Paplašinātā meklēšana
Meklējam Apa.
Atrasts vārdos (30):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1118):
- novaldzināt Apadīt.
- apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ.
- apekle Apakle, apkakle.
- pazarēs Apakš zariem.
- pazaros Apakš zariem.
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls).
- hypo- Apakš-, zem-.
- apuž- Apakš-.
- apuž Apakš, apakša; zem.
- apš Apakš; zem, apakšā.
- apaš Apakš.
- apaž Apakš.
- apukš Apakš.
- apuš Apakš.
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- zemīne Apakša, leja.
- zempus Apakšā, lejā.
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
- apakšene Apakša.
- apauška Apakša.
- apukša Apakša.
- zemaška Apakša.
- apakšan Apakšā.
- apukšā Apakšā.
- apuškā Apakšā.
- apužā Apakšā.
- zemin Apakšā.
- zemu Apakšā.
- zemuškā Apakšā.
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa.
- apakškultūra Apakšaugs.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- apukšbikses Apakšbikses.
- apužbikses Apakšbikses.
- bumbierenes Apakšbikses.
- paslavas Apakšbikses.
- trauzenes Apakšbikses.
- trusaki Apakšbikses.
- trusas Apakšbikses.
- trusenes Apakšbikses.
- trūsenes Apakšbikses.
- trusikas Apakšbikses.
- trusiki Apakšbikses.
- trusoni Apakšbikses.
- apušbrunči Apakšbrunči.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- apuždaļa Apakšdaļa.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- apužstilbs Apakšdelms.
- dilbs Apakšdelms.
- kulkšņa Apakšdelms.
- stilbuks Apakšdelms.
- tullīte Apakšdelms.
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- apakškārta Apakšējā kārta.
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- apakšveja Apakšēja.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- lejgalis Apakšējais gals.
- zemgalis Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- sub Apakšējais, apakšā, zem.
- apuškijais Apakšējais, apakšējs.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- leja Apakšējais, zemākais.
- zemļejīs Apakšējais, zemākais.
- apakšdējais Apakšējais.
- apkaš- Apakšējais.
- apukšējais Apakšējais.
- apuža Apakšējais.
- apužējais Apakšējais.
- zemējais Apakšējais.
- zemijais Apakšējais.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- pazares Apakšējie zari.
- pazari Apakšējie zari.
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
- apakšijs Apakšējs.
- apakšuvējs Apakšējs.
- apaušķīns Apakšējs.
- apužējs Apakšējs.
- sublokācija Apakšīre.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
- apukšmala Apakšmala.
- apukšpalags Apakšpalags.
- padokoņņiks Apakšpulkvedis.
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- apukšstilbs Apakšstilbs.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- apaksvāki Apakšsvārki.
- apukšbrunči Apakšsvārki.
- apužbrunči Apakšsvārki.
- apužbruņči Apakšsvārki.
- apužkleita Apakšsvārki.
- apužlindraki Apakšsvārki.
- apužsvārki Apakšsvārki.
- pamaucinis Apakšsvārki.
- spotka Apakštase, neliels šķīvis.
- apakštasīna Apakštase.
- apakštasīte Apakštase.
- apužtasīna Apakštase.
- pabļoda Apakštase.
- tase Apakštase.
- tasīte Apakštase.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
- apakšdrānas Apakšveļa.
- apakšdrēbes Apakšveļa.
- apakšveša Apakšveļa.
- apuždrēbes Apakšveļa.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- apakšjaka Apakšveļas jaka.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
- unterītis Apakšvirsnieks.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- unters Apakšvirsnieks.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās.
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- apolē Apaliski.
- apoļiski Apaliski.
- mulītē Apaliski.
- toleniski Apaliski.
- toliski Apaliski.
- apalusks Apalisks, apaļīgs.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints.
- uzalvot Apalvot, alvojot izgatavot no jauna.
- apalvīt Apalvot.
- baltskārds Apalvots skārds.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
- bole Apaļa cepure bez naga.
- bonere Apaļa cepure bez naga.
- bane Apaļa cepure, berete.
- banīca Apaļa cepure, berete.
- bānīca Apaļa cepure, berete.
- banīte Apaļa cepure, berete.
- banītis Apaļa cepure, berete.
- bānītis Apaļa cepure, berete.
