Ierīce redzeslauka pārbaudei.
refleksometrs Ierīce refleksa sliekšņa noteikšanai.
korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
negatoskops Ierīce rentgenogrammu apskatei un demonstrēšanai.
osmoregulators Ierīce rentgenstarojuma caurspiedības regulēšanai.
difraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
dirfraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
mālis Ierīce riteņu aploču izgatavošanai (liekšanai).
narvis Ierīce riteņu loka saliekšanai.
tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
aizslēgs Ierīce saliekamās rindas vajadzīgā platuma iekārtošanai.
salinometrs Ierīce sāļu koncentrācijas noteikšanai ūdenī un ūdens tvaikos.
tiposkops Ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot.
alkalimetrs Ierīce sārmainības noteikšanai.
manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
difuzometrs Ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai.
solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
heliokoncentrators Ierīce Saules starojuma enerģijas koncentrēšanai.
spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
skeners Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
glovertornis Ierīce sērskābes iegūšanai ķīmiskā rūpniecībā.
pelvimetrs Ierīce sievietes iegurņa mērīšanai.
pārveidotājs Ierīce signālu pārveidošanai no viena signāla veida citā, piem., no diskrēta signāla analogsignālā un otrādi.
siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
bolometrs Ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai.
kardiofonografs Ierīce sirds toņu grafiskai reģistrēšanai.
kardioskops Ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai.
kazleņš Ierīce skaidu ievietošanai, jumjot jumtu.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
nitrometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos.
azotometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
toposkops Ierīce smadzeņu bioloģisko potenciālu telpiskiem pētījumiem.
magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
bābiņa Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
bābīna Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
bābiņš Ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča.
sniegmērs Ierīce sniega segas blīvuma mērīšanai.
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
spilgtummērs Ierīce spilgtuma (1) mērīšanai.
uzspridzinātājs Ierīce sprāgstvielas lādiņa uzspridzināšanai.
bumba Ierīce spridzināšanai.
elektrofors Ierīce statiskās elektrības iegūšanai nelielos daudzumos.
stereomikrometrs Ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai.
sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
šķērkoki Ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu; arī pulverizators.
stalagmometrs Ierīce šķidruma virsmas spraiguma noteikšanai.
kolorimetrs Ierīce šķidrumu optiskā blīvuma noteikšanai.
tenziometrs Ierīce šķidrumu virsmas spraiguma mērīšanai.
ērpis Ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm.
citometrs Ierīce šūnu, sevišķi asinsķermenīšu skaitīšanai.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
kodētājs Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu.
koders Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju.
rektoskops Ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu.
butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
akvadukts Ierīce tekoša ūdens aizvadīšanai; romiešu, seno grieķu ūdensvads.
hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
topotermesteziometrs Ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos.
radiometeorogrāfs Ierīce temperatūras, mitruma un gaisa spiediena mērīšanai atmosfērā; sastāv no radiozondes un radiouztvērēja ar reģistratoru uz zemes.
gāzrādis Ierīce toksisku vielu noteikšanai gaisā.
rekorders Ierīce toņfrekvences elektriskā signāla (skaņas signāla) mehāniskai ierakstei skaņuplašu izgatavošanas procesā.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
atturis Ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis.
āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
tirkšķis Ierīce trokšņa radīšanai.
trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
trošmetējs Ierīce trošu (tauvu) pārmešanai pa gaisu ar speciālu reaktīvo šāviņu.
pārkarsētājs Ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai.
atmometrs Ierīce ūdens iztvaikošanas ātruma mērīšanai.
meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē - slūžu dambis.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
ugunssprice Ierīce uguns dzēšanai ar ūdeni.
litotriptors Ierīce urīnpūšļa akmeņu saskaldīšanai.
urikometrs Ierīce urīnskābes noteikšanai urīnā.
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
turbulizators Ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu.
ledusjahta Ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu.
vagātājs Ierīce vagošanai.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
poligrāfs Ierīce vairāku vienlaicīgu mērījumu reģistrēšanai.
elektrometrs Ierīce vāju un laika gaitā lēni mainīgu elektrisko signālu mērīšanai.
trossavilcējs Ierīce vanšu un štagu nospriegošanai, izmantojot taļļās ievērtas troses.
vītņsavilcējs Ierīce vanšu un štagu nostiepšanai.
mērlata Ierīce vertikālo attālumu no punkta līdz vizūras līnijai mērīšana.
knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
demferis Ierīce vibrācijas novēršanai vai amplitūdas samazināšanai.
vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, tiltos, ēkās u. tml.
dempfers Ierīce vibrāciju novēršanai vai to amplitūdas samazināšanai.
dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
diatermometrs Ierīce vielas siltuma vadīšanas spējas mērīšanai.
filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
maltuve Ierīce vielu malšanai; uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
monotometrs Ierīce vienādu darba norišu izpētei.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
maska Ierīce vispārējai narkozei.
maucis Ierīce zābaku novilkšanai.
steķis Ierīce zāģējamā materiāla uzlikšanai un zāģēšanai.
buka Ierīce zāģējamā materiāla uzlikšanai; steķis.
fokrollers Ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas).
aeromagnetometrs Ierīce Zemes magnētiskā lauka mērīšanai no lidaparāta.
dziļummērītājs Ierīce zemūdeņu un citu zemūdens aparātu ieniršanas dziļuma mērīšanai.
pupillometrs Ierīce zīlītes diametra noteikšanai.
mutoskops Ierīce zīmējumu vai fotogrāfisku attēlu virknes ātrai demonstrēšanai.
zīmuļasināmais Ierīce zīmuļu asināšanai.
grafometrs Ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai.
kabins Ierīce zirga loka saliekšanai.
pulverizators Ierīce, aparāts (kā) pulverizācijai.
bandura Ierīce, aparāts (parasti nekvalitatīvs).
pelengators Ierīce, aparāts peilēšanai; peilers.
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic atdalīšanu, izdalīšanu, ekstrahēšanu.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
kopētājs Ierīce, aparāts, kas kopē (3).
sildeklis Ierīce, aparāts, kas silda, sildītājs.
inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
baroskops Ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē.
dzēsējs Ierīce, ar ko dzēš (attēlu, informāciju).
ferometrs Ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti.
skaidmašiņš Ierīce, ar ko griež skaidas.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
elektronlielgabals Ierīce, ar ko iegūzt elektronu kūli vakuumā; sastāv no katoda, anoda un stūrējošā elektroda.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
dializators Ierīce, ar ko izdara dialīzi.
baroskops Ierīce, ar ko konstatē gaisa spiediena pārmaiņas.
dozimetrs Ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
aerospidometrs Ierīce, ar ko mērī lidaparāta ātrumu attiecībā pret gaisu.
hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
klinometrs Ierīce, ar ko mērī nogāzes slīpumu, slāņa krituma leņķi.
klinometrs Ierīce, ar ko mērī sānsveres leņķi.
katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.); aizbīdnis (1).
aerobioskops Ierīce, ar ko noteic baktēriju skaitu gaisā.
jonizators Ierīce, ar ko palielina jonu koncentrāciju gaisā.
komparators Ierīce, ar ko pārbauda attāluma mērrīku garuma atbilstību nominālajam garumam un noteic faktisko garumu.
optometrs Ierīce, ar ko pārbauda redzes asumu un lauku.
monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
putotājs Ierīce, ar ko puto (2).
stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
bukgriežas Ierīce, ar ko vij virves.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
skremblers Ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
tiflogrāfija Ierīce, ar kuras palīdzību akliem iespējams rakstīt.
zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
fiksators Ierīce, ar kuras palīdzību nostiprina ko vajadzīgajā stāvoklī.
akvamobilis Ierīce, ar kuras palīdzību viegli ekipēti ūdenslīdēji pārvietojas zem ūdens.
dzenulis Ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai.
peldlīdzeklis Ierīce, ar kuru cilvēki pārvietojas pa ūdeni.
batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
paisīklas Ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
tripalts Ierīce, ar kuru mucinieks liek stīpas.
akcelerometrs Ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu.
manoptoskops Ierīce, ar kuru nosaka katras acs redzes spēju atsevišķi.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
tahistoskops Ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā.
klizma Ierīce, ar kuru veic šādu ievadīšanu.
izpildorgāns Ierīce, ar kuru veic, īsteno, vada (ko).
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai; dators.
šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
ielietnis Ierīce, caur ko ielej (kur iekšā).
deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
sprūds Ierīce, detaļa (kā) noslēgšanai, aizķeršanai, saslēgšanai.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) sēšanai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
smēlējs Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
smeltuve Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
spodrinātājs Ierīce, iekārta (kā) spodrināšanai.
spriegotājs Ierīce, iekārta (kā) spriegošanai.
summators Ierīce, iekārta (kā) summēšanai.
boķis Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
boķmašiņa Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
boķmašiņš Ierīce, iekārta (kuļmašīnā), kas noberž graudiem akotus, sēnalas.
koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
pāļdzinis Ierīce, iekārta pāļu dzīšanai gruntī ar triecieniem.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
sadalītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sadalīšanai.
saslēgs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai.
sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
vārītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) vārīšanai.
tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2).
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai; satvērējs (2).
satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
dampis Ierīce, iekārta, darbagalds.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, savākšanai, arī uztveršanai.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2).
izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
mazgātne Ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
augummērītājs Ierīce, instruments (kā) auguma mērīšanai.
taisnotājs Ierīce, instruments (kā) iztaisnošanai.
mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
caurumsitnis Ierīce, instruments caurumu veidošanai (ar triecienu) materiālā.
mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
repīters Ierīce, kas atkārto galvenā kompasa datus.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
ručka Ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā.
hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
ķīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
ķīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
spīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo galu, to saspiežot.
klemmklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo trosi, to saspiežot.
klemmšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
spīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
pašpielicējs Ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā.
raiduztvērējs Ierīce, kas datu apmaiņas procesā starp darbstaciju un datoru tīklu izpilda gan signālu raidītāja, gan arī uztvērēja funkcijas.
dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
aizturierīce Ierīce, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
pseidofons Ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu.
lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
centrmezgls Ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos.
lāzernoteicējs Ierīce, kas izstaro lāzerstaru; to izmanto, lai iezīmētu konkrētu vietu vai objektu.
repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
pārveidotājs Ierīce, kas maina elektriskās strāvas parametrus.
modifikators Ierīce, kas maina mašīnas darba gaitu.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
amortizators Ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces.
ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
stokers Ierīce, kas mehāniski iepilda cieto kurināmo kurtuvē.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
karaoke Ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi.
aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
plašlicis Ierīce, kas no datora izvadnes veido plates iespiedmašīnai.
vārteja Ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu).
trasieris Ierīce, kas nodrošina lidojošu ložu, artilērijas šāviņu, prettanku vadāmo raķešu u. c. trajektoriju redzamību.
ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
adapters Ierīce, kas nodrošina sadarbību starp atšķirīgām iekārtām vai sistēmām, kuru konstruktīvās un funkcionālās īpatnības neļauj izmantot tiešu savienojumu.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu vadu saskaršanos, savienojumu.
bortslēgs Ierīce, kas nodrošina transportlīdzekļa kravas platformas bortu pret pašatvēršanos.
lasītājs Ierīce, kas nolasa datu vidē ierakstīto kodēto informāciju un pārveido to formā, kas piemērota tālākai apstrādei.
siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
šķēpmetis Ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma tālumu, precizitāti un trieciena spēku.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., sistēmu.
ploteris Ierīce, kas paredzēta datu izvadei no datora grafisku attēlu veidā.
izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
ievadierīce Ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.
kodētājs-dekodētājs Ierīce, kas pārveido analogsignālus diskrētos signālos un otrādi.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas.
diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
optofons Ierīce, kas pārvērš gaismas viļņus skaņas viļņos.
telekodētājs Ierīce, kas pārvērš oriģinālos videosignālus pārraidei vajadzīgā veida signālos.
defrosters Ierīce, kas pasargā automobiļa priekšējo stiklu no apledošanas.
procesors Ierīce, kas pēc norādītās programmas realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi, interpretē un izpilda komandas, kā arī vajadzīgajā brīdī ierosina pārējo ierīču darbību.
ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai.
turkšins Ierīce, kas rada dobjus trokšņus putnu atbaidīšanai.
devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
loksokosms Ierīce, kas rāda zemes griešanos ap sauli.
autoknipsis Ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai.
osmoregulators Ierīce, kas regulē osmozes pakāpi un ātrumu.
ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē kādas sistēmas darbības.
kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
griezulis Ierīce, kas rotē ap savu asi.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
pierausējs Ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā.
sinhrokontakts Ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
rūteris Ierīce, kas savieno divus vai vairākus vietējos tīklus.
detonometrs Ierīce, kas signalizē par detonācijas parādībām motorā.
informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne.
akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
kontrollers Ierīce, kas vada datu apmaiņu starp datora centrālo procesoru un citiem tā funkcionālajiem blokiem (atmiņu, displeju, tastatūru printeri u. c. ārējām iekārtām), atbrīvojot no šā uzdevuma izpildes centrālo procesoru.
cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
dinastarteris Ierīce, kas vienlaikus pilda startera un ģeneratora funkcijas.
dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
etalonmašīna Ierīce, ko izmanto kā etalonu, salīdzinot tās uzvedību ar diagnosticējamo ierīci.
oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
koferdams Ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām.
eidiometrs Ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
aparatūrpārraugs Ierīce, ko pievieno datora aparatūras shēmām un kas nolasa elektriskos signālus, lai analizētu datora veiktspēju.
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
rīkturis Ierīce, kur novietot vai atbalstīt darbarīkus.
gāzjaucis Ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu.
magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
tiltmaršrutētājs Ierīce, kurā kombinētas tilta un maršrutētāja funkcijas.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
maiņrezistors Ierīce, kuras elektrisko pretestību var mainīt.
režģierīce Ierīce, kuras sastāvdaļa, elements ir režģis.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
smalcinātājsavācējs Ierīce, mašīna (kā) smalcināšanai un savākšanai.
līmspiede Ierīce, mašīna līmēšanai, izmantojot spiedienu.
izcēlājs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
adāmmašīna Ierīce, mašīna, ar kuru ada.
berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
tēmeklis Ierīce, mehānisms šaujamieroča notēmēšanai.
mērķēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai; tēmēklis.
tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai; mērķēklis.
kamertonis Ierīce, mehānisms, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu.
detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma).
aeroplanšete Ierīce, pēc kuras ietur lidojuma kursu.
aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko).
filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
piebīdnis Ierīce, rīks (kā) piebīdīšanai.
piespiednis Ierīce, rīks (kā) piespiešanai.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
tarkšis Ierīce, rīks, kas tarkšķ.
terkšis Ierīce, rīks, kas tarkšķ.
spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
kratīklas Ierīce, uz kuras piedarbā kratīja no metiena noņemtus salmus.
ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
aurilavs Ierīce, zonde auss skalošanai.
pribors Ierīce; aparāts.
ierikte Ierīce; darbarīku, piederumu komplekts.
parikte Ierīce; priekšmets.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
trejkājis Ierīces, darbarīka u. tml. detaļa - statīvs uz trim kājām.
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
tvērējkauss Ierīces, Iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu.
elektronierīces Ierīces, kurās elektriski lādiņi vakuumā, gāzēs, šķidrumos vai cietvielās mijiedarbojas ar elektromagnētisko lauku un kuras paredzētas enerģijas vai signālu pārveidošanai.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
pričendāļi Ierīces, piederumi.
pričendeili Ierīces, piederumi.
pričendeiļi Ierīces, piederumi.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
katliekārta Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā.
kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
bremzētājierīce Ierīču sistēma bremzēšanai.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā).
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
ierīdināt Ierīdīt (2).
ieriesties Ieriest 1.
ierietēt Ieriesties 2(2).
ieriest Ierietēt (1).
aizarieties Ierieties.
aizvaukšķēties Ierieties.
bauzināt Ierieties.
ieķaukšēties Ierieties.
ieļerkšēties Ierieties.
ieriet Ierieties.
segmentierievis Ierievis, kas piemērots precīziem savienojumiem nelielās slodzēs.
mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
lūnārijs Ierīkojums, kas izrāda mēness griešanos ap zemi.
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana; pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
ietaisīt Ierīkot (1).
ietaisīt Ierīkot (2); iekārtot (1).
iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm).
grodot Ierīkot akai grodus.
trubot Ierīkot cauruļvadus.
drenēt Ierīkot drenas; nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
spārēt Ierīkot jumta spāres.
spārot Ierīkot jumta spāres.
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju (1).
apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni.
sēdināt Ierīkot logiem, durvīm aplodas.
apmargot Ierīkot margas (visapkārt vai no vairākām pusēm).
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
instituēt Ierīkot, iekārtot, nodibināt; mācīt.
ieriktēt Ierīkot, iekārtot; noregulēt.
apriktēt Ierīkot, iekārtot.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
ierīkāt Ierīkot.
ieluksnāt Ierikšot, ieskriet.
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
stroja Ierinda.
strojs Ierinda.
strojš Ierinda.
rindinieks Ierindnieks, kareivis.
ierindināt Ierindot.
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā.
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā.
ieripinēt Ieripināt.
ieripāties Ieripot (1).
ieripāt Ieripot.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
determinēts Ierobežojošs.
koercitīvs Ierobežojošs.
gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
apvalda Ierobežojums; apvaldīšana.
restrikcija Ierobežošana.
iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
ietvert Ierobežot (kā ietvaros, kā robežās).
limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu).
apžogot Ierobežot ar žogu.
iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur).
saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
apskalot Ierobežot, apņemt (par jūrām, okeāniem).
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
iespraugāt Ierobežot, norobežot.
sadrātēt Ierobežot, nožogot visapkārt ar stieplēm.
iešaurināt Ierobežot, sašaurināt.
iezabināt Ierobežot.
novilkt robežu Ierobežot.
nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā.
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
limits Ierobežots (kā) lielums, skaits u. tml.; arī ierobežojums (2).
dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti.
aplāgs Ierobežots iecirknis; apgaita.
eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus.
linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
limitēts Ierobežots.
aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst).
aprantīt Ierobīt, iecirst visapkārt.
ierantīt Ierobīt, iecirst.
ieskrostīt Ierobīt, iekalt.
negs Ierobojums, iegriezums.
aizrobīt Ierobot.
aizrobs Ierobs.
pretierocis Ierocis cita ieroča iznīcināšanai, neitralizēšanai.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
tālšaujams Ierocis tālai šaušanai.
ugunsmetējs Ierocis, kas izsviež aizdedzinātu degmaisījumu un kas aprīkots ar ierīci degmaisījuma aizdedzināšanai.
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
arma Ierocis.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
pārlādēšana Ieroča sagatavošana kārtējam šāvienam.
lūks Ieroča vizieris, tēmēšanas grauds.
lāzerieroči Ieroči, kuros tiek izmantota lāzerstarojuma termiskā iedarbība.
reči Ieroči.
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm.
proliferācija Ieroču izplatīšana.
biskalis Ieroču kalējs.
armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
armifers Ieroču nesējs.
armamentārijs Ieroču noliktava, arsenāls.
mauzeris Ieroču sistēma.
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai.
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
krecele Ieroču uzlādes rīks ar korķu viļķi.
atbruņošana Ieroču, bruņojuma atņemšana.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību).
ienesāt Ierodoties izplatīt.
atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi.
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī.
impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
ierosa Ierosinājums (1).
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
ieviļņojamība Ierosināmība.
ierosīt Ierosināt (1).
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai; sakūdīt (kādu); izraisīt (kādā) naidu.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
izaicināt Ierosināt (ko darīt); ierosināt (uz ko).
iekustināt Ierosināt (norisi, darbību).
sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
sabuntot Ierosināt kādai darbībai.
aizrosināt Ierosināt, aizskart (jautājumu).
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
piedāvāt Ierosināt, ieteikt (ko).
proponēt Ierosināt, ieteikt.
iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko.
iekūdināt Ierosināt, pamudināt.
iekūdīt Ierosināt, pamudināt.
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
ierosmināt Ierosināt, rosināt.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
iniciēt Ierosināt; uzsākt.
impulsēt Ierosināt.
konditors Ierosinātājs, dibinātājs, cēlējs.
faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums.
fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums.
ierosa Ierosme (1).
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
sasturme Ierosme.
ierošties Ierosties.
aferents Ierosu uz smadzenēm pārnesošs.
aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu.
zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
ierubenēties Ierubināties.
ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
rusls Ieruds, sarkanbrūns.
ierūdans Ieruds.
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
aizarukstēties Ierukšķēties.
aizrekstēties Ierukšķēties.
ielorkšēties Ierukšķēties.
ierokšēties Ierukšķēties.
ierukšināties Ierukšķēties.
ierukšķināties Ierukšķēties.
ierukstēties Ierukšķēties.
aizgrausties Ierūkties (par pērkonu).
sarūkties Ierūkties, parūkt.
ierūcēties Ierūkties.
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
iebildēties Ierunāties (1).
ieteikties Ierunāties (1).
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
ievarkšēties Ierunāties, iebilst.
aizarunāties Ierunāties.
iebilsties Ierunāties.
ieļerkšēties Ierunāties.
iemurdēt Ierunāties.
ieplukšēties Ierunāties.
ieverkšēties Ierunāties.
papuvis Ierūsējis.
ierūst Ierūsēt.
iestruvēt Ierūsēt.
ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini.
ieružināt Ierušināt.
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml).
iepurināties Ierušināties.
jauniesācējs Iesācējs (2).
nūbs Iesācējs (angļu "newbie" pārveidojums).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
čorts Iesācējs narkomāns.
molodņaks Iesācējs noziedznieks vai narkomāns.
peksis Iesācējs pļāvējs.
molodņaks Iesācējs, jaunulis.
sjavka Iesācējs, nepieredzējis noziedznieks.
pirmnieks Iesācējs, priekšgājējs.
salaga Iesācējs, vārgulis.
abecedārijs Iesācējs.
iesāķis Iesācējs.
jaudzumiņš Iesācējs.
jaunulis Iesācējs.
uzsācējs Iesācējs.
ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals.
pekidžings Iesaiņojums (angļu "packaging").
saugs Iesaiņojums, tara.
emballage Iesaiņojums.
iepakojums Iesaiņojums.
sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
iepakāt Iesaiņot.
iepakot Iesaiņot.
iesprangāt Iesaiņot.
noķuģelēties Iesaiņoties.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
iesaiste Iesaistīšana.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
iedabūt Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus).
paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā.
ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
intriģēt Iesaistīt intrigās; vērst intrigas pret kādu.
ieķimpāt Iesaistīt ķildā.
sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus).
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
murzāt Iesaistīt, iepīt.
instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
angažēts Iesaistīts, nolīgts, piejaucēts.
aizblīst Iesāk aust.
incipit Iesākas: teksta sākuma formula vecos rokrakstos un iespiedumos.
uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
inveterējies Iesakņojies, novecojis; hronisks.
iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt.
audzēties Iesakņoties un augt.
iegozties Iesakņoties.
iesaknēties Iesakņoties.
ieselēties Iesakņoties.
atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
aizsākt Iesākt (ko).
ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
aizadīt Iesākt adīt un uzadīt nelielu adījuma daļu.
ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
iezagt Iesākt apzagt.
iebirzīt Iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā.
ieārdīt Iesākt ārdīt.
aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
uzčalot Iesākt ātri, jautri runāt un apklust.
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
iebalēt Iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
iebangoties Iesākt bangot; īsu brīdi bangot.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
iebaukšķēties Iesākt baukšķēt un tūlīt apklust.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
aizbēdāt Iesākt bēdāties.
ieblarkšēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblāvoties Iesākt blāvot; īsu brīdi blāvot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
iebrakšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrākšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrākšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrāzmoties Iesākt brāzmot un tūlīt pārstāt.
uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
aizbrīkšēties Iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties.
aizbrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebruikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkstēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
iešņikstēties Iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebriukšķēties Iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt.
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
iebūkšēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
ieburbulēties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburkšēties Iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
iečabēt Iesākt čabēt uz īsu brīdi.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēt Iesākt čaukstēt.
iečēkšēties Iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt.
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečērkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt.
uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
iedarināt Iesākt darināt.
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt.
aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
iesajaukties Iesākt draiskuļoties.
iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
aizdrebēt Iesākt drebēt.
iedrupt Iesākt drupt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi dūkt.
aizdūkties Iesākt dūkt; īsu brīdi dūkt; _(biežāk)_ iedūkties.
iedūmoties Iesākt dūmot.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām); īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dunēt.
iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dunēt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties.
iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
iesasirdīties Iesākt dusmoties.
iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
aizskandināt Iesākt dziedāt.
iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi dzirksteļot.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
ieņagāt Iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības.
noņērgāt Iesākt ēst, bet neapēst.
iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
iegailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); īsu brīdi gailēt.
iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies.
uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
aizagavēties Iesākt gavēt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
iegriezt Iesākt griezt; daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
iegruzdēties Iesākt gruzdēt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties.
iegurkšēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
iegurkšķēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
ieieskāt Iesākt ieskāt.
ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
iesaieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
iesalaisties Iesākt iet, braukt.
ieirt Iesākt irt.
ienicināt Iesākt izjust naidu; sākt nicināt.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
aizstrādāt Iesākt kādu darbu.
iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
ieklinkšēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
ieknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
ieknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
ieknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties.
iekrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties.
iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
uzkūpt Iesākt kūpēt, dūmot.
iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
aizkurēties Iesākt kurēties.
iekurēties Iesākt kurēties.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
iekurnēties Iesākt kurnēt.
iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
iekustēt Iesākt kustēt.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iesakustēties Iesākt kustēties.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
aizkvēpināt Iesākt kvēpināt.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
iedegties Iesākt labi degt.
ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
ielaizīt Iesākt laizīt.
ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
ielāsmoties Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
uzlāsēt Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt; aizlauzt.
aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
izlidāt Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
palīkt Iesākt līgt, bet nesalīgt.
ielieņoties Iesākt līņāt uz ilgāku laiku.
ielīst Iesākt līst (līdumu).
ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
ielīņāt Iesākt līt.
ielīt Iesākt līt.
ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
ielupināt Iesākt lupināt.
aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt.
ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
ieskolot Iesākt mācīt.
uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
iemekšķināties Iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt.
iemēļot Iesākt mēļot.
iemēzt Iesākt mēslus mēzt.
iemiglot Iesākt miglot.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
aizmirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties.
apzibēt Iesākt mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
iemirguļoties Iesākt mirguļot; īsu brīdi mirguļot.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
iemizāt Iesākt mizot, bet nepabeigt.
ielaupīt Iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot.
iemurkšēties Iesākt murkšēt un tūlīt pārstāt.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
aizbubināt Iesākt murmināt, klusi zviegt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
aizderglīt Iesākt nekārtīgi ēst.
ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt pārstāt.
aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
iesirmt Iesākt nosirmot.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
ieņirbties Iesākt ņirbt; īsu brīdi ņirbt.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšēties Iesākt ņirkšēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepakšēties Iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt.
iepakšināties Iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt.
iezīlēt Iesākt pareģot.
ieparkšēties Iesākt parkšēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšināties Iesākt parkšināt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
iepatikties Iesākt patikt.
iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
aizpelēt Iesākt pelēt; iepelēt.
aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
ieperēt Iesākt perēt.
ieperināt Iesākt perēt.
iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
ieplarkšēties Iesākt plarkšēt un tūlīt pārstāt.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizplaukt Iesākt plaukt.
ieplerkšēties Iesākt plerkšēt un tūlīt pārstāt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšēties Iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšēties Iesākt pliukšēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
saplivināties Iesākt plivināties un tūlīt pārstāt.
aizplīvoties Iesākt plīvot; īsu brīdi plīvot.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
ieplucināt Iesākt plucināt.
aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
ieplunkšēties Iesākt plunkšēt un tūlīt pārstāt.
ieplunčēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
iecērtāt Iesākt pļaut, pļaustīt (vairākās vietās, ne visai intensīvi).
aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
iepļerkšēties Iesākt pļerkšēt un tūlīt pārstāt.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iepostīt Iesākt postīt.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
iepukšēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
uzpulsēt Iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
ieputot Iesākt putot.
ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
iebest Iesākt rakt un pārtraukt rakšanu.
iemaukt Iesākt rakt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
ieravēt Iesākt ravēt, bet nepabeigt.
ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
aizrībēt Iesākt rībēt.
aizrībināt Iesākt rībināt; īsu brīdi rībināt.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
ieritināt Iesākt ritināt.
iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūgt Iesākt rūgt.
aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
ierukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
iesarunāties Iesākt runāt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
aizsanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt; _(biežāk)_ iesanēties.
iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
iesenēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
aizsāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties.
iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
aizieties Iesākt sāpēt.
uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
iesarkties Iesākt sarkt un pārstāt.
aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
iesilt Iesākt sildīt (par sauli).
iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
aizskandināt Iesākt skandināt.
ieskandināt Iesākt skandināt.
ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
iekukot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
iekūkot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
ieskūpstīt Iesākt skūpstīt, dot pirmo skūpstu.
aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
uzsmakot Iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
aizsmaržoties Iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties.
iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
aizsmārdīt Iesākt smaržot.
iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
iesmidzināties Iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesasmieties Iesākt smieties.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesmirdēties Iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
iesparkšēties Iesākt sparkšēt un tūlīt pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
aizspēlēt Iesākt spēlēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
iesprakšēties Iesākt sprakšēt un tūlīt pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakšēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
iespurkšēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iestingt Iesākt stingt; kļūt stingam.
iemostīt Iesākt stostīties.
iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
iestrādāt Iesākt strādāt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
iestrinkšēties Iesākt strinkšēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
aizšviļpāt Iesākt svilpot.
