Paplašinātā meklēšana
Meklējam Apa.
Atrasts vārdos (32):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (800):
- novaldzināt Apadīt
- apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ
- apekle Apakle, apkakle
- apaš Apakš
- apaž Apakš
- apukš Apakš
- apuš Apakš
- pazarēs Apakš zariem
- pazaros Apakš zariem
- apuž- Apakš-
- hypo- Apakš-, zem-
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
- apuž Apakš, apakša; zem
- apš Apakš; zem, apakšā
- apakšene Apakša
- apauška Apakša
- apukša Apakša
- zemaška Apakša
- apakšan Apakšā
- apukšā Apakšā
- apuškā Apakšā
- apužā Apakšā
- zemin Apakšā
- zemu Apakšā
- zemuškā Apakšā
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1)
- zemīne Apakša, leja
- zempus Apakšā, lejā
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa
- apakškultūra Apakšaugs
- apukšbikses Apakšbikses
- apužbikses Apakšbikses
- bumbierenes Apakšbikses
- paslavas Apakšbikses
- trauzenes Apakšbikses
- trusaki Apakšbikses
- trusas Apakšbikses
- trusenes Apakšbikses
- trūsenes Apakšbikses
- trusikas Apakšbikses
- trusiki Apakšbikses
- trusoni Apakšbikses
- apenes Apakšbikses; biksītes
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
- apušbrunči Apakšbrunči
- apuždaļa Apakšdaļa
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
- apužstilbs Apakšdelms
- dilbs Apakšdelms
- kulkšņa Apakšdelms
- stilbuks Apakšdelms
- tullīte Apakšdelms
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā
- apakšveja Apakšēja
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- grotbura Apakšējā bura grotmastā
- apakšdaļa Apakšējā daļa
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm)
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
- apakškārta Apakšējā kārta
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
- apakšlūpa Apakšējā lūpa
- apakšmala Apakšējā mala
- lejasmala Apakšējā mala
- pamale Apakšējā mala
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta)
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
- apakšdējais Apakšējais
- apkaš- Apakšējais
- apukšējais Apakšējais
- apuža Apakšējais
- apužējais Apakšējais
- zemējais Apakšējais
- zemijais Apakšējais
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- apakšgals Apakšējais gals
- lejasgals Apakšējais gals
- lejgalis Apakšējais gals
- zemgalis Apakšējais gals
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums)
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
- apakšžoklis Apakšējais žoklis
- sub Apakšējais, apakšā, zem
- apuškijais Apakšējais, apakšējs
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
- leja Apakšējais, zemākais
- zemļejīs Apakšējais, zemākais
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
- pazares Apakšējie zari
- pazari Apakšējie zari
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- apakšijs Apakšējs
- apakšuvējs Apakšējs
- apaušķīns Apakšējs
- apužējs Apakšējs
- sublokācija Apakšīre
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
- apukšmala Apakšmala
- apukšpalags Apakšpalags
- padokoņņiks Apakšpulkvedis
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
- apukšstilbs Apakšstilbs
- apakšbrunči Apakšsvārki
- apaksvāki Apakšsvārki
- apukšbrunči Apakšsvārki
- apužbrunči Apakšsvārki
- apužbruņči Apakšsvārki
- apužkleita Apakšsvārki
- apužlindraki Apakšsvārki
- apužsvārki Apakšsvārki
- pamaucinis Apakšsvārki
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- apakštasīna Apakštase
- apakštasīte Apakštase
- apužtasīna Apakštase
- pabļoda Apakštase
- tase Apakštase
- tasīte Apakštase
- spotka Apakštase, neliels šķīvis
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
- apakšdrānas Apakšveļa
- apakšdrēbes Apakšveļa
- apakšveša Apakšveļa
- apuždrēbes Apakšveļa
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
- apakšjaka Apakšveļas jaka
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- unterītis Apakšvirsnieks
- unteroficieris Apakšvirsnieks
- unters Apakšvirsnieks
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris)
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam)
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
- apolē Apaliski
- apoļiski Apaliski
- mulītē Apaliski
- toleniski Apaliski
- toliski Apaliski
- apalusks Apalisks, apaļīgs
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints
- apalvīt Apalvot
- uzalvot Apalvot, alvojot izgatavot no jauna
- baltskārds Apalvots skārds
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- bolīte Apaļa cepure
- rumbene Apaļa cepure
- rumbenīca Apaļa cepure
- bole Apaļa cepure bez naga
- bonere Apaļa cepure bez naga
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete
- bane Apaļa cepure, berete
- banīca Apaļa cepure, berete
- bānīca Apaļa cepure, berete
- banīte Apaļa cepure, berete
- banītis Apaļa cepure, berete
- bānītis Apaļa cepure, berete
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
- bundulis Apaļa dzijas šķetere
- bubļička Apaļa filca cepurīte
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis
- ķurķis Apaļa nūja
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
- kļomba Apaļa puķu dobe
- puķrunda Apaļa puķu dobe
- rundulis Apaļa puķu dobe
- polis Apaļa sēne
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām
- buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu)
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām)
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale
- apaļvīle Apaļa vīle
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente
- runcka Apaļa, resna meita
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem)
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne
- bunce Apaļa, vēderaina pudele
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
- bočka Apaļas formas ēka
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- galva Apaļas formas priekšmets
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus")
- apaļkolba Apaļdibena kolba
- apaļšpantīgs Apaļformas
- phrynocephalus Apaļgalves
- tups Apaļi dreijāts sāls trauks
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
- čabatas Apaļi sniega apavi
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
- apalains Apaļīgs
- apalans Apaļīgs
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni)
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām)
- apalītis Apaļīgs cilvēks
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
- zundurs Apaļīgs mazs zēns
- mopsis Apaļīgs suns vai bērns
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot
- ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
- brosls Apaļīgs, resns
- makucis Apaļīgs, resns bērns
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
- apalisks Apaļisks
- kumulis Apaļisks mākonis
- ronds Apaļisks rokraksts
- kosuls Apaļkoka strazdu būris
- ķozars Apaļkoka strazdu būris
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris
- ķozis Apaļkoka strazdu būris
- kozuls Apaļkoka strazdu būris
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris
- apaļi Apaļkoki
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- kaķbūve Apaļkoku guļbūve
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli
- apaļmutainie Apaļmutnieki
- cyclostomata Apaļmutnieki
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas
- apalot Apaļot, darīt apaļu
- langermannia Apaļpūpēži
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna
- afaļš Apaļš
- apals Apaļš
- apalveidīgs Apaļš
- apols Apaļš
- ols Apaļš
- opals Apaļš
- kamols Apaļš (audu) veidojums
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem)
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka
- apalums Apaļš izaugums, veidojums
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- rulis Apaļš koka gabals
- rungulis Apaļš koka gabals
- stukurnīca Apaļš koka klucis
- stukurnīce Apaļš koka klucis
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai
- tīne Apaļš koka trauks
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī
- bundzis Apaļš māla trauks
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli)
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli)
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
- skriemulis Apaļš skriemelis
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
- čērpuks Apaļš trauks
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze
- pūčka Apaļš trauks; darvas trauks
- pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders
- talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis)
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks
- kūns Apaļš, trekns
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
- globomieloma Apaļšūnu mieloma
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
- byrrhidae Apaļvaboļu dzimta
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
- apanāžs Apanāža
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež 2 (1)
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi)
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus
- rektifikators Aparāts, iekārta, kurā veic rektifikāciju
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos)
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
- magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
- uzparikte Aparāts; iekārta
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
- kontrolaparatūra Aparatūra, ar kuru kontrolē (ko)
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā)
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
- kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2)
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- apars Aparšanai nolemta atmata
- aport Apart
- apkārtāt Apart otrreiz
- aramine Aparts lauks
- apašņot Apasiņot
- tamza Apaudums tīkla malām
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm
- cers Apaudzis cinis purvā
- pieumbis Apaudzis, aizaudzis
- fekundācija Apaugļošana
- impregnācija Apaugļošana
- prēgnācija Apaugļošana
- apvaisļošanās Apaugļošanās
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija
- apauglināt Apaugļot
- grūtināt Apaugļot
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem)
- aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem)
- izmīt Apaugļot (par putniem)
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti)
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti)
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti)
- nospundēt Apaugļot, piegulēt
- citula Apaugļota olšūna
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
