zināt
zināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zinu | zinām | zināju | zinājām | zināšu | zināsim |
| 2. pers. | zini | zināt | zināji | zinājāt | zināsi | zināsiet, zināsit |
| 3. pers. | zina | zināja | zinās | |||
Pavēles izteiksme: zini (vsk. 2. pers.), ziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zinot (tag.), zināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zinātu
Vajadzības izteiksme: jāzina
1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas2, informācija.
PiemēriMamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.
- Mamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.
- – Jūs taču nezinājāt adresi!
- Turklāt, uz viņu paskatoties, visai nepārprotami bija skaidrs, ka viņš zina visu par visu.
Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.
- Zināt kā vienreizvienu frazēma — ļoti labi zināt
1.1.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Prast, mācēt (ko veikt, darīt).
PiemēriKā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?
- Kā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?
- Poļu zemnieki bilda, ka noteikumi ir “strogije”, bet, vaicājot, kāpēc tā, viņi nezināja paskaidrot.
1.2.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
Piemēri— Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.
- — Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.
- Cilvēki, kas pazīst Viktoru, zina viņa labdabību, sirsnīgo un vienkāršo raksturu.
2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst sarunvaloda — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
- Nezināt ne rīta, ne vakara sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Neko nemācēt, nesaprast, nezināt2. Būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (parasti dzērumā)3. Būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
- Nezināt, kur dēties sarunvaloda, frazēma — neziņai, kur palikt, patverties
3.intransitīvs Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
4.parasti formā: pavēles izteiksme Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Piemēri– Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.
- – Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.
- Telefona būda arī, kā zini, krietnu gabalu no mājām.
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini (arī ziniet) ko.
- Nu, (vai) zini kolokācija — saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam)
- Zini (arī ziniet) ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt.
- Dabūt zināt kolokācija — izzināt, uzzināt
- Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās
- Katrs bērns zina (arī prot, māk u. tml.); katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu
- Kaut (arī ja) tu zinātu — saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam
- Ko tu zini! sarunvaloda, kolokācija — saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko)
- Likties zināt — interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko)
- Negribēt (ne, arī nekā) zināt kolokācija — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko)
- Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) frazēma — neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
- Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sarunvaloda — saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
- Nezināt, kur acis likt; nezināt, kur savas acis likt frazēma — justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
- Nezināt, kur likties — būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
- Piķis viņu zina; piķis viņu zin; piķis viņu sazina; piķis viņu sazin sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
- Velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu zina; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko
- Zināt (savu ceļu) frazēma — 1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu)2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
- Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda, frazēma — ļoti labi zināt
- Zināt mēru kolokācija — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
Avoti: LLVV, Lfv, TWN
Korpusa piemēri:šeit