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
iešķetināties Iesākt šķetināties.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēt Iesākt šķindēt; iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties.
iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
ietarkšēties Iesākt tarkšēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
ietērēt Iesākt tērēt (naudu).
iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ietikšēties Iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšēties Iesākt tinkšēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietirkšēties Iesākt tirkšēt un tūlīt pārstāt.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
satrailāt Iesākt trallināt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
satrinkšēt Iesākt trinkšēt un pārtraukt.
satrimšķināt Iesākt trinkšķināt un pārtraukt.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
aiztrīsēt Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
ieurkšēties Iesākt urkšēt un tūlīt apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšēties Iesākt vankšēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
iesavirties Iesākt vārīties.
ievaukšēties Iesākt vaukšēt un tūlīt apklust.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
iemegžt Iesākt veidot (acis tīklam).
aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
iesprēst Iesākt vērpt un uzpildīt vērpumu uz kā.
ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
aizvērpt Iesākt vērpt.
uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
uzviļņot Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
ieviļņoties Iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi vizēt.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zaigot.
iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot.
iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
iezaļot Iesākt zaļot.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
aizzelt Iesākt zelt, zaļot.
iezelt Iesākt zelt.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
iezīst Iesākt zīst.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
uzzvīļot Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
iežļakstēties Iesākt žļakstēt, atskanēt atsevišķam žlakstam.
iežvadzēt Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iezvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
aizžvakstēties Iesākt žvadzēt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīgoties Iesākt žvīgot.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
izdarīt Iesākt, pasākt.
padarīt Iesākt, pasākt.
iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
cominciare Iesākt.
sasākt Iesākt.
klunkucis Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
klunkuris Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
ievīties Iesākties (par sarunu).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
iesasākties Iesākties.
uzsākties Iesākties.
adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām.
aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot.
darīklis Iesākts darbs.
aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts.
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
aizrisināts Iesākts.
ievads Iesākums (kam).
pirmis Iesākums, vispirms.
iesāka Iesākums.
iesākas Iesākums.
uzsākums Iesākums.
iesalkājas Iesala asni.
iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
šušērne Iesala darītava.
dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms.
aznīca Iesala kalte.
kājiņas Iesala miežu asni.
iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
slabnieks Iesala žāvētava.
Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka.
Jūga Iesala, Braslas pieteka.
Jūgupe Iesala, Braslas pieteka.
Skausta Iesala, Braslas pieteka.
Skaustupe Iesala, Braslas pieteka.
Skrausta Iesala, Braslas pieteka.
Skraustupe Iesala, Braslas pieteka.
Susāne Iesala, Braslas pieteka.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu).
iemērcēt Iesālīt (gurķus, sēnes).
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu).
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
iesūkstināt Iesālīt.
iesūrot Iesālīt.
iesasālīties Iesālīties.
zardele Iesālīts anšovs.
iesalgans Iesalkans.
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
iesalnieks Iesalnieki.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā.
iesalēt Iesalt.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
iesālijs Iesāļš.
sāļans Iesāļš.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
iesānā Iesānis.
aizsmeldzēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
aizsmilkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
aizsūkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
aizsūrstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
aizasāpēties Iesāpēties.
aizsāpt Iesāpēties.
aizsūrkstēties Iesāpēties.
iedergties Iesāpēties.
iedzelksnīties Iesāpēties.
iesāpt Iesāpēties.
iešauties Iesāpēties.
iesmeldzēties Iesāpēties.
uzkaisties Iesāpēties.
ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
sārtains Iesarkans, ruds.
pussarkans Iesarkans.
ierozgans Iesārts.
ieružavs Iesārts.
ievietoties Iesaskņoties.
mīzele Iesauka (meitenei).
mīžka Iesauka (meitenei).
bundzis Iesauka bullim.
rušainīte Iesauka cūkai.
rušuliņa Iesauka cūkai.
rušulīte Iesauka cūkai.
čaladriki Iesauka čigāniem.
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba.
seime Iesauka mājas saimei.
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
grieči Iesauka meitenei.
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam.
sabalītis Iesauka sunim.
buršs Iesauka vecāko kursu studentiem Vācijā.
korkšķe Iesauka vistai.
svipastis Iesauka zīlītei.
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš.
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas.
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
prizvaļa Iesauka, palama.
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis.
kļička Iesauka.
kļikons Iesauka.
pogoņalo Iesauka.
uzlamāt Iesaukāt, nolamāt.
ieģidāt Iesaukāt.
ielamāt Iesaukāt.
iesaukalēt Iesaukāt.
atsročka Iesaukšanas (armijā) atlikšana.
ņemt Iesaukt (2).
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā).
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ieseimot Iesaukt, dēvēt.
iešempēt Iesaukt, ielamāt.
iekumerēt Iesaukt, sasukt.
uzkristīt Iesaukt.
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
iesasaukties Iesaukties.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu.
iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
iesērkties Iesēkties, iekrākties.
iesēdēt Iesēst.
iesēst Iesēsties (1).
iesēst Iesēsties (2).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu.
iesasēsties Iesēsties.
ietupināties Iesēsties.
apsēt Iesēt (ap ko, kam apkārt).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
piesēt Iesēt papildus.
apsēt Iesēt zem virsauga.
iekaisīt Iesēt, iebārstīt.
iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
kājaiņi Iesētie graudi, kas jau ir uzdīguši.
uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši).
iekaisīties Iesēties.
iesaseties Iesēties.
iesiekalāt Iesiekalot.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
ies. Iesiets (bibliogrāfiskajās piezīmēs).
cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot.
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
ievīcināt Iesildīt (piemēram, motoru).
iesildināt Iesildīt.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
atkaist Iesilt.
iekārst Iesilt.
iesildīties Iesilt.
allons Iesim! Uz priekšu!
goujosim Iesim.
ķūtains Iesirms.
ķūtis Iesirms.
sirmens Iesirms.
sirmgans Iesirms.
sirmnējs Iesirms.
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties.
iebliezt Iesist (1).
iemest Iesist (2).
iesmērēt Iesist (2).
ievilkt Iesist (2).
dacirst Iesist (ar pātagu).
kņotēt Iesist (ar pātagu).
pieknābt Iesist (ar pātagu).
pieknāpt Iesist (ar pātagu).
uzkņotēt Iesist (ar pātagu).
uzsokstīt Iesist (ar rīksti vai virves galu).
uzzibenēt Iesist (ar rīksti).
uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
pacelt roku (pret kādu) Iesist (kādam).
sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
ievicot Iesist (parasti ar vicu).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna.
iešaut Iesist (pliķi, pļauku).
iezmelt Iesist (spēcīgi).
sarunkāt Iesist ar dūri sānos.
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
iedunkot Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
uzdukāt Iesist ar dūri.
uzkniķēt Iesist ar nūju vai spieķi.
ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
ieplaukstāt Iesist ar plaukstu.
uzvicot Iesist ar rīksti (vicu).
iepinksēt Iesist ar stibu.
iepliķēt Iesist dažus pliķus.
dunckurēt Iesist dunku.
iebūksnīt Iesist dunku.
iemaidzīt Iesist kādam.
ieknipāt Iesist knipi.
ieknipēt Iesist knipi.
špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
zafiķiļiķ Iesist pa seju.
ieraust Iesist pliķi, iepliķēt.
ieglaustīt Iesist pļauku, iepļaukāt.
iepļaukāt Iesist pļauku.
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas.
nopliķēt Iesist vairākus pliķus.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt.
padrāzt Iesist, iebukņīt.
ieklapēt Iesist, iedauzīt (kur iekšā).
iedukāt Iesist, iedunkāt.
ieduknīt Iesist, iedunkāt.
ieklambāt Iesist, iedzīt (āķi).
iedrēbt Iesist, iegrūst.
iedriegt Iesist, iegrūst.
ieknaidīt Iesist, iekniedēt.
iedot Iesist, iepērt.
iedriksnīt Iesist, iepērt.
ieknesēt Iesist, iepērt.
iekoklēt Iesist, iepērt.
ieļekāt Iesist, ieplēst.
iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
ievencēt Iesist, sitot iedzīt.
uzpuncīt Iesist, uzdauzīt.
uzbelzt Iesist, uzsist.
uzgraizīt Iesist, uzsist.
uzmizāt Iesist, uzsist.
uzmizot Iesist, uzsist.
uzpātagot Iesist, uzsist.
uzšļakāt Iesist, uzsist.
uzziepēt Iesist, uzsist.
iezvetēt Iesist; iepērt.
dvinuķ Iesist.
iedābt Iesist.
iedēbt Iesist.
iegniezt Iesist.
ieguldēt Iesist.
iejaukt Iesist.
iekacēt Iesist.
ieķesēt Iesist.
iekļaustīt Iesist.
ieklesēt Iesist.
iekramstīt Iesist.
iekraustīt Iesist.
iekremelēt Iesist.
ieķūlāt Iesist.
ielepēt Iesist.
iemačīt Iesist.
iemaukt Iesist.
iemetināt Iesist.
iemilzt Iesist.
iemočīt Iesist.
iepangot Iesist.
iepaurēt Iesist.
ieplēst Iesist.
ieraut Iesist.
ieskaust Iesist.
ieskaut Iesist.
iešķiebt Iesist.
iesmalīt Iesist.
iesmitēt Iesist.
iesnāt Iesist.
iešņaukt Iesist.
iesvilināt Iesist.
ietraukt Iesist.
ievālēt Iesist.
ievanckāt Iesist.
ievazāt Iesist.
ieveķēt Iesist.
ievērst Iesist.
ievieķēt Iesist.
iezeltīt Iesist.
iezibinēt Iesist.
iezvecēt Iesist.
iezveķēt Iesist.
izgniezt Iesist.
izgreibt Iesist.
izkacēt Iesist.
lepēt Iesist.
nošķilt Iesist.
noštosēt Iesist.
samočīt Iesist.
saspļaudīt Iesist.
sažaut Iesist.
