Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ar.
Atrasts vārdos (420):
- Ara:1
- Arā:1
- Are:1
- Ari:1
- Ari:2
- Arbā:1
- Arda:1
- Ards:1
- Ardu:1
- Ardū:1
- Areo:1
- Arga:1
- Argo:1
- Args:1
- Arhe:1
- Ario:1
- Arja:1
- Arka:1
- Arko:1
- Arla:1
- Arlī:1
- Arma:1
- Araba:1
- Arāba:1
- Arabs:1
- Arača:1
- Arada:1
- Arāda:1
- Arafa:1
- Araja:1
- Arāji:1
- Araka:1
- Arāka:1
- Arala:1
- Arami:1
- Arams:1
- Arana:1
- Arara:1
- Arari:1
- Arasa:1
- Arasi:1
- Araša:1
- Arava:1
- Aravī:1
- Arbet:1
- Arbro:1
- Arbuā:1
- Ardea:1
- Ardžo:1
- Areca:1
- Areco:1
- Areja:1
- Arejs:1
- Areka:1
- Arele:1
- Arena:1
- Areni:1
- Aresa:1
- Aress:1
- Arēte:1
- Arevs:1
- Arēze:1
- Argao:1
- Ariča:1
- Arida:1
- Arīda:1
- Aries:1
- Ariga:1
- Arīha:1
- Arika:1
- Arīka:1
- Ariļe:1
- Arima:1
- Aripo:1
- Arisa:1
- Arīsa:1
- Ariss:1
- Arīša:1
- Arīšs:1
- Araala:1
- Aradeo:1
- Aragva:1
- Aragvi:1
- Arahne:1
- Arahta:1
- Araiki:1
- Araiša:1
- Arakli:1
- Araksa:1
- Aranga:1
- Aranli:1
- Arauka:1
- Arbans:1
- Arbāva:1
- Arbaža:1
- Arboga:1
- Arbole:1
- Arbona:1
- Arbuda:1
- Arcāno:1
- Arciza:1
- Arčada:1
- Arčali:1
- Arčeda:1
- Arčena:1
- Ardala:1
- Ardeca:1
- Ardēni:1
- Ardens:1
- Ardēša:1
- Ardila:1
- Ardina:1
- Ardona:1
- Ardons:1
- Ardsen:1
- Arduda:1
- Aregva:1
- Arekšs:1
- Arfaks:1
- Arfūda:1
- Argaka:1
- Argana:1
- Argasa:1
- Argaša:1
- Argene:1
- Argona:1
- Argosa:1
- Argoss:1
- Argūba:1
- Argula:1
- Arguna:1
- Arguņa:1
- Arguss:1
- Arguta:1
- Arhāba:1
- Arhane:1
- Arhara:1
- Arhavi:1
- Arhiza:1
- Ariela:1
- Ariels:1
- Arīons:1
- Arispe:1
- Aritao:1
- Arjāna:1
- Arjari:1
- Arješa:1
- Arjēža:1
- Arkāds:1
- Arkani:1
- Arkata:1
- Arkola:1
- Arkota:1
- Arkuļa:1
- Arkuša:1
- Arlans:1
- Arlita:1
- Arlona:1
- Arļaka:1
- Armaks:1
- Armani:1
- Armaņa:1
- Armaņi:1
- Armazi:1
- Arabana:1
- Arabida:1
- Arabija:1
- Arabita:1
- Aradipa:1
- Aragaca:1
- Aragaca:2
- Aragacs:1
- Aragona:1
- Arahova:1
- Arajasa:1
- Arakati:1
- Arakažu:1
- Arakste:1
- Arakula:1
- Aralika:1
- Arālīte:1
- Araļska:1
- Aramaka:1
- Aramiļa:1
- Arandai:1
- Aranosa:1
- Aranuka:1
- Arapaho:1
- Araraša:1
- Ararata:1
- Ararats:1
- Arārija:1
- Arasana:1
- Arasate:1
- Araseli:1
- Arasena:1
- Arasuai:1
- Aratika:1
- Aravana:1
- Aravete:1
- Arborga:1
- Archīvs:1
- Ardenno:1
- Ardente:1
- Ardezio:1
- Ardvoka:1
- Ardžeša:1
- Ardžuna:1
- Arefina:1
- Aregaks:1
- Areions:1
- Arekipa:1
- Arelīte:1
- Arenals:1
- Arenasa:1
- Arendzē:1
- Arernte:1
- Aresibo:1
- Aresiva:1
- Aretīno:1
- Aretūsa:1
- Arevalo:1
- Argjēna:1
- Argungu:1
- Arhusta:1
- Ariadne:1
- Aridals:1
- Arideja:1
- Arifdžī:1
- Arikarī:1
- Arilaha:1
- Arimans:1
- Arinusa:1
- Ariosto:1
- Ariporo:1
- Arisaro:1
- Arishof:1
- Arišana:1
- Ariveči:1
- Arizona:1
- Arkaima:1
- Arkeita:1
- Arkliņi:1
- Arktika:1
- Arkturs:1
- Arlansa:1
- Armarka:1
- Armatja:1
- Armenta:1
- Aradeibs:1
- Araguita:1
- Aragvaja:1
- Aragvari:1
- Aragvasu:1
- Arakruša:1
- Aralkela:1
- Arālkums:1
- Aralsors:1
- Aramazds:1
- Arandasa:1
- Arandesa:1
- Aranjānī:1
- Arapgira:1
- Arapuema:1
- Araruama:1
- Araukita:1
- Aravjana:1
- Arbidāni:1
- Arbulaga:1
- Arcakēna:1
- Arcberga:1
- Arčidona:1
- Ardabīla:1
- Ardahana:1
- Ardakāna:1
- Ardanuča:1
- Ardatova:1
- Ardebila:1
- Ardešena:1
- Ardžasps:1
- Ardženta:1
- Arehavka:1
- Arencāno:1
- Arendole:1
- Areopole:1
- Argajaša:1
- Argolida:1
- Argopuro:1
- Argudana:1
- Arguvana:1
- Arhelājs:1
- Arhilohs:1
- Arhimēds:1
- Arhipova:1
- Arhonska:1
- Aribinda:1
- Aridžaka:1
- Arinsala:1
- Ariskums:1
- Aristajs:1
- Aristava:1
- Aristejs:1
- Aristips:1
- Arjamāns:1
- Arjogala:1
- Arkabeļa:1
- Arkadaka:1
- Arkādija:1
- Arkalika:1
- Arkalods:1
- Arkašona:1
- Arkatags:1
- Arkavāza:1
- Arkevīta:1
- Armaņaka:1
- Armavira:1
- Armenāza:1
- Armenija:1
- Armēnija:1
- Armerija:1
- Aračinova:1
- Aragvaina:1
- Arakonaka:1
- Arakonama:1
- Arāmbāgha:1
- Aramberri:1
- Arangveza:1
- Aranhvesa:1
- Arantāngi:1
- Arapiraka:1
- Ararangva:1
- Araripina:1
- Arasatuba:1
- Aratirika:1
- Arbuzinka:1
- Arcinjāno:1
- Arctovski:1
- Ardestāna:1
- Ardhanārī:1
- Ardvisura:1
- Ardževani:1
- Arehavska:1
- Arensberg:1
- Arga-Sala:1
- Argahtaha:1
- Argalanta:1
- Argandāba:1
- Argatjula:1
- Argentīna:1
- Argestāna:1
- Argi-Pagi:1
- Argostole:1
- Arhangajs:1
- Arhangela:1
- Arhipiški:1
- Arhipišķi:1
- Arhipovka:1
- Arhitekts:1
- Arikemisa:1
- Arismendi:1
- Aristarhs:1
- Aristeids:1
- Arjeplūga:1
- Arkaulova:1
- Arklinīki:1
- Arkoverdi:1
- Arkunjāno:1
- Arlansona:1
- Armakonda:1
- Armansona:1
- Aragacotna:1
- Aragvasema:1
- Arapongasa:1
- Araputanga:1
- Ararakvara:1
- Arasgineji:1
- Araukānija:1
- Arboletesa:1
- Arcbogdūls:1
- Arcvaberda:1
- Arčedinska:1
- Ardžentēra:1
- Ardžomanda:1
- Argirupole:1
- Arikbalika:1
- Aripuanana:1
- Aripvanana:1
- Aristofans:1
- Arklenieki:1
- Arklinieki:1
- Armagedona:1
- Armantjēra:1
- Aragvatinsa:1
- Araistanisa:1
- Arbeterheim:1
- Ardibešests:1
- Ardžentārio:1
- Arejabranka:1
- Arenapolisa:1
- Arevamanuks:1
- Arga-Emņeke:1
- Argajurjaha:1
- Arhangeļska:1
- Ariamsfleja:1
- Aristotelis:1
- Arivunimamu:1
- Arakamčečena:1
- Arčagliajata:1
- Ardenārkeida:1
- Ardnarfjords:1
- Areops-Enaps:1
- Arandželovaca:1
- Ardžavinanuna:1
- Argosorestika:1
- Arinpiglinajs:1
- Arishoefscher:1
- Aranjaprathēta:1
- Arhipoosipovka:1
- Arakuļskijšihans:1
- Ardžentainailesa:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot)
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
- (ar) aizturētu elpu
- (ar) asinīm slacīts
- (ar) atplestām rokām
- (ar) atplestu muti, arī muti atplētis
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) gariem zobiem
- (ar) kailām (arī plikām) rokām
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt)
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt)
- (ar) plikām (arī kailām) rokām
- (ar) septiņjūdžu soļiem
- (ar) sviedriem vaigā
- (ar) tukšām rokām
- (ar) vaļējām (arī platām) acīm
- (ar) vieglu sirdi
- (ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras
- (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs)
- (ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē
- (iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri)
- (kā) ar aklumu sists
- (kā) ar cimdiem (rokās)
- (kā) ar kāsi velkams
- (no)kauties ar domām
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt
- (sa)iet kopā (ar kādu)
- (taisns) kā lineāls, arī kā ar lineālu novilkts
- (taisns), kā ar lineālu novilkts
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu)
- Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju
- aiziet kā kaķis ar pūsli
- aizņemts (pats) ar sevi
- aizņemts ar domām
- aiznest ar kājām pa priekšu
- aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem
- aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem
- aizslēgt (ar) deviņām atslēgām
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju
- apaugt ar mantu
- apaugt ar utīm
- apaugt ar zāli
- apbērt ar zeltu
- apbērt vai ar zeltu
- apbizenēt visu pagastu ar jaunam ziņām
- Apes pilsēta ar lauku teritoriju
- apēst ar zobiem
- apēst vai ar acīm
- apetīte aug ar ēšanu
- apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā
- apgriezt visu ar kājām gaisā
- apiet likumu ar līkumu
- apieties kā ar jēlu olu
- apkraut (ar) lāstiem
- aplaist ar miegu
- apliet ar samazgām
- apmētāt (ar) dubļiem
- apmētāt ar dubļiem (kādu)
- apraudzīt ar roku
- apstrāde ar aukstumu
- apstrāde ar elektronu staru kūli
- apstrāde ar plazmu
- apstrāde ar ultraskaņu
- aptraipīt rokas ar asinīm
- aptraipīties ar asinīm
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā)
- ar (savas) sirds asinīm
- ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli
- ar abām acīm
- ar abām rokām
- ar abām rokām saņemt
- ar acīm apmīļot
- ar acīm mērīt
- ar acīm mērot
- ar acīm mest
- ar acīm pavadīt
- ar acs kaktiņu
- ar aizmiegtām acīm
- ar aizsietām acīm
- ar aizturētu elpu
- ar aizvērtām acīm
- ar aknām
- ar apkorām tēgāt pēc naudas
- ar asinīm iegūts
- ar atkaru kauliem
- ar atklātu sirdi
- ar atliektiem galiem
- ar atpakaļejošu datumu
- ar atplestām rokām
- ar atplestu muti
- ar ātrību
- ar atrotītām piedurknēm
- ar atvērtām acīm
- ar aukstām asinīm
- ar badu uz pusēm
- ar bakštagvēju
- ar baltām acīm
- ar baltiem cimdiem
- ar baltiem diegiem šūts
- ar bērnu zem sirds
- ar bomi ceļams
- ar bukti
- ar darvu kristīts
- ar dāsnu roku
- ar dažādām halzēm
- ar degunu stumdīt mākoņus
- ar degunu stumt mākoņus
- ar devīgu roku
- ar diegiem nav aršana
- ar dieva palīgu
- ar dievu uz pusēm
- Ar dievu!
- ar drošu pieri
- ar drošu roku
- ar dzimumu saistītā iedzimšana
- ar gadiem
- ar gaismiņu
- ar galvu
- ar galvu sienā skriet
- ar garām acīm
- ar gardu muti
- ar gariem zobiem
- ar garšu
- ar garu degunu
- ar glanci
- ar godu
- ar greizu aci
- ar gudru ziņu
- ar gvalti
- ar halzi
- ar iekārtām pārbaudāms elements
- ar ieročiem rokās
- ar izgāztu krūti
- ar joni
- ar kailu takelāžu
- ar Kaina zīmi
- ar kājām gaisā
- ar kājām uz augšu
- ar kalnu
- ar kāru muti
- ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams
- ar katru acumirkli
- ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.)
- ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.)
- ar kaudzi
- ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm)
- ar kaulainu aci
- ar labu
- ar labu vakaru
- Ar labu vakaru!
- ar laiku
- ar ļaunu
- ar lielo burtu
- ar līku padusi
- ar līkumu
- ar mazu gaismiņu
- ar melnu muguru
- ar mēru
- ar mežu apklātas zemes
- ar mežu neapklātas zemes
- ar mierīgu sirdi
- ar miesu un asinīm
- ar miesu un dvēseli
- ar mīļu prātu
- ar muti
- ar muti kalnus gāzt
- ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē
- ar nagiem un zobiem
- ar neapbruņotu aci
- ar nemierīgu sirdi
- ar nodomu
- ar nokārtu degunu
- ar nokārtu galvu
- ar nolaistām rokām
- ar normām pamatotā novērtēšana
- ar paceltu galvu
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona
- ar pilnām burām
- ar pilnām tiesībām
- ar pilnu jaudu
- ar pilnu muti
- ar pilnu tvaiku
- ar pirkstu barojams
- ar pirkstu galiem
- ar pirkstu taisīts
- ar platām acīm
- ar platu muti
- ar plikām rokām
- ar pulksteņa precizitāti
- ar putām uz lūpām
- ar reizi
- ar roku aizsniedzams
- ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt)
- ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt)
- ar sauli
- ar sausām acīm
- ar sausām kājām
Atrasts skaidrojumos (3247):
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu
- Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā
- Ciskāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kaniņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Līdēre apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Šķūri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā
- Lode apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Oļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Viesiena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Liepa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Rosme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Lautere apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Zelgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Arnicēni apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā
- Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
- Arinsala apdzīvota vieta Andorā (_Arinsal_), Lamasanas pagastā
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
- Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
- Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā
- Angehakota apdzīvota vieta Armēnijā (_Angeghakot_), Sjunikas marzā
- Ašocka apdzīvota vieta Armēnijā (_Ashotsk_), Širaka marzā
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Azatana apdzīvota vieta Armēnijā, Širakas marzā
- Arcvaberda apdzīvota vieta Armēnijā, Tavušas marzas austrumos
- Areni apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marzā
- Ahavnadzora apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marza dienvidrietumu daļā
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā
- Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Vaiomingas štatā
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Floridas štatā
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā
- Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
- Ārko apdzīvota vieta ASV (_Arco_), Aidaho štatā
- Ārktikvilidža apdzīvota vieta ASV (_Arctic Village_), Aļaskas ziemeļaustrumu daļā
- Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
- Arlī apdzīvota vieta ASV (_Arlee_), Montānas štata rietumu daļā
- Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Ziemeļdakotas štata austrumu daļā
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ārnolda apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Kalifornijas štatā
- Bisbī apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju
- Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kārni apdzīvota vieta ASV ("Kearny"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bensona apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata dienvidaustrumu daļā
- Bauza apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata rietumos
- Begdeda apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata rietumu daļā
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
- Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
- Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
- Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
- Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā
- Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
- Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
- Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos
- Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā
- Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī
- Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos
- Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
- Anī i Olja apdzīvota vieta Irānā, Ardabīlas ostāna austrumu daļā
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Ontārio provincē
- Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā
- Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
- Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
- Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
- Arzgira apdzīvota vieta Krievijā (_Arzgir_), Stavropoles novada austrumu daļā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Beļaši apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Argutas kreisajā krastā
- Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
- Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
- Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
- Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
- Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
- Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Arbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Arbulag_), Huvsgula aimakā
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā
- Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā
- Batcengela apdzīvota vieta Mongolijā, Arhangaja aimaka austrumu daļā
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā
- Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
- Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
- Arkevīta apdzīvota vieta Sudānā (_Arkawīt_), Bahr el Ahmera vilājas austrumu daļā
- Ašagimadena apdzīvota vieta Turcijā, Artvinas ilā
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
- Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
- Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā
- Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
- Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
- ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods
- Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām)
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- arabeske Arabeska
- arābietis Arābi
- arābs Arābi
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu
- Acacia arabica Arābijas akācija
- Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte
- Coffea arabica Arābijas kafijkoks
- Medicago arabica Arābijas lucerna
- arābists Arābistikas speciālists
- fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
- intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās
- sulaimi Arābu beduīni Ziemeļāfrikā
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
- darabuka Arābu bungas
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
- hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
- Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
- marraba Arābu lociņinstruments ar vienu stīgu
- OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
- mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs
- naskhi Arābu raksta veids
- AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR)
- djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju
- ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā)
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dibināta 1947. g., Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (1963.-2024. g.), Irākā (1968.-2003. g.)
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā
- ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību
- tamburs Arābu un persiešu stīgu instruments, līdzīgs lautai, spēlējams kā mandolīna ar plektru
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- al Arābu valodā noteiktais artikuls
- AVL Arābu valstu līga
- nachr- Arābu vietu vārdos - upe
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
- Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā
- daudzarājs Arājs, kas daudz ar
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai
- Eraka Arāka - pilsēta Irānā
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums
- Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā
- Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_)
- araliaceae Arāliju dzimta
- arālijaugi Arāliju dzimta ("Araliaceae")
- ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
- aralia Arāliju dzimtas ģints
- kalopanax Arāliju dzimtas ģints
- dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca")
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
- kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
- oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
- panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
- šeflēra Arāliju dzimtas ģints ("Schefflera")
- tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus")
- araliales Arāliju rinda
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- senaramieši Aramieši
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā
- aram. Aramiešu valoda
- abba Aramiešu valodā - tēvs (no tā arī abats)
- aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
- artava Arams (bet vēl neuzarts) lauks
- aramaite Aramzeme
- arameņa Aramzeme
- aramine Aramzeme
- aramzems Aramzeme
- ceturtnieks Aramzemes mērvienība - \~5,34 ha
- aramlauks Aramzemes nogabals
- aranžierēt Aranžēt
- anodorchynchus Aras
- ara Aras
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
- araucaria Araukārijas
- araucariaceae Araukāriju dzimta
- araucariales Araukāriju rinda
- parastā araukārija araukāriju suga ("Araucaria araucana")
- dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
- arvaki Aravaki - indiāņu cilšu grupa
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām
- citrullus Arbūzi
- arbūze Arbūzs
- arbuzis Arbūzs
- arbuzs Arbūzs
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss
- arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta
- lachnobolus Arcīriju dzimtas ģints
- Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- Ordaņbuje Ardatova, pilsēta Krievijā
- ardot Ardavāt
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- ardieva Ardievas
- adjū Ardievu, sveiki
- adjē Ardievu; atvadīšanās
- goodbye Ardievu!