- arhikarions Apaugļotas olas kodols
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols
- apauglināt Apaugļoties
- apvaisloties Apaugļoties
- apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
- apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
- apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
- oosperma Apaugļots ovocīts, zigota
- pedikulācija Apaugšana ar utīm
- ieaugt Apaugt (ar bārdu)
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem)
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām
- samatot Apaugt ar matiem
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
- nozālēt Apaugt ar nezālēm
- virzēt Apaugt ar nezālēm
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm
- piepēt Apaugt ar piepēm
- nopūkoties Apaugt ar pūkām
- iesūnāt Apaugt ar sūnām
- nosūbēt Apaugt ar sūnām
- uzsūnot Apaugt ar sūnām
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem
- aizzāļot Apaugt ar zāli
- sazālīt Apaugt ar zāli
- apzarot Apaugt ar zariem
- sūnīt Apaugt sūnām
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
- apauļot Apaulekšot
- apaulekšot Apauļot
- aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu
- apaukši Apauši
- apausis Apauši
- apgalve Apauši
- apmuči Apauši
- apoši Apauši
- apoži Apauši
- muči Apauši
- uzmuči Apauši
- apgalvene Apauši bez pavadas
- apgalvenis Apauši bez pavadas
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla
- pabārde Apaušu apakšējā daļa
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa
- pažokle Apaušu apakšējā daļa
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu
- apgalvji Apaušu galvas daļa
- apauti Apaut
- apdžavarēt Apaut
- aptauņāt Apaut
- apauties Apaut (2)
- uzaut Apaut (kājas)
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus
- apauties Apaut sev kājas
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1)
- pieaut Apaut, uzvilkt
- kāja Apauti apavi
- apmaukties Apauties
- apsaauties Apauties
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
- abava Apavi
- apavas Apavi
- bašmaki Apavi
- kājavas Apavi
- kājavi Apavi
- kalošas Apavi
- koci Apavi
- liži Apavi
- pedaļi Apavi
- šporas Apavi
- špores Apavi
- štīfeļi Apavi
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
- gludeklis Apavi ar biezu zoli
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm)
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu
- galošas Apavi; kurpes
- abave Apavs
- apave Apavs
- apaviņš Apavs
- kājaunams Apavs
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes
- kape Apavu cietā daļa virs papēža
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli
- pleķis Apavu ielāps
- zadnieks Apavu klape
- spodre Apavu krēms
- vikse Apavu krēms
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
- kalodka Apavu lieste
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis
- padkleika Apavu odere
- apzete Apavu papēdis
- naboika Apavu papēža pasitnis
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
- kačarņa Apavu plaukts
- šņurks Apavu saite
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
- vaksa Apavu ziede
- Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
- Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
- apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
- Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
- Blūridži kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris")
- baltā pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele leporina")
- gaišā ķiršu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele psi")
- Aparana pilsēta Armēnijā (_Aparan_), Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Altūna pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ešvila pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, Apalačos 675 m vjl., 87900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
- Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā
- Šērbruka pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Apaka pilsēta Ugandā (_Apac_), Bunoro novadā
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- aparnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Aparnieki" iedzīvotāji
- zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
- Kamberlenda upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas
- Ohaio upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos
- Potomaka upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī
- Savana upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī
- Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
- Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
- Flinta upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos
- Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
- Delavēra upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas
- Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe
- Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
- Kema upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks
- Lanselots viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu
- apšu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura ilia")
- kārklu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura iris")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Apa.