štosēt Iesist.
trahnuķ Iesist.
uzdābt Iesist.
uzdidelēt Iesist.
uzdiegt Iesist.
uzglāstīt Iesist.
uzjozt Iesist.
uzklānīt Iesist.
uzknesēt Iesist.
uzkniedēt Iesist.
uzkraistīt Iesist.
uzmiegt Iesist.
uzmiet Iesist.
uzpērt Iesist.
uzpipkāt Iesist.
uzpļaut Iesist.
uzskrotēt Iesist.
uzslaistīt Iesist.
uzsloksnēt Iesist.
uzšmaukt Iesist.
uzsmērēt Iesist.
uzstebēt Iesist.
uzsvecēt Iesist.
uzsvilināt Iesist.
uztēst Iesist.
uzvalcīt Iesist.
uzvantēt Iesist.
uzvazāt Iesist.
uzvazot Iesist.
uzveitēt Iesist.
uzvelēt Iesist.
uzvilnāt Iesist.
uzžarīt Iesist.
uzžaut Iesist.
uzzelēt Iesist.
uzžmiegt Iesist.
uzzolēt Iesist.
uzzvejot Iesist.
vlomaķ Iesist.
iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
ieskābināt Ieskābēt.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
atskatījies Ieskābis (par pienu).
ļurļaks Ieskābis piens.
krecele Ieskābis vīns.
škarbone Ieskābis, skābens.
ieķērnējis Ieskābis.
skābenīgs Ieskābs, mazliet skābs.
ieskānis Ieskābs, paskābs, skābans.
ieskarbans Ieskābs, skābans, paskābs.
skarbans Ieskābs; mazliet ieskābis.
skābans Ieskābs; skābains.
ieskāņš Ieskābs.
paskāņš Ieskābs.
skābains Ieskābs.
saķērmēt Ieskābt (par ēdienu).
žūrēt Ieskābt, kļūt skābam.
ieskarbt Ieskābt.
nošķērmēt Ieskābt.
sakamēt Ieskābt.
uzskābt Ieskābt.
ieklārēt Ieskaidrot.
iekoklēt Ieskaidrot.
ieskaidrāt Ieskaidrot.
iestāstīt Ieskaidrot.
automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās.
iesk. Ieskaite.
piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā.
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
iesk. Ieskaitot; ieskaitīts (novērtējumā).
inclusive Ieskaitot.
inkluzīvi Ieskaitot.
uzieskāt Ieskājot atrast (utis).
apieska Ieskājoties atrastais.
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni).
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
iespingties Ieskanēties augstā tonī.
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
apducināt Ieskanēties pērkonam.
ieklaikšēties Ieskanēties, iečīkstēties.
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties.
pažļankstēt Ieskanēties, iežvadzēties.
sažvarkstēt Ieskanēties, iežvadzēties.
iebalsoties Ieskanēties.
anticipācija Ieskaņa - kāda akorda skaņa, kas parādās pirms visa akorda.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
uzieskāt Ieskāt (īsu brīdi).
izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt.
bužāt Ieskāt, utīt (bērnu).
bužot Ieskāt, utot.
izbužāt Ieskāt, utot.
izbužināt Ieskāt, utot.
utināt Ieskāt, utot.
utkāt Ieskāt, utot.
ieskavāt Ieskāt.
ieskuvāt Ieskāt.
iesukāt Ieskāt.
iezāt Ieskāt.
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
utināties Ieskāties, utoties.
utkāties Ieskāties, utoties.
ieredzēt Ieskatīties (3).
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
ieblenzt Ieskatīties.
iečolēt Ieskatīties.
iečollēt Ieskatīties.
ieglūnēt Ieskatīties.
ievērties Ieskatīties.
iežūrēt Ieskatīties.
noredze Ieskats, uzskats.
ieslēgt Ieskaut (rokās).
iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
uzmetināt Ieskicēt, uzrakstīt melnrakstā.
ieskolēt Ieskolot.
saskrabēt Ieskrabēties.
skrapēt Ieskrabēties.
ieskrabēt Ieskrabināt.
laupīte Ieskrambājums, viegls ievainojums.
ieķeksēt Ieskrambāt, ieplīst.
svīkāt Ieskrambāt, izveidot svītras.
sadriksnāt Ieskrambāt, saskrambāt.
sadrīksnāt Ieskrambāt, saskrambāt.
saskrabināt Ieskrambāt, saskrāpēt.
ieskrīpāt Ieskrambāt.
uzskrambt Ieskrāpēt (uz kā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
iekramšāt Ieskrāpēt.
ieskrābāt Ieskrāpēt.
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt.
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot.
iedesāt Ieskriet, iebēgt.
iemuģīt Ieskriet, iebēgt.
iedipāt Ieskriet, ietipināt.
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
iejūgties Ieskriet; iebēgt.
iedilbt Ieskriet.
iedrēbt Ieskriet.
iekrankāt Ieskriet.
ielipīt Ieskriet.
ielipsīt Ieskriet.
iemelzt Ieskriet.
iepost Ieskriet.
iešēpt Ieskriet.
aizskrieties Ieskrieties.
iesaskrieties Ieskrieties.
ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties.
ieskrubīt Ieskrubināt.
iegriezt Ieskrūvēt; arī ieurbt.
ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem).
ieskurbināties Ieskurbt.
ieslacināt Ieslacīt (1).
ieslacināt Ieslacīt (2).
iešļacināt Ieslacīt.
ieslakāt Ieslacīt.
iešļakāt Ieslacīt.
iešļampāt Ieslampāt.
ieslampot Ieslampāt.
ieslapēt Ieslapināt.
ieslīmēt Ieslāt, ielīst.
iecildināt Ieslavēt, ielielīt.
iegodēt Ieslavēt.
renomēts Ieslavēts.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
inkorporēšana Ieslēgšana savā sastāvā, citu organizāciju pievienošana.
inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos.
ierubīt Ieslēgt (aparātu, mehānismu, arī elektrību).
aizspiest Ieslēgt tā, ka netiek laukā.
komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas.
sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt.
sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt.
aizspostīt Ieslēgt, iesprostot.
iesekt Ieslēgt, izolēt.
aizcietināt Ieslēgt.
aizslodzīt Ieslēgt.
aizsloksnēt Ieslēgt.
iesprostoties Ieslēgties, noslēgties.
aizaslēgties Ieslēgties.
aizataisīties Ieslēgties.
iesaslēgties Ieslēgties.
aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā.
ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1.
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu).
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
iesklidēt Ieslīdēt.
iesklidināties Ieslīdēt.
ieslidēt Ieslīdēt.
iesklidināt Ieslīdināt.
ieslēpēt Iesliedēt (taku, ceļu).
iesliedot Iesliedēt.
iesliegties Iesliekties.
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
ieslīkt Ieslīgt (1).
ieslīkt Ieslīgt (2).
noslīgt Ieslīgt (2).
atplīst Ieslīgt dzēruma nemaņā.
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam).
iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām.
iešreijām Ieslīpi, iešķērsām.
iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām.
iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām.
ielaidenis Ieslīpi.
ieslīpai Ieslīpi.
ieslīpaniski Ieslīpi.
iezvilu Ieslīpi.
pusgulu Ieslīpi.
pusguļu Ieslīpi.
pusgulus Ieslīpi.
slīpanai Ieslīpi.
slīpaniski Ieslīpi.
ieslīpens Ieslīps (1).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps.
noslīps Ieslīps, nedaudz slīps.
ielaidens Ieslīps.
noslīpāns Ieslīps.
pagāzens Ieslīps.
pagāzins Ieslīps.
slīpans Ieslīps.
cietoksnis Ieslodzījuma vieta.
ļepila Ieslodzījuma vietas medicīnas daļas ārsts.
IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde.
klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera.
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus).
ietimbāt Ieslodzīt cietumā.
iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt.
saspostot Ieslodzīt, ieslēgt.
iegūstīt Ieslodzīt.
iespert Ieslodzīt.
iespiest Ieslodzīt.
iesprangāt Ieslodzīt.
iesprēdzēt Ieslodzīt.
iesprestīt Ieslodzīt.
iesprūdīt Ieslodzīt.
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai.
mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā.
masņits Ieslodzīto sadale.
iesmakāt Iesmakt 2.
iesmaršot Iesmaržināt.
parfimēt Iesmaržot, iesmaržināt.
iesmaržināt Iesmaržot.
iesmaržināties Iesmaržoties (1).
odierēties Iesmaržoties (ar odekolonu, smaržām).
ieoderēties Iesmaržoties (ar odekolonu).
uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt).
aizsmaršot Iesmaržoties.
ielaistīties Iesmaržoties.
iesalaistīties Iesmaržoties.
iesmaršoties Iesmaržoties.
iesmaržāties Iesmaržoties.
iesvaidīties Iesmaržoties.
piesalieties Iesmaržoties.
iesmelgt Iesmelgties.
iesmidzēties Iesmelgties.
pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
iesmelties Iesmelt sev (ko).
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
iežļāgt Iesmērēt.
irbi Iesmi.
irbji Iesmi.
iesmīdīt Iesmīdināt.
iesmiedēt Iesmīdināt.
iesmiedināt Iesmīdināt.
iešprice Iesmidzināšana.
iesmildzināt Iesmidzināt.
iesmidzēties Iesmidzināties.
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem.
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
aizsmiet Iesmieties.
nokrikšķināt Iesmieties.
aizsmilkstēties Iesmilkstēties uz mirkli.
iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
špīrs Iesms ar varžu barību vēžiem.
akste Iesms zivju žāvēšanai.
dzids Iesms, šķēps.
virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
iesme Iesms.
irbs Iesms.
irbulis Iesms.
virbs Iesms.
puņķdegunis Iesnains cilvēks.
iesnots Iesnains.
šņaukains Iesnains.
šņorkains Iesnains.
blenorinīts Iesnas ar gļotu vai strutu pārmērīgu atdalīšanos.
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums.
purpas Iesnas, purduļi.
šnupis Iesnas; šņupis.
grūtumi Iesnas.
iesmas Iesnas.
iesmis Iesnas.
iesna Iesnas.
iesumas Iesnas.
slāga Iesnas.
šņorgas Iesnas.
šnubis Iesnas.
šņubis Iesnas.
šņūka Iesnas.
šņupes Iesnas.
šņupis Iesnas.
šņurkas Iesnas.
iedrimt Iesnausties, aizmigt.
nomiegot Iesnausties, aizmigt.
aizdrimt Iesnausties.
iesnaust Iesnausties.
sasnaust Iesnausties.
pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
interpelēt Iesniegt interpelāciju.
suplicēt Iesniegt lūgumrakstu.
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
iesnēgt Iesniegt.
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
iekacēt Iesniegties, iebāzt.
iesliekties Iesniegties.
iesniekties Iesniegties.
iespiesties Iesniegties.
ietiekties Iesniegties.
hajs Iesniegums policijā.
lūgumraksts Iesniegums.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
iesolīties Iesolīt, apsolīt.
mēms Iespaidīgs, efektīgs.
ahūns Iespaidīgs; lielisks.
iespaidība Iespaidīgums (1).
iespaidība Iespaidīgums (2).
iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi).
ietūcīt Iespaidīt.
aficēšana Iespaidošana.
iedarboties Iespaidot, ietekmēt.
iemets Iespaids, ieskats.
iestrāva Iespaids, ietekme.
sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā.
iespangumains Iespangains.
ievirgt Iespēcināties.
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
noteikšana Iespēja (ko) vadīt, rīkot, organizēt (pēc savas gribas, vēlēšanās); vara.
balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve.
likviditāte Iespēja ātri realizēt preces, pārdot citas materiālās vērtības par skaidru naudu.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
serendipitāte Iespēja gūt nejaušu atklājumu, meklējot ko citu.
caurtikšana Iespēja iziet, izkļūt kam cauri.
rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus.
iezvanpieeja Iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu (piem., interneta tīklu), izmantojot modemu.
pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa.
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
piekļuve Iespēja piekļūt.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
naktsredze Iespēja redzēt naktī ar speciālu ierīču palīdzību.
atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu.
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
labojamība Iespēja tulkotājam labot tulkojumu tā tapšanas procesā vai pēc pabeigšanas.
pārbaudāmība Iespēja tulkotājam, pārbaudot tulkojuma pareizību, izmantot dažādus rakstu avotus vai tiešas konsultācijas.
dīkdonība Iespēja vai paraža dzīvot bez darba.
lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos.
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
posibilitāte Iespēja, iespējamība.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
spējība Iespēja, varbūtība.
varbūtne Iespēja, varbūtība.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
perspektīva Iespēja; izredzes.
atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
draudi Iespējamās briesmas.
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
ķīmijprofilakse Iespējamās saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
posibilisms Iespējamība.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
veicams Iespējams, īstenojams.
iedomājams Iespējams, varbūtējs.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
īstenojams Iespējams.
spējams Iespējams.
varīgs Iespējams.
varinams Iespējams.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
iespēks Iespējas, varēšana.
paspēšana Iespējas, varēšana.
saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi.
iekužināties Iespēlēties, iecilāties.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
iespirt Iespert (3).
iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot.
apjaudāt Iespēt, aizpildīt.
nodžavāt Iespēt, varēt.
iesaspēties Iespēt.
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
iespīst Iespīdēt.
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
aizspīdināt Iespīdināt, iedegt.
kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi.
tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti (6 mm).
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas; bezmaksas eksemplārs.
stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
spiedums Iespieddarba izgatavošanas tehnika, veids; arī iespiedums 2(1).
galūna Iespieddarbā katra rinda, kas nepilni nobeidzas.
iespiedgrafika Iespieddarba lapas ar grafifiskiem attēliem.
iezīmēšana Iespieddarba papildināšana vai izlabošana ar zīmēšanu.
faksimilizdevums Iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
iespiedumdarbs Iespieddarbs.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem.
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums.
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu.
izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
autorsērija Iespieddarbu virkne, kas apvieno viena autora darbus.
iespiedumforma Iespiedforma.
iespiedelementi Iespiedformas daļa, kuras uzklāj poligrāfijas iespiedkrāsu.
starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa.
aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
kologrāfija Iespiedgrafika kolāžas tehnikā.
slīdrāmis Iespiedierīces kustīgā daļa ar zīmju veidošanas mehānismu.
iesēdies Iespiedies atmiņā.
iespiedumkļūda Iespiedkļūda.
loksne Iespiedloksne; arī autorloksne.
iespiedumloksne Iespiedloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
perfektors Iespiedmašīna, kas drukā uz abām papīra lapas pusēm.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
minjons Iespieduma burti, kuru grāds (lielums) vienāds ar 7 punktiem (apm. 2,6 mm).
kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri.
hialogrāfija Iespieduma plātņu izgatavojums stiklā.
ķīmitipija Iespieduma plātņu izgatavošana.
zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
galūne Iespiedumdarbā katra rinda, kas nobeidzas nepilni.
noeja Iespiedumformas vieta, kur iespiežamais veltnis nobeidz iespiedumu.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus.
merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
druka Iespiedums, iespiešana.
kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras.
aizspiegties Iespiegties.
nodrukāt Iespiest (2) (1).
iekniebt Iespiest (ko starp ko).
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
iemiegt Iespiest (starp ko).
drukavāt Iespiest (tekstu).
iedrukāt Iespiest 2 (1).
iespaust Iespiest 2.
iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā).
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
iegumstīt Iespiest, ietūcīt.
ietvert Iespiest, ievērt.
iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
iedarīt Iespiest, saspiest.
driķēt Iespiest.
drukāt Iespiest.
ieslogot Iespiest.
iesprandzēt Iespiest.
iesprengt Iespiest.
iesprenkt Iespiest.
iesprūdīt Iespiest.
iestilpēt Iespiest.
uzdriķēt Iespiest.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt.
pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
iespringt Iespiesties, iesprūst.
iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu).
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
iemākties Iespiesties.
iemiegties Iespiesties.
iesaspiesties Iespiesties.
iesprūdīties Iespiesties.
iesprudzināties Iespiesties.
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
iespiestava Iespiestuve.
virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
prototipija Iespiešanas tehnikas graudu pustoņa paņēmiens.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
saspīlēt Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
iekniebt Iespīlēt.
iekniept Iespīlēt.
uzžņaugties Iespīlēties.
iespirdzēt Iespirdzināt.
iespirdzīties Iespirdzināties.
iespīrināties Iespirināties.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
satītīt Iespītēt.
iebilsties Iespītēties.
iekosties Iespītēties.
saspīlēties Iespītēties.
iespīte Iespītība.
iešpļaut Iespļaut.
iešnallēties Iesprādzēties.
aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt.
ieprikšēties Iesprakšķēties.
iesprašķēties Iesprakšķēties.
iedakstīt Iespraudīt.
iespraidīt Iespraudīt.
pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai.
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
iemetinājums Iespraudums.
iesprengties Iespraukties, iespiesties.
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
ielīst Iespraukties.
iesprausties Iespraukties.
iespraušļāties Iesprauslāties.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārspraust Iespraust citā vietā; spraust vēlreiz, no jauna.
apspraust Iespraust kam apakšā.
iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
iesprīdināt Iespraust.
iesprauties Iesprausties.
epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzsprēgāt Iesprēgāt.
iesprudīt Iespriest.
iespiesties Iespriesties (1).
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
iesaspriesties Iespriesties.
iespriegt Iespriesties.
iespridzēt Iesprikstēt.
iespridzēties Iesprikstēties.
sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
aiztupināt Iesprostot aiz kaut kā.
aizspundēt Iesprostot.
ieskrostīt Iesprostot.
iesprostīt Iesprostot.
iespundēt Iesprostot.
tualetnieks Iesprostotais kauliņš (dambretē).
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
iesprugt Iesprukt.
iešprukt Iesprukt.
sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
sasprausties Iesprūst, iestrēgt.
iespraicēties Iesprūst.
iesprausties Iesprūst.
iesprugt Iesprūst.
iesprūgt Iesprūst.
sasprūgt Iesprūst.
spriesties Iesprūst.
iespulgties Iespulgoties.
iespurkšēties Iespurgties (2).
iespurkšķēties Iespurgties (2).
iespurkties Iespurgties (2).
iespurkstēties Iespurkšķēties.
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
īstenotājiestāde Iestāde, kas īsteno kādu pasākumu.
klīringhauzs Iestāde, kas izdara dažādu organizāciju (gk. banku) savstarpējos norēķinus.
izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
budžetiestāde Iestāde, kas veic varas vai pārvaldes funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
lupozorijs Iestāde, kur ārstē ādas tuberkulozi.
kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām.
sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums.
anštalte Iestāde.
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus).
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārstādīt Iestādīt citā vietā; stādīt vēlreiz, no jauna.
piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
iesēdināt Iestādīt.
iestatīt Iestādīt.
pasēdināt Iestādīt.
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
tricināt Iestaigāt, nonēsāt, nomīt.
šļāka Iestaigāta sliede.
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt.
iespraudums Iestarpinājums (2).
parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums.
iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
interkalārs Iestarpināts.
iemetināt Iestarpinot papildināt.
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
ieborēt Iestāstīt, iegalvot.
tielēt Iestāstīt, kaulēties.
iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
ieblādēt Iestāstīt.
ieblatot Iestāstīt.
iepaust Iestāstīt.
ieteikt Iestāstīt.
saborēt Iestāstīt.
liberālisms Iestāšanas par maksimālu indivīda brīvību un valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
iestāja Iestāšanās.
iestāt Iestāties (1).
iestāt Iestāties (2).
iestāt Iestāties (3).
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu).
daiet Iestāties (par laikposmu).
atnākt Iestāties (par norisēm dabā).
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt.
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
sanakšņot Iestāties naktij.
izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu.
novakarāties Iestāties vakaram.
novakarēties Iestāties vakaram.
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
aizģist Iestāties, rūpēties par kādu.
uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
skontrācija Iestāžu vai personu savstarpēju maksājumu pieprasījumu ieskaite.
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
iesteigt Iesteigties.
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
aizstenēt Iestenēties.
iegvergzdēties Iestenēties.
noknekstoties Iestenēties.
sastenēt Iestenēties.
sastenēties Iestenēties.
tulēt Iestērķelēt, iecietināt.
iesparoties Iestiepties.
iestigāt Iestigot.
cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus.
iemukt Iestigt (1).
iesmukt Iestigt (1).
iesnigt Iestigt (1).
iestigties Iestigt (1).
iestrēgt Iestigt (1).
iestrigt Iestigt (1).
iestrigt Iestigt (2).