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
- Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos
- Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos
- Todaižu pilskalns Ardusa pilskalns Alsungas novadā
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
- Areca Areco - pilsēta Itālijā
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā
- diskdzinis Arējā ierīce, kas dod iespēju ierakstītos datus nolasīt no diska
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss
- pinangs Arekas palma
- areca Areki
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
- Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
- Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā
- areopags Areopāgs
- Oresa Aresa, upe Baltkrievijā
- Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā)
- krapants Arestants
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā
- arastēt Arestēt
- arestierēt Arestēt
- čerpaķ Arestēt
- klučot Arestēt
- kruķiķ Arestēt
- pričaļiķ Arestēt
- skruķiķ Arestēt
- smesķi Arestēt
- vzjaķ Arestēt
- zakovaķ Arestēt
- zalapaķ Arestēt
- zamurovaķ Arestēt
- zapereķ Arestēt
- povjazaķ Arestēt, aizturēt
- zabarabaķ Arestēt, aizturēt
- ieklučot Arestēt, ieslodzīt
- araštants Arestētais
- arestants Arestētais
- areštants Arestētais
- areste Arests
- bednosķ Arests
- sidka Arests
- vili Arests
- harfa Arfa
- harfe Arfa
- safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
- AR Argentīna, valsts divburtu kods
- ARG Argentīna, valsts trīsburtu kods
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
- Latvju savienība Argentīnā Argentīnas latvju savienība
- argentino Argentīnas peso - Argentīnas naudas vienības nosaukums
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
- Cinclus schulzi Argentīnas ūdensstrazds
- Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
- Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
- argent. Argentīniešu
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts
- argyranthenum Argirantēmas
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
- argonautidae Argonauti (2)
- pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums
- Orga Arguna - pilsēta Krievijā, Čečeijas Republikā
- archaiski Arhaisks
- archaisks Arhaisks
- arhaiski Arhaisks
- Bryum archangelicum Arhangeļskas samtīte
- archaebacteria Arhebaktērijas
- mendosicutes Arhebaktērijas
- archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Argentīnas ezers Arhentino ezers
- arheogrāfs Arheogrāfijas speciālists
- archaiologs Arheologs
- archaioloģija Arheoloģija
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
- arheologs Arheoloģijas speciālists
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem
- archaioloģisks Arheoloģisks
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta
- archaiopteriks Arheopterikss
- archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas
- archi- Arhi-
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona
- pusregulārie daudzskaldņi Arhimēda ķermeņi
- archipels Arhipelāgs
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa)
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai)
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
- pokuna Arhitektoniski veidota ūdens tvertne indu rituālām peldēm
- edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
- AS Arhitektu savienība
- architekture Arhitektūra
- agrafe Arhitektūrā - dzelzs krampis
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
- arc Arhitektūrā arka, loks
- piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas
- minūta Arhitektūrā moduļa 30. daļa
- ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā
- modulis Arhitektūrā pieņemta mērvienība objekta proporcionēšanai
- telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
- entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
- ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai
- arhitekts Arhitektūras speciālists
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
- archivālijas Arhīva aktis; arhivālijas
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus
- arķivars Arhivārs
- archivārs Arhivārs - arhīva dokumentu pārzinis
- arķivists Arhīvists
- archivs Arhīvs
- arķivs Arhīvs
- archīvs Arhīvs - dokumentu glabātuve
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
- arīdzan Arī (1)
- ar Arī 1(1)
- ar Arī 1(2)
- trabuks Arī cigāru šķirne
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
- interakcionisms Arī interaktīvais duālisms - teorija, ka psihiskais ar fizisko ir divi neatkarīgi, patstāvīgi procesi, kas savstarpēji mijiedarbojas
- knibena Arī kā lamuvārds
- žņurgulis Arī kā viegls lamuvārds
- žņurguls Arī kā viegls lamuvārds
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele
- atmešņa Arī par cilvēkiem
- aizvara Arī par pārējiem aiztaisāmiem
- atgāzene Arī par sievieti
- apmīzt Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu
- stropīt Arī par zirgiem
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs)
- brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām"
- seraskers Arī Turcijas kara ministrs
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms
- ij Arī, pat; gan
- MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu
- Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
- arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos
- koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
- Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
- arisarum Arisārumi
- Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
- labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
- augstciltīgs Aristokrātisks
- augstdzimtīgs Aristokrātisks
- dižciltīgs Aristokrāts
- patricijs Aristokrāts
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību
- aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- aristolochiales Aristolohiju rinda
- pirmdzimtis Aristolohiju suga
- mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
- liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
- Mandžūrijas aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia manshuriensis")
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
- analītika Aristoteļa loģikā - mācība par siloģismiem un pierādījumiem
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
- organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali
- aristodemokrātija Aristrokrātijas un tautas valdība
- bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija
- Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 )
- subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju
- ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
- eksempls Aritmētisks uzdevums
- abies lasiocarpa Arizonas baltegle
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu
- arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam)
- kanrani Arkani - birmiešu etnogrāfiska grupa
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā
- bānis Arkla apvērsējs
- bāns Arkla apvērsējs
- kardziņš Arkla balsta pludzītis
- balsis Arkla balsts
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
- skalbiņš Arkla daļa; skalbis
- skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1)
- spandas Arkla detaļa - aukla, stieple vai klūga, ar ko sasaista arklu
- ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
- šķiežamais Arkla griezējasmens
- rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai
- matigi Arkla ilksis
- appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- atpīšas Arkla ilksis; apīža
- atpīši Arkla ilksis; apīža
- atpīžas Arkla ilksis; apīža
- zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien
- vārsta Arkla koka detaļa
- ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
- spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
- artuve Arkla rokturis
- balsne Arkla rokturis
- raģele Arkla rokturis
- pasēja Arkla saite
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
- dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses
- dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- apēžas Arkla streņģe
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
- reguļi Arkla, motocikla rokturi
- apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi
- arklinieks Arklinieki
- arklinieki Arklinieks
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks
- arklis Arkls
- ārkls Arkls
- haken Arkls
- orklis Arkls
- plogs Arkls
- žabārklis Arkls
- beblis Arkls ar (vienu) lemesi neiekoptas zemes uzplēšanai
- grieze Arkls ar asmenim līdzīgu lemesi, griezējarkls
- dakšainītis Arkls ar diviem lemešiem
- vienlemešarkls Arkls ar vienu lemesi
- kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai
- ķurpis Arkls sēklas iearšanai
- motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē)
- Bryum arcticum Arktikas samtīte
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs
- arctotis Arktotes
- arkveidīgs Arkveida
- pārsegumvelve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa
- Rokuļu ezers Arla ezers Andzeļu pagastā
- Rokolu ezers Arla ezers Andzeļu pagastā
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
- aizsargarmatūra Armatūra, kas aizsargā
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- AM Armēnija, valsts divburtu kods
- ARM Armēnija, valsts trīsburtu kods
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
- Muscari armeniacum Armēnijas muskare
- ANK Armēnijas Nacionālā kustība
- ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին)
- AR Armēnijas Republika
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
- Aregaks armēņu mitoloģijā - Arevs, saules personifikācija
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita
- Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls
- Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
- Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
- Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs
- višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
- mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
- arm. Armēņu-; armēņu valoda
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- Žirarda armērija armēriju suga ("Armeria girardii")
- jūrmalas armērija armēriju suga ("Armeria maritima")
- platlapu armērija armēriju suga ("Armeria pseudoarmeria")
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- karapūļi Armija
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs
- guba Armijas cietums, karceris
- gubs Armijas cietums, karceris
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis"
- veščmešoks Armijas mugursoma
- ASK Armijas sporta klubs
- desantvienības Armijas un flotes izlases vienības sauszemes operāciju veikšanai
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs
- armilārs Armilārā sfēra
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- Itālijas ārums ārmumu suga ("Arum italicum")
- plankumainais ārums ārmumu suga ("Arum maculatum")
- arnica Arnika
- ernikoja Arnika - kurvjziežu dzimtas (ārstniecības) augs
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
- Sorbus x arnoldiana Arnolda pīlādzis
- Rafflesia arnoldii Arnolda raflēzija
- Fissidens arnoldii Arnolda spārnene
- Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele
- arodizvēle Aroda, profesijas izvēle
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
- sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā)
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
- arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.)
- proforgs Arodbiedrības pirmorganizācijas vadītājs
- ACS Arodbiedrību centrālā savienība
- TUC Arodbiedrību kongress ("Trade Union Congress")
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu
- arodaktīvs Arodkomitejas biedri
- aroda Arods 1
- fachs Arods, specialitāte
- amatniecībskola Arodskola
- arodskolnieks Arodskolas audzēknis
- arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne
- AS Arodu savienība
- AVS Arodvidusskola
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā
- kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH
- arilēns Aromātiska ogļūdeņraža divvērtīgs radikālis
- arils Aromātiska ogļūdeņraža vienvērtīgs radikālis
- nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm
- ambrozija Aromātiska ziede senajām tautām
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.)
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens")
- ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2)
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
- vircīgs Aromātisks
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
- kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām
- aroms Aromāts
- ambra Aromāts, smarža
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos
- aromaterapija Aromterapija
- aromātterapija Aromterapija
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia")
- krāšņziedu aronija aroniju suga ("Aronia floribunda")
- melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa")
- arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai)
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
- ieart Arot apklāt ar zemi
- uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart
- noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart
- uzgriezt Arot apvērst (zemi); arī uzart
- uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu)
- apart Arot apvērst; apvērst un ieart
- aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne
- arums Arot apvērstā zemes kārta
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt)
- atart Arot atsegt
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas)
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē
- vādžot Arot atstāt neapartas joslas
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā)
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7)
- sadzanāt Arot izveidot (vagas)
- pārsadzīties Arot izveidot (vagu) vēlreiz, no jauna
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- aizart Arot likvidēt
- izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu)
- nosaarties Arot nogurt
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai)
- aizarties Arot nokļūt līdz
- pārart Arot pārraut vai pārgriezt (ko)
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
- pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.)