- bolīte Apaļa cepure.
- rumbene Apaļa cepure.
- rumbenīca Apaļa cepure.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- bundulis Apaļa dzijas šķetere.
- bubļička Apaļa filca cepurīte.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- ķurķis Apaļa nūja.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- kļomba Apaļa puķu dobe.
- puķrunda Apaļa puķu dobe.
- rundulis Apaļa puķu dobe.
- polis Apaļa sēne.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
- buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- apaļvīle Apaļa vīle.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
- runcka Apaļa, resna meita.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
- bunce Apaļa, vēderaina pudele.
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
- bočka Apaļas formas ēka.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus").
- apaļkolba Apaļdibena kolba.
- apaļšpantīgs Apaļformas.
- phrynocephalus Apaļgalves.
- tups Apaļi dreijāts sāls trauks.
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
- čabatas Apaļi sniega apavi.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- zundurs Apaļīgs mazs zēns.
- mopsis Apaļīgs suns vai bērns.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
- makucis Apaļīgs, resns bērns.
- brosls Apaļīgs, resns.
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis.
- apalains Apaļīgs.
- apalans Apaļīgs.
- kumulis Apaļisks mākonis.
- ronds Apaļisks rokraksts.
- apalisks Apaļisks.
- kosuls Apaļkoka strazdu būris.
- ķozars Apaļkoka strazdu būris.
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
- ķozis Apaļkoka strazdu būris.
- kozuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- apaļi Apaļkoki.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- kaķbūve Apaļkoku guļbūve.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- apaļmutainie Apaļmutnieki.
- cyclostomata Apaļmutnieki.
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- apalot Apaļot, darīt apaļu.
- langermannia Apaļpūpēži.
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna.
- kamols Apaļš (audu) veidojums.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- apalums Apaļš izaugums, veidojums.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
- stukurnīca Apaļš koka klucis.
- stukurnīce Apaļš koka klucis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
- tīne Apaļš koka trauks.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
- bundzis Apaļš māla trauks.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
- pūčka Apaļš trauks; darvas trauks.
- pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks.
- čērpuks Apaļš trauks.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- kūns Apaļš, trekns.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- afaļš Apaļš.
- apals Apaļš.
- apalveidīgs Apaļš.
- apols Apaļš.
- ols Apaļš.
- opals Apaļš.
- globomieloma Apaļšūnu mieloma.
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve.
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- byrrhidae Apaļvaboļu dzimta.
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- apanāžs Apanāža.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
- šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
- tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
- oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
- oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
- fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
- kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- inhalators Aparāts ārstēšanai ar inhalāciju.
- halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- arteriogrāfs Aparāts artērijas pulsa reģistrēšanai.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
- hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- dromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- oromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- transfuzors Aparāts asins transfūzijai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
- hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
- vakuumekstraktors Aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
- antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
- elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
- hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
- likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
- hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
- frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- digestors Aparāts drogu macerēšanai.
- blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
- emulgators Aparāts emulsijas pagatavošanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
- termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
- mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
- hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
- absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
- manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- heteroskops Aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- irigators Aparāts irigācijai (2).
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- pelagoskops Aparāts jūras dibena aplūkošanai.
- perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
- pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- klonogrāfs Aparāts klonisku kustību reģistrācijai.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
- gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
- ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
- glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
- modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
- skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
- miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
- pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- ortodiagrāfs Aparāts ortodiagrammas attēlošanai.
- oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
- manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
- uzadatotājs Aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai.
- perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
- niktografs Aparāts rakstīšanai tumsā.
- poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
- cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
- gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- kinetogrāfs Aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- skoliotons Aparāts smagas skoliozes korekcijai.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- spridzīkla Aparāts spridzināšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
- nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
- aspirators Aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem.
- inspisators Aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
- torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- flebogrāfs Aparāts vēnas pulsa reģistrācijai.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- vibroskops Aparāts vibrāciju novērošanai.
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
- pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
- kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež 2 (1).
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
- hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- rektifikators Aparāts, iekārta, kurā veic rektifikāciju.
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- uzparikte Aparāts; iekārta.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- kontrolaparatūra Aparatūra, ar kuru kontrolē (ko).
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- apars Aparšanai nolemta atmata.