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
apstigt Iestigt (purvā).
drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
sastigt Iestigt, parasti dziļi.
iemuities Iestigt.
vitrifikācija Iestiklošana.
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
iesēdināt Iestiklot; ierīkot (aplodu).
aizglāzāt Iestiklot.
glāžot Iestiklot.
ieglāzēt Iestiklot.
ielangāt Iestiklot.
ielogot Iestiklot.
iestīmēt Iestīlēt.
iebūve Iestiprinājums.
iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
iekniedēt Iestiprināt (kniedi).
ielikt Iestiprināt (kur iekšā).
ierežģināt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi.
ierežģīt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi.
iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu.
iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
iecapot Iestiprināt ar capām 1.
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
ieķitēt Iestiprināt ar ķiti.
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
ieklemmēt Iestiprināt skrūvspīlēs.
apspieķot Iestiprināt spieķus apkārt (riteņa rumbai).
iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
iestīpāt Iestiprināt stīpā vai stīpās.
ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sleņģot Iestiprināt, iebūvēt logu vai durvju aplodu.
ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām.
likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
iestiprēt Iestiprināt.
iestiprot Iestiprināt.
pastatīt Iestiprināt.
iestiproties Iestiprināties, nostiprināties.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām.
ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru).
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām.
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iekalt Iestrādāt kalumā.
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam.
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
iedzievāt Iestrādāt.
iedzīvot Iestrādāt.
iepūlēties Iestrādāties.
darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
iekļuit Iestrēbt.
ielekterēt Iestrēbt.
ielepēt Iestrēbt.
iestrēbties Iestrēbt.
ietelzēt Iestrēbt.
ietelzt Iestrēbt.
ievirgāt Iestrēbt.
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē).
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
cipt Iestrēgt.
iekrencelēties Iestreipuļot, iemeimurot.
iedenderēt Iestreipuļot.
ieģeņģerēt Iestreipuļot.
iestraipalēt Iestreipuļot.
iestraipuļot Iestreipuļot.
iestrinkšināties Iestrinkšēties.
ietrinkšēties Iestrinkšēties.
ietrinkšināt Iestrinkšināt.
ietrinkšināties Iestrinkšināties.
iestrinkšķināties Iestrinkšķēties.
ietrinkšķēties Iestrinkšķēties.
ietrinkšķināt Iestrinkšķināt.
ietrinkšķināties Iestrinkšķināties.
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi).
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu).
iebidžīt Iestumt (ar roku).
iešaudīt Iestumt, iebīdīt.
iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst.
ieoderēt Iestūrēt (ragavas baļķus vedot).
iestūreniski Iestūriski.
iestūris Iestūriski.
izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā).
uzsūdzēt Iesūdzēt, nosūdzēt.
iegaust Iesūdzēt.
iepumpēt Iesūknēt.
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
ievilkt Iesūkt (šķidrumu šļircē).
iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu).
resorbēt Iesūkt, uzsūkt.
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem).
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
iesasūkties Iesūkties.
iesūņot Iesūnāt.
ierepēt Iesūnot un appelēt.
iesūkstēties Iesūrstēties.
iesūrkstēties Iesūrstēties.
ieriedīt Iesūtīt.
sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
konfirmands Iesvētāmais jaunietis, jauniete.
eksekrācija Iesvētījuma vai svaidījuma noņemšana, nolādēšana.
iniciācija Iesvētīšana, ievadīšana.
konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
iedzīras Iesvētīšana.
iesvēte Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšana.
iesvētība Iesvētīšanas mācība.
konfirmēt Iesvētīt.
konsekrēt Iesvētīt.
konserants Iesvētītājs.
misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
ielepēt Iesviest ar dubļiem.
ieskliest Iesviest, iemest.
aizšvilpt Iesvilpoties.
iesvilpēties Iesvilpoties.
iesvelpt Iesvilpt.
iešvilpt Iesvilpt.
iesvelpties Iesvilpties.
iesvilties Iesvilt (1).
ieskrīpstot Iesvītrot.
iesvītrāt Iesvītrot.
iešvītrot Iesvītrot.
iešalkot Iešalkt.
aizšalkoties Iešalkties.
iešalkot Iešalkties.
iešalkoties Iešalkties.
iežvikstēties Iešalkties.
ietenis Iešana (1).
skutelēšana Iešana ķekatās, budēļos.
promiešana Iešana projām; aiziešana.
procesus Iešana uz priekšu, augšana; sekmes.
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
gājiens Iešanas, kustības veids, arī virziens.
iešaurēt Iešaurināt.
ietriekt Iešaut (kur iekšā lodi, šāviņu).
satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt.
iebliezt Iešaut.
ieplaucēt Iešaut.
ieredzēties Iešauties prātā.
iesauties Iešauties.
iešķeudīties Iešķaudīties.
iešķelst Iešķelt.
iešķēlums Iešķeltā vieta.
iekrustis Iešķērsām.
iešķērs Iešķērsām.
iešķērsan Iešķērsām.
iešķērst Iešķērsām.
iešķelties Iešķilties.
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties.
iešķinst Iešķindēties.
iešķinsties Iešķindēties.
iežvikstēties Iešķindēties.
iešļacīt Iešļākt, injicēt, ieslacīt.
iešļākt Iešļākties.
iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju.
iešļankāt Iešļircināt.
iešļircīt Iešļircināt.
iešļirkstēt Iešļircināt.
iešļirkstināt Iešļircināt.
iešļukāt Iešļūkt.
iešļūkties Iešļūkt.
iešmaukties Iešmaukt.
iešmukt Iešmaukt.
sašņakstēt Iešņakstēties.
iešņūkt Iešņaukt (1).
iešņaukāt Iešņaukt.
iešņukt Iešņaukt.
ieškava Iešņava.
viešiņa Iešņava.
viešņava Iešņava.
iešvīkāt Iešņīpāt.
iežņerkstēties Iešņirkstēties.
iežņirkstēties Iešņirkstēties.
ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
aizšņukstēties Iešņukstēties.
apšūdināt Iešūdināt.
iesvimbināt Iešūpot (1).
iekūcināt Iešūpot.
iešūpāt Iešūpot.
iešvimbot Iešūpot.
iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
ieeidāties Iešūpoties.
iešvimboties Iešūpoties.
sakūcināties Iešūpoties.
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
iejemt Iešūt (iešuves).
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
ieveldinēt Iešūt (šuvi).
ielāpīt Iešūt ielāpu.
ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā).
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
iejamot Iešūt.
brusfalte Iešuve apģērba vidukļa daļā.
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
iešuvums Iešuve.
ielaidnis Iešuvums.
iešuva Iešuvums.
aizšvīkstēties Iešvīkstēties.
aizžvīkstēties Iešvīkstēties.
cellot Iet (ar humora pieskaņu).
šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem).
ietiņāt Iet (bērnu runā).
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
zagrebaķ Iet (kaut kur), atnākt.
ciekāt Iet (lēnām).
lorēt Iet (lēnām).
capāt Iet (neveikli).
stuidīt Iet (neveikli).
laušķinēt Iet (pa mežu) laužot zarus.
seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt).
ļikāt Iet (par zaķi, arī bērnu).
stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
kātot Iet (parasti ātri).
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
šlepēt Iet (pie kāda).
tīt Iet (prom), doties (prom).
noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
apiet Iet apkārt.
noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus.
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm.
lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
tilkāt Iet ar lieliem soļiem.
trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu).
klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet.
nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem.
durinēt Iet ar noliektu galvu.
stukāt Iet ar sīkiem soļiem.
kneijāt Iet ar spieķi, klibot.
ķebēt Iet ar spieķi.
ačgārnis Iet atmuguriski.
aizklēpjot Iet augsti ceļot kājas.
aizklēpot Iet augsti ceļot kājas.
krist Iet bojā (karā, kaujā).
pazūt Iet bojā, iet uz leju.
ģinst Iet bojā, kļūt par ubagu.
ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
ukāties Iet bojā, nīkt ārā.
izģeibt Iet bojā, nomirt.
krist par upuri Iet bojā, nonākt (kā) varā.
brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
izbirzīt Iet caur birzi lokot zarus (tautas dziesmās).
apslāt Iet cauri, pārstaigāt.
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
ļumzāties Iet gāzelēdamies.
meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
kūkot Iet grīļīgā, ļodzīgā gaitā.
šopingot Iet iepirkties.
soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
atieties Iet ilgi, līdz apnikumam.
tipināt Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
miškot Iet kā (līdzīgi) lācim.
sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
šļēpāt Iet kājas pa zemi velkot.
klišāt Iet kājas velkot.
lāpsot Iet kājas velkot.
garāmiet Iet kam garām.
ķekāties Iet ķekatās.
ķekoties Iet ķekatās.
dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam.
siroties Iet laupīt, izlaupīt.
koklēt Iet lempīgiem, nevīžīgiem soļiem.
līdziet Iet līdzi, pavadīt (kādu).
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
ķilkāt Iet lieliem soļiem vai skriet.
ķilkot Iet lieliem soļiem vai skriet.
ķelpāt Iet lieliem soļiem.
klēpjot Iet lieliem soļiem.
koizāt Iet lieliem, neveikliem soļiem.
kuldinēt Iet ļodzīdamies un pastiepjoties uz augšu.
dirbuļot Iet maziem, sīkiem solīšiem.
atiet Iet nost (sānis, atpakaļ).
klempt Iet pa dubļainu ceļu.
laipot Iet pa laipu.
makņāt Iet pa muklāju, staignu vietu.
makņīt Iet pa muklāju, staignu vietu.
lamzāt Iet pa staignu, slapju vietu.
atviesoties Iet pretvizītē.
dolzāt Iet projām, klīst apkārt.
supties Iet projām.