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam
- vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi)
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
- arpinieks Arpas spēlētājs
- arpists Arpas spēlētājs
- Arasa Arrasa - pilsēta Francijā
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
- arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3
- nikelīns Arsenīdu grupas minerāls, niķeļa rūda
- arsenīti Arsēnpaskābes sāļi
- arzeniks Arsēns
- arzens Arsēns
- arzenskābe Arsēnskābe
- arsenāti Arsēnskābes sāļi
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu
- arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze
- kultūraršana Aršana ar kultūrarklu
- dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu
- slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3)
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām
- aršins Aršīna - 0,71119 m; sadalīts 16 veršokos
- aršīnmalka Aršīnas garumā sazāģēta malka
- apart Art apkārt
- atart Art vaļā
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt
- vagot Art, veidojot vagas (1)
- Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
- ārtauks Artava
- artaugs Artavs - sena (16.-18. gs.) sudraba naudas vienība
- manufakts Artefakts
- arteļnieks Arteļa biedrs
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru
- arteriorāģija Arteriāla asiņošana
- dearterializācija Arteriālo asiņu pārvēršanās venozajās
- lēka Artērija
- pukste Artērija
- pukstele Artērija
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
- arteriostoze Artērijas apkaļķošanās, osifikācija
- eksarteriīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums
- eksarterīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums
- arteriotomija Artērijas atvēršana, galvenokārt asiņu nolaišanai
- arteriīts Artērijas iekaisums
- endarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarterīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums; endarteriīts
- arteriektomija Artērijas izgriešana
- arteriektopija Artērijas novirze no normālās lokalizācijas
- arteriektāzija Artērijas paplašinājums
- ultraligācija Artērijas pārsiešana distali no tās zarošanās vietas
- arteriorekse Artērijas plīsums
- arteriogramma Artērijas pulsa līkne
- saltācija Artērijas pulsēšana; asins strūkla no artērijas
- arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- arteriogramma Artērijas rentgenogramma
- cirkumklūzija Artērijas saspiešana ar stiepli
- arteriostenoze Artērijas sašaurinājums
- arteriostrepse Artērijas savīšana ap asi asiņošanas apturēšanai
- arterīts Artērijas sienas iekaisums
- tromboendarterīts Artērijas sienas iekšējā slāņa iekaisums ar tromba veidošanos
- arteriomalācija Artērijas sienas nenormāls mīkstums
- arteriorāfija Artērijas sienas sašūšana
- arteriotonija Artērijas sienas spraigums
- mezarterīts Artērijas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums
- aneurisma Artērijas sieniņu norobežota paplašināšanās
- arterioze Artērijas sienu deģenerācija
- sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu
- arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla
- angiotomija Artērijas vai vēnas pārgriešana
- arteriogrāfija Artēriju apraksts
- periarterīts Artēriju aptverošo audu iekaisums
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
- endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums
- trombarterīts Artēriju sienu iekaisums ar trombozi
- ligācija Artēriju, vēnu vai izvadkanālu nosiešana
- endarteriolīts Arteriolas iekšējā slāņa iekaisums
- arteriolonekroze Arteriolu deģenerācija, kuras sekas ir nekroze
- arterioloskleroze Arteriolu sienu skleroze un sabiezēšana
- ežektorfiltrs Artēziskais dziļsūknis gruntsūdens līmeņa pazemināšanai
- spiedienūdeņi Artēziskie ūdeņi
- artēzijas Artēzisks
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas)
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām
- logoplēģija Artikulētas runas spējas zudums
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ)
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis
- artiklis Artikuls
- kvadrants Artilērijā - ierīce leņķu mērīšanai vertikālā tēmējumā (šaujot no aizsega)
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
- pašgājējartilērija Artilērija, kuras apbruņojumā ir artilērijas ieroči un iekārtas uz pašgājējas mašīnas bāzes
- baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
- šāviņš Artilērijas ieroču munīcija, kas tiek raidīta uz mērķi
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
- virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri
- tuvlidums Artilērijas šāviņa sprādziens tuvāk par mērķi
- lode Artilērijas šāviņš
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- artiste Artists
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni
- cynara Artišoki
- arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
- cīkste Artrīts
- miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem)
- veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- AW Aruba, teritorijas divburtu kods
- ABW Aruba, teritorijas trīsburtu kods
- AWG Arubas guldenis; Arubas valūtas kods, sīknauda - cents
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
- orumi Arumi
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- arumi Arums
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas
- arumgali Arumu izciļņi
- arundinaria Arundinārijas
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums
- aizvienām Arvien
- arvienam Arvienu
- arvienim Arvienu
- arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
- Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
- Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
- Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
- Losglasjaresas nacionālais parks atrodas Argentīnā, izveidots 1937. g., platība - 6000 km^2^
- Lielā kanjona nacionālais parks atrodas Arizonas štatā, ASV, izveidots 1919. g., platība - 4926 km^2^
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
- Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji
- Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
- Vavilakas Austrālijā, Arnemlendas jolngu mitoloģijā - divas māsas, pirmsences un varones
- Austra Austrona, Aronas pieteka
- Austronīca Austrona, Aronas pieteka
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā
- Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
- bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums
- rāceņu baltenis balteņu suga ("Artogeia rapae")
- anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka
- Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus")
- baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
- lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus")
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m
- Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- eža blusa blusu suga ("Archaeopsylla erinacei")
- Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
- A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister")
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- Riočiko Čiko, upe Argentīnā
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Barsakelmesa dabas apgabals Arāla jūras baseinā, kas 20. gs bija sala, tās platība 1980. gados bija 133 km^2^, ar maksimālo augstumu 113 m, bet jūrai izsīkstot 1990. gadu beigās kļuva par tās austrumu piekrasti
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
- Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
- artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
- DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Ardēša departaments Francijā (_Ardèche_), Ronas-Alpu reģionā
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
- Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
- Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
- dieva kociņš dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- dievakoks Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- kārkliņi Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- kārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- kūšņa Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- mājkārkliņš Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- vecpuiši Dievkociņš ("Artemisia abrotanum")
- dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum")
- Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
- arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos
- augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
- dadzis Diždadži ("Arctium")
- dadzs Diždadži ("Arctium")
- līpdadzis Diždadži ("Arctium")
- lipējdadži Diždadži ("Arctium")
- pūkdadzis Diždadži ("Arctium")
- lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major")
- mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor")
- birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
- pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa")
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā
- Dibaja Dubaija - pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos
- Dubaja Dubaija, pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos
- ūdensvērsis Dumpis ("Botaurus stellaris", senāk "Ardea stellaris")
- Vostandvina Dvina - senpilsēta Armēnijā
- Dzirkstēnu-Skujiešu ezers Dzirkstums, ezers Aronas pagastā
- arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Arbet Ebreju organizācijas "Arbeterheim" grāmatu kooperatīvs Rīgā 1919.-1922. g.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- madrone Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus")
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam
- Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
- Arpi ezers ezers Armēnijā, Širakas marza ziemeļrietumos
- Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
- Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
- Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
- Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
- Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
- Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
- Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
- Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
- Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
- Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
- Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
- Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
- Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
- Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha
- Dzirkstums ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers
- Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
- Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
- Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha
- Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
- Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha
- Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
- Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
- Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
- Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
- Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
- Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā
- arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
- Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
- aizmugurējā frēze frēze ar zobu mugurvirsmām, kas veidotas pēc logaritmiskas vai Arhimēda spirāles
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts, 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija
- primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā)
- argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- zivju gārnis gārņu suga ("Ardea cinerea")
- Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
- Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
- Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē
- Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
- arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
- arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera")
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki)
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
- Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
- Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
- Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
- Partenopajs Grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfas Atalantes dēls
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
- Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
- Kerineja Grieķu mitoloģijā - kalns Arkādijā
- Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress
- Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja)
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
- Args Grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, kuģa "Argo" būvētājs
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
- gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā
- gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā
- Razdana Hrazdana, upe Armēnijā
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
- B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts")
- M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts")
- gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
- robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca")
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
- Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- baroskops ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
- Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
- mataki Indiāņu cilts Argentīnas ziemeļu apgabalos
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti
- araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
- ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
- arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg u. tml., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg u. tml.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- Kolombīna Itāliešu tautas pantomīmās Arlekīna mīļākā
- Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando"
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne"
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
- saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
- artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Arisaro izžuvis sālsezers Argentīnā (_Arfzaro, Salar de_), Saltas provinces rietumos
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais"
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- JAR Jemenas Arābu Republika
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
- Cāle Jole, Aronas pieteka
- Iole Jole, Aronas pieteka
- Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
- Baijablankas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna rietumos, Argentīnas Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
- Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
- Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
- Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
- Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
- Aruri šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Aruri, Selat_), Jaungvinejas salas ziemeļrietumos, starp Biakas un Numforas salu, Indonēzijas teritorija
- Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu
- Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
- Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
- Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
- Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
- Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
- Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
- Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru
- Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
- Nabišaibs kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
- Baklends kalns Argentīnā, Skotijas jūras Estadosas salā, augstums - 1120 m
- Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
- Augstumkalns kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
- Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- arnakāja Kalnu arnika ("Arnica montana")
- arnieks Kalnu arnika ("Arnica montana")
- arnikava Kalnu arnika ("Arnica montana")
- orla Kalnu arnika ("Arnica montana")
- pulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana")
- purenīši Kalnu arnika ("Arnica montana")
- urleja Kalnu arnika ("Arnica montana")
- vulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana")
- Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
- Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
- Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
- Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
- Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
- Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
- Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
- Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
- Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
- Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
- Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
- Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
- Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā
- Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius")
- divmāju kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus dioicus")
- Ķīnas kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus sinensis")
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā
- Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
- vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs
- Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
- Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām
- Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā, Spratlija salu dienvidaustrumu daļā
- Arno koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās (_Arno_), Rataka salu grupas dienvidu daļā
- Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs
- Korrjentesas province Korrjentesa, Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 88199 kvadrātkilometri, 1035700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aruna Kosī kreisā krasta pieteka Nepālā (_Arun_)
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski
- artjomovcieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji
- Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii")
- Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- arhostemāti kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata")
- lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
- Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
- Kurdistāna kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. _Kurdistan_), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- arktote Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctotis"), \~50 sugu
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks
- argons Ķīmiskais elements - inerta gāze, periodiskās sistēmas 18. elements; simbols - Ar; pārtikas piedeva E938
- brūnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia caja")
- melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama
- Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
- iedobīte lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- sūneklene lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
- Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
- Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
- Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
- LAS Latvijas Arhitektu savienība
- LRAP Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padome
- bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
- vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris")
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater")
- joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus")
- dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus")
- dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus")
- dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis")
- mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius")
- Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus")
- sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus")
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
- Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs
- Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
- Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
- baltlaps Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- dadžlapa Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- lieldadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- līpdadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- līpdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- platdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- vecpuiši Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
- Lielais Līderes ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- Lielais Līdēres ezers Lielais Līdēris, ezers Aronas pagastā
- Grāveru ezers Lielais Rāvijs, ezers Aronas pagastā
- Lielais Ravijas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāves ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāvas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Jamdena Lielākā no Tanimbaras salām ("Yamdena"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā"
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
- Lipiens Lipielu ezers Aronas pagastā
- Lipēnu ezers Lipielu ezers Aronas pagastā
- Lipiela ezers Lipielu ezers Aronas pagastā
- Rutuļu ezers Lipielu ezers Aronas pagastā
- Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
- arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
- Kakšu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
- Priecumu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
- apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji
- grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji
- kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji
- lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji
- līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji
- lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
- olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji
- viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji
- zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
- zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
- aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji
- aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji
- M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas
- MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas
- Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
- AI Mākslīgais intelekts (angļu "Artificial Intelligence")
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse")
- dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
- dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
- mērarutki Mārrutki ("Armoracia rusticana")
- mārrutki Mārrutks ("Armoracia rusticana")
- Aragacotna marza Armēnijā (_Aragatsotn_), administratīvais centrs - Aštaraka
- Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
- slependadzis Mazais diždadzis ("Arctium minus")
- Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
- Mazlīderis Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
- Mazais Līderes ezers Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
- Ravijas ezers Mazais Rāvijs, ezers Aronas pagastā
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
- Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā
- Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
- arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
- smiltenāji Miltenes ("Arctostaphylos")
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem
- Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
- arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji
- Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums
- arklinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" iedzīvotāji
- Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem
- argentīnieši Nācija, Argentīnas pamatiedzīvotāji, kuru pamatkodolu veidojuši gk. spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu vietējo indiāņu piejaukumu
- Baritu nacionālais parks nacionālais parks Argentīnā, Saltas provinces ziemeļrietumu daļā
- Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā
- Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
- Atons nacionālais parks Grieķijā (_Mount Athos_), aptver Ajonoras pussalas lielāko daļu, no Arapes raga līdz Pinnu ragam
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
- Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā
- Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda"
- Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers
- Pēču ezers Naglas ezers Aronas pagastā
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- drams Naudas vienība Armēnijā
- riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- kārtojums RAID neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
- RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā
- arlekināde neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži
- Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas
- Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
- Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos
- smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- Gelderlande Nīderlandes province, platība - 4975 kvadrātkilometri, 2026600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Arnema
- parastā niedre niedru suga ("Phragmites communis", arī "Arundo phragmites")
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
- malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
- relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
- Argolida nome Grieķijā (_Argolída_), Peloponesas perifērijas austrumu daļā
- 4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi
- mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē
- Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
- CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
- standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
- Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
- Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
- Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
- Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu
- Ardabīla ostāns Irānas ziemeļrietumos (_Ardabīl_), pie robežas ar Azerbaidžānu, platība - 17800 kvadratkilometru, 1248000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.)
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu
- PA Padomju Armija
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā)
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā
- arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
- celmine Parastā celmene ("Armillara mellea")
- lāčķekars Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- mīklene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenes Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltiņmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- siltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalaji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalis Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengals Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- speņģelāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- mendrs Parastā niedre ("Pragmites communis", senāk "Arundo phragmites")
- pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Urartu valsts pastāvēja 9.-6. gs. p. m. ē. Armēnijas kalnienē (tag. Armēnijas, Turcijas un Irānas ter.)
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
- Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
- Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
- Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
- Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
- pāvilieši Paulikāņi, antifeodālas ķeceru kustības piekritēji kristietībā; kustība radās 7. gs. R-Armēnijā
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Palšes ezers Pelšu ezers Aronas pagastā
- Pergamina Pergamino, pilsēta Argentīnā
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- izstieptā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Arantiporus fissilis")
- ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.)
- Akīka pilsāta Saūda Arābijā (_Al ʻAqīq_), Bāhas mintakā
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā
- Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā
- Arīsa pilsēta Alžīrijā (_Arris_), Bātnas vilājā
- Erzīva pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g)
- Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ummelkaivaina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.)
- Dubaija pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (angļu val. "Dubai"), emirāta centrs, osta Persijas līča krastā, 1596000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Avīra pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijas Emirāta ziemeļaustrumos
- Rāselhaima pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 122000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šārdža pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 584000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fudžeira pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, Omānas līča piekrastē, 74000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bānijāsa pilsēta Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī emirātā
- Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
- Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā
- Aimogasta pilsēta Argentīnā (_Aimogasta_), Larjohas provinces ziemeļaustrumos
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē
- Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē
- Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
- Andakollo pilsēta Argentīnā (_Andacollo_), Neukenas provinces ziemeļu daļā
- Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā
- Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
- Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos
- Arresifesa pilsēta Argentīnā (_Arrecifes_), Buenosairesas provincē
- Arrojito pilsēta Argentīnā (_Arroyito_), Kordovas provincē
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
- Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē
- Lamatansa pilsēta Argentīnā (""), Buenosairesas piepilsēta, 1352000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Konkordija pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kordova pilsēta Argentīnā ("Cordoba"), provinces administratīvais centrs, 1319000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hunina pilsēta Argentīnā ("Junin"), Buenosairesas provincē, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Laplata pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Larjoha pilsēta Argentīnā ("La Rioja"), provinces administratīvais centrs, 181000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lomasa de Samora pilsēta Argentīnā ("Lomas de Zamora"), Buenosairesas piepilsēta, 627300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Matansa pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā
- Mendosa pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Neukena pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Parana pilsēta Argentīnā ("Parana"), Enteriosas provinces administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pergamino pilsēta Argentīnā ("Pergamino"), Buenosairesas provinces ziemeļu daļā, 105000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kilmesa pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rosona pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Resistensija pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Riotersero pilsēta Argentīnā ("Rio Tercero"), uz dienvidiem no Kordovas, 46300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sanhuana pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santarosa pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tandila pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tukumana pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vjedma pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rosario pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.)
- Balkarse pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Benitohuaresa pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Baijablanka pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Baradero pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces ziemeļu daļā
- Belena pilsēta Argentīnā, Katamarkas provincē
- Belvila pilsēta Argentīnā, Kordovas provincē
- Riokvarto pilsēta Argentīnā, Kordovas provincē, 150000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Beljavista pilsēta Argentīnā, Korrjentesa provincē, Paranas upes kreisajā krastā
- Sarate pilsēta Argentīnā, osta Paranas deltā, 98500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Korrjentesa pilsēta Argentīnā, provinces administratīvais centrs, 369500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bariloče pilsēta Argentīnā, Rionegro provinces rietumos
- Barreala pilsēta Argentīnā, Sanhuanas provinces rietumu daļā
- Bandera pilsēta Argentīnā, Santjago del Estero provincē
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanrafaela pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Posadasa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumos ("Posadas"), Misjonesas provinces administratīvais centrs, 276000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Formosa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salta pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā
- Aparana pilsēta Armēnijā (_Aparan_), Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ararata pilsēta Armēnijā (_Ararat_), tāda paša nosaukuma marzā, 20700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Armavira pilsēta Armēnijā (_Armavir_), marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana"
- Artika pilsēta Armēnijā (_Art’ik_), Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājē, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Artašata pilsēta Armēnijā (_Artashat_), Araksas kreisajā krastā, Ararata marzas administratīvais centrs
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Idževana pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vagaršapata pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին)
- Diližana pilsēta Armēnijā, Agstevas krastos, 17700 iedzīvotāju (2011. g.), kalnu klimatoloģiskais un balneoloģiskais kūrorts 1225-1510 m vjl.
- Arteni pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marza dienvidrietumos
- Talina pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vedi pilsēta Armēnijā, Ararata marzā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Masisa pilsēta Armēnijā, Ararata marzā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mecamora pilsēta Armēnijā, Armaviras marzā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abovjana pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Martuni pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vardenisa pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sevana pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 23200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čambaraka pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gavara pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Norhačna pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jehvarda pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bjureghavana pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čarencavana pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Ararata ielejā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1970. g. saucās Lusavana
- Cahkadzora pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
- Hrazdana pilsēta Armēnijā, Kotajkas mjarzas administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stepanavana pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tumanjana pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ahtala pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šamluga pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tašira pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Spitaka pilsēta Armēnijā, Lori marzā, Pambakas krastos 1550 m vjl., 15100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vanadzora pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dastakerta pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, 300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Megri pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sisiana pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, Vorotanas kreisajā krastā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agaraka pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzas dienvidrietumos, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kapana pilsēta Armēnijā, Sjunikas mjarzas administratīvais centrs, 45500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Maralika pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amasija pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Ahurjanas augšteces krastos
- Gjumri pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dilidžana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajruma pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nojemberjana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Berda pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džermuka pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
- Vajka pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jegegnadzora pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gorisa pilsēta Armēnijas dienvidaustrumos, Sjunikas marzā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kadžarana pilsēta Armēnijas dienvidu daļā ("K'arajan"), Sjunikas marzā 2000 m vjl., 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alaverdi pilsēta Armēnijas ziemeļos, Lori marzā, Debedas kanjonā, 16350 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ardenārkeida pilsēta ASV (_Arden-Arcade_), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ārkadelfija pilsēta ASV (_Arkadelphia_), Ārkanzasas štatā, 10650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtonhaitsa pilsēta ASV (_Arlington Heights_), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārvada pilsēta ASV (_Arvada_), Kolorādo štatā, 113500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārvina pilsēta ASV (_Arvin_), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mesa pilsēta ASV (_Mesa_), Arizonas štatā, 464700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enārbora pilsēta ASV ("Ann Arbor"), Mičiganas štatā, 117000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arkeita pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Tenesī štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ārnolda pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aroiogranda pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārtīža pilsēta ASV ("Artesia"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārtīža pilsēta ASV ("Artesia"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brokenerova pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bulhedsitija pilsēta ASV ("Bullhead City"), Arizonas štatā, 39350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kempvērda pilsēta ASV ("Camp Verde"), Arizonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasasadobsa pilsēta ASV ("Casa Adobes"), Arizonas štatā, 66800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kasagrande pilsēta ASV ("Casa Grande"), Arizonas štatā, 51500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katalinafulhilsa pilsēta ASV ("Catalina Foothills"), Arizonas štatā, 50800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čāndlera pilsēta ASV ("Chandler"), Arizonas štatā, 254200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Činoveli pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kūlidža pilsēta ASV ("Coolidge"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotonvuda pilsēta ASV ("Cottonwood"), Arizonas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Daglasa pilsēta ASV ("Douglas"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eloja pilsēta ASV ("Eloy"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Flagstāfa pilsēta ASV ("Flagstaff"), Arizonas štatā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortsmita pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortūnafuthillsa pilsēta ASV ("Fortuna Foothills"), Arizonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gilberta pilsēta ASV ("Gilbert"), Arizonas štatā, 239200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Arizonas štatā, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grīnveli pilsēta ASV ("Green Valley"), Arizonas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūma pilsēta ASV ("Yuma"), Arizonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kingmena pilsēta ASV ("Kingman"), Arizonas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leikhavasūstija pilsēta ASV ("Lake Havasu City"), Arizonas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņūkingmenbatlera pilsēta ASV ("New Kingman-Butler"), Arizonas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ņūrivera pilsēta ASV ("New River"), Arizonas štatā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nogalesa pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oroveli pilsēta ASV ("Oro Valley"), Arizonas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peisona pilsēta ASV ("Payson"), Arizonas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Piorija pilsēta ASV ("Peoria"), Arizonas štatā, 166900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīniksa pilsēta ASV ("Phoenix"), Soltriveras krastos, Arizonas štata administratīvais centrs, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Portartura pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Preskota pilsēta ASV ("Prescott"), Arizonas štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlūisa pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skotsdeila pilsēta ASV ("Scottsdale"), Arizonas štatā, 230500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sedona pilsēta ASV ("Sedona"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šovlova pilsēta ASV ("Show Low"), Arizonas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjeravistasoutīsta pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjeravista pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tempī pilsēta ASV ("Tempe"), Arizonas štatā, 172800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tūsonisteitsa pilsēta ASV ("Tucson Estates"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tūsona pilsēta ASV ("Tucson"), Arizonas štatā, 528000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veila pilsēta ASV ("Vail"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Florensa pilsēta ASV, Arizonas štatā ("Florence"), 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bakaja pilsēta ASV, Arizonas štatā, 59470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ararata pilsēta Austrālijā (_Ararat_), Viktorijas štatā
- Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā
- Hadžigabula pilsēta Azerbaidžānā ("Haciqabul"), Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2015. g.)
- Imišli pilsēta Azerbaidžānā, Araksas krastā, rajona administratīvais centrs, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aghdžabedi pilsēta Azerbaidžānā, Kūras-Araksas zemienē, rajona administratīvais centrs, \~25000 iedzīvotāju
- Džulfa pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā, Araksas kreisajā krastā, pie Irānas robežas, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā
- Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos
- Arakruša pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
- Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
- Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos
- Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos
- Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā
- Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā
- Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā
- Arapongasa pilsēta Brazīlijā (_Arapongas_), Paranas štatā
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
- Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Araraša pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā
- Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
- Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos
- Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā
- Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā
- Arkuša pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā
- Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
- Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā
- Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā
- Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā
- Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos
- Aruanana pilsēta Brazīlijā (_Aruanā_), Gojasas štata rietumos
- Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
- Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
- Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aribinda pilsēta Burkinafaso (_Aribinda_), Sāhelas provincē
- Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas
- Temuko pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona administratīvais centrs, 232500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
- Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga
- Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
- Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
- Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
- Andernolebēna pilsēta Francijā (_Andernos-les-Bains_), Akvitānijas reģionā, Arkašonas līča piekrastē
- Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā
- Arbuā pilsēta Francijā (_Arbois_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
- Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā
- Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā
- Aresa pilsēta Francijā (_Arès_), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča ziemeļu piekrastē
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Jaunaktivānijas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos
- Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
- Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
- Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
- Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mcheta pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs
- Gonaiva pilsēta Haiti, Artibonitas departamenta administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Senmarka pilsēta Haiti, Artibonitas departamentā, 80000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Āra pilsēta Indijā (_Arā_), Bihāras štata rietumu daļā
- Arakonama pilsēta Indijā (_Arakkonam_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
- Arāmbāgha pilsēta Indijā (_Arāmbāgh_), Rietumbengāles štatā
- Aranga pilsēta Indijā (_Arang_), Čhatīsgarhas štatā
- Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā
- Arārija pilsēta Indijā (_Arāria_), Bihāras štata austrumu daļā
- Arkota pilsēta Indijā (_Arcot_), Tamilnādas štata ziemeļos
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā
- Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā
- Arvi pilsēta Indijā (_Arvi_), Mahāāštras štata ziemeļaustrumu daļā
- Arvala pilsēta Indijā (_Arwal_), Bihāras štatā, Sonas labajā krastā
- Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Marmagao pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tezu pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štatā
- Itānagara pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pāsighāta pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štatā dienvidaustrumu daļā
- Sepa pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štata dienvidrietumu daļā
- Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāvnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Adžmera pilsēta Indijas rietumos (hindi: अजमेर, angļu: Ajmer), Radžastānas štatā, Aravali grēdā, \~900 m vjl., 542600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Damāna pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Panadži pilsēta Indijas rietumos, osta Arābijas jūras krastā, Goa štata administratīvais centrs, 40000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams
- Amamapare pilsēta Indonēzijā (_Amamapare_), Jaungvinejā, Papuā provincē, Arafuru jūras ziemeļu piekrastē
- Ardžavinanuna pilsēta Indonēzijā (_Arjawinangun_), Javas salā, Rietumjavas provinves ziemeļaustrumu daļā
- Arabita pilsēta Irākā (_‘Arabit_), Suleimānījas muhāfazā
- Erbīla pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Fārsas ostānā
- Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Jezdas ostānā
- Ardala pilsēta Irānā (_Ardal_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
- Ardestāna pilsēta Irānā (_Ardestān_), Isfahānas ostānā
- Ardžomanda pilsēta Irānā (_Arjomand_), Teherānas ostāna austrumu daļā
- Arkavāza pilsēta Irānā (_Arkavāz_), Īlāma ostānā
- Arsandžāna pilsēta Irānā (_Arsanjān_), Fārsas ostānā
- Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos
- Andžīrlū pilsēta Irānā, Ardabīlas ostāna ziemeļaustrumos
- Ardabīla pilsēta Irānas ziemeļrietumos (_Ardabīl_), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs
- Ārklova pilsēta Īrijā (_Arklow_), Viklovas grāfistē, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arko pilsēta Itālijā (_Arco_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arencāno pilsēta Itālijā (_Arenzano_), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā
- Arona pilsēta Itālijā (_Arona_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angjāri pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aradeo pilsēta Itālijā ("Aradeo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arkola pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arkunjāno pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arēze pilsēta Itālijā ("Arese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnezāno pilsēta Itālijā ("Arnesano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arpīno pilsēta Itālijā ("Arpino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arcāno pilsēta Itālijā ("Arzano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arcinjāno pilsēta Itālijā ("Arzignano"), Venēcijas reģiona Vičenas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bibjēna pilsēta Itālijā ("Bibbiena"), Toskānas reģiona Areco provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bučine pilsēta Itālijā ("Bucine"), Toskānas reģiona Areco provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapolona pilsēta Itālijā ("Capolona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kortona pilsēta Itālijā ("Cortona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montevarki pilsēta Itālijā ("Montevarchi"), Toskānas reģiona Areco provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomiljāno d'Arka pilsēta Itālijā ("Pomigliano d'Arco"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansepolkro pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Arkandželo pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Subjāno pilsēta Itālijā ("Subbiano"), Toskānas reģiona Areco provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Areco pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. _Buso Arsizio_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos
- Arada pilsēta Izraēlā (_‘Arad_), Dienvidu apgabalā
- Arara Banegeva pilsēta Izraēlā (_Ar‘ara-BaNegev_), Dienvidu apgabalā
- Arida pilsēta Japānā (_Arida_), Vakajamas prefektūrā
- Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā
- Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā
- Arnpraiera pilsēta Kanādā (_Arnprior_), Ontārio provincē
- Ikaluita pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.)
- Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
- Aravana pilsēta Kirgizstānā (_Aravan_), Ošas apgabalā
- Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos
- Arauka pilsēta Kolumbijā (_Arauca_), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs
- Araukita pilsēta Kolumbijā (_Arauquita_), Araukas departamentā
- Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas
- Ardatova pilsēta Krievijā (_Ardatov_), Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.; Ordaņbuje
- Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
- Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oņega pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska
- Ņandoma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirnija pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezeņa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korjažma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotlasa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kargopole pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Artemisa pilsēta Kubā (_Artemisa_), Havanas provincē, 81200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
- Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
- Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.); Ardvoka
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada
- Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
- Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
- Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā
- Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī
- Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā
- Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī
- Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā
- Arispe pilsēta Meksikā (_Arizpe_), Sonoras pavalstī
- Armerija pilsēta Meksikā (_Armería_), Kolimas pavalstī
- Arrjaga pilsēta Meksikā (_Arriaga_), Čjapasas provinces dienvidrietumos
- Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs
- Cecerlega pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju
- Aranosa pilsēta Namībijā (_Aranos_), Hardapas reģiona ziemeļaustrumos
- Ariamsfleja pilsēta Namībijā (_Ariamsvlei_), Karasas reģiona dienvidrietumos
- Arisa pilsēta Namībijā (_Aris_), Khomasas reģionā
- Aroapa pilsēta Namībijā (_Aroab_), Karasas reģiona austrumos
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tankilēnderta pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, 16900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sintnikolāsa pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, Mazo Antiļu salu grupā, 15800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Oranjestade pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, šīs teritorijas administratīvais centrs, 26400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Arlita pilsēta Nigērā (_Arlit_), Agadesas reģionā, 69400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Argungu pilsēta Nigērijā (_Argungu_), Kebi štata ziemeļaustrumu daļā
- Arukvo pilsēta Nigērijā (_Arukwo_), Riversas štatā
- Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arorani pilsēta Okeānijā (_Arorangi_), Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes
- Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā
- Audža pilsēta Palestīnā, Arīhas muhāfazā
- Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā
- Arraihana pilsēta Panamas Republikā (_Arraiján_), Panamas provincē, 25100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Arava pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Arawa_), Ziemeļu Zālamana salu (Bugenvilas) autonomā reģiona administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Aregva pilsēta Paragvajā (_Areguá_), Centrālā departamenta administrtīvais centrs
- Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos
- Aplao pilsēta Peru (_Aplao_), Arekipas reģionā
- Atiko pilsēta Peru (_Atico_), Arekipas reģiona rietumos, Klusā okeāna piekrastē
- Aresibo pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Kimpulunga pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lipova pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sintana pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pečika pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sebiša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pinkota pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nedlaka pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kurtiča pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kišineu-Kriša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē
- Ineu pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pitešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Topoloveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Štefinešti pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mjoveni pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 32000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.)
- Abū Arīša pilsēta Saūda Arābijā (_Abū ‘Arīsh_, أبو عريش), Džizānas mintakā
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
- Bāha pilsēta Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), mintakas administrtīvais centrs
- Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā
- Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
- Hufūfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Džubeila pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Katīfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Qatif"), osta Persijas līča krastā, 404200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hāila pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Džida pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beldžuršī pilsēta Saūda Arābijā, Bāhas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Džīzāna pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bekā el Luveimī pilsēta Saūda Arābijā, Hāilas mintakas ziemeļaustrumu daļā
- Uneiza pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakā, Uneizas oāzē, pie sena karavānu ceļa, 128900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bureida pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bedr Huneina pilsēta Saūda Arābijā, Medīnas mintakas rietumu daļā
- Havija pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Behra pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tāifa pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nedžrāna pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hardža pilsēta Saūda Arābijā, Rijādas mintakā, 201000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Muberraza pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hubera pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tukba pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tebūka pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beda pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas ziemeļrietumu daļā
- Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
- Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
- Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arandželovaca pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arīha pilsēta Sīrijā (_Arīḩā_), Idlibas muhāfazā
- Armenāza pilsēta Sīrijā (_Armanāz_), Idlibas muhāfazas ziemeļrietumu daļā
- Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos
- Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos
- Raka pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.)
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arčena pilsēta Spānijā (_Archena_), Mursijas autonomajā apgabalā
- Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteixo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arsua pilsēta Spānijā (_Arzŭa_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
- Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barvastro pilsēta Spānijā, Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē
- Benaske pilsēta Spānijā, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļaustrumos
- Saragosa pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.)
- Aroma pilsēta Sudānā (_Aroma_), Kasalas vilājā
- Arbona pilsēta Šveicē (_Arbon_), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
- Aruša pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, 28300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Arjāna pilsēta Tunisijas Republikā (_Aruānah_), Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Arakli pilsēta Turcijā (_Arakli_), Trabzonas ilā, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aralika pilsēta Turcijā (_Aralik_), Īgdiras ilā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arapgira pilsēta Turcijā (_Arapgir_), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ardanuča pilsēta Turcijā (_Ardanuç_), Artvinas ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ardešena pilsēta Turcijā (_Ardeşen_), Rizes ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arhavi pilsēta Turcijā (_Arhavi_), Artvinas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Armutlu pilsēta Turcijā (_Armutlu_), Jalovas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arpačaja pilsēta Turcijā (_Arpaçay_), Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arsina pilsēta Turcijā (_Arsin_), Trabzonas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arslankeja pilsēta Turcijā (_Arslanköy_), Mersinas ilā
- Arsuza pilsēta Turcijā (_Arsuz_), Hatajas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artova pilsēta Turcijā (_Artova_), Tokatas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artvina pilsēta Turcijā (_Artvin_), ila administratīvais centrs, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arabana pilsēta Turcijā ("Araban"), Gaziantepes ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arguvana pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arslanbeja pilsēta Turcijā ("Arslanbey"), Kodžaeli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Damala pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erzuruma pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hanaka pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hopa pilsēta Turcijā ("Hopa"), Artvinas ilā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jusufeli pilsēta Turcijā ("Yusufeli"), Artvinas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Murgula pilsēta Turcijā ("Murgul"), Artvinas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Posofa pilsēta Turcijā ("Posof"), Ardahanas ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čildira pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Keprili pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gele pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ašikšenlika pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šavšata pilsēta Turcijā, Artvina ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borčka pilsēta Turcijā, Artvinas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karsa pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Arua pilsēta Ugandas rietumos (_Arua_), pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
- Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Artigasa pilsēta Urugvajā (_Artigas_), departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beljaunjona pilsēta Urugvajā, valsts un Artigasas departamenta ziemeļrietumos, Urugvajas upes kreisajā krastā
- Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
- Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Arendzē pilsēta Vācijā ("Arendsee"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arneburga pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnisa pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnšteina pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Bavārijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnšteina pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arterne pilsēta Vācijā ("Artern"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arcberga pilsēta Vācijā ("Arzberg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādārolzene pilsēta Vācijā ("Bad Arolsen"), Hesenes federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arismendi pilsēta Venecuēlā (_Arismendi_), Barinasas štata austrumu daļā
- Araja pilsēta Venecuēlā, Sukres štatā, Arajas pussalas rietumu piekrastē
- Marakaja pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arvīka pilsēta Zviedrijā (_Arvika_), Vermlandes lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Paurupīte Pirkenes struts, Aronas pieteka
- Pirkanītes strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Pirkenes strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Siļauskas strauts Pirķene, Aronas pieteka
- Pirkenīte Pirķene, Aronas pieteka
- arheospermi Pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas ("Archaeospermae"), kas atrastas augšdevona nogullumos
- komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
- lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā
- Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase ("Arachnida"), pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni; šīs klases dzīvnieki
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs)
- Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums
- arendolieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" iedzīvotāji
- Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā
- Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_
- Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
- pūkdadzis Pūkainais diždadzis ("Arctium tomentosum")
- vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m
- gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- Pieris rapae rāceņu balteņa "Artogeia rapae" nosaukuma sinonīms
- mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana")
- lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia")
- Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu
- Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
- Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu
- tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā
- Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski
- Arktikas rezervāts rezervāts ASV (_Arctic National Wildlife Refuge_), Aļaskas ziemeļaustrumos, dibināts 1960. g., platība - 78051 km^2^
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- katabānieši Rietumu arābu tauta, kas senatnē dzīvoja Katabānā D Arābijā
- franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riotersera Riotersero, pilsēta Argentīnā
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- laptinējs Rožu laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Archips rosana")
- Rubalhālī tuksnesis Rubelhālī, tuksnesis Arābijas pussalā
- maconi Rūgušpiena paveids, iecienīts Kaukāzā, gk. Armēnijā
- arakstieši Rūjienas novada Lodes pagasta apdzīvotās vietas "Arakste" iedzīvotāji
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
- Masīra sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m
- Bananala sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km
- Kokarala sala Arāla jūras ziemeļu daļā, Kazahstānā, izzudusi sakarā ar Arāla jūras izžūšanu
- Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija
- Anzera sala Baltajā jūrā (_Anzerskij, ostrov_), Solovku salu dienvidaustrumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
- Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
- Arta sala Jaunkaledonijā (_Art, Île_), Koraļļu jūrā, Belepa salās
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
- Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols; Batersta sala
- Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
- Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
- Devona sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m
- Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra
- Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā
- Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
- Arorae sala Kiribati Republikā (_Arorae_), Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumos
- Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
- Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
- Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
- Admiralitātes sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Nunavutas teritorijā
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā
- Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
- Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
- Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta")
- Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lakšadvīpu salas salu grupa Arābijas jūrā, uz rietumiem no Indostānas pussalas, Indijā, platība — 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.); Lakadivu salas
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
- Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā
- Belajas Zemļas salas salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā, Franča Jozefa Zemes ziemeļos, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
- juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju
- Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz")
- Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero")
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- RAF Sarkanās armijas frakcija (vācu "Rote Armee Fraktion")
- sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (PSRS no 1918. gada līdz 1946. gadam)
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- Sasera ezers Sasēris, ezers Aronas pagastā
- Sasēres ezers Sasēris, ezers Aronas pagastā
- Saseru ezers Sasēris, ezers Aronas pagastā
- Sazoru ezers Sasēris, ezers Aronas pagastā
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
- SA Saūda Arābija, valsts divburtu kods
- SAU Saūda Arābija, valsts trīsburtu kods
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- saūdarābi Saūda Arābijas pamatiedzīvotāji
- SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala
- vādī Sausa īslaicīgo vai periodisko ūdens straumju ieleja Arābijā un Ziemeļāfrikā
- Abā er Ruvāts sausgultne (_Abā ar Ruwāth, Wādi_) Lielajā Nefūda tuksnesī, Sauda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakā
- Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos
- Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
- Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā
- Araba sausgultne Ēģiptē (_‘Arabah, Wādi_), Suvaisas muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī
- Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
- Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
- Ahdars sausgultne Saūda Arābijā (_Akhḑar, Wādī al_), Tebūkas mintākā
- Akīmī sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAqīmī, Shaʻīb al_), Rijādas mintakā
- Atks sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAtk, Wādī al_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Bātīns sausgultne Saūda Arābijas Šerkījas mintakas ziemeļrietumos un Kuveitas rietumu pierobežā
- Aradeibs sausgultne Sudānā (_‘Aradeib, Wādi_), Ziemeļdārfūras un Rietumdārfūras vilājā
- Arajas rags sauszemes izvirzījums Arajas pussalas rietumu gala ziemeļos, Venecuēlas Sukres štatā
- mirra Savādi sveķi no dažiem Āfrikas un Arabijas kokiem, lieto medicīnā
- plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia")
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
- sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
- saracēņi sena Arābijas cilts; šīs cilts piederīgie
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Armaņaka sena province Francijas dienvidrietumos (_Armagnac_), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
- Armavira Senarmēņu Airarata valsts galvaspilsēta un reliģiskais centrs (_Armavir_), pastāvēja no IV gs p. m. ē. līdz V gs m. ē.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
- Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to
- Aristofans Sengrieķu dramaturgs (Aristophanēs; ap 445. g. - 385. g. p. m. ē.), komēdijas žanra pamatlicējs
- Arhilohs Sengrieķu dzejnieks (Archilochus; ap 680. g. - 645. g. p. m. ē.)
- organons Sengrieķu filozofa Aristoteļa (384.-322. g. pr. m. ē.) rakstu krājums - seši traktāti par loģiku
- peripatētiķi Sengrieķu filozofa Aristoteļa skolnieki vai viņa skolas piekritēji
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola
- Aristips Sengrieķu filozofs (Aristipus; ap 435. g. - 356. g. p. m. ē.)
- Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs
- Deimoss sengrieķu mitoloģijā - Areja un Afrodītes dēls
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
- Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
- Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē
- Gokča Sevans, ezers Armēnijā, tā nosaukums turku valodā
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
- halala Sīknauda Saūda Arābijas Karalistē, Saūda Arābijas riāla simtdaļa
- luma Sīknaudas vienība Armēnijā, vienāda ar 0,01 dramu
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- SANA Sīrijas informācijas aģentūra (angļu "Syria Arab News Agency")
- SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
- arhitektūra SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
- SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
- arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture")
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
- araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē
- smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha"
- skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla")
- Kaukāza arābe smilšķērsu suga ("Arabis caucasica")
- ložņu arābe smilšķērsu suga ("Arabis procurrens")
- Ārendsa arābe smilšķērsu suga ("Arabis x arendsii")
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
- Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
- Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
- Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
- zāļlapu smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria procera")
- mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia")
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- kirenaiķi Sokrāta mācekļa Aristipa no Kirēnas dibināta filozofu skola 4. gs. pr. m. ē.
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos
- Salinasgrandess Solončaks Argentīnas ziemeļrietumos, starp Ankasti un Kordovas grēdu, sena ezera vietā 170 m vjl., platība 8500 kvadrātkilometru
- Ariss solončaks Kazahstānā (_Arıs_), Kizilordas apgabala austrumos
- Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras
- zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
- legua Spāniešu jūdze, 5,573 km; Portugālē un Argentīnā 5 km, Meksikā 4,11 km
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus
- stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds
- informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods standartizēts astoņu bitu kods, ko plaši izmanto datortehnikā (piemēram, firmas IBM lieldators un minidators). Ar šo kodu var identificēt 256 dažādas rakstzīmes un vadības simbolus
- FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
- Ārlanda Stokholmas starptautiskā lidosta (_Arlanda_), \~40 km no Stokholmas
- pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā)
- zemes sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia acerosa")
- joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
- Šārdža Šārdžas Emirāts, viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem
- Austrumu province Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos
- Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums
- palma šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta
- gārnis šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- arālija šīs dzimtas ģints ("Aralia"), 35 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 5 sugas
- araukārija šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu
- aristolohija šīs dzimtas ģints ("Aristolochia"), 350 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 3 sugas
- bezdelīgstrazds šīs dzimtas ģints ("Artamus")
- artonija šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz
- ārums šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem
- lielā arktote šīs ģints suga ("Arctotis venusta var. grandis"), Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu, 50-70 cm augsts izkliedus zarots stulbājs, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
- palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā
- Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
- Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
- Aragva štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Aragua_), administratīvais centrs - Marakaja, platība - 7014 kvadrātkilometru, 1736000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu
- sarkans tāds, kas ir saistīts ar komunistisko darbību, ar Sarkano Armiju
- hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana
- Ārkliņi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Arkliņi" nosaukuma variants
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
- ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
- pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
- lācīši tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas
- argirestīdi tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
- armēņi tauta - Armēnijas pamatiedzīvotāji
- ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
- arģentīnieši tauta, Argentīnas iedzīvotāji; argentīnieši
- asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
- jemenieši tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti)
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos
- magnētiskā tinte tinte, kas satur sīkas magnētiska materiāla daļiņas. Ar šādu tinti ieraksta informāciju bankas čekos un citos dokumentos, kurus lasa ar datora palīdzību, izmantojot lasīšanas galviņas
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Diomēda zirgi Trāķijas valdnieka Diomēda, Areja un Kirēnes dēla, varenie zirgi, kas pārtika no cilvēka gaļas
- dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā
- Arveida tuksnesis Alžīrijas rietumos (_Aroueїda, Hamadet_), Tindūfas vilājas dienvidrietumu daļā
- Bainūna tuksnesis Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī emirāta ziemeļrietumu daļā
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- Lielais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos (arābu val. “An-Nafud”), Saūda Arābijā, platība — \~80000 kvadrātkilometru, augstums — 600-1000 m
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds
- Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m)
- Ariskums tuksnesis Kazahstānā (_Arısqum_), Kizilordas apgabala austrumos
- Ahsa tuksnesis Saūda Arābijā (_Al Aḩsā'_), Šerkījā (Austrumu provincē)
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Arpas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Arpaçay Barajı_), uzpludināta uz Arpas upes pie robežas ar Armēniju, kur saucas - Ahurjanas ūdenskrātuve
- ribainā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Armiger crista")
- ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius")
- ūdeņu strupaste ūdensžurka ("Arvicola terrestris")
- Anaiza Unaiza - pilsēta Sauda Arābijas vidienē
- Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
- Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Nepoko upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka
- Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā
- Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Rionegro upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado
- Čiko upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka
- Čubuta upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā
- Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahčivanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka
- Debeda upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Vorotana upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Kasaha upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Hrazdana upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā
- Ahurjana upe Armēnijā, kā arī Armēnijas un Turcijas (kur saucas - Arpa) robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka
- Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka
- Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Sanfrancisko upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Vērdī upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
- Kaneidjana upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā
- Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
- Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā
- Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
- Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
- Krumovica upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma
- Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka
- Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
- Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
- Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
- Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
- Arū upe Francijā (_Arroux_), Burgundijā, Luāras labā krasta pieteka
- Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
- Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
- Arjēža upe Francijā (Ariège), Dienvidu-Pireneju reģionā, Garonnnas labā krasta pieteka
- Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
- Arnona upe Francijas vidienē (_Arnon_), Šēras kreisā krasta pieteka
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Uāza upe Francijas ziemeļos (_Oise_), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km
- Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
- Vilēna upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī
- Artibonita upe Haiti salā (_Artibonite, Riviēre de l’_), Dominikānas Republikas dienvidrietumos un Haiti Republikā, ietek Gonavas līcī
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Arna upe Indijā (_Arna_), Mahārāštras štatā, Pengangas kreisā krasta pieteka
- Tāpi upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī
- Baliema upe Indonēzijā, Jaungvinejas salā, Papua provincē, ietek Arafūru jūrā pie Kazuāru krasta
- Narmada upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada
- Godāvari upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe
- Krišna upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī
- Šatelaraba upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
- Karasū upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Kotura upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Bālha upe Irānā, Ardabīlas ostāna austrumos, robežupe ar Azerbaidānu, kur saucas - Bolgarčaja
- Bāhūkalāta upe Irānā, Sīstānas un Beludžistānas ostāna dienvidos, ietek Arābijas jūras Gavāteras līcī
- Arno upe Itālijā (_Arno_), Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei
- Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
- Ara upe Japānā (_Ara_), Saitamas un Tokijas prefektūrā, izceļas Kobušigas kalna nogāzēs, ietek Tokijas līcī
- Arida upe Japānā (_Arida_), ietek Kii šauruma ziemeļaustrumu daļā
- Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Armarka upe Kanādā (_Armark River_), Nunavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos, ietek Karalienas Modas līcī
- Arno upe Kanādā (_Arnaud, Rivière_), Ungavas pussalas rietumu daļā, ietek Ungavas līcī
- Ārktikredrivera upe Kanādā (_Artic Red River_), Ziemeļrietumu Teritoriju rietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
- Ašķiezeka upe Kazahstānā (_Așșıözek_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļrietumu daļā, izsīkst solončakos pie Aralsora ezera
- Arpa upe Kirgizstānā (_Arpa_), Narinas apgabala rietumos, Alabukas augštece
- Arjari upe Klumbijā (_Ariari, Rio_), Gvavjares labā krasta pieteka
- Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
- Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
- Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
- Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
- Gazimura upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā
- Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
- Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
- Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
- Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
- Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
- Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
- Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
- Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
- Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
- Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
- Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Pečora upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu
- Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
- Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
- Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
- Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka
- Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
- Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
- Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
- Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
- Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
- Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Kolorado upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado
- Arješa upe Rumānijā (_Arieș_), Murešas labā krasta pieteka
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Sabara upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka
- Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
- Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
- Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km
- Aravjana upe Spānijā (_Araviana_), Dvero kreisā krasta pieteka
- Arva upe Spānijā (_Arba_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, Erbo kreisā krasta pieteka
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
- Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
- Ardila upe Spānijā un Portugālē (_Ardila_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā (_‘Arab, Baḩr al_), Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka
- Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
- Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
- Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
- Kūra upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. _Kura_, gruz. val. _Mtkvari_, azerb. val. _Kuer_), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā
- Araksa upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas
- Eifrata upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Murata upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka
- Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
- Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā
- peripatētisks uz peripatētiķiem, Aristoteļa skolu attiecīgs
- ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
- Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
- DAF Vācu darba fronte (vācu "Deutsche Arbeitsfront")
- NSDAP Vācu nacionālsociālistu partija (vācu "Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei")
- lapukoku svečtursēne vāleņu dzimtas sēņu suga ("Artomyces pyxidatus")
- Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
- Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
- Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
- Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
- pelīms vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelakši Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelane Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peleims Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelējas Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelejs Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peliejas Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelieji Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peliejumi Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peliemi Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peliems Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelieši Vērmele ("Artemisia absinthium")
- peline Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelini Vērmele ("Artemisia absinthium")
- veibūkne Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vējapka Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vēmerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmante Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērme Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmedes Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmeļa Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmēle Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmelene Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmelenes Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmeles Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmēles Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmeļi Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmeliņa Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmelīte Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmene Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmentes Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērmielas Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vērminte Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vīboksne Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vīboksnes Vērmele ("Artemisia absinthium")
- vībotne Vērmele ("Artemisia absinthium")
- viemerte Vērmele ("Artemisia absinthium")
- pelēji Vērmeles ("Artemisia absinthium")
- velmieres Vērmeles ("Artemisia absinthium")
- vērmes Vērmeles ("Artemisia")
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Artuā vēsturiska province Francijā (_Artois_), tās ziemeļos, gk. Padekalē departamentā, lielākā pilsēta - Arrasa
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
- Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- Arernte vēsturisks novads Austrālijā (_Arrernte_), Ziemeļu teritorijas dienvidu daļā
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
- Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
- Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā
- Vēžovnīca Vēžaunīca, Aronas pieteka
- dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu
- vasaras vībotne vībotņu suga ("Artemisia annua")
- Austrijas vībotne vībotņu suga ("Artemisia austriaca")
- lauka vībotne vībotņu suga ("Artemisia campestris")
- jūrmalas vībotne vībotņu suga ("Artemisia maritima")
- Maršala vībotne vībotņu suga ("Artemisia marschalliana")
- slotiņu vībotne vībotņu suga ("Artemisia scoparia")
- Siversa vībotne vībotņu suga ("Artemisia sieversiana")
- Šmita vībotne vībotņu suga ("Artemisia smidtiana")
- Turnefora vībotne vībotņu suga ("Artemisia tournefortiana")
- Ferlota vībotne vībotņu suga ("Artemisia verlotiorum")
- parastā vībotne vībotņu suga ("Artemisia vulgaris")
- VGA Videostandarts VGA (angļu "Video Graphics Array")
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Ararata viena no 10 Armēnijas marzām (_Ararat_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona
- tehvelči viena no patagoniešu ciltīm, kas dzīvo Argentīnas dienvidu daļā (Patagonija, Pampa), valoda pieder pie savrupas saimes
- Larata viena no Tanimbaras salām ("Larat"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļaustrumos
- Molu viena no Tanimbaras salām ("Molu"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļos
- Selaru viena no Tanimbaras salām ("Selaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidrietumos
- Vuliaru viena no Tanimbaras salām ("Wuliaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas rietumu daļā
- palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
- Dubaijas Emirāts viens no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, platība — 3885 kvadrātkilometri, 1722000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fudžeiras Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 1166 kvadrātkilometri, 152000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rāselhaimas emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 1683 kvadrātkilometri, 241000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šārdžas Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 2590 kvadrātkilometru, 1017000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- Ummelkaivainas Emirāts viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 777 kvadrātkilometri, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Lanselots viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu
- dzanni viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.)
- Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
- nerpa viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos
- Arjāna vilāja Tunisijā (_Aryānah_, أريانة), uz ziemeļim no Tunisas pilsētas
- armuškānieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" iedzīvotāji
- raibais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Arianta arbustorum")
- Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Ārks virsotne Antarktīdā (_The Ark_), Šekltona grēdā, augstums - 1640 m
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m
- Beida virsotne Saūda Arābijā, Medīnas mintakā, augstums - 1780 m
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
- Ačkasara kalns virsotne uz Armēnijas un Gruzijas robežas, augstums 3198 m
- VACP Vissavienības Arodbiedrību Centrālā Padome
- Bargjušada Vorotana - upe Armēnijā, tās retāk lietots otrs nosaukums
- Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs
- Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
- Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
- Lanins Vulkāns Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, augstums - 3776 m, šļūdoņi
- Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
- parastais zemeņkoks zemeņkoku suga ("Arbutus unedo"), ko mēdz audzēt telpās
- Ārčera rags zemesrags Antarktīdā (_Archer Point_), Somova jūras Otsa krastā
- Ārčera rags zemesrags Antarktīdā (_Archer, Cape_), Rosa jūras Skota krastā
- Argvelo rags zemesrags ASV (_Arguello, Point_), Kalifornijā, ziemeļos no Santabarbaras šauruma
- Arnemas rags zemesrags Austrālijas ziemeļos (_Arnhem, Cape_), izvirzījums Karpentārija līcī, tā rietumu piekrastē
- Arkonas rags zemesrags Baltijas jūras dienvidos (_Arkona, Kap_), Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Rīgenes salas ziemeļos
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā
- Arapes rags zemesrags Grieķijā (_Arápis, Akrotíri_), Ajonoras pussalas ziemeļos
- Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos
- Koubirs zemesrags Islandes Rietumfjordu pussalas rietumos, starp Ardnarfjordu un Padregsfjordu
- Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
- Basoras rags zemesrags Nīderlandes autonomajā aizjūras teritorijā Arubā, Vidusamerikā, Oranjestades salas dienvidaustrumos
- Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos
- Artruča rags zemesrags Spānijā (_Artrutx, Cap d’_), Baleāru Salās, Menorkas salas dienvidrietumos
- Artemīdas rags zemesrags un pussala Grieķijā (_Artemísio, Akrotíri_), Egejas jūras rietumu daļā, norobežo Pagasitikas līci
- Arenasa rags zemesrags Venecuēlā (_Arenas, Punta_), Karību jūras Margaritas salas dienvidrietumos
- Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā
- Arīnas rags zemesrgas ASV (_Arena, Point_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā, izvirzījums Klusajā okeānā
- tihamma Zemu līdzenumu josla Arabijas nomalēs, sevišķi Sarkanās jūras piekrastē
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m
- pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
- Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
- dzeltenbārdainais zirnekļputniņš zirnekļputniņu suga ("Arachnothera chrysogenys")
- riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Argyroneta aquatica"), kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa
- lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā
- dzēse Zivju gārnis ("Ardea cinerea")
- greijāns Zivju gārnis ("Ardea cinerea")
- zivkārnis Zivju gārnis ("Ardea cinerea")
- arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
- lašu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus coregoni")
- karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts
- zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
- Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu
- Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ar.