zināt
zināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zinu | zinām | zināju | zinājām | zināšu | zināsim |
| 2. pers. | zini | zināt | zināji | zinājāt | zināsi | zināsiet, zināsit |
| 3. pers. | zina | zināja | zinās | |||
Pavēles izteiksme: zini (vsk. 2. pers.), ziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zinot (tag.), zināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zinātu
Vajadzības izteiksme: jāzina
1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas2, informācija.
PiemēriMamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.
- Mamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.
- – Jūs taču nezinājāt adresi!
- Turklāt, uz viņu paskatoties, visai nepārprotami bija skaidrs, ka viņš zina visu par visu.
Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.
- Zināt kā vienreizvienu frazēma — ļoti labi zināt
1.1.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Prast, mācēt (ko veikt, darīt).
PiemēriKā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?
- Kā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?
- Poļu zemnieki bilda, ka noteikumi ir “strogije”, bet, vaicājot, kāpēc tā, viņi nezināja paskaidrot.
1.2.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
Piemēri— Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.
- — Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.
- Cilvēki, kas pazīst Viktoru, zina viņa labdabību, sirsnīgo un vienkāršo raksturu.
2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
Stabili vārdu savienojumiNezināt ne rīta, ne vakara.
- Nezināt ne rīta, ne vakara; nesaprast ne rīta, ne vakara sarunvaloda, frazēma — 1. Neko nemācēt, nesaprast, nezināt2. Būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (parasti dzērumā)3. Būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
- Nezināt, kur dēties sarunvaloda, frazēma — neziņai, kur palikt, patverties
- Nezināt, kur grūst; zināt, kur grūst sarunvaloda — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
3.intransitīvs Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
4.parasti formā: pavēles izteiksme Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Piemēri– Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.
- – Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.
- Telefona būda arī, kā zini, krietnu gabalu no mājām.
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini ko; ziniet ko.
- Nu, (vai) zini kolokācija — saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam)
- Zini ko; ziniet ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
Stabili vārdu savienojumiČort zin; čort znajet. Dabūt zināt. Dieviņš vien zin; dieviņš vien zina; dieviņš vien to zin.
- Čort zin; čort znajet vienkāršruna — kas to lai zina; nezin cik
- Dabūt zināt kolokācija — izzināt, uzzināt
- Dieviņš vien zin; dieviņš vien zina; dieviņš vien to zin; dieviņš vien to zina; dieviņš to zin; dieviņš to zina sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kas nav zināms vai skaidrs
- Dievs vien zin; dievs vien zina; dievs vien to zin; dievs vien to zina; dievs to zin; dievs to zina; dievs viņu zin; dievs viņu zina sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas
- Kas zina; kas to zina; kas to lai zina; kas var zināt; ko var zināt; ko tur var zināt; kas nu var zināt kolokācija — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
- Katrs bērns var pateikt; katrs bērns zina; katrs bērns māk pateikt; katrs bērns prot pateikt — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- Kaut tu zinātu; ja tu zinātu — saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam
- Ko tu zini! sarunvaloda, kolokācija — saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko)
- Likties zināt — interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko)
- Negribēt ne zināt; negribēt nekā zināt; negribēt zināt kolokācija — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko)
- Neliekas ne zinis; neliekas zinis; neliekas zinot; neliekas ne zinot frazeoloģisms — 1. Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko)2. Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko)
- Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- Nevar zināt, kuros kapos glabās; nevar zināt, kuros kapos zvanīs; kas zina, kuros kapos glabās; kas zina, kuros kapos zvanīs; nav zvanīts, kuros kapos glabās sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- Nezināt, ko ķert, ko grābt; nesaprast, ko ķert, ko grābt sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja vienā laikā darāmi vairāki steidzami darbi2. Saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs
- Nezināt, kur acis likt; nezināt, kur savas acis likt frazēma — justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
- Nezināt, kur likties — būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
- Piķis viņu zina; piķis viņu zin; piķis viņu sazina; piķis viņu sazin; piķis sazin; piķis to sazin; piķis sazina; piķis to sazina sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
- Velns viņu zina; velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko
- Vilks viņu zina; vilks viņu zin; vilks viņu sazina; vilks viņu sazin; vilks zina; vilks zin; vilks sazina; vilks to sazina; vilks sazin; vilks to sazin; vilks to zin; vilks to zina sarunvaloda, idioma — 1. Saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par ko
- Zināt (savu ceļu) frazēma — 1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu)2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
- Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda, frazēma — ļoti labi zināt
- Zināt mēru kolokācija — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
Avoti: LLVV, Lfv, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit