zināt | Tēzaurs

zināt

Lietojuma biežums :

zināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	zinu	zinām	zināju	zinājām	zināšu	zināsim
2. pers.	zini	zināt	zināji	zinājāt	zināsi	zināsiet, zināsit
3. pers.	zina	zināja	zinās

1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas₂, informācija.

PiemēriMamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.

Tulkojumiknow, cognize.

1.1.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Prast, mācēt (ko veikt, darīt).

PiemēriKā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?

Saistītās nozīmes

Tulkojumi

1.2.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).

Piemēri— Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.

Saistītās nozīmespazīt, pazīt.

Tulkojumi

2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).

Saistītās nozīmesapzināties, zināties.

Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.

Tulkojumiunderstand, realize, realise.

3.intransitīvs Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).

Saistītās nozīmesgādāt.

Tulkojumilook after, treat, care for, care.

4.parasti formā: pavēles izteiksme Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.

Piemēri– Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.

Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini (arī ziniet) ko.

Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt.

Dabūt zināt kolokācija — izzināt, uzzināt.
Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Kaut (arī ja) tu zinātu — saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Ko tu zini! sarunvaloda, kolokācija — saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Likties zināt — interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
Negribēt (ne, arī nekā) zināt kolokācija — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) frazēma — neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sarunvaloda — saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt, kur acis likt; nezināt, kur savas acis likt frazēma — justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
Nezināt, kur likties — Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Piķis viņu zina; piķis viņu zin; piķis viņu sazina; piķis viņu sazin sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
Velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu zina; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
Zināt (savu ceļu) frazēma — 1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda, frazēma — ļoti labi zināt.
Zināt mēru kolokācija — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.

Avoti: LLVV, Lfv, TWN

Korpusa piemēri:šeit

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	zinu	zinām	zināju	zinājām	zināšu	zināsim
2. pers.	zini	zināt	zināji	zinājāt	zināsi	zināsiet, zināsit
3. pers.	zina		zināja		zinās