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
aiziet Iet prom.
piļīt Iet prom.
kumuļot Iet salīkušā stāvoklī grīļojoties, streipuļojot.
dipāt Iet sīkiem solīšiem.
līpināties Iet sīkiem solīšiem.
pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
tripināt Iet sīkiem soļiem.
tripinēt Iet sīkiem soļiem.
stibīt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.
stibināt Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi.
slāt Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt.
gumbāt Iet smagiem soļiem.
lāpstot Iet smagiem soļiem.
klomzāt Iet smagiem, neveikliem soļiem.
kluburēt Iet streipuļojot, klūpot.
paradēt Iet svinīgiem soliem, maršā.
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā; šļūkt (2).
šļukāt Iet šļūcošā gaitā.
šļūgāt Iet šļūcot, kājas pa zemi velkot.
dulbinēt Iet taustīdamies.
večot Iet ubagojot no mājas uz māju.
ukā Iet ukā - iet bojā, iznīkt.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
noiet Iet un pabeigt iet.
galoties Iet uz galu, nomirt.
aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli.
naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties.
iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
atzīmēties Iet uz tualeti.
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt.
pikēt Iet virsū; uzņemt virzienu.
iztimst Iet zudumā.
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
kuģēt Iet, doties (kur).
kašīt Iet, doties (projām).
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties.
bīdīt Iet, doties.
cilsēt Iet, doties.
cilsīt Iet, doties.
pincinārēt Iet, doties.
šaukt Iet, doties.
lāpāt Iet, kājas gar zemi velkot.
slotāt Iet, kājot.
uzstaidzināt Iet, kāpt uz augšu; uzkāpt.
gāts Iet, klāties.
klincīt Iet, klīst.
vilkties Iet, nākt.
delverēt Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
lāčot Iet, piedalīties lāču medībās.
podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā.
ķepāt Iet, rāpot (par bērnu).
kankāt Iet, rikšot lieliem, smagiem soļiem.
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
vicot Iet, skriet, parasti ātri.
lepēt Iet, skriet.
šļūkt Iet, skriet.
vaļīt Iet, skriet.
stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
stupīt Iet, soļot, staigāt.
pekot Iet, soļot.
šagāt Iet, soļot.
špagot Iet, soļot.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
pleznāt Iet, staigāt (par putniem, kam ir pleznas).
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
cimdot Iet, staigāt, doties.
leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
linot Iet, staigāt; klaiņot.
jeskāt Iet, staigāt.
kaģīt Iet, staigāt.
klemzēt Iet, staigāt.
pēdot Iet, staigāt.
stegot Iet, staigāt.
stepīt Iet, staigāt.
sūdīt Iet, steigties.
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
slūžāt Iet, velkot kājas gar zemi.
slūžot Iet, velkot kājas gar zemi.
stumt Iet, vest.
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
kājot Iet; arī staigāt.
durt Iet; braukt.
cipot Iet; cipāt.
česīt Iet; doties.
češīt Iet; doties.
mīcīt Iet; doties.
močīt Iet; doties.
joškāt Iet; klaiņot.
drosēt Iet; staigāt.
ļempurot Iet; streipuļot.
stumpāt Iet; vest.
cibināt Iet.
cilpāt Iet.
cipāt Iet.
copāt Iet.
diptināt Iet.
dvigaķ Iet.
gaņģēties Iet.
hiļaķ Iet.
īti Iet.
jostēt Iet.
kājāt Iet.
kanaķ Iet.
kandecavaķ Iet.
kāpt Iet.
kātāt Iet.
ķeverot Iet.
klamburot Iet.
klupatot Iet.
ķolēt Iet.
kukšot Iet.
kulbāt Iet.
kuldot Iet.
ļepēt Iet.
limzāt Iet.
peksēt Iet.
pisanutsja Iet.
planēt Iet.
planierēt Iet.
potopaķ Iet.
rāpot Iet.
slampt Iet.
slamt Iet.
šļopaķ Iet.
soļāt Iet.
štakāt Iet.
stapot Iet.
suitēt Iet.
sventīt Iet.
topaķ Iet.
tuškāt Iet.
vāžot Iet.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
platforma Ietaise (transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
aizvars Ietaise aizsprostā vai ūdens kanālā, kuru atverot, izlaiž ūdens plūsmu.
rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
elektrolīnija Ietaise elektriskās enerģijas pārvadei.
bruškuļi Ietaise lašu ķeršanai.
palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis.
braucikls Ietaise linu kulstīšanai.
uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem.
aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem.
šablons Ietaise, detaļa gatava izstrādājuma, veidojuma u. tml. formas, izmēru pārbaudei.
aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma.
kauss Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai.
baipass Ietaise, kas aizvada visu plūsmu vai tās daļu pa apkārtceļu.
aizturietaise Ietaise, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu.
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
aizsargietaise Ietaise, kas paredzēta drošībai.
elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene.
ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere.
ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
ietuļa Ietaļa.
ietura Ietaļa.
ietuva Ietaļa.
vietaļa Ietaļa.
vietara Ietaļa.
ielabēt Ietapt.
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli.
iestarkšēties Ietarkšķēties.
ietārkšēties Ietarkšķēties.
ieterkšēties Ietarkšķēties.
dazums Ietaupījums, atlicinājums.
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
aizkrāt Ietaupīt.
ieekonomēt Ietaupīt.
ielaicīt Ietaupīt.
iepāst Ietaupīt.
uztapināt Ietaupīt.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
palieties Ietecēt (par upi).
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
šļākot Ietecēt.
šļākt Ietecēt.
tecēties Ietecēties, nogatavoties.
ieriest Ietecināt.
proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā).
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
propaganda Ieteikšana lietošanai, iepazīstināšana.
izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai).
ierunāt Ieteikt (kādu).
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties.
ievārdot Ieteikt, iegalvot.
rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1).
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
ieminēt Ieteikt, pieminēt.
ievēstīt Ieteikt.
noredīt Ieteikt.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
iemeldēties Ieteikties.
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
piedāvājums Ieteikums, priekšlikums.
ieteiksme Ieteikums.
Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem.
leja Ieteka (upei).
ietece Ieteka.
upesmute Ieteka.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
iespaids Ietekme (1).
iespaids Ietekme (2).
iespaids Ietekme (3).
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
influence Ietekme.
simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
persuabilitāte Ietekmējamība.
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
IVN Ietekmes uz vidi novērtējums (spec.).
iespaidot Ietekmēt (1).
iespaidot Ietekmēt (2).
iespaidot Ietekmēt (3).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sabuntavāt Ietekmēt (kādu).
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši.
audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt.
atsasaukties Ietekmēt; izraisīt sekas.
iespaidāt Ietekmēt.
iespaidoties Ietekmēties.
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
iespaidīgs Ietekmīgs (1).
iespaidīgs Ietekmīgs (2).
guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
ieturiņa Ieterīte.
ietērpums Ietērps, noformējums.
apģērbums Ietērps; formas tērps.
ietērpa Ietērps.
uzvalks Ietērps.
ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas).
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs.
pārtērpt Ietērpt citā tērpā.
ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs).
uniformēt Ietērpt uniformā; vienādi apģērbt.
saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti.
apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
iztērpt Ietērpt, apgādāt.
satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
aptērpt Ietērpt.
pārtērpties Ietērpties citā tērpā.
sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
nomaskoties Ietērpties maskā (1).
iesitināties Ietērpties, ietīties.
aptērpties Ietērpties.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu).
ietiela Ietiele (2).
apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi.
ietielība Ietiepība, stūrgalvība.
ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība.
ietiepums Ietiepība, stūrgalvība.
tiepums Ietiepība, stūrgalvība.
ietieliņš Ietiepība.
stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
lepoties Ietiepīgi pastāvēt (uz ko), klīrēties.
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
stīvēties Ietiepīgi pretoties.
bumbāt Ietiepīgi raudāt.
žīpstēt Ietiepīgi raudāt.
ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns.
čamains Ietiepīgs, nesapratīgs.
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
upārts Ietiepīgs.
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam.
iestīvēties Ietiepties, iespītēties.
ietirvēties Ietiepties, iespītēties.
ietītīties Ietiepties, iespītēties.
iestāvēt Ietiepties, uzstāties.
aizatiepties Ietiepties.
iemuities Ietiepties.
iesatiepties Ietiepties.
tilpība Ietilpība.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
tilpināt Ietilpināt.
von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos.
Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
būt Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā).
satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām).
okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā).
iestilpt Ietilpt.
pietilpt Ietilpt.
satulpīties Ietilpt.
tilpt Ietilpt.
iestankšēties Ietinkšķēties.
iestinkšēties Ietinkšķēties.
iestinkšķēties Ietinkšķēties.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
ieandelēt Ietirgot.
iestirkšēties Ietirkšķēties.
iestirkšināties Ietirkšķināties.
savīņāt Ietīstīt, ietērpt, ietīt.
ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt.
satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi.
ietīņāt Ietīstīt.
savaražāt Ietīstīt.
čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties.
ietūstīties Ietīstīties.
sabambināties Ietīstīties.
sačenčerēties Ietīstīties.
iekūņošanās Ietīšanās.
vindelēt Ietīt autiņos.
savīstīt Ietīt mīklā (pildījumu).
iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
aizvīstīt Ietīt, aiztīt, ievīstīt.
čunčelēt Ietīt, ietīstīt.
čunčot Ietīt, ietīstīt.
čunčulēt Ietīt, ietīstīt.
ietiņāt Ietīt, ievīstīt (atkārtoti).
aiztīņāt Ietīt, ievīstīt, aizsegt.
aizvīkstīt Ietīt, ievīstīt.
apčužināt Ietīt, ievīstīt.
ievicināt Ietīt, ievīstīt.
sitināt Ietīt, ievīstīt.
tunturēt Ietīt, ievīstīt.
satīt Ietīt, parasti pilnīgi.
iečubināt Ietīt, satīt.
iečunčināt Ietīt, satīt.
iesitināt Ietīt.
ietauņāt Ietīt.
ietuntināt Ietīt.
ievīkšķīt Ietīt.
ievīkstināt Ietīt.
satauņāt Ietīt.
satuntināt Ietīt.
apdumēt Ietīties biezā miglā.
aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos).
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros.

I citās vārdnīcās:

MLVV