- apkārtāt Apart otrreiz.
- aport Apart.
- aramine Aparts lauks.
- apašņot Apasiņot.
- tamza Apaudums tīkla malām.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm.
- cers Apaudzis cinis purvā.
- pieumbis Apaudzis, aizaudzis.
- fekundācija Apaugļošana.
- impregnācija Apaugļošana.
- prēgnācija Apaugļošana.
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
- apvaisļošanās Apaugļošanās.
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem).
- izmīt Apaugļot (par putniem).
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nospundēt Apaugļot, piegulēt.
- apauglināt Apaugļot.
- grūtināt Apaugļot.
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
- citula Apaugļota olšūna.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- arhikarions Apaugļotas olas kodols.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
- apauglināt Apaugļoties.
- apvaisloties Apaugļoties.
- oosperma Apaugļots ovocīts, zigota.
- pedikulācija Apaugšana ar utīm.
- ieaugt Apaugt (ar bārdu).
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm.
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
- samatot Apaugt ar matiem.
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- nozālēt Apaugt ar nezālēm.
- virzēt Apaugt ar nezālēm.
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm.
- piepēt Apaugt ar piepēm.
- nopūkoties Apaugt ar pūkām.
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
- iesūnāt Apaugt ar sūnām.
- nosūbēt Apaugt ar sūnām.
- uzsūnot Apaugt ar sūnām.
- aizzāļot Apaugt ar zāli.
- sazālīt Apaugt ar zāli.
- apzarot Apaugt ar zariem.
- sūnīt Apaugt sūnām.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- apauļot Apaulekšot.
- apaulekšot Apauļot.
- aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu.
- apgalvene Apauši bez pavadas.
- apgalvenis Apauši bez pavadas.
- apaukši Apauši.
- apausis Apauši.
- apgalve Apauši.
- apmuči Apauši.
- apoši Apauši.
- apoži Apauši.
- muči Apauši.
- uzmuči Apauši.
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa.
- pažokle Apaušu apakšējā daļa.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- apgalvji Apaušu galvas daļa.
- apauties Apaut (2).
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- uzaut Apaut (kājas).
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- apauties Apaut sev kājas.
- pieaut Apaut, uzvilkt.
- apauti Apaut.
- apdžavarēt Apaut.
- aptauņāt Apaut.
- kāja Apauti apavi.
- apmaukties Apauties.
- apsaauties Apauties.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- gludeklis Apavi ar biezu zoli.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- galošas Apavi; kurpes.
- abava Apavi.
- apavas Apavi.
- bašmaki Apavi.
- kājavas Apavi.
- kājavi Apavi.
- kalošas Apavi.
- koci Apavi.
- liži Apavi.
- pedaļi Apavi.
- šporas Apavi.
- špores Apavi.
- štīfeļi Apavi.
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
- abave Apavs.
- apave Apavs.
- apaviņš Apavs.
- kājaunams Apavs.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- pleķis Apavu ielāps.
- zadnieks Apavu klape.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- spodre Apavu krēms.
- vikse Apavu krēms.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- kalodka Apavu lieste.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- padkleika Apavu odere.
- apzete Apavu papēdis.
- naboika Apavu papēža pasitnis.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- kačarņa Apavu plaukts.
- šņurks Apavu saite.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- vaksa Apavu ziede.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā.
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā.
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā.
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā.
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
- Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji.
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos.
- Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori.
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
- apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris").
- baltā pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele leporina").
- gaišā ķiršu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele psi").
- Aparana pilsēta Armēnijā (_Aparan_), Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešvila Pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, Apalačos 675 m vjl., 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā.
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā.
- Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā.
- Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī.
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apaka pilsēta Ugandā (_Apac_), Bunoro novadā.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m).
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā.
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- aparnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Aparnieki" iedzīvotāji.
- zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā.
- Kamberlenda Upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas.
- Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai.
- Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
- Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
- Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
- Delavēra Upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas.
- Tenesī Upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai.
- Abuluga upe Filipīnās (_Abulug_), Lusonas salas ziemeļos, Apajao un Kagajanas reģionā.
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe.
- Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka.
- Kema Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km.
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka.
- Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks.
- Lanselots Viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu.
- apšu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura ilia").
- kārklu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura iris").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